ko darīt, ja pēdējā laikā spēju domāt tikai un vienīgi par iespēju nebūt? it kā viss ir kārtībā- ir labs darbs, draugi, bet tik un tā ir sajūta, ka neiederos šajā pasaulē.

Varbūt tomēr nedari, ko no sirds vēlētos? Varbūt labais darbs tikai sabiedrībā skaitās labs darbs, bet pašai gribētos ko citu.
Arī rutīna notrulina. Vai arī skaitās, ka draugi ir, bet savas patiesās domas nevari viņiem atklāt, jo nojaut, ka ja būsi patiesa, tad viņi varbūt nebūs vairs Tavi draugi.
Un vēl, es īpaši neticu, ka ne no šā ne no tā var iegūt pasaulē neiederēšanās sajūtu. Kaut kādam iemeslam vai neapmierinātībai taču jābūt?

var būt arī endogēnā depresija...

Tev ir elteriskondroskēpiskā stenoreksija:)

enfuego, nobanošu

okei okei, sorry



Edited 1 time(s). Last edit at 19.02.2011 22:08 by enfuego.

A kurš vispār iederās šajā pasaulē? Tik nozombētie, kapitalistiskie rausēji un tie, kas samierinājušies ar verga statusu, būdami par kājslauķiem pirmajiem.

Un vispār, pafantazēt par pašnāvību arī reizēm nav nemaz tik slikti- tas ir kā aizsargmenāsims, prātā saglabājas vismaz pēdējā iespēja, ja nu viss saiet galīgi šreijā.

Bet tad seko viens BET, jo kad ir jau riktīgi dirsā un tu arī reāli mēģini to darīt, tad saproti, ka nesūda nesanāks. Izdzīvošanas instinkts ir krietni spēcīgāks par visu ko tu tur savā mazajā galviņā esi sadomājies. Un tad vispār ir žopa, kad apzinies, ka nevari vairs ne dzīvot, ne nomirt. Tad- wellcome to the hell!

Varbut atraksti privati venca2@inbox.lv meiginasu palidzet

Kārtējā pūšļotāja?.. Kam bišku naudiņu savajadzējies sapelnīt?



Edited 1 time(s). Last edit at 20.02.2011 00:11 by existential fool.

...vēl pārsūknejies pa zemesvirsu, dirsēj???...

was? īsti nesapratu, ko Tu mans dārgais draugs gribēji sacīt.

Varianti, ko darīt, ir vismaz vairāki. Svarīgi, kādu rezultātu tu gribi sasniegt.
Manuprāt, psihoterapija ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem, ja grib izbaudīt atkal dzīvesprieku. Izbaudīju to uz savas ādas.