Uzmācīgas domas..... Mani šīs domas neliek mierā jau pāris mēnešus, ārsts izrakstīja zāles- haloperidol, tagad esmu izvēles priekšā - dzert vai nedzert šīs zāles, blaknes jau briesmīgas. Man ir bail no tā, ko šīs zāles varētu izdarīt ar mani, ja es tās dzeršu. Esmu iedomājusies, ka pēc šo zāļu lietošanas man trīcēs rokas, galva, netikšu galā ar sevi utt.Es varētu nomirt kaut šodien, bet man dēliņš vēl jāizaudzina.......................................
Un tagad jautājums tiem, kas šīs zāles lieto/lietoja vai varbūt kāds ģimenes loceklis lieto. Vai zāļu iedarbība ir tik efektīva, ka ir vērts riskēt un iedzīvoties citās veselības problēmās?
Paldies!

man šķiet, ka ir labāki neiroleptiķi. lai gan haloperidols palīdz ātri.

pie kāda ārsta biji? pirmo reizi? pie valsts psiha?

Biju Tvaika ielā - tur izrakstīja - Fluanxoli(ja pareizi izlasu, raksta tie ārsti briesmīgi), tad aizgāju pie Andrēziņas, viņa izrakstīja Haloperidol, lai novērstu iepriekšminētajām zālēm blaknes- Parkopan + Lexotanil. Laba buķete:)))))) Varbūt vēl pie kāda psihiatra jāaizstaigā.........??????

Fluanxol nederēja?

No Haloperidola uzmanies,arī no Zalasta.No šitiem es gandrīz līdu pa sienu aukšā.Ja tev ir uzmācīgās idejas,tāpat kā man,tad iesaku Kventiax 200 mg uz nakti. Visas idejas kas man neļāva gulēt pārgāja,un miegs arī labs un garš,līdz 10 stundām.

Vēl neesmu sākusi lietot zāles.....nekādas............

Tie visi pieder pie grupas kas saucas antipsihotiskie līdzekļi,jas tādus tev izraksta un tu lieto,skaiti ka esi uzskaitē..

Vai man par to būtu jāsatraucas, ka esmu uzskaitē?

reģistrēts ir jebkurš, kas ieiet pa valsts psihiatra kabineta durvīm, ja vien runa nav par kādu trešo personu (tuvinieku utt.). esmu dzirdējusi, ka reģistram ziņas sniedz arī privāti praktizējoši psihiatri un narkologi. diemžēl tāda ir situācija mūsu valstī, ļoti nehumāna, manuprāt, bet fakts.

galvenais nav uzskaite, bet diagnoze. antipsihotiskos līdzekļus mazās devās raksta arī, ja ir neirotiski traucējumi.

un es tā kā nesaprotu, kāpēc autore nelieto zāles un raizējas par traucējumiem veselībai, ja neko nav izmēģinājusi. uzmācīgas domas arī ir traucējums veselībai, turklāt liels, it sevišķi, ja ir bērns... haloperidols mazās devās nav nemaz tik nāvejošs, katram sava iedarbība, neba nu visi pa sienu rāpo. muļķības.

Man personīgi tas ir pie kājas,es pat dabūju autovadītāja apliecību, pēc psihiatru konsilija slēdziena esmu derīgs :),tagad lepni varu piebraukt pie psihenes pacienta statusā ar savu auto :)

Zāles nelietoju tāpēc, ka man ir bail, ka tikšu vaļā no vienas nelaimes, bet klāt būs citas(sekas no zālēm). Tēva brālim ir depresija, jau daudzus gadus viņš lieto zāles........negribu palikt tāda kā viņš.......

Ar ps.t. savā laikā nonācām pie secinājuma, ka dzīvē nereti ir situācijas, kad ir vairāki ceļi un visi sūdīgi. Tad nu kāds tomēr jāizvēlas. Parasti izvēlētais pamāzām pārtapa labā ceļā.
Tavā gadījumā es par primārajām uzskatītu bērna intereses. Pa manam sakarīga mamma ir svarīgāka par visu. Un neizraksta jau Tev zāles mega devās.

saules_meita Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zāles nelietoju tāpēc, ka man ir bail, ka
> tikšu vaļā no vienas nelaimes, bet klāt būs
> citas(sekas no zālēm). Tēva brālim ir
> depresija, jau daudzus gadus viņš lieto
> zāles........negribu palikt tāda kā
> viņš.......

es saku nelieto
kamer un vari fiziski darit ko vaig
strunc kas galva notiek bet ja var darit ko jadara
tad ok. manas domas. tu tacu zini ka uzmacias domas nav jaklusa lai vinas tur
padomajas sava uzmaciba un izdziest lenam pasas aiz garlaicibas

:-)

neskaties uz tēva brāli, bet uz cilvēkiem, kas ir ārstējušies vai ārstējas, dzīvo un cīnās. ir arī tādi vīrieši, pat šajā forumā.

