Es šausmīgi pārdzīvoju pati to visu, bet neko nevaru sev padarīt! Mani sīkumi aizkaitina, es palieku dusmīga momentā, varu sākt bļaut uz otru, izrādīt savas dusmas, ātri sakreņķējos, apraudos... Nu nezinu kas man kaiš!!! Darbs ir, jumts virs galvas ir, attiecībās arī viss kārtībā, izņemot nianses, pie kurām ir jāpiestrādā, bet tās ir ikdienišķas lietas! Varbūt kāds var pateikt, kā lai sevi saved kārtībā? Noņem šo nesaprotamos nervu spriedzi?! aaa, gribas bļaut aiz izmisuma, jo nemaz negribu būt tāda... :(

jābūt kaut kur cēlonim. tas jāatrod, jāizrunā vai kā citādi jārisina. cits to nevar uzminēt.

varbūt tās "nianses, pie kurām ir jāpiestrādā", ir mazliet problemātiskas tomēr?

patin filmu, kad tas sākās...

Īstenībā tas ir tikai pāris dienas... Vispār uzvedos neraksturīgi sev! Pēkšņas iegribas, sīkumainība... Moš vienkārši hormoni sapsihojušies...

Tuvojas MR! :)))

Starp citu, pārlieka un pārsteidzoša emocionalitāte var būt arī grūtniecības viena no pirmajām pazīmēm, pat vēl pirms tests kaut ko uzrāda. Cerams, nesabiedēju vai neiedvesu liekas cerības. ;-)))

Diez vai... Nepareizs minējums! Un ja arī tā būtu, es nekādas tādas pārmaiņas garastāvokļos nekad neizjūtu...

:) Grūtniecība tā diez vai varētu būt, bet nē, ne sabiedēji, ne cerības iedvesi! :) Ja būtu, priecātos, ja nebūtu, nebēdātos! :)

Pamēģini pieslēgt klāt fiziskās aktivitātes- ļoti palīdz peldbaseins ! Vai arī brīvdienās veikt pastaigas pat 10 km garumā...
Organisms no prieka tad smaidīs...
(protams, jāizslēdz grūtniecība un klimaksa sākums...)