Esmu nobijusies, jo ir parādījusies viena dikti nepatīkama lieta (simptoms), kas nekad agrāk nav bijusi. Un tagad vai jābeidzās nost no domām par to. Jo ļoti grūti pieņemt notiekošo.

Iesākumā cerēju, ka pāries, bet nekā, turpinās jau vairākas dienas.
Man nav drosmes paskatīties iespējamajai patiesībai acīs. Man ir pat bailes to nosaukt...

Kas tevi satrauc?????

Simptoms pie
Nervu slimības?

Pūka
Ko Tu lieto? Es laikam zinu, kas Tev kaish... Man arii bija taa probleema un es paartraucu lietot Kventiaksu.... Parasti tas notiek, kad lieto neiroleptikus...

Laikam jau šizo apstiprinājums.....

Zāles lietoju vieglākas. Tagad tikai pilienus sirdij un vēl tabl. sirdsdarbības normalizēšanai.
Tās, ko iepriekš lietoju, vairs nē. Ir gandrīz pārgājusi muskuļu raustīšanās, vakarā daudz labāk nāk miegs. Nevajag nekādus miega papildlīdzekļus. Pēdējo mēnešu laikā esmu tikai kādas 3-reizes galējās emoc. situācijās iedzērusi ļoti mazu Leksotanil daļiņu uz nakti.

Man ir tik bail, ka pasakot, kas ir (ārstam), apstiprināsies diagnoze un viss sarežģīsies. Likās jau, ka kaut kas ir jūtami uzlabojies (izņemot sirdsdarbības problēmas).

velns, nu kas ir???

satiki citplanētieti?

man pēc vienas psiholoģes domām sen ir šizo... dies' atpestī, stāsti, kas ir...

Halucinācijas! kas ta cits

Diemžēl tā arī ir.... redzes halucinācijas.... :(((
Citplanētieši tie nav.

Nevaru to norakstīt ne uz alko, ne nark., ne citām ķīmijām, jo tādas lietas nelietoju.
Un ar dzirdi arī tā jocīgi man ir bijis. Kā svešāka situācija, tā mūzdien pārklausos, it kā nesaklausu, bet kaut kur bija minēts, ka arī tā var būt pazīme.

:( :( :( :( :(

Relax, īstens šizo savu kaiti nejūt un iet pa dzīvi kā uzvarētājs! Tā ir tā būtiskākā atšķirība starp ''normāliem'' cilvēkiem un šizo- viņi paši sev nešķiet jocīgi, nekādā gadījumā un ir par 101% pārliecināti par savu ''normālību''. Kas attiecas uz haluškām, arī te viņi nejūt robežu starp realitāti un murgiem. Nezinu kas bija tev, bet taču pati momentā piefiksēji, ka tā nav realitāte. taka...

Pingvīnam ir diezgan liela taisnība. Haluzinācijas un murgi nav tada lieta kā klepus un temperatūra. Visa cilvēka dzīve ir it kā savīta ar tiem simptomiem, tos pat biežāk pamana citi cilvēki nekā pats slimnieks. Pie tam, sizofrēnijas pacientiem nav redzes halucināciju, bet dzirdes. Un kad ārsts nosaka diagnozi, tad ir šādi tādi knifi. Parasti, ja pats mēģina noteikt diagnozi, tad sākas simptomu piemeklēšana, salīdzināšana. Nevajag ar to nodarboties, it sevišķi pie kaut kādam psihes problēmām, beigās būs visas vainas. Šizofrenija nav tik vienkāŗša salimšana lai to diagnosticētu majās pie interneta.