Tur jau arī pašam ar sevi jāstrādā, pašam jāmainās, ne jau tikai zāles jādzer.

man šķiet, ka Tu esi tā pati, kas "mammam". piedod, bet pēc tekstiem spriežot, Tu baigi daudz sagaidi no citiem... esi no tām, kas grib, lai kāds kaut ko Tavā labā dara. bērna ķermenis ir mammas psihes spogulis. esi uzmanīga.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> neskaties uz tēva brāli, bet uz cilvēkiem, kas
> ir ārstējušies vai ārstējas, dzīvo un
> cīnās. ir arī tādi vīrieši, pat šajā
> forumā.
>
es arstejos 10gadus un zinu kas notiek ar mani, ar tadu pasu kas turpina vegetet
un vienu vel kas skraida 10gadus vecu info galva pec tas tvaika ielas...

un tadus kam bija sliktak bet vinji izmeta tabl miskaste...
es saku nedzer neko
man vienalga bet varbut velviena dvesele izspruks no .......

ja galva netur pavisam propolis spirta , drusku labak paliek
un nost no datora .... 2 stundas diena ... norma

starp citu kadreiz darba drosibas normas bija lidzigas :-P

Ir lietotas zāles gan epizodiski, gan gadiem.
Visu štokos salika darbs ar psihoterapeitu.
Nevienu dienu neesmu veģetējusi (arī, kad ir bijis ļoti slikti). Kā jau te daudz rakstīts, zāles ir kruķis uz laiku, lai varētu dzīvot un strādāt t.sk. normālus bērnus izaudzināt.

Ja nelietosi zaales ko izraksta, tad ne tikai mociis uzmaaciigas domas, aizies taa ciet, ka veel deelinam kko nodariisi!
Padomaa kas vareetu notikt, ja nedzersi zaales! Buus sliktaak nekaa, ja dzersi!

saules_meita Rakstīja:
-
> Haloperidol, lai novērstu iepriekšminētajām
> zālēm blaknes- Parkopan + Lexotanil. Laba
> buķete:)))))) Varbūt vēl pie kāda psihiatra
> jāaizstaigā.........??????

...nebrīnos, ka staigāsi kārtīga ķēmā...un ja vēl pamatā haloperidols...pizdec...
...nezi, vai pūšļotaji paši šo te kokteili ir izmēģinājusi uz sevis?...


...PS. cikodols un parkopāns - 70to gadu vieni no iecienītajiem kaļikiem lietotāju vidē...lexotanils-trīs šaibas, un viss pie vienas vietas...

Izvēlējos zāles nedzert. Šitas teikums zāļu anotācijā bija ļoti uzmundrinošs - Retos gadījumos pacientiem, kas lieto šī veida zāles, ir bijuši neizskaidrojami nāves gadījumi.:)))))))))) Tas tik man vēl pilnai laimei pietrūka:))))))))))))))))
Jūtos labi, vēl drusku uzmācīgās domas traucē, bet........... būs labi.
Būtu dzērusi zāles, noteikti domātu, ka no tām kļuvis labāk, slavētu dakteri un zāles, bet nu tā slavēšana izpaliek:))))))))))))))))

es cipralexu arī baidījos dzert, jo instrukcijā bij rakstīts, ka cipralex domāts pašnāvniecisku domu vai sevis pāri nodarīšanai domātas zāles!

enfuego, Tu kaut ko ne to esi salījies. Cipralex ir depresijas mazināšanai un labsajūtas celšanai.Es pat teiktu, ka šobrīd vislabākais. Ir cilveki, kam ceļas traukse un tad tie gribas nonāvēties, bet nekādi neirubī partraukt dzert šīs ripas, kad šie nepatīkamie simptomi izzustu momentāli.

Dažkāt jāmaksā arī par culvēku stūlbumu, tas ir tā pat, ka noslīkt zupas šķīvī. Un acīmredzot- tā tam arī jābūt. Daži indivīdi ir pārāk ierobežoti, lai spētu pilnērtīgi eksistēt šaja realitātē.

ko tad sanāk, ka man nedrīkstēs pārtraukt dzert cipralexu? ja pārtraukšu tad visi simptomi atpakaļ, būs?

Es gribēju teikt, ka ir cilveki, kam ceļas trauksme tieši no paša cipraleksa un beigās tie vēl nonāvē sevi. Bet es nerubīju kāpēc viņi nepārtruc dzert to pirmāmkārtām.

Man gan Cipralex palīdzēja tik pat labi kā mironim komprese! :)))

...kurš te var, roku liekot uz sirds, uzrakstīt tīri hronoloģiskā secībā, bez liekiem komentāriem:

- cik ta ilgi meklēja sev " piemēroto" pūšļotāju (šamaņu skaits, var pierakstīt uzvārdus)
- kādas ripas izrakstīja sakumā
- vai reāli palīdzeja
- cik reizes mainījā šaibas, ja uz trešo punktu atbilde negatīva
- visas akcijas lietderība....

...vo...:)

Vidēji aritmētiski tikai trešās ripas palīdz. Un ar nevisai ilgi.

Un visa problēma ir tajā, ka cilvēkiem nav atļauts domāt pašiem, bet jāklausa gudrajiem dakteriem. Vielas, kas dabīgas un nekaitīgas ir pasludinātas par narkotikām un daudz bīstamākās un atkarību izraisošās- par zālēm.

Zombie land.

...pamazām sāk savākties tauta, kur ir par veselīgu dzīvi ar dabas veltēm, farmācijai minimāli iejaucoties rumpja aizbāžņa norisēs...fool, maini niku...:)

es gan tomēr atkal gribētu teikt, ka zāles pašas par sevi nav tā lielākā nelaime. jautājums ir, kā cilvēks tās dabū, vai kāds viņu "pieskata" un kā tas notiek (pēdējais ir vissvarīgākais)...

bet apmēram varētu būt tā, ka vidēji trešās der. es gan esmu no tiem, kam no visām ir bijušas blaknes, šādas vai tādas, bet visu laiku, turklāt ar visiem pieciem psihiatriem, kas manā stāstā ir mēģinājuši ko pasākt... tā kā man patiesībā vajadzēja domāt par zaudējumu un ieguvumu visu laiku, un tas bija diezgan bēdīgi.

dažiem cilvēkiem varbūt kādu laiku vajag pastaigāt pie psihiatra, lai viņi saprastu, ka risinājums ir citur, un zaudētu ilūziju, ka kāds cits viņiem var palīdzēt. ja tas ir privāti un konfidenciāli, tad tas nav nekas bīstams. bet ir tādi, kam tur nekad nevajadzēja nonākt, jo viņi ir par švakiem priekš tā brūķa. ja cilvēks pats pilnīgi nepieskata, kas darās un cik ilgi viņš ar zālēm ņemas, tad psihiatrija viņam ir apmēram tas pats, kas tai vienai modelei 6 plastiskās operācijas. (es par to modeli, kura nesen pēdējās op. laikā nomira, bija presē info.)

ir cilvji, kam izveidojas reti labas attiecības ar psihiatru, un tad kaut kas varbūt veicas labāk, nezinu... bet parasti jau viņi (psihiatri), kā visi cilvēki, aberz vārdiem runājot, ir tādi, kam arī jāmaksā par dzīvokli, un, galu galā, viņi ir tur, kur viņi ir, kaut kādu viņiem vien zināmu iemeslu dēļ. ja starp viņiem ir kāds, kas domā, ka zāles nav risinājums un tā arī pasaka, tad pacientam ir veicies. man gan tā neviens psihiatrs nekad nav teicis.

vissliktākais šajā lietā Latvijā ir psihiatrija kā sistēma, kā filozofija, kas pat nav taisīta ar mērķi, lai palīdzētu. varbūt kāds ārsts gribēja citādi, bet sanāca tas, kas sanāca, jo pie mums ārsti netiek uzklausīti, tikai ierēdņi. galvenais ir reģistrs un "pareiza" F diagnoze. tad cilvis ir pieskaitīts un skaitās, ka aprūpēts, ka viss notiek, bet patiesībā viss brauc pilnīgā purvā... tagad tur vēl pievienojušies psihologi, kas laipni izjautā, bet cilvēki, kas nekā iepriekš nezina, kā tādi auni stāsta visu par sevi, lai gan info pēc tam mētāsies ambulatorajā kartē, kam katrs tiek klāt. nevienam neienāk prātā pajautāt, ar kādām tiesībām tur tādas intervijas tiek veiktas, kāpēc tiek uzdoti ļoti privāti jautājumi... salikt visus pa kastītēm, uztaisīt statistkiu, lai Veselības ekonomikas centra klerkiem būtu darbiņš...

ā, un varbūt nevajag iet pie ļoti cienījamos gados esošiem psihiatriem... ja tiešām šķiet, ka neglābjami vajag to miega zāli vai ko citu, par ko ir zināms, ka palīdz, tam, piemēram, der arī ģimenes ārsts. tikai nedrīkt aizmirst, ka ķīmija ir ķīmija.

ja kāds domā, ka ir psihiski slims, tad manis rakstītais laikam nederēs.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> es gan tomēr atkal gribētu teikt, ka zāles
> pašas par sevi nav tā lielākā nelaime.
> jautājums ir, kā cilvēks tās dabū, vai kāds
> viņu "pieskata" un kā tas notiek (pēdējais ir
> vissvarīgākais)...
>

...par ko arī bazārs...

...runcenīt, eku Tev...:)
http://www.youtube.com/watch?v=78x2M9BMl34