Tā nu sanācis, ka esmu nonākusi līdz šim. Pabiju Juglā dienas stacionārā. Gan tur reti sabiju, jo nesanāca. Patika man tur viss, es gan tikai uz mākslas terapiju un mūzikas terapiju gāju.
Tā nu esmu palikusi pie mūzikas terapijas. Nezināju, ka tur tā daudz labākā kvalitātē, kā Dzintaros. Esmu izgājusi 4 reizes un dabūjusi ierakstītu disku. Pie tam daru visu, ko viņš vēl iesaka - dzeru zāļu tējas, elpoju svaigu gaisu un rīvēju deniņus ar dūņām. Citrreiz būtu par šo visu pavīpsnājusi, bet šoreiz nolēmu, ka kādam man tak beidzot ir jānotic. Es nezinu, kā man būs ar efektu, bet ceru, ka panākumi būs.
Man tieši vajadzēja satikt kādu cilvēku, kas mani mazliet pakontrolē un piedāvā dabīgas metodes.
Es dzeru arī zāles. bet zāļu efekts diemžēl ļoti ātri beidzās. Šobrīd gan esmu vēl diezgan aktīva salīdzinoši. Pats labākais, ka no rītiem beidzot varu daudz maz labi piecelties un pēc rīta dušas un vis''am tām procedūrām jūtos mundri līdz kādiem 10, tad atkal spēka sāk pietrūkt.

Mani baigi iespaido zāles. Bija izrakstīts Rexetin un no tā es biju burtiski beigta, gulēju un nekustēju, bērns savā vaļā dzīvojās.

Kā citiem iet? Kā zāles palīdz? Varbūt kas jauns atrasts? Es mēģināšu ar to mūzikas terapiju. Es jau pati zināju, ka man mūzika palīdz. Kādreiz, kad spēlēju vēl klavieres, tad, kad bija slikti, sēdos un spēlēju. Palika labāk.
tad tagad sāku domāt, ka man slikti bija jau vidusskolā un vispār piepūtusies un nomākta es biju pat 6 gadu vecumā. Tā ka visu dzīvi kaut kas nelāgs ar to jušanos.

Es arī izmantoju to, ka esmu tas kinestētiķis un man baigi svarīgās visas sajūtas. Labi smaržojoša dušas želeja, silts dvielītis zem kājām, izkāpjot no dušas, smaržīgs kāju krēms, patīkama materiāla apģērbs. Tā sevi lutinu. Kā jūs?

Pret mūziku vienmēr esmu bijusi vienaldzīga.
Man visa mūža garumā vislabākā ir bijusi sporta (kopā ar "Labi smaržojoša dušas želeja, silts dvielītis zem kājām, izkāpjot no dušas, smaržīgs kāju krēms, patīkama materiāla apģērbs") un darba terapija. Dzīvē ir bijis pavisam slikti, kad sports nekādi nesanāk, bet uz darbu esmu gājusi pat ar vispār čau, bet varējusi vismaz minimāli savākties.
Arī tagad velku sevi uz sporta klubu un nevaru iedomāties, kāda varētu būt dzīve bez darba.

redz, katram savs. Man mūzika iedarbojas stipri. Es pat toreiz Dzintaros grupu terapijā pie miega mūzikas aizmigu, lai gan neticēju tam.
Sports noteikti arī palīdz. Jāsaņemas tikai baigi. Žēl, ka mums nav tāda sporta terapeita, kas uzpasētu. Starp citu mūzikas terapeits stāstīja, ka ārzemēs ir tādas klīnikas, kur ārstē par dārgu naudu tieši ar sportu, pareizu ēšanu, mūziku utt.

sveika, blū:)

ja vien var saņemties un meklēt ko citu blakus zālēm, man šķiet, nav nozīmes, kas tas ir... jo ķermeņi katram tiešām dažādi. jauki, ka Tev izdevās atrast to, kas palīdz būt priecīgākai.

