Nezinu ko darīt. Apnicis viens cilvēks-patēvs. Nepārtraukti mani apvaino, apsaukā. Visādos veidos noniecina. Speciāli visu labo ko es saku, ko es daru, noliedz, saka, ka es neko nedaru, nevienu nemīlu, esmu slims, u.t.t. Viņš ir neprognozējams un liekas, ka pat psihiski slims, tikai pats to neredz, vai arī neatzīst. Viņš man var teikt visādas samazgas, apvainot kā vien vēlas, bet es nevaru pateikt pretī neko, jo tā uzreiz sākas draudi ar dūrēm u.t.t. (Man 15 gadi.)
Tiešām, es šo cilvēku nevaru ciest un viņš mani vienkārši pazemo. Cilvēkiem sastāsta, ka es esmu tas vaininieks, ļaunais, sliktais, kurš viņu izaicinot, uzsākot strīdus, bla, bla, bet tā nav. Tam maitam vienmēr notic. Viņš spēj pārliecināt. Manu patiesību, kā viss ir patiesībā, neviens nevēlas klausīties un nosaka tikai, ka abi esam vainīgi. Bet tā nav un viņš gandrīz vienmēr visas problēmas uzsāk un citiem pat saka, ka esmu slims un manī nav ko klausīties. Līdz kaklam tas. Vēlos kaut viņš nomirtu pēc iespējas ātrāk. Šādu cilvēku tikai kaps spēj labot. Nekāda miera nebūs, kamēr būs viņš.
Mamma neko nesaka, tikai lai es iemācos paklusēt un ka abi esam vainīgi. Viss. Vairāk neko. Tas ir tik stulbi, kad esi tik bezpalīdzīgā situācijā.
Piezvanīšu policijai, vēlāk man liks 101 sodu par to. Neko darīt kā aizbēgt es nevaru, jo atnākot man būs milzu problēmas. Vispār man dēļ šī cilvēka ir visu laiku nemiers un sagrata nervu sistēma. Mājās vēlme man nākt nav. Visu laiku runā cik esmu nemākulīgs, neko nemāku, vienkārši speciāli noniecina un tādā veidā kaitina. Mamma domā, ka es fantazējot un tikai gribu lai viņi izšķirās un es to vēlos panākt. Būtu jau labi, bet mans mērķis nav to panākt, bet mājās mieru. Tikai, pēc visiem strīdiem saprotu, ka nekāds miers nav iespējams un ar šo cilvēku ja cenšas pa labam, viņš visu izbojā un vēlāk vainu noveļ uz mani. Kad eju uz virtuvi, uzreiz rodas jautājums ko man tur vajag, ko darīšu, un ja paņemu vairāk pārtikas, tā sākās ''Tu nestrādā, neko nepelni, noliec vietā.'' Un pārsvarā tikai atbildes ''Ej di*st''.
Viss bija tika brīnišķīgi, līdz parādījās šis cilvēks-murgs! Ko visslabāk darīt? Paldies

kam Tu esi par to teicis?

resp., kas bija tie, kas teica, ka abi esat vainīgi?

Vai tik tas vecais nav geizsirdīgs? Domā, ka mamma tevi vairāk mīl un tā tas ir.
Tur jābūt lielai pacīetībai,gudrībai , lai to paciestu, tikai nedomā, ka tas ko viņš saka ir stipri jāņem pie sirds

Māte un arī daži radi kuri šo to zina kas notiekās. Es nevienam neko nestāstu, jo nedomāju ka par tādām problēmām ar kādu būtu jārunā, kas notiekās privātajā dzīvē, it īpaši ja tas nav nekas labs... nolēmu uzrakstīt, jo anonīmi tas tomēr vieglāk. Mans pacietības mērs ir pilns. :(

ja Tu nedomā, ka par tādām lietām būtu jārunā, tad ciet vien... vieglāk būs līdz nākamajai reizei.

http://www.bti.gov.lv/lat/uzticibas_talrunis/

Ilgu laiku neņēmu pie sirds, ignorēju, bija vienalga, bet tagad ja es neatbildu tad atkal slikti un sākās bļaušana. Jā, iespējams greizsirdība. Viņam vienkārši bijusi bērnība ar mazu vecāku uzmanību. Mani viņš vēlas pat izdzīt no mājas. Kaut ko pateikšu par to ka nemīl, mīl mazāk, uzreiz sāksies bļaušana un ķērkšana! Nav jau viegli tā neņemt, ja dzīvo ar to cilvēku kopā! Nav jau draugs ar kuru vienkārši nekontaktēties!

