Manā redzējuma XANAX ir baigais mēsls (izņemot gadījumus, kad bez tā nav iesp.iztikt un to izraksta psihiatrs)!
Man vienu brīdi bija baigie pārdzīvojumi, saistībā ar tuva cilvēka nodevību. Nevarēju gulēt. Diennaktī labi, ja 3 st. sanāca. Pēc kādām 3 ned. bezmiega izmocītai mna sāka nākt suicidālas domas. Vēl pie kam ar tāāāādu spēku, ka jābrīnās, kā to nepaveicu- doma bija mesties zem furgona vai vilciena! No rīta sapratu, ka turpmākais bezmiega un depresijas kokteilis mani nonāvēs, tātad- kkas jādara lietas labā.
Izstāstīju par savu nakts vājprātu paziņam, kurš izklaides pēc lieto xanax. Šis man aiz līdzjūtības veselu paciņu iešķieba!
Sāku ar to, ka izlasīju instrukciju (tā daru vienmēr). Tur skaidri aprakstīts, ka alko nedrīkst lietot, kā arī, ja ir elpošanas traucējumi.
Mazliet nobrīnījos par to elpošanu. Bet, ehhhh, izdzēru pusīti drošības labad.
Nolūzu uzreiz un naktī gulēju kā akmens. Miegs bija tik dziļš, ka pat pozu nepamainīju. ... tā vienu, otru, trešo nakti. - jādomā, ka, ja ir iesnas, tad tik dziļā miegā var arī vnk nosmakt.
Tad lēnām sāka parādīties blakusparādības par kurām bija rakstīts instrukcijā. Proti- lietojot šīs zāles tiek apgrūtināta jaunas informācijas uzveršana.
Redz, universitātes solā sēdēju kā losene. Nevienu no lekcijām tā arī nesanāca normāli uztvert. Nemaz nerunājot par izlasītajiem materiāliem. Un kādu vakaru, pirms tabletes norīšanas, iedzerot vīnu- paliku par sev nekontrolējamu personu. Mēle ļodzījās un galvā trulums.
Secinājums:
NĒ, xanax nav labi. - brīdī, kad cilv.vairs neuztver jaunu info, viņš sāk degradēties vai regresēt- sauc to kā gribi.
Gribi izklaidēties- uzpīpē zālīji vai pakožļā muju, bet ķīmija, lai paliek psihiatra ziņā- pavisam smagiem gadījumiem.