Velejos pajautat, vai kads ir arstejies saja nodala? Liekas, ka man ari bus tur jaiet, bet nevaru sanemties par tadu soli. Ka tur ir? Vai tur var nemt lidzi un lietot savas mantas? Vai vispar ir kada jega no ta visa? Lieta tada, ka man ir depresija un nekadi neizdodas piemeklet istas zales, nekas no izmeginata nav ta isti palidzejis, tikai pie daziem simptomiem ir bijis minimals efekts.

a kāda atskirīb 20 nodaļa un citas?

man nav ļoti svaiga info, bet jau diezgan sen 20. nod. ir bijusi vienīgā nodaļa, kas nav slēgta, domāta pacientiem ar depresijām un neirozēm, visu var ņemt savu (bet tomēr būtu labi piezvanīt uz uzņemšanu vai nodaļu un noskaidrot, kas tieši interesē, lai nav pārsteigumi), izskatās gandrīz kā jebkuras slimnīcas parasta nodaļa. nekas foršs tādā ziņā, ka tāpat diezgan drūmas slimnīcas teritorijā ar vecām ēkām, aiz žoga; var apskatīt, kā hroniskie pacienti pastaigājas, tas vienmēr ir nomācošs skats, ja ir depresija. var rasties visādas fantāzijas, piemēram, vai tāda nevar būt mana nākotne. nezinu, kā tagad, bet agrāk tur nebija nekāds psiholoģiskās palīdzības kaut atbalsta līmenī, psihologa izpildījumā tika veikta vien psihodiagnostika diagnozes precizēšanai.

tad vēl pārējo pacientu stāsti par nemīlējušām un psihiski slimām mātēm, par badu bērnībā, vardarbību nabadzību utt. vienam otram tā gribas runāties, šķiet, ka visas pasaules nelaimes tur sanākušas, un nu tik būs, kas klausās, jo ārstiem nav laika. bet tas atkarīgs no atsevišķu indivīdu runasspējām.

ja ir miega traucējumi, tad var būt grūtas naktis, jo palātā ar n gultām, kur visiem tomēr ir kādas psihiskas problēmas, uz nakti tās var aktivizēties. cits murgo, citam sākas neizprotamas sāpes, cits iet uz ledusskapi ēst...

bet, ja pašam par savu naudu ilgstoši jāpiemeklē zāles, tas var būt ļoti dārgs pasākums. ja ir nolemts tās lietot, tad slimnīcā īstās atradīs daudz vieglāk, tikai, videi mainoties (atgriežoties mājās), nekur nav garantija, ka atkal nebūs kādas svārstības. un vēl ir vērts atcerēties, ka ir cilvēki, kam nav īsti labi ne no viena medikamenta. tā ir, un viss. cerētās labās sajūtas var tā arī nekad nesagaidīt, ja netiks veiktas izmaiņas domāšanā, pasaules uztverē utt., jo zāles nav stiprākas par domām, ar kurām cilvēks sevi čakarē. tāpat, ja ir draņķīga mājas/darba vide, attiecības utt.

turklāt valsts ambulatorais psihiatrs var reizēm nespēt atrast īstās zāles tikai tāpēc, ka viņam nav laika tais 15 minūtēs... varbūt, ja finanses atļauj, ir vērts iet privāti, ja vēl nav mēģināts.

vēl viens variants, manuprāt, ir Veldres ielas dienas stacionārs, kur arī zāles būs bez maksas, laikam mēnesi tas pasākums ilgst, nav jāpārtrauc darbs vai citas aktivitātes, nebūs arī vides maiņas.

Runcene pareizi saka

Just me... Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Velejos pajautat, vai kads ir arstejies saja
> nodala? Liekas, ka man ari bus tur jaiet, bet
> nevaru sanemties par tadu soli. Ka tur ir? Vai tur
> var nemt lidzi un lietot savas mantas? Vai vispar
> ir kada jega no ta visa? Lieta tada, ka man ir
> depresija un nekadi neizdodas piemeklet istas
> zales, nekas no izmeginata nav ta isti palidzejis,
> tikai pie daziem simptomiem ir bijis minimals
> efekts.