Būtu labāk paklusējusi, ja pati neko nesaproti Runcene. Stāsti pati saviem draugiem kādas Tev problēmas, kas sāp, u.t.t. Būsi to acīs tāds kā nelaimes putns! Vai arī jau esi! ;) Gribu redzēt cilvēku, kurš tik atklāti stāsta par savām problēmām, par slikto. Tādu ir maz, jo to nevajadzētu stāstīt, cilvēkiem, kuri neko no tā nesaprot!

manā vecumā cilvēki šādas sarunas uztver citādi, tā kā uz mani tas neattieksies. tur ir mazliet nianses, ko dzīve Tev ar laiku rādīs. pieauguši cilvēkli tā viens otru neizsmej, stāsti par problēmām tiek uztverti citādi.

lai gan arī pusaudzes vecumā tādas izbailes neatminos, jo neviens par to neizsmēja. nebija man tā veiksmīgākā māja, bet gana daudz zināju par draudzenēm, gana daudz viņas par mani.

jāsecina, ka esi neveselīgā vidē. turklāt Tu jau pats sāc uzbraukt, pirms ko vairāk zini... tad jau nav jābrīnās, ka spalvas pa gaisu.

Georgio Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Māte un arī daži radi kuri šo to zina kas
> notiekās. Es nevienam neko nestāstu, jo
> nedomāju ka par tādām problēmām ar kādu
> būtu jārunā, kas notiekās privātajā dzīvē,
> it īpaši ja tas nav nekas labs... nolēmu
> uzrakstīt, jo anonīmi tas tomēr vieglāk. Mans
> pacietības mērs ir pilns. :(

Īstenībā šī problēma manuprāt ir klasiska, sādā gadījumā..
Vienkārši Mammma ir tava un viss un vecim ir jāpieņem
ka viņs ir ciemiņš šajā sakarā.

Viņš vienkārši mammas priekšā dižojās un tas notiek neapzināti.
Vajag meklēt, kur cilvēki forumo par šõ tēmu, vai parunāt ar kādu
kam ir līdzīgi...

''Piezvanīšu policijai, vēlāk man liks 101 sodu par to. Neko darīt kā aizbēgt es nevaru, jo atnākot man būs milzu problēmas. Vispār man dēļ šī cilvēka ir visu laiku nemiers un sagrata nervu sistēma''

Pieņemsim, tev pārmet ka tu nestrādā... Pirmkārt, lai strādātu ir jāprot kaut ko darīt. Tātad ir jāmācās. Cik saprotu tu vēl esi 9. kl., un mācības apēd daudz laika, skolā bieži vien ir garlaicīgi, ja vien sevi neizklaidē. Bet strādāt vajag, kāpēc ne... pa vasarām, kaut vai mazgāt automašīnas!
Viens ir tas, ka vecais ar tevi runā kā ar līdzvērtīgu - tas ir labi. No otras puses, tas ir psiholoģiskais terors no tā nīkuļa puses. Žēl, ka neesi pietiekami liels un gudrs, lai tam pautam iedotu pretī. Nēē... sist nevajag. Pietiktu ja tu varētu atspēkot kaut daļu no viņa apvainojumiem. Bet tev tas ir grūti.
Citi teiks, paklusē, neņem pie sirds... tas viss ir sūds... Ja tu sevi cieni, tev nāksies par sevi pastāvēt. Pat ja tev izdodās notēlot 'man viss pohuj' attieksmi, vēlāk nožēlosi ka nerunāji pretī. Galvenais domāt loģiski un pēc iespējas mazāk liekus vārdus.
Iesaku patrenēties sarkasmā.


