Sveiki,

...šodien pirmā Advente vai Advents, kā dažos portālos strīdās... nu tas vienalga..bet.. es ar bažām slēdzu radio, kur skan Zmsv dziesmas, dāvanu reklamēšana..
..mani kaitina, ka vienā portālā pirms katras otrās ziņas liek Spices reklāmu par kkādām muļķīgām pērlēm... nelasu un neeju vairs tajā... pati ZMSV būtība jau ir skaista, bet tas gaidīšanas un dāvanu pirkšanas laiks depresijas temperatūras stabiņu tā uzkarsē, ka varu gulēt un gulēt un gulēt .. un tikai tā pārciest šo laiku...

.

Tiesaam sodien pirmaa Advente??? :)))) Es palaidu garaam! Buus jaaiet uz tirgu un jaastiepj maajaas vainags :))))) Starpcitu, jo mazaak klausies visu sho pljurksteesanu par ZMSV, jo labaak:))) Seviski vientuliem cilveekiem.... Tu esi vientuls? Es Tevi saprotu... Pati taada biju dazus gadus atpakal Drosivien esi lasijis par maniem "piedzivojumiem" vasaraa un vispaar par to, ka jau kops berniibas mokos ar garastavokla svaarstibaam............un jebkuri sveetki, seviski ZMSV naaca virsuu ar pamatiigu depresiju.... Bet tagad, kad ir gimene, shis pirmsveetku periods skiet jauks.... pat ar briinuma piegarsu, jo man ir mazs beerns un vina sos sveetkus uztver kaa briinumu :) driiz rakstiisim salavecim veestuli :))) Un davanu meklesana miiliem cillvekiem sagaadaa prieku... (lai gan bez AD vairs neiztieku)........
Agraak, kad jutos vientula un apkaarteejo rosiisanaas krita uz nerviem, centos stradaat sveetkos, jau iperieks samekleeju papildus darbu un pat centos sveetkos saslimt, lai vareetu mieriigi palikt maajaas ar apzinju, ka "neko nevar dariit - esmu slima un japaliek maajaas", tipa, ja nesaslimtu, tad noteikti ietu ciemos uz tusiniem utt. :))) Nekadaa gadiijumaa neiesaku speciaali saslimt... vnk staastu, cik man sie periodi bija smagi... bet darbs noteikti paliidzeja.... Bet reaali izbaudiiju pirmssveetku burviibu tikai ar beernu :) ... agraak to nevareeju saprast...

..nu tā nosacīti ar to vientulību.. it kā ir daži cilvēki apkārt, bet, jo tuvāk kāds cilvēks, jo lielāka svešuma un tāluma izjūta... un vēl tā apzinātā bēgšana un izvairīšanās..
Jā, es te jau daudzus gadus forumā sekoju līdzi kā kuram klājas..Tev Janetty, Runcenei, Ogām :) komatam, ku! komentāriem utt.. :) nu visiem.. :)..

..bet Zmsv..tie tikai bērnības laikā bija tādi - gaiši...

lunis
Bet to gaisumu atkal var izjust kopaa ar berniem! Un veelaak - ar mazberniem!

pievienojos tev luni. man tieshi tadas pashas domas! negribu shos sveetkus!

es gan laikam kādreiz postēju šo linku, bet varbūt noder atkal.

http://www.kasjauns.lv/lv/news/psihoterapeite-svetkos-nav-obligati-japriecajas&news_id=14178

nejutīsimies spiesti kaut ko darīt tāpēc, ka visi citi to dara. tas pieder pie "būt pašam". man nav vieglas receptes, kā to panākt, bet nu jau vairākus gadus man ir po, ko kāds padomās... tas nāca pamazām. nu nav jājūtas vainīgam. domāju, ka daudzi jūtas slikti NE tāpēc, ka viņiem nepatīk svētki, bet tāpēc, ka viņi jūtas vainīgi, ka ir citās domās nekā vairums traļaļa rīkotāju. lai vainas sajūtu dzēstu, ir mazliet jāpieslāpē sajūtas, un tad jau depresija ir klāt.