man nevienas zāles nav ļāvušas justies pilnīgi ideāli, labāk gan, bet ne tā, kā varētu vēlēties, turklāt vēl, ja tas ir samērā dārgi (atrast tās labākās), un katrs taču zina, ka tas nav īstais risinājums... mūzika bija vienkārši pirmais, kas iekrita prātā kā alternatīva, es arī biju skeptiska, bet vairs nē, un bieži vien tā taču neko nemaksā. un kustēties man arī noteikti vajag – gaidu velosezonu.

pat ja cilvēks nevar/negrib/neprot vēl paskatītes uz lietām citādi, bioķīmiju smadzenēs regulē ne jau tikai zāles; neesmu meklējusi nekādus pierādījumus tam, bet vienkārši esmu pārliecināta no pieredzes.

...o, pazudusī...prieks ieraudzīt pazīstamu burtu salikumu....
...muzāriņā liels spēks...varu notraukt asaru, klausoties svētceļnieku kori no nabuko...baha matemātisms ļauj pasapņot par lietu kārtību...lustmord ierauj tumšaja pusē...tikai...katram japiemeklē sava skaņu pasaule un tā uzlādēs...tā ka meklē...;0)

Ak, kā es gaidu velosezonas sākšanos!
Man liekas, ka man pa īstam slikti palika tanī brīdī, kad uzsniga sniegs un es kļuvu ierobežota, man pilnīgi sāka trūkt gaisa, jo man zuda iepēja braukt ar velosipēdu, tikai pārvietošanās ar mašīnu.

Juglas stacionārā redzēju tik daudz jauniešus, kas mokās ar depresiju un tas ir diezgan baisi. Tādi sakarīgi, domājoši jauni cilvēki un nekas neinteresē, viss liekas briesmīgi un vienīgā atpestīšana liekas nāve.
Man arī ir slikti, bet es apzinos, ka man kaut kā tā dzīve ir jānodzīvo, tāpēc es meklēju kaut kādus risinājumus, lai gan tie jaunieši jau droši vien arī meklē, kaut neatzīstas, citādi jau neatrastos stacionārā.

madcynics - paldies par labu vārdu :) Tik vien, bet uzlabojas garīgais.

Runājot par zālēm - es piekrītu mūzikas terapeita teiktajam - cik tad ilgi tās ripas rīs. Ar laiku pieradīs, vajadzēs lielākas devas, pēc tam sačakarēs aknas, kuņģi. Es tāpēc meklēju alternatīvas. Nu,ja man tās zāles tiešām palīdzētu pa īstam, tad varbūt arī nemeklētu.
Piekrītu Runcenei, ka tas ir diezgan piņķerīgs un dārgs prieks piemeklēt īstās. Man tagad arī stāv mājās nopirkta Wellbutrin paka, kas kādreiz labi palīdzēja, bet tagad vairs nepalīdz. Un nemaksā necik lēti.

Man vēl jāsaņemas un jāsaved kārtībā savs ķermenis. Diezgan grūti patiesībā to ir izdarīt, ja ir depresija. Bet gribas mēģināt realizēt to teicienu - veselā miesā vesels gars. Kaut ar sakostiem zobiem, bet darīt, savest to ķermeni kārtībā. Vajag vairāk kustēties un mazāk ēst. Jā. ēšana man ir problēma, jo kā slikti, tā gribas sevi pažēlot un našķoties.:(
Tomēr sāksies pavasaris un es būšu ritenim mugurā un būs labāk, to es skaidri zinu:)))

Kā man klāsies ar to mūzikas terapiju, arī došu jums ziņu:)

man nomierina veco laiku veļas mažīnu skaņa, nezinu kāpēc, bet man pat liekas, ka man smadzenes masētu!