''Cilvēkiem sastāsta, ka es esmu tas vaininieks, ļaunais, sliktais, kurš viņu izaicinot, uzsākot strīdus, bla, bla, bet tā nav''

Ja tu tik ļoti gribi, lai māmiņa tev notic... un ja tev ir taisnība.
Tev diktofons ir? Vēl labāk - kāds no Nokia sērijas smart-phone, ar balss ieraksta progu. Noteikti kāds tavs draugs sajēdz no šitām lietām. Nu un mēģini paredzēt, kad tas ņerga ir mājās, turi kabatā mazo spiegu verķi un epizodiski ieraksti ko viņš vāvuļo. Pēc tam vari atskaņot un izanalizēt. Vari no šitā arī uztaisīt mūziku, un pēc tam viņam pašam atskaņot. Viņš noteikti to novērtēs.

Mums kādreiz psiholoģe mācīja strādāt ar smagajiem klientiem, proti, tādiem mazliet psihajiem. Mums mācīja, ja viņš sāk uzbrukt (ar vārdiem, ne fiziski), nebrukt pretī, bet ar smaidu piekrist visam, ko viņš saka. Jā, tev taisnība, labi, ja jau tu tā saki, ok, labi, utt.
Diez vai visos gadījumos palīdz, bet dažreiz tas ir palīdzējis iziet no situācijas mierīgi.
Katrā ziņā, vienkārši izvairīšanās no sarunas visbiežāk nav produktīva, un arī strīdēšanās pretī nepalīdz. Jo, lai cik tas nebūtu smieklīgi vai neticami, arī tas uzbrucējs ar saviem asajiem un stulbajiem vārdiem pauž savu sāpi un viņam ir vajadzība būt uzklausītam. Grūti tas ir gan, un dažreiz pavisam grūti.

gsm Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ''Piezvanīšu policijai, vēlāk man liks 101
> sodu par to. Neko darīt kā aizbēgt es nevaru,
> jo atnākot man būs milzu problēmas. Vispār man
> dēļ šī cilvēka ir visu laiku nemiers un
> sagrata nervu sistēma''
>
> Pieņemsim, tev pārmet ka tu nestrādā...
> Pirmkārt, lai strādātu ir jāprot kaut ko
> darīt. Tātad ir jāmācās. Cik saprotu tu vēl
> esi 9. kl., un mācības apēd daudz laika, skolā
> bieži vien ir garlaicīgi, ja vien sevi
> neizklaidē. Bet strādāt vajag, kāpēc ne... pa
> vasarām, kaut vai mazgāt automašīnas!
> Viens ir tas, ka vecais ar tevi runā kā ar
> līdzvērtīgu - tas ir labi.

bbbbbrrrrrr GSM kurā vietā tu mazgā automašīnas?

Nu mans pauris saka tā, ka tev ir īstais tēvs un īsta māte
un tā kante ir jātur. Nu es esmu runājies arī par tādiem brīnumiem, bet viņi
iet līdzi visu mūžu. Un tā fiška ir tāda, ka ir īstie vecāki. Vienalga kas un kā.

Īsenība tevā vecumā nekas nav jādara, jādzivo kā citi jaunieši to dara,
bet jātur kante. Un jaaizstāv māte būtībā. Tev ir jākonkurē ar viņu.
Bet nu morālu pārsvaru, tas ir grūti bet te galvenais ir miers .
Īstenībā tas ir itkā smagi tā dzīvot, bet tas tevi norūdīs, tev
būs citās situācijās trumpis un tu būsi normāls dzeks.

Tu bāz viņam pretī, tijipa kad tev būs bērni varēsi dirsties
Vai arī, kad beigsi, tad iznes miskasti..

