Diemžēl esmu saskāries ar problēmu, kuru pašreizējā situācijā īsti nezinu kā pareizi atrisināt, tādēļ ļoti ceru uz saprātīgiem ieteikumiem/praktiskiem padomiem.

Man tuvs ģimenes cilvēks (1933.dz.g.) cieš no atmiņas traucējumiem, turklāt praktiski nespēj tikt galā ar sadzīviskām ikdienas lietām. Var desmitiem reižu atkārtot vienu un to pašu, gadās, ka nāk virsū histērijas. Situācija jo īpaši saasinājās pēc nesenās viņas vīra nāves, kad viņu pie sevis uz laiciņu paņēma vēl viena radiniece aptuveni tādā pašā vecumā. Viņa praktiski neko nedara, var stundām ilgi nekustīgi sēdēt pie aizgājēja bildes un - ja to tā var teikt - pamazām ar savu neatcerēšanos un histērijām zāģē radinieces pašas veselību (kas arī nav no spožākajām). Katru rītu ir arī runas par pašnāvībām (iešanu jūrā, lekšanu no jumta), kaut arī man personīgi ir apsolījusi, ka neko tādu nedarīs.

Jautājums ir sekojošs - ko darīt? Aizvedām viņu pie psihiatra, kas pateica, ka psihiatriskā nodaļa priekš viņas būtu par smagu, savukārt ģimenes ārste tā īsti nekur viņu nevarot nozīmēt - var piedāvāt vienīgi ambulatoru ārstēšanu, kas nav reāla, jo nevienam strādājošajam cilvēkam nav iespējams viņu tur izvadāt katru darbdienu. Viņai ir savs dzīvoklis, bet neesam droši vai šādā stāvoklī viņai drīkst atļaut dzīvot vienai pašai. Ilgstoši dzīvot ar radinieci arī nevar, jo abas nevar savā starpā satikt. Savukārt jebkādas runas par kopēja palīdzību vai došanos kādā pansionātā no viņas puses tiek kategoriski noraidītas, jo "viss taču ar viņu esot kārtībā un pie svešiem cilvēkiem viņa negribot".

Vai ir kādi ieteikumi? Varbūt kādam cilvēkam ir bijusi līdzīga situācija, tādēļ būšu ļoti pateicīgs par jebkādiem ieteikumiem šeit pat forumā vai uz epastu (norādīts pie tēmas).

Jau iepriekš pateicos.

psihotropos medikamentus var izrakstīt lietošanai mājās, var arī šot to injicēt, kas darbojas mēnesi. vai tad psihiatrs nekā nepiedāvāja?

uz atmiņas atjaunošanos gan daudz nevar cerēt, tāpat arī uz to, ka nesēdēs pie bildes. zālēm vajadzētu noņemt murgainās domas un runas. autorei pašai jāmeklē atblasta veidi, kā nenocepties.

pārējais (par dzīvošanu utt.) ir smags jautājums jebkuram, kam tas jārisina, jo parasti tiešām nekā nevar sarunāt. var pakonsultēties ar sociālo darbinieku utt., bet nevar cerēt uz lieliem panākumiem. dažreiz ir jāatstāj lietas, kā ir. tas ir, protams, tad, ja nevar atļauties apmaksāt aukli...

Piekačāt ar nairoleptiķiem un tad mājās būs vismaz netraucējošs zombijs! (mūsdienu psihiatrija)

šeit nav citu izredžu... bet Tev pašam gan derētu viena lielā šprice.

Šeit prasās pēc depo! Lāsēns paskaidros, kas tas ir, tad kad iznāks no psihenes.

Ā gribat veco aizsūtīt uz DEPO:))) Trak inēsat!