kad es augu, tad tā bija vienīgā reize, kad visi ģimenē savācās kopā. jauki un iztapīgi bija arī tie, kas nekad nebija mājās (viņu patiesībā nebija) vai kas nekad nevaldīja savas dusmas. un man bija tur pa vidu jāsēž un jābūt pateicīgai... :@

kā gan tas viss lai rada prieku. katram noteikti ir savas asociācijas, bet tā ir daļa no Jums.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.11.2010 13:22 by Runcene.

man gan patīk. mana dzīve ir murgs dēļ sociālās fobijas un citām problēmām, bet es nekad neslīgstu depresijā un spēju saglabāt dzīvesprieku. mans ieteikums - baudiet mazās lietas (enjoy the little things).

man patīk Zsv un es tos ļoti gaidu, dēļ dēla, jo gribās, lai viņam saglabājas labas atmiņas par šiem svētkiem, kā man no bērnības. bet esmu ievērojusi, ka tieši tgd es jūtos viss sliktāk. un atkal bezmiegs uzradies un visādas citas stulbības ar kuram netieku vairs galā. un kā vienmēr- tikko sataisījos pie dr, viņš atvaļinajumā ..

sakiet, kāpēc ir tā, ka atgrūzu tos cilvēkus, kas vēlas man palīdzēt?

Man ir tik pat drūmi kā saka lunis:
''.bet Zmsv..tie tikai bērnības laikā bija tādi - gaiši...''

Jo ilgāk esmu kopdzīvē, jo ziemassv. paliek arvien sliktāki.... Nu jau raudu pa māju kādu trešo dienu, apzinoties, kas mani sagaida. Kopš visi radi nesabraucam vairs kopā, man tā ir elle. Jo mans vīrs ienīst ziemassv. un citu svētkus un ļoti pacenšās sabojāt omu pārējiem. Kad bērns paaugās, gribējās viņam sagādāt mazu eglīti, lai vismaz priekšstats ir, kas tas ir un tamlīdz.. Beidzās ar to, ka bija lādēšanās par to, ka ejot pēc eglītes sniegs botās sabiris un kādas neērtības jāpiedzīvo, lai ''sūda'' egli sagādātu..... Atpakaļceļā bērns raudāja.... Kopš tā gada, par egli vairs mājās nerunājam.... un arī nenesam

Bet man tie bija vieni no mīļakajiem svētkiem vai brīvdienām....
Raudu tagad, jo zinu kādi kašķi būs jau... Raudu, jo zinu, ka būšu vientuļa svētkos. Raudu, jo nav vairs vietas kur ziemassv. doties.... Raudu, jo zinu, ka visi paziņas un nosacītie draugu uzskata, ka ziemassv. jābūt ar ģimeni. Tie nav svētki, kad var atļautie skādu apgrūtināt ar savu klātbūtni ārpus ģimenes. Un, ja ģimenē kādam viņi riebjās, tad lai nebūtu skandāla, man ir jāpieņem noteikumi justies kā beigtai...

Neesmu jau tāda pārmērīgā svētku atbalstītāja, bet kādu minimumu jau gribās tomēr. Un ne jau par ārēji publiskām aktivitātēm iet runa. Vien nedaudz skaistuma, siltuma, neikdienišķības.

Bet nu jūtu, ka sāpes par un ap šo tēmu kļūst tik smagas, ka nevēlos nevienu iepriecināt. Saprotot, ka apkārtējiem esmu tik mazsvarīga, jūtos vēl nožēlojamāk.
Izdomāju, ka aiz bēdām vairs nesūtīšu nevienu apsveikumu arī. Neredzu jēgu tam. Žēl tikai, ka bērnam arī gribās ko mīļu, bet tas sagādās naida atmosfēru mājās.