Bet uzmanīgi nu tā kulturāli ut.
nu tā lai tu justos vismaz līdzsvaŗā.

bet nu tas vai viņi ir precējušies vai dzīvojat jūs pie viņiem
vai viņš pier jums un viss tas ir svarīgi un maina visu, bet

Fakts ka tev īstie vecāki un tas ir labi un drošais pamats ir tur.

es domāju, ka gaga ieteiktā taktika vairāk der psihiatrijā utt. tur ir savi iemesli, bet šite tēvocītim nudien derētu vairāk pēc gsm programmas. es vēl piezvanītu uz uzticības telefonu, tur varēs ieteikt šo to derīgu, lai vecis zina, kurš te saimnieks. arī mammai vajag atvērt acis, lai nelien uz vēdera. galu galā, līdz 18 gadiem cilvis ir bērns un viņam ir tiesības šo pakalpojumu izmantot :) nekādus sodus nevienam neliks. blēņas.

puisis izklausās pārāk nobijies. jāatrod arī veselīgāka draugu vide.

Man likās, par to 100 un vienu sodu, tas bija domāts, ka tie nāks no ģimenes.
Ja es būtu vecis, es varbūt arī ieteiktu to veci vienreiz pieklapēt tā riktīgi, dažiem arī tas iedarbojas atvēsinoši. Tik nezinu, 15 gados cilvēks jau var būt liels zirgs, bet var būt arī vēl tīrais bērns. Kuram turklāt čakarē prātu.

Bet runāt par to vajag. IMHO.

gaga

''Katrā ziņā, vienkārši izvairīšanās no sarunas visbiežāk nav produktīva, un arī strīdēšanās pretī nepalīdz. ''

Nē, nē strīdēties nepačom nevajag. Vajag spēlēt līdzi.
Ar šito 'labi, ja jau tu tā saki' tu tā ieberztos meitēn... pieredzējis kretīns tevi neliktu mierā vēl tūkstošiem gadu, es tev saku.

''Ja es būtu vecis, es varbūt arī ieteiktu to veci vienreiz pieklapēt tā riktīgi''
tād tu neiesaki viņu 'pieklapēt tā riktīgi' vai arī tu esi vecis? kamōn gaga, parād riekstus

Tas nenotiek katru dienu, reizēm ir miers, tomēr ļoti bieži. Esmu iemācījies neklausīties un neņemt pie sirds. Tad viss labi. Tādējāti esmu iemācījies arī citus mudakus, dažus piemēram no skolas, vienkārši neņemt galvā, ja ko sliktu nosaka, jo cilvēkiem pašiem lielas problēmas. Tad tiem apnīk.
Bet, tas kad atnāk un sākt brēkt un pamatīgi dēļ kāda netīra šķīvja, vai kā, nu tas nu gan man uzdod par nerviem. Parasti neatbildu uz viņa dusmām, vai saku ''Pats tāds'', ja kā slikti nosauc. ;)

gsm Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ''Ja es būtu vecis, es varbūt arī ieteiktu to
> veci vienreiz pieklapēt tā riktīgi''
> tād tu neiesaki viņu 'pieklapēt tā riktīgi'
> vai arī tu esi vecis? kamōn gaga, parād
> riekstus

īsti večī nekaujās, bet uzvar
ir taču visādi apstākļi utt, var būt draugi utt.
bet puikam ir tiesības uz bērnību
bet arī bērns var svarcēlāju nolikt vietā nu un palikt draugi...

tas ir smalki, vēļ jau arī nauda, kurš tur pelna utt
es zinu puiku (arī patēva varimants), kas visu skolas laiku pats strādāja
zinu citus, kas auguši pie citiem un uzturēti.

tas ir smalki, bet kašķis neko nerisina, karošana ir mērīšnās spēkiem
bet morals līdzsavars ir panakam ar mieru.

bet stressā dzīvot ir smagi, tas ir tikai pagaidu stāvoklis pirms miera

''īsti večī nekaujās, bet uzvar''
kaujās un kā vēl. cik nav redzēts manā rajona bārā... kaut gan tā ir vājuma pazīme. strīdi, konflikti par niekiem ir raksturīgi vecenēm. čalis nekausies tāpēc ka sliktā vārdā nosauca.

gsm Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ''īsti večī nekaujās, bet uzvar''
> kaujās un kā vēl. cik nav redzēts manā rajona
> bārā... kaut gan tā ir vājuma pazīme.
> strīdi, konflikti par niekiem ir raksturīgi
> vecenēm. čalis nekausies tāpēc ka sliktā
> vārdā nosauca.

