sveiki...
vai šeit ir kāds, kurš saskāries ar pašagresiju??? kā jums izdevās ar to tikt galā??? ar katru dienu manas rokas "rotā" arvien jaunas svītras... un es nespēju to apturēt... :(

tas ir garš ceļš. nezinu, vai dažas rindas līdzēs; tā nav kaut kāda muļķīga rīcība, ko var pārtraukt pēc izvēles, domāju, ka ar ārstu jārunā. akūtākos brīžos medikamentiem vajadzētu iedarboties. ja tā nav, tad kaut kas ir jāmaina.

turklāt ne tikai jālieto zāles, bet ļoti vēlams un ieteicams apmeklēt arī psihoterapeitu.



Edited 1 time(s). Last edit at 28.10.2010 19:35 by Runcene.

jau dzeru zāles- veselu kalnu- zeldox, venlaxor, seroquel, cycladol, mirzaten... apmeklēju arī psihoterapeitu... vienu brīdi šķita, ka ir palicis labāk, bet tagad viss atsācies ar jaunu sparu... gandrīz vai jāprasa ārstam, lai liek mani atkal slimnīcā- tur vismaz nebūs asu priekšmetu... kaut agrāk arī tas nebija šķērslis... vienalga atradu ar ko skrāpēt...

parasti tas atsākas, ja kaut kas notiek, citiem vārdiem, to kaut kas izprovocēja. vismaz manas domas. varbūt vari palūgt psihoterapeitam ārpuskārtas vizīti?

nav jau kur ielikt to ārpuskārtas vizīti... un otrdien man ir kārtējā vizīte... līdz tam jācer, ka būs palikusi arī kāda nesaskrāpēta vieta...

ledus kubi neder?

kādā ziņā ledus kubi???

sasaldē ledus kubiņus saldētavā un ņem spied rokās. sāpes būs, bet nebūs ievainojumi. es nezinu, vai tā ir sevišķi atzīta metode, bet vismaz kaut kāda alternatīva.

būs jāpamēģina... kaut brīžiem šķiet man vajag to sajūtu, kad pēc darbošanās ar nazi vēl ilgi smeldz sagrieztā vieta... arī nakamā dienā vēl jūtamas sāpes... laikam jau neesmu īsti normāla, bet...

ar naatreneem vasaraa var meegjinaat - kaadu laiku suurst. sliktums it kaa nekaads neesot. reimatismam pat paliidzot.

http://www.youtube.com/watch?v=WSUetQ3-3jc&feature=related

"Man šķiet, ka grūtākais darbs, kuru katrs veic dzīvē, ir izlikties normālam."

No filmas "EDtv"

Sveika Saki , vai tikai rokas skrape un graizi vai ari citas kermena dalas/Tad sanak ka patik sapes?

šobrīd tikai rokas, bet vispār ir cietušas arī kājas... nezinu vai tās ir sāpes, kas patīk... vienkārši skrāpējot ir sajūta, ka kaut ko es spēju kontrolēt...

meegjini kontroleet sevi un neskraapee.... ? kaa taada kontrole liek justies?

tāda kontrole kaut kā nepadodas... tas notiek diezgan pēkšņi- nemanot galvā ir tikai viena vienīga doma- jāņem nazis un jāgriež... un tajā mirklī es nespēju pretoties šai nepareizajai idejai...

nu luuk, ja esi taada kontrloles "fane" tad shis buutu istais izaicinaajums kontroleet nazha ideju..... varbuut vajag apseesties, aizveert acis un "paciiniities"/pakontroleet nepareizo ideju?

ja no saakuma nepadodas - vai tas nav lielisks izaicinaajums un gandariijums no pashkontroles nebuus lielaaks kaa graizot rokas?

laikam jau esmu pārāk vāja, lai sevi kontrolētu šādi... šo iespēju esam vairākkārt pārrunājuši ar psihoterapeitu, bet realizācija pieklibo...

mjā, zandaleen, bet Tev kaut kādas alternatīvas ir jādomā. joga, meditācija vai kas tamlīdzīgs, jo Tu ēd ļoti daudz zāļu faktiski bez rezultātiem, kas beigsies ar sliktu atmiņu u. c. problēmām, ja tā dzīvosi pārāk ilgi.

psihoterapija ir ok, ongoing process, bet ir jādomā un intensīvi jāmeklē kādas lietas ikdienā, kas var palīdzēt. psihoterapija dod rezultātus pēc noteikta laika.

es, protams, droši nezinu Tavu situāciju, bet dažkārt ļaužiem ir slieksme paļauties uz profesionāļiem un maz centienu kustināt savu galvu.

zandaleenc

Vai Tevi gadijumā neinteresē fistings un liela apjoma klizmas? Varētu būt Tavā gaumē...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

neba visiem fetišs ir klizma....

Skaidrs. ka ne visiem bet ja jau cilvim patīk ciešanas tad arbūt ir vērts painteresties un paplašināt viņa redzeslauku :)

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

no ku! piedāvājuma atļaušos atteikties...
agrāk visu manu laiku aizņēma stadions un tā bija labi... bet tagad runājot ar psihoterapeitu sāku saprast, ka stadions nevar būt visa dzīve... un tas mani baida un liek rīkoties tā kā to daru... :(

Zandaleenc

Varbūt Tev bērnībā darīja pāri vecāki?
Varbūt viņi Tevi neievēroja un Tev šķiet, ka pati sevi arī tāpēc nejūti? Varbūt nejūti, ka dzīvo, jo nevirzies uz to pusi, kas Tev interesētu?

vecāki man pāri nav darījuši... bet par to ievērošanu- nezinu... katrā ziņā tā ļoti īevērot viņi mani sāka, kad sāku trenēties un regulāri uzvarēt sacensībās... un tā tas bija 15 garus gadus... šovasar veselības dēļ rezultāti izpalika un nu es jūtos nekam nederīga... jo kā jau minēju iepriekš visa mana dzīve bija saistīta ar stadionu...