Patīkami pārsteigumi jau nav gaidāmi... tas jau ir zināms iepriekš. Nav pat elementārs miers gaidāms.

Jūtos kā uz pusēm pārplēsta jau tagad.

Jūtos tik nelaimīga tāpēc, ka zinu jau iepriekš, ka svētkos un brīvdienās jutīšos trīskārt vientuļāka.... Tā ir vienkārši.

Ko citu varu pateikt, kaa vien, ka pedejo ķēmu esi aprecejusi. bojat bernam Z-zv jau ir par traku.

Man tādas svinēšanas vispār nekad nav patikušas pa cik esmu depresīva sociofobiķe, vientuļi nejūtos vien tad ,ja apkārt ir paši tuvākie cilvēki, bet ja sākas tālāka radošanās, tad jau sākas stress un depresija.

Vispār vientuļi jūtos visur kur cilvēki apkārt tusē, bet es nespēju...

Bet es jau arī runāju par pašiem tuvākajiem. Un par svētku noskaņu, nevis kaut kādu superduper svinēšanu. Kaut vai tikai ar ceptiem kartupeļiem galdā, bet lai ir pašiem jauki. Par atsmosfēru jau iet runa. Ne par lie;veikalu jezgu un tizlumu un citādām klaunādēm. Piem. visādus svētkus darbā un skolā es arī īsti nepanesu un neakceptēju, jo tu rtomēr viss daudz maz formāli ir.

Man tādi klasiski tusi arī jau no bērnības atgrūž. Acīmredzot esmu bijusi liela sociofobiķe kādreiz. Tagad mazāk noteikti. Par to jau arī iet runa. Ja pat ar tuviniekiem nevar vairs ziemassvētksu izjust, ko vispār runāt...

Neesmu it kā uz pašnāvībām tendēta persona, bet tagad tiešām sāk likties, ka vienīgais kā nejust sāpes un nenobeigties no ciešanām, būtu nosalt kaut kur sniegā, vakarā, kad lielākā daļa sēdēs omulībā ar ģimenēm.

lu

Es pati esmu pēdējais ķēms...ka esmu tik stulba.
Ja jau es būtu tik laba, tad taču apkārtējie būtu ar mani apmierināti.

..patika jau man kādreiz tie svētki..atceros, bērnībā vienugad nebija naudas eglītei (Rīgā dzīvojām un egļu meža tuvumā nebija)..aizgājām visi kopā uz piesnigušu mežu un pārnesām mājās mazu priedīti... :) ...


..bet - tie stiklainie, neko neredzošie skatieni, kas lielākajai daļai cilvēku lielveikalos iepērkoties... rūpes, raizes rēķinot kas un vai sanāk... bet ir taču tā, ka gribas iesaiņot dāvanā mieru un prieku...ne steigas,ne stresa...

..Tikai Pūka..Tavs vīrs,,,nez kāpēc viņam nepatīk Zmsv? ..esi kādreiz jautājusi? ..

...
...
..laikam jau ir tā, ka Zmsv liek justies tik vientuļi, kā nekad...

kamene
"Vispār vientuļi jūtos visur kur cilvēki apkārt tusē, bet es nespēju..." Kaa par mani rakstiits :) Lai gan.... taa jutos pirms appreceejos..... Tagad vientuliiba atkapusies, bet ... mazliet paarfrazeeshu Tavu izteicienu "man saap, kad cilvēki apkārt tusē, bet es nespēju " ..... Tiesi taa - "nespeeju" ... Es gribu izjust prieku no tusinja, bet nespeeju.... Tiesi otraadi - kad jaaiet uz pasaakumu - garastavoklis kriitas liidz nullei... Dusmas uz seviim, bet visi meeginaajumi ciniities beidzas ar totaalu sakaavi.... Beegsana no piknika vasaraa - mana lielaakaa sakaave ciinjaa ar SF. Labi, ka apkaart jauki un miiloshi radi..... t.sk - maasa, viirs, ar kuriem TIESAAM patiik aiziet uz kino, teaatri utml. , bet balles utml tusinji nav prieksh manis....