nu, es domāju, tas kurš sāk kauties jau ir zaudējis
nu nav izturējis

es tā domāju
:-)

> nu, es domāju, tas kurš sāk kauties jau ir
> zaudējis
> nu nav izturējis

mans sencis arī domā tāpat.

gsm, nav man, draudziņ, riekstu, ko tev parādīt. "Labi, ja jau tu tā saki" taktika ir izmēģināta dzīvē un palīdz, bet ne vienmēr un ne visur. Būtiski ir to teikt ar mierīgu līdzjūtīgu smaidu. Klapēšana varbūt arī palīdz, bet es neesmu tik agresīva, lai ieteiktu kādu sasist. Sievietes, viņas jau nekaujas, bet taisa traci par katru sīkumu, nu kaut kā tā. :-D

Bet faktiski tas onka vienkārši grib puisi pazemot un piespiest pie zemes, nu, cik es varu spriest no izklāstītiem faktiem. Un ilgstoši tas tiešām iedarbojas, tas, kuru spiež, vairs nevar īsti sadot ne ar vārdiem, ne ar dūri, vienkārši tāpēc, ka jūtas vājāks par varmāku. Tādi ir visi tradicionālie stāsti par vardarbību ģimenē.

Tāpēc man labākais risinājums liekas strādāt ar sevi, ar savu izaugsmi, savām bailēm un nedrošību. Veidi, kā to darīt, te forumā jau pārspriests nez cik reižu. Visneefektīvākais no visiem ir "vienkārši nedomā par to". :-)))



Edited 2 time(s). Last edit at 12.11.2010 10:33 by gaga.

gaga Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Bet faktiski tas onka vienkārši grib puisi
> pazemot un piespiest pie zemes, nu, cik es varu
> spriest no izklāstītiem faktiem. Un ilgstoši
>
> Tāpēc man labākais risinājums liekas strādāt
> ar sevi, ar savu izaugsmi, savām bailēm un
> nedrošību. Veidi, kā to darīt, te forumā jau
> pārspriests nez cik reižu. Visneefektīvākais
> no visiem ir "vienkārši nedomā par to". :-)))

GAGA

tev vaig ar mākslu padarboties, uzzīmē rozā debesis
skatos ka tu saproti cilvēkus no labās puses

bet nospiest pie zemes nevar, pienenes aug cauri
asfaltam un smaida, smejas....

dzeltenas

Buca tev

Reizēm viņš ir normāls, kad uzvedās normāli. Tad kad bļauj, tad pārvēršas par monstru un sejas vaibsti pilnībā izmainās.
Vienkārši, šis cilvēks ar saviem apvainojumiem, brēkšanu ir noriebies un viņam jau sen ir vieta Tvaika ielā!
Tā balss pacelšana ir par sīkumiem par kuriem viņš uzreiz paceļ balsi, jo savādāk runāt viņš vairāk neprot.
Viņš zin to, ka man viss patīk, ka man viss dzīvē ir kārtībā un esmu laimīgs, tāpēc, ka viņš šajā vecumā tāds nebija un bija problēmas, tāpēc kaitina un izliek savas dusmas. Bet to es parasti nepieļauju, un tāpēc viņš par to satracinās, kad es neklusēju, jo viņam nepatīk kad runā pretī.
Tas ir no tiem cilvēkiem, kurš otram var teikt visādas samazgas, bet kad otrs pasaka ko pretī, tā uzreiz draudi. Tāpat kā jauniešu vidū, un tā laikam ir rakstura īpašība un tur nu man nebūtu par to jauztraucas.

Vai lūdzu kāds moderators varētu izdzēst šo tēmu, manu, lūūūdzu? Paldies. Paldies,par padomiem, centīšos pats tikt galā. Situācija nav tik ļoti traka, lai nebūtu izejas. Tieši mana aizstāvība, viņā rada dusmas, bet es turpināšu sevi aizstāvēt un viņa muļķības mani neaizskars! ;) Lai jauka diena!