Tad jau visdrīzāk neko arī "nepiemeklēs". Smiekli pat nāk par visu šito piemeklēšanu. Cilvēkam sāp galva, iedod aspirīnu vai ibumetīnu un viss ir čikiniekā. A psihiatrijā gadiem tik meklē un meklē i nefiga nekas nedarbojas. Par kad tas viss liecina...? Pseudoscience.

psihiatrijā ir tikai 30% veiksmes... es zinu cilvjus, kam viss ir ok ar zālēm, bet, protams, tās diagnozes arī nav smagas.

pārējie sēž kādu laiku forumā un meklē citus risinājumus. un nekur nav teikts, ka tas nav iespējams...

ar slaveno Cipralex es gulēju kā lācis (bet pārāk daudz stundu diennaktī) un svīdu kā žurka. ar amitriptilīnu ēdu kā ruksis, pilnīgi nekādas sāta sajūtas, galīgs zoo sanāk, bet to draņķi (amitriptilīnu, es domāju) jau droši vien vēl slimnīcā lieto, nafigam tad grindex ražo, ja nu vienīgi krievijai.



Edited 2 time(s). Last edit at 31.01.2011 11:15 by Runcene.

Runcene man vislabāk patika...cits iet uz ledusskapi ēst...
lab, ka es izsturēju man tagad itkā ir vieglāk nenāk, ne agresijas. ne uzmācīgas, man liekas ka šie simptomi var arī būt uz depresijas pamata jo kā parādās saulīte vai pavasara smarža uzreiz nāk tikai labas domas un nedomāju neparko citu!!

es jau visvairāk arī baidījos ja nepienāks vasara vai tiešām mana depresija nepāries, un nāksies iet pie psihiatra un uz 20 nodaļu, bet izskatas ka būšu izsturējis to vilni! Vel tikai jātiek vaļā no lexotanil 3mg kuru dzeru jau 3 mēnesi, jo es pat īsti neredzu atskirību dzerot uz vakariem liekas, ka es dzeru lexotanilu tikai aiz tā iemesla, ka bailes kad atkal neuznāk virsū visādi murgi jāmēģina pa pus ripai laikam!

Par to ledusskapi Runcene pūš pīlītes.Lielākā problēma ir krākšana,es nemaz nezināju ka tik daudz ir tādu krācēju

nepūšu, bet par krākšanu aizmirsu... un rezultātā cilvēkam tai slimnīcā jāēd daudz vairāk zāļu nekā mājās, lai vnk no šitā visa atslēgtos. antipsihotiķu, AD un trankviļu un citu ripu rijēji pilnīgi loģiski baigi krāc... tā nu ir.

Runcene,Tu esi bijusi psihenē? Ja jā,tad kurā nodaļā?

šitajā, par ko ir runa... domā, ka es romānā izlasīju, kā tur izskatās?



Edited 1 time(s). Last edit at 31.01.2011 18:03 by Runcene.

Kāda Tev diagnoze? :)

a kam Tev mana diagnoze? turklāt es tak teicu, ka slavenā VD...

šizo nav, ja tas Tevi interesē... :D :D :D

Nu labi,vari būt brīva,pagaidām. :)

A man patīk kā enfuego nekad nepiemirst pie vārda lexotanil pierakstīt 3mg. :))))

a es nezinu jo man liekas, ka tam ir kāda nozīme:DDDDD Pieķēri labi! extensial

vismaz var saprast, par ko cilvēks runā... viens otrs pat nespēj no paciņas pareizi norakstīt.

"aizgāju pie sihātra, viņš man izrakstīja galoperidolu, palika slikti, ko lai dara; šodien tas sikalogs nav darbā"

tādi teksti arī te ir bijuši...

labais :)))

:DDDDDDDDDDDDDDDD

vistrakāk raksta aberz,nez kāda šim diagnoze...

aberzs ir topā ar saviem citējumiem:D

Paldies par atbildem. Nu nezinu, vai tiesam iesu uz to tvaika ielu, varbut vel jacensas kaut ko ambulatori darit. Brizam jau tiesam liekas, ka vispar nav iespejams piemeklet zales, varbut man nekas neder. Bet nu paši mokošākie simptomi, kas man ir pie depresijas, ir nenormala miegainiba, nogurums, apatija, nevelesanas kaut ko darit un nespeja kaut kam koncentreties. Vai kadam ir lidzigi simptomi? Vai zales Jums ir palidzejusas atbrivoties no sada veida simptomiem? Paldies!

es nedomāju, ka šādos gadījumos stacionārā var izdarīt ko vairāk nekā ambulatori. nē, no, ņet, nicht...

kāds Tev ir doks? vai labs kontakts? valsts doks?

man, ja tā pilnīgi godīgi, zāles noņēma trauksmi un palīdzēja aizmigt. bet apātija? nez... es kādus 6 mēn. dzēru fluanxol, kas ir domāts tādiem gadījumiem, mazais neiroleptiķis, skaitās no "vieglajiem"... jā, tas tā kā biku stimulēja, bet es biju cita... es netiku ar domām līdzi tam, ko runāju, baigi dīvainas sajūtas.

un beigās bija tā, ka pats zāļu meklēšanas process kļuva par mocību, un es paturēju vajadzības gadījumam miega līdzekli, kaut kādu dienas trankvili, bet nekādus AD vai neiroleptiķus.

samierinājos, ka tā ir, un viss.

stresu uzdzen arī situācija, ja cilvēks baigi saceras. mazliet varbūt ir vērts pamēģināt, bet ne nu mežonīgi ilgi.

meklē, kur ir tam pamats Tavā dzīvē... ja vajag, atrodi uzticības personu.