Oi, kā sasmējos :D

nopietni, es nezinu kapē tā ir!

blueberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> redz, katram savs. Man mūzika iedarbojas stipri.

es pat uzkonstruēju ajurvēdiskas austiņas no koka :-)
sēdēju uz sliekšņa un klausījos, ilgi skaņu makleju
izskatījās pabriesmīgi, bet skaņa super...
nacās izjaukt GRADO super audio ausis, jo tur bija japielabo šistas
mangnētiem
gitaru nemaku spelēt, bet nopirku un arī tur saliku visādas viltības
pat kāķis bŗīnijās... kaimiņi ari, jo iemacijos tikai vienu dziesmu

http://www.youtube.com/watch?v=Gu2pVPWGYMQ

nu kaimiņi arī tagad zina šito
:-)

bet palīdzēja savākties

buca

galva ir smalka lieta
ja tur kautkas nestrādā po, tikuntā jūt
ir kam laba galva kas domā +

............

Starp citu, blueberry, ja drīkstu ieteikt, mazkustīgajā laikā ļoti labi varētu palīdzēt masāža, piemēram galvu kad izmasē, liekas, arī smadzenes izmasētas un labāk strādā. :-))

Un vēl es mēdzu darīt tā, austiņas augšā, ieslēdzu labu ritmisku mūziku un prom uz parku pastaigāties. Pietiek ar 15 minūtēm, lai vismaz no ikdienas sārņiem mazliet atbrīvotos.

To es kā vēl viens kinestētiķis, varbūt noder mani nelūgtie padomi. :-))

Galvas masāžai es varu ieteikt, ar matu griežamo mašīnīti pabraukāt pa galbu, vēl labāk ja jāgriež mati tad labāk jūt!

Mūzika ir viena nereāli kruta štelle. Vnk ideāls variants kā pacelt garu un tonusu. Bieži vien uzlādē labāk par jebkādiem stimulantiem.

Paldies par padomiem. Protams es tos ņemu vērā, ja atbilst manai iekšējai sajūtai, ka varētu palīdzēt.:))

Kā ar to disku, ko viņš sastādīja. Vai labs, noderīgs?

Vēl nezinu, pēc kāda laika došu ziņu.

Es sestdien svētdien jau atklāju velosezonu. Darbdienās vēl nē, jo ar mazi braukt tomēr vēl par aukstu. Bet bija tik supper. :) Vakar gan leilākā daļa ceļa bija ar sniegu vai ledu, bet pabraukt varēja tīri labi.
Kā es ilgojos pēc pavasara!!! Bet nu jau nāk.
Man joprojām nav labi, es saņemos, izdaru, braucu ar to riteni, lienu dušā, izsūknēju māju, bet tik un tā labāk nepaliek. Visu laiku tās pretīgās sajūtas, ka ir slikti, ka noticis kas slikts, tad vēl trauksme, besis reāls. Nezinu, ceru, ka būs uzlabojumi pavasarī.
Starp citu, taisamies atgriezties manā dzimtajā pilsētā, tur vis,az ir psihoterapeiti, tā ka doma ir noteikti kādu apmeklēt. Vienīgi tas būs tikai rudenī.
Tā ka tā. Kā citiem klājas? Kādas sajūtas par atkusni?

...:)...

http://www.youtube.com/watch?v=plUxChXs3w8

Man muzika ari loti patik, ka jau dveseles cilvekam, es to panemu ar pilnu kruti un ta dazadi spej mani uzladet, bet parak ar to aizrauties man nedrikst, jo es iesligstu cita realitate un pec tam no tas izklut ta pagruti. Man vispar ir ta, ka ja man skumji, es gribu klausities skumjas dziesmas, kas tevi gluzi vai plosa, bet kad jautri, tad attiecigi jautras un popsigas. Laikam kaut kads mazohisma paveids.

Tās skumjās dziesmas vispār drīkst tikai retu reizi, jo nedrīkst sevi grūst vēl dziļāk. Man jau ar skumjās patīk, patīk sevi žēlot, bet, ja ir slikti, jāklausās uzmundrinoša mūzika.

...itamajam ākstam diagnozes nav... papagailim, kurš ņemās pa būri, atdarinādams skaņas, var iedot diagnozi???...

ņepoņal? Varētu latviešu valodā!

...bet kādam šeit ir palaimējies, jo nekur nav jāiet un jāmaksā par mūzikas terapiju...galvā skan...klausies un terapējies...:)