Georgio

Tēmai patiesībā nav ne vainas. Un ne jau Tev vienam dzīvē ir tādas problēmas... Tas, ka Tev rakstītais šoreiz nav pa prātam, ir cits jautājums...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Georgio, iespējams, ka tavs patēvs tādā veidā uzvedoties domā, ka tevi audzina. Cits jautajums par to, kādas viņam tiesības un metodes.Plus tevi uztver kā konkurentu.
Bet, mamma nesaprot, jo negrib saprast. Viņa ir priecīga, ka ir vecis pie saniem. … gan jau sapratīsi, kad paaugsies. Neturi uz viņu ļaunu prātu.
Taču tava situācija ir visai nepatīkama, jāatzīst.
Žēl man tevis, t tāds normals puisis izklausies :)
Vienīgais, ko šai situācijā varu ieteikt, ir gaidīt, kad varēsi aiztīties prom no mājām. Zinu, tas skan briesmīgi … es tavā vietā, noteikti, raudātu klusībā.
Kas tev ar tēvu? Kur ir viņš?

…mācies valodas!!!, lai varētu aiztīt makšķeri uz ekanomiski attīstītāku valsti :( , tur studentiem iet vieglāk, kā te-dzimtenē
turies!

memory Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Georgio, iespējams, ka tavs patēvs tādā veidā
> uzvedoties domā, ka tevi audzina. Cits jautajums
> par to, kādas viņam tiesības un metodes.Plus
> tevi uztver kā konkurentu.
> Bet, mamma nesaprot, jo negrib saprast. Viņa ir
> priecīga, ka ir vecis pie saniem. … gan jau
> sapratīsi, kad paaugsies. Neturi uz viņu ļaunu
> prātu.
> Taču tava situācija ir visai nepatīkama,
> jāatzīst.
> Žēl man tevis, t tāds normals puisis izklausies
> :)
> Vienīgais, ko šai situācijā varu ieteikt, ir
> gaidīt, kad varēsi aiztīties prom no mājām.
> Zinu, tas skan briesmīgi … es tavā vietā,
> noteikti, raudātu klusībā.
> Kas tev ar tēvu? Kur ir viņš?
>
> …mācies valodas!!!, lai varētu aiztīt
> makšķeri uz ekanomiski attīstītāku valsti :(
> , tur studentiem iet vieglāk, kā te-dzimtenē
> turies!

nu nepiekrītu, tadas problēmas ir katrā otrā ģimenē
visi nebrauks uz ārzemēm un no tā nevar aizbēgt.
vienkārši viņas ir jārisina. Vecāki ir vecāki, ģimene
ir ģimene vai nav vai būs. vai nevaig. mājas ir mājas un katram bērnam
ir tiesības uz bārnibu jaunību uutt.

bet dēst ārā nevaig
manuprāt
interesanti kā dažādi cilvēki uztver šito

Vēlos lai šis temats tiktu izdzēsts! Riebjās un nevēlos viņu internetā!!! Uzrakstīju jo bija baigi uzdots uz nerviem un gribu pats visu atrisināt un izdarīt tā lai būtu miers! Šis teksts man traucē:(

Nu gan, aberz! Katrā otrajā ģimenē ir patēvs terorists? Un māte, kura nesaprot? Vai, vismaz, dēlam šķiet, ka māte nesaprot.
Šķiet, esmu no citas planētas.
Protams, šai vecumā ir daudz attiecību problēu ar vecākiem. Pieļauju, ka, kā jau pusaudzis arī dara kaut ko to, kas kaitina pieaugušo. Kā jau tika pieminēts-trauki vai kāda cita sadzīviska sīka padarīšana.
Taču … paskaties! Puiku nopietni satrauc tas, kas notiek mājās-vietā, kur cilvēkam ir jājūtās droši! Viņš lūdz palīdzību un atbalstu.

Un, kas vainas ir eiropai jaunības gados? Piedzīvojumi, piredze, pārdomas atrodoties tālu prom utt.
Labāk slīk purvā?

Aberz, bucha tev
;)