Tikai Pūka...
Atpakaļceļā bērns raudāja.... Kopš tā gada, par egli vairs mājās nerunājam.... un arī nenesam

Es nupat gandriiz apraudaajos, lasot sho... vaajpraats........... :(((((((((((((
Nabaga beernins!!! Tas tacu vinam paliks atminjaa uz ilgiem laikiem un var kaa psihologiska trauma radiit sarezgiijumus saskarsmee.... (depresija, trauksme, agresija, mazvertibas komplekss utt)......... Man jau no malas viegli dot padomus.... bet es nestaados prieksaa savu dziivi ar cilveeku, kursh var taa iztureeties pret savu miesiigo beernu! Man pilniigi svesam cilveekam saap sirds par beerninju.... Taa ir psihologiska vardarbiiba, kas ir ne mazaak traumejosa kaa fiziskaa. Es beegtu prom ar beernu, kur acis raada... taa ir beerna dziives kroplosana.
Lasot Tevis rakstiito par viiru, rodas iespaids, ka vinam pasam ir depresija... vai esat par to runaajusi? ja vins mokaas ar depresiju, tad vina drumais garastavoklis un agresija padariis juusu dziivi par elli.... Varbuut jums divataa ir veerts aiziet pie gimenes psihologa, lai noveerteetu staavokli?

lunis Rakstīja:
-------------------------------------------------------

un pārnesām mājās mazu priedīti... :) Pati arī esmu šad tad gādājusi priežu zarus egles vietā.


> ..Tikai Pūka..Tavs vīrs,,,nez kāpēc viņam
> nepatīk Zmsv? ..esi kādreiz jautājusi? ..

Esmu esmu jautājusi....dažreiz sacīja, ka tas ir stulbi, svinēt kaut kādus svētkus, citreiz, ka neesot tak nekādas atšķirības starp to, vai parasta diena vai svētku diena..... Tāda pati diena kā citas esot. Vēl, ka tas priekš muļķiem un viņam tas riebjās... Vai ka dzērāju svētku visi esot, kas tur esot foršs, ka piedzērušies visi apkārt staigā....

Bet ne mēs paši abi, ne mani vecāki, nedzeram vispār.... Tāpēc es to nesaprotu. Vēl agrāk bija, ka ar gariem zobiem pāris reizes atbrauca pie radiem (maniem vecākiem vai vecāsmammas), bet nemaz napacenšoties kaut nedaudz uzposties, vai kā citādi. Vien pie galda vienmēr ir aši klāt bijis. Man tas savukārt šķiet apvainojoši pret citiem, atklāti interesēties tikai par to, kā ātrāk pie ēdamiem.... Nu man kauns kaut kā. Godīgi sakot, sākumā es domāju, ka tas tāds savdabīgs humors.... nespēju iedomāties, ka tāda attieksme var būt pa īstam. Izskatījās pēc teātra drusku, tāpēc īpaši galvā neņēmu.

Bet man patiesībā šķiet, ka tas ir tādēļ, ka es sen jau riebjos viņam, vienkārši neesmu tā vērta...

Un var jau būt, ka viņam ir vienkārši sociofobija, jo dikti atbilst tam, ko rakstīja šad tad Janetty.
Par to runāt ar viņu vairāk nedrīkst, jo uzreiz paliek agresīvs.

Tikai Pūka, kas ir arī ''Pūka labprātīgi''.

Tak Pūka, tinies prom no tā vīrišķa!

ai, es Pūkas tekstus vispār bez šausmām nevaru lasīt. tāpēc es vairs nelasu. man ir tāda sajūta, ka notiek neapzināta kaifošana par savām mocībām un šo mocību baudīšana. arī teorētiski zinu, ka meitenēm ar tādu dzīves vēsturi šis mazohisms piemīt. bet visas saka, ka nē...