pingvins
Es tieši par šo biju jautājusi savam dokam.... Vai tā ir - šizo nejūt savu nenormālību, dzīvo savā pasaulē un uzskata sevi par visnormālākajiem cilvjiem... doks atbildēja, ka NE vienmēr tā ir, un daudzi cilvēki mokās un cīnās ar halucinācijām, piemēram "dzen" prom uzmācīgās vīzijas, tēlus, it kā saprot, ka tas viss NAV reāls, bet tik un tā šīs halucinācijas nāk virsū.... vai arī kāda balss nosoda/slavē utt. par to un to... liek darīt to un to utt.
Bet katrā gadījumā - tos, kuri tomēr apzinās, ka tas viss NAV reāls, ir vieglāk izārstēt/apārstēt.... t.b., tas NAV tik smags gadījums kā tie, kuri apmierināti sarunājas paši ar sevi....
Turklāt šizofrēnija var kombinēties ar daudzām citām psihiskām slīmībām, un ļoti bieši arī ar depresiju....
Pūka.
Ja Tu uzticies savam dokam, tad droši visu stāsti, kā ir! Ja nē - tad painteresējies, kuru Tev ieteiktu forumieši!

Pūka, kas īsti ir lielākā problēma: iespējamās halucinācijas vai bailes no ārsta?

no vienas puses, es neietu pie tāda ārsta, no kura man bail... nafig. it sevišķi, ja tā ir psihoterapeitiska palīdzība. bet es zinu, ka ir tādi mazohisti, kas tā dara. no otras puses, tas var būt izrunājams jautājums, kas Tev labi palīdzētu šo to saprast par sevi, resp., kas tās par nenormālām bailēm. Starp citu, pie depresijas arī var būt psihozes un visādi brīnumi, tā vēl nav šizofrēnija. Lai gan halucinācijas tomēr tā kā velk uz to.

turklāt pēc Tava rakstītā neizklausās, ka Tev iet sevišķi labi, jo ķermenis dumpojas, tātad ir kaut kas, ko Tu sevī aproc, un tas meklē ceļu ārā.

Redz, tepat blakus, medicīnas sadaļā, viena sieviete jautā, vai viņai ārstēt metastātisku vēzi. šie visi ir citiem grūti atbildami jautājumi, jo tas ir paša rokās, pašam būs jāstrādā. šeit nekas nav savādāk.

un vispār: kas ir šizofrēnija? no psihiatriem man sen skaidrs, ka viņi īsti līdz galam nezina. viņu uzdevums ir atrast vajadzigo ripu. to viņi var, bet ne vairāk. lai gan, mūsdienās šīs zāles ir ļoti labas. no psihoterapeitiem saprotu, ka viņi diezgan labi zina, kas ir šizofrēnija, tikai tas ir apjomīgs darbs ar katru cilvēku. tā kā nežāvē un meklē ārstu. kaut arī mūsu zemē ar medicīnu it kā objektīvi tagad ir pilnīgā pakaļā, tomēr, ja cilvēks ļoti cīnās, viņš var saņemt palīdzību, vismaz psihes jautājumos noteikti, jo mums ir daudz labu specu, ka šajos krīzes laikos ir ļoti pretīmnākoši cenu ziņā, vajag tikai pašas dūšu un motivāciju.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.02.2011 12:08 by Runcene.

Janetty, paldies...

Es iesākumā jautāju tam dakterim pa līdzīgu tēmu. Viņš atbildēja, ka kāpēc visi (bija domāti pacienti) iedomājoties tikai vienu, kāpēc ne to un ne šito....jo diagnozes esot ļoti daudz. Doma laikam bija tāda, kāpēc visi ieciklējās uz to šizofrēniju...

Un, ja tā būtu, tad viņš mani momentā būtu sūtījis uz slimnīcu, kārtotu dokumentus uz invaliditāti un nez cik zāļu būtu jādzer. Jo pats cilvēks tādas nevarot dārdzības dēl parasti nopirkt.

Attiecībā uz vīzijām. Neko nedzenu prom, vienkārši brīžiem pie vienas acs nomirgo zibensbalts plankums.... Balsis mani nekādas netraucē, neko neliek darīt, nenosoda un neliek darīt.