Ja, man ari ar AD ir izdevies mazliet mazinat trauksmi, kas depresijas sakuma vispar bija nezeliga, ka ari daudz maz atbrivoties no bezmiega, bet parejie simptomi ka ir, ta ir. Nu jau 4 menesus dzeru asentru un venlaxoru mazas devas. Biju ari Neirozu klinika, tagad gan arstejos pie valsts psihiatra, kas ir mana pilseta, bet vins zales ari nemaina, uzskata, ja jau napaliek sliktak, tad jadzer tas pasas, bet es jutos vnk drausmigi, biezi pat domaju par pasnavibu, lai gan saprotu, ka tas nav risinajums. ka tev tagad ir Runcene, vai vari stradat ar savu slimibu, tev ari ir miegainiba un nespeks pa dienu? Es patreiz nestradaju un nezinu vai tuvakaja laika busu spejoga stradat :(

kaut kas Jums ar doku ar komunikāciju nav kārtībā... es nevaru iedomāties, ka psihiatrs uzskata par normu suicidālas domas... to esi pateikusi?

es kaut kā šo visu neuztveru kā slimību; redz, te vajag psihoterapeitu, ne jau tikai zāles. šitā vien var nogrimt.

Just me..., izklausās, ka vienkārši tava dzīve pa lielam ir sagājusi dirsā. To ar zālēm neizlabot.

Iespējams Tu esi ne tur kur vēlies, cilvēki ne tie apkārt, dari ne to, kas patīk. Kad pietikami liela daļa cilvēka fundamentālo vajadzību nav apmierinātas, tad iestājas depresņaks un viss pārējais ko noskaitīji.

taisniba, ar psihiatru nespeju par visu izrunaties, ari par suicidālām domām neesmu teikusi, vnk laikam kauns...
Ja, dzive man nav bijusi rozu darzs, bet lai cik slikti ari nebutu, tomer censos kaut ko darit. Es domaju, ka viss varetu but ok, ja nebutu sie fiziskie simptomi, kurus jau mineju, kas tam visam trauce. Vienmer esmu bijusi loti emocionala un stresaina, varbut ari tapec tas viss sakas un nervi sagaja griste, bet nu nezinu, vai iespejams tur kaut ko mainit. Viegli jau ari pateikt, maini visu sava dzive, bet reali jau tas reti kuram ir iespejams. Un pie sihoterapeitiem esmu gajusi jau vairakiem, neko jaunu jau vini nav pateikusi, tik pasaka, ja tev bijusi smaga dzive, berniba utt, bet ko tad man tas dod, ja es pati to ļoti labi zinu.

Psihoterapeitu piemeklēt dažreiz ir daudz grūtāk nekā tabletītes. Cita lieta, ka tur Tev ir pašai jāstrādā, nevis jāgaida no doka vērtējums par savu dzīvi. Pamazām izejot da kaut vai vismaznozīmīgākajām situācijām savā dzīvē, var daudz ko mainīt, ieskaitot tīri fizisku pašsajūtu.
Var jau paskatīties, pie kādiem virzieniem terapeiti bija piederīgi, varbūt var mēģināt kaut ko citu. Vēl jau var iesākt ar "vieglo galu", piemēram, deju un kustību terapiju (mana iecienītākā), mākslas terapiju, mūzikas terapiju. Tās nav tik dziļas un paliekošas, bet var dot gan atvieglojumu, gan labu grūdienu iet dziļāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 01.02.2011 12:55 by gaga.

Just me, viss ir tavās rokās, viss, ja Tu gribi tikt ārā, jārēķinās, ka būs jāvelk sevi uz priekšu arī tad, kad ir slikti.

psihoterapeits ir spogulis, jo ilgāk ej, jo dziļāk sevi redzi, dažkārt ļoti neglaimojošas lietas nākas atzīt, un kaut kas būs sevī jāmaina, kas – to es nezinu, bet parasti tas ir diezgan daudz.

un neskaties uz citiem, kam nezidodas.

strādā. sāc kaut runāt ar psihiatru. Tu sūdzies, ka psihiatrs nevar atrast īstās zāles, bet Tu taču ar viņu nerunā... vai viņš ir gaišreģis?