Runcene
Jā, es arī vairs nelasīšu šos tekstus.... Noraudājos par to gadījumu ar egli.... viss, kas saistīts ar bērniem... uztveru ļoti emocionāli.... Bet kad iedomājos vai sadzirdu medijos vēl lielāku vardarbību pret bērniem, šķiet jumts aizbrauks :((((
Pūka īstenībā pieļauj vardarbību pret bērnu, tātad viņa ir līdzdalībniece šai vardarbībai pret bērnu :(

Beidzot arī mans pacietības mērs ir pilns, lasot par situāciju, ko savā ģimenē pieļauj māte pret savu bērnu ! Tā ir emocionā-
la vardarbība pret bērnu un Tu ar savu pasīvo rīcību to visu vēl padziļini, kropļojot bērna psihi. Kāpēc Tu nevari kopā ar
bērnu gatavoties Ziemassvētkiem? Aizej uz bibliotēku un paņem grāmatas- ir pasakas par ziemu ,par rūķiem, par gatavoša-
nos ziemassvētkiem. Katru vakaru izlasat pa pasakai un pārrunājat, uzzīmējat to. Salauz vienalga ko - priežu zarus vai kadiķi
vai kādu egļu zaru-ieliec vāzē ,atbilstoši noformē un Tev būs pašai sava savdabīgi izveidota kompozīcija, kas simbolizēs
egli. Izgriežat sniegpārsliņas un izdekorējat logu rūtis. Vēl vari pati pagatavot Adventes kalendāru , kur katru dienu ielikt pa
gardumam un kopā ar bērnu izcep piparkūku mājiņu. Ja tavā mājā vēl nav Adventes vainaga, tad kopā ar bērnu izgatavo arī
to un iededzot svecīti, iemāci bērnam dzejoli un Ziemassvētku dziesmiņas, ko Svētvakarā pie pašdarinātās egles dziedāt.
Esi stipra un droša , jo atkāpšanās ceļa Tev nav ! Un mazāk klausies visā tajā purpināšanā.... , neietekmējies !

Pēdējā frāze par " purpināšanu " attiecināma uz Pūkas agresīvo vīru,

Nesaprotu, kāpēc esat tik pārliecināti, ka neko nedaru... Tāpēc ka šeit to neaprakstu?
Ir tie egļu, priežu un kadiķu zari bijuši. Ir tās piparkūkas kopā ceptas un dekori taisīti. Esmu ''vilkusi'' bērnu ārā uz mežu, uz kalniņu ar regaviņām un tamlīdzīgi. Ne jau par to stāsts.

Ar bērnu tiek darīts vis kaut kas. Bet, ja viņš grib arī tēti iesaistīt, bet viņš atsakās.....un tāpēc ir skandāls, tad esmu vardarbīga? Vai atraut ar varu bērnu no tēva, aizvest kaut kur prom, būtu labs risinājums?

Janetty, es lasīju Tavus izmisušos stāstus vasarā. Vai Tavuprāt, tajā brīdī, pārējiem, Tavai māsai, vīram vajadzēja iet projām no mājas, jo nejuties labi? Lai viņi nekļūtu līdzdalībnieki vardarbībai?
Man bija ļoti bēdīgi lasīt Tavus stāstus.... bet es ticēju, ka Tava situācija uzlabosies. Un nav man bijis mērķa kādu raudināt. Vienkārši gribēju padalīties, kā mēdz būt. Ne jau katru dienu tā notiek. Labāko vienkārši neaprakstīju.

Ja man būtu tik liela vienaldzība pret savu bērnu, tad sen jau būtu aizgājusi no mājas prom, nedomājot par rītdienu.

Pūka, Tavs stāsts ir briesmīgs. esmu te forumā jau vairākus gadus ar pārtraukumiem. nav nekas tik traks lasīts.

un kur tad ir bērnam tas tētis? no tā, ka Tu viņu turi ar varu klāt sociopātam, tētis taču neradīsies.

Un Janetty, starp citu, ļoti labi saprata, ka nav labi, ja mammai ir depresija, ka tas ir slikti bērnam. agrāk dzīvojām, kā varējām, bet nu jau info par to ir daudz, iespēju arī... un Tavs vīrs taču neko nedara situācijas uzlabošanai. Janetty vienmēr ir gājusi pie ārsta, turklāt regulāri. bet depresijas ārstēšana nevienmēr rit gludi, cilvēks var arī pagurt. vai tad Tavs vīrs kaut kur ir vērsies pēc palīdzības? manuprāt, nav korekti salīdzināt.

un ko forums te var darīt? kam mums šī info? te visiem apzināmu vai neapzināmu iemeslu dēļ ir bijusi ne visai jauka bērnība, tāpēc stāsti par bērnu ciešanām nav nekāds jaunums un nekāda baudāmā lasāmviela. tikai tas bija sen jārunā speciālistu kabinetos. vismaz manas domas. loģiski, ka Tava rimtā, namainīgā prātuļošana tikai raisa sašutumu.

Pūka sniegā
Es tacu apzinaajos, ka man depresija, lai gan ne uzreiz aptveeru to... tikai peec vairaakiem meenesiem smagaa depresijaa ieklausijos radiniekos un saneemos aiziet pie doka, necerot uz ne uz ko.... Kad aprunaajos ar doku, saaku aarsteeties un sapratu, ka taa nebiju es, kas NEKO nejuta pret beernu, kuru kaitinaaja jebkura meitinas iepiiksteesanaas... shiis atminas saap, negribu taas atkal cilaat.....
Kad atkaartoti sajutos slikti vasaraa, ..... jutu, ka mans noskanojums nenaak par labu meitinai.... es visaadi to centos notusheet, smaidiit caur asaraam... Es pabriidinaaju viiru un tuvakos radus, ka man ir slikti, ka es vinus loti, loti miilu, bet sobriid man ir melnaas dienas.... Es apzinaajos, kas notiek ar mani, bet tik un taa tu nevari sev paveeleet justies citaadi.... jutu savu bezspeeciibu, un ka tagad atceros dienu, kad man bija seviski slikti.... mana griba un smadzenes it kaa bija paralizeetas... depresijas varaa..... jutu vinas elpu... Aaraa saulaina diena, viirs aicina pastaigaaties - es izpluudusi asaraas, punjkos liidz ausiim gandriiz uz celiem luudzos no vina piedosanu par savu "uzvediibu", runaaju par to, ka es neesmu vina veerta, ka vins ir tik labs un es - sliktaa sieva/maate/meita/maasa................. Muuzam buusu pateiciiga Liktenim par to, ka man tik saprotoss viirs........ ka vins taas stundas nevis centaas uzmundrinaat, sapurinaat, kaa parasti meedz dariit tie, kuri nezina, kaa juutas cilveeks depresijas varaa... Vins apseedaas man blakus, ciesi apskaava, pat loti stipri, ka nevareeju pakusteet un cuksteja ausii, ka mani miil........ kad es apklusu, vins arii kluseeja, kad man atkal naaca histeerija, vinas atkal monotoni cuksteeja to pasu..... un nelaava pakusteet... taa es pamazaam nomierinaajos.
Manupraat Tavaa situaacijaa ir divas izejas - viirs iet pie psihologa/psihoterapeita/psihiatra (veelams ar Tevi) vai Tu pamet viiru..... Pietiek kroplot beerna beerniibu un naakotnee - arii pieaugusaa dziivi! Piedod par tiesumu!

Pūka izlem taču vienreiz- vai tu esi labprātīgi, vienkārši vai kaut kur tur sniegā..

Janetty, kā mani sajūsmināja tavs stāsts par vīru. Arī mans vīrs rīkojās līdzīgi, par ko esmu viņam milzīgi pateicīga. Kas to zina, kā būtu, ja būtu savādāk.