Vien dažreiz iedomāos, ka domas , ko domāju pati, varbūt arī skaitās tās balsis? :(((

Man ir bailes uzticēties tam ārstam....

tur jau tā lieta, ka DSM rokasgrāmatā ir simtiem diagnožu. turklāt dažas psihiatrijas diagnozes ir baigākas par šizofrēniju, taču neviens uz tām neieciklējas, jo tās ir retāk sastopamas un cilvēki par tām maz zina. arī ārsti dažkārt visu piņķerīgo uzreiz nosauc par šizofrēniju. šizofrēnijas diagnoze biedē, pret tādiem cilvēkiem sabiedrība izturas ar noraidījumu, stigmatizē un atgrūž.

te katru nedēļu kāds sev diagnosticē šizofrēniju, citi baidās no infarkta un insulta... gan jau jaunnedēļ atkal kāds būs klāt. tur ir pilnīgi noteikti jāārstē psihe, tās ir uzmācīgas domas, tāda sevis pašstigmatizēšana. kad nu visi ir pieauguši un kad tālāk ir aizgājuši tie, kas bērnībā apzināti vai neapzināti iedvesa bailes vai izrīkojās varmācīgi, tad taču tās tagad vajag kaut kā sevī iedabūt pašu spēkiem...

bet šizofrēnija nav tik neiespējama lieta, diemžēl... un tas ir tad, ja tā vienkārši dzīvo un nekā nedara, kaut arī psihe un ķermenis visu laiku signalizē, ka kaut kas iet greizi.

kaut šīs lietas būtu vienkāršākas un vieglākas... bet nekā.



Edited 2 time(s). Last edit at 23.02.2011 12:41 by Runcene.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pūka, kas īsti ir lielākā problēma:
> iespējamās halucinācijas vai bailes no ārsta?
>
> no vienas puses, es neietu pie tāda ārsta, no
> kura man bail...

No ārsta sprieduma. No tā, kādas sekas tas viss kopumā var iegūt. Ka iegūstot apstiprinošo atbildi, sabruks tas mazumiņš, kas vismaz man bija. Ka apkārtējie varēs uzgavilēt, sakot, nu re- mēs taču teicām, ka esi jukusī.... Un tagad tam būs apstiprinājums. Varbūt man sen jau tāda diagnoze ir bijusi apstiprināta, bet es kā riktīga muļķīte to neesmu zinājusi?

Nelabi paliek iedomājoties to apkaunojumu. Sāku atcerēties vēl visādas nianses, kas par to varētu liecināt, bet tajos brīžos neesmu to aptvērusi.

....apkārtējie varēs uzgavilēt... Kuri tad Tavi apkārtējie gavilēs, visi radinieki un draugi, darba kolēģi. Viņi visi gaida, ka Tev būs ta šizofrēnija? Jeb arī, Tu gaidi, kad viņi pateiks-nu ja, ta jau mēs domajam, nekā jau no viņas tur nav.....Pagaidām izklausās, ka Tu vairāk to diagnozi " pielūdz" kā visi pārējie. Un jo Tu vairak pierādījumu meklēsi tai diagnozei, jo vairak to atradīsi.

"Pagaidām izklausās, ka Tu vairāk to diagnozi " pielūdz" kā visi pārējie."

āmen.

man neviens nezina, kāda man diagnoze. nekas bīstams jau nav, bet ne par to ir stāsts. vīrs vispār reizēm nezināja, vai es zāles dzeru, vai eju pie psihiatra...



Edited 1 time(s). Last edit at 23.02.2011 16:35 by Runcene.

fox Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ....apkārtējie varēs uzgavilēt... Kuri tad
> Tavi apkārtējie gavilēs, visi radinieki un
> draugi, darba kolēģi. Viņi visi gaida, ka Tev
> būs ta šizofrēnija? Jeb arī, Tu gaidi, kad
> viņi pateiks-nu ja, ta jau mēs domajam, nekā
> jau no viņas tur nav.....

Nav jau ko pat gaidīt. Iepriekš jau esmu minējusi, ka precedenti ir bijuši. Māte iztapīgi manai darba direktorei bija pateikusi, ka man nav ar galvu nekas kārtībā, jo direktore bija vienreiz teikusi- Jums gan tā meita tāda dīvaina, domādama faktu, ka izvairos no kopīgajām pasēdēšanām ar dropi. Tā tas tālāk protams aizklīda.

No pagātnes. -Kaimiņi (agrākie) par mani smejoties jau sen, jo staigājot garos svētkos kā āksts, kad vidusmēra 18 gadīgās meitenes vilka miņukus. Kad pēc 2 gadiem uzšuvu miņukus sev, tad pateica, ka laikam gribot vīriešiem kārties kaklā... Un kad biju apņēmības pilna uzšūt sev smuku veļiņu (jo pēcpadomju posmā bija dikti dārgas tādas štelles un diezgan bezgaumīgas), tad manai mammai vispār mute pavērās.... Viņa pateica kaut ko tik riebīgu... atcerēties pat negribu.

Man jau liekās, kā sāku darīt kaut ko, kas man pašai patika, tā gandrīz vienmēr esmu saņēmusi nosodījumu- ka neesmu pie pilna rubļa. Tad nu tagad tas apliecinās.

Kā gan cilvēks var justies, jau uz ielas nosauc par trako un ņirdz. Man dienas laikā pat ārā negribās iet, jo bailes, ka atkal kāds kaut ko nievājošu pateiks.

un ko Tu ceri no foruma?

Varbūt kādu minimālu sapratni.
Ir atšķirība, vai par cilvēku ir informēts tikai viņš pats un viņa ārsts, vai arī tas ir publiskots citiem.

Ja par cilvēku neviens neko nezina, tad var risināt savas problēmas neciešot pašcieņai. Bet, ja cilvēka cieņa samīdīta ar tuvinieku līdzdalību, ir daudz savādāk viss.

fox Rakstīja:
-------------------------------------------------------

ka
> Tu vairāk to diagnozi " pielūdz" kā visi
> pārējie.

Nebūt tā nedomāju. Man tas šķiet apkaunojoši, nekāds gods tas taču nav....

Padalīšos ar vienu vecu manas dzīves situāciju. Es skolā bakstīju savu priekšā sēdošo klasesbiedreni ar pildspalvu. Viņa tik agresīvi un interesanti vienmēr reaģēja. Jo viņa vairāk psihoja, jo es vairak viņu bakstīju, tā ka skolotaja neko neredz. Beigu galā viņa tikai apstiprinaja visu domas, ka ir psiha.Kaut patiesībā es rīkojos tā diezgan cūciski. Ja viņa būtu pirmaja reize to uztverusi kā joku, iespejams es vairs tā nedarītu. Ja vēlāk viņa būtu mani tā riktīgi " piespiedusi" pie sienas, arī iespējams es tā vairs nedarītu. Bet viņa darīja visu, lai man būtu interesanti....
Tas tads melns traips iz manas dzīves;) Tas man ta drusku sasaistas ar izlasītajiem tekstiem.

redz, Pūka ar Tevi ir mazliet grūti runāt, jo Tu sevi nepazīsti. Tu runā kā visi cilvēki, ar loģiskiem spriedumiem, ar intelektualizācijām, bet zemapziņa ir viltīgs mehānisms, no kurienes viss kas var izlīst, bet nepaliek iespaids, ka esi kādu kontaktu ar to dabūjusi.

tāpēc es jau agrāk teicu, ka saprast jau mēs saprotam, jo katrs ir vairāk vai mazāk cīnījies ar šo pšvērtējuma problēmu, bet ar loģiskām runām jau to netrenē un paaugstināt nevar.

Tu saki, ka Tu nepielūdz savu slimību. man arī ir iespaids, ka Tu to ļoti glorificē, nu un kas no tā? Tu tāpat paliec pie sava, mēs pie sava. tikai Tu pati vari mainīties.

Alstere te kādreiz ļoti labi pateica, ka pieaudzis cilvēks pilnīgu izpratni var saņemt tikai no psihoterapeita.

Man tā brižiem liekas, ka es jau pie bailēm sāku pierast! Jo man liekas, kad man ir uz kāda orgāna pamata, vēzis, infekcija, vai vairogdziedzeris, jo izrādās, man VD simptomi bija 2 gadus tikai es tos nesapratu un nesatraucos par to!! Un visus simptomus ar alkoholu sedzu ļoti labi, pat katru dienu var;eju dzert, un sāku secināt, kāpēc bomži nodzerās un saka, ka viņiem viss ir kārtībā, tas tāpēc, ka viņi neredz kritiku, sanāk, ka iemesls mūsu slimībai ir kritika, kas ēd mūs kopā!



Edited 1 time(s). Last edit at 23.02.2011 20:15 by enfuego.

Pūka, varbūt Tev vajag parādīties neirologam? Man vienai darba biedrenei arī sāka brīžiem gar acīm skriet zigzagi( pēc
viņas nostāsta) un viņa devās uz poliklīniku pie neirologa, kas viņai to arī izārstēja...
Un par to diagnozi ŠIZOFRĒNIJA atbildēšu Tev ar profesora K.Rudzīša vārdiem,kā viņš to savās lekcijās vācu laikā ir skai-
drojis saviem studentiem - katrs četrdesmitais cilvēks nēsā sevī šo trakumu....bet nekatram mūža garumā tas izpaudīsies....
Lai tas tā notiktu un attīstītos ir jābūt īpaši labvēlīgiem apstākļiem....
Un vēl viņš teica - NAV SVARĪGI TAS, KĀDA IR DIAGNOZE-SVARĪGI IR KAS CITS - KĀ SLIMĪBA PADODAS ĀRSTĒŠANAI!

Paldies par viedokļiem!

Vienubrīd arī iedomājos, ka tā var būt nav halucinācija? Jo redzu tikai ar vienu aci to. Visu laiku apmēram vienā un tajā pašā vietā. Apm. 1cm no acs uz sāniem, kā baltu gaismas plankumiņu. Kādu 1 sek. nomirgo.

Tad Tev vajadzeetu arii pie acu aarsta! :) Neatceros bet par vienu acu slimibu lasiju, ka paradaas tadi kaa plankumi un tml.....

Jā, Pūka! Man arī vispirms pirmā doma ,kas iešāvās prātā bija ACU ĀRSTS! aizsoļo arī pie tā...
Veiksmi!

tas par tiem ārstiem (neirologiem un okulistiem) ir viena lietas puse... to visu var pārbaudīt, ja ir bail, bet es arī visu ko redzu, ja iznāk garā diena pie kompja. ja apkakles zona ir pārspringusi, tur var būt visādi notikumi. arī acis šis pārspringums bendē, it sevišķi cilvim paliekot vecākam. no otras puses, ja arvien vairāk ārstu tik jaunai sievietei jāsāk apmeklēt, tad laiks domāt, kur cēlonis, kāpēc ķermenis tik ļoti slimo.

bet Pūkai vairāk, manuprāt, ir tā problēma, ka viņa visu laiku meklē sev šo mīļo, jauko šizofrēniju... māte Tev dziļi jo dziļi visādos veidos ir iestāstījusi, ka Tu esi nekam nederīga, un Tu esi tam noticējusi, bet patiesībā māte to stāsta par sevi. Pasaki viņai vienreiz: nē, nav tiesa, velns parāvis!!!

ok, es noteikti piekristu, ka Tu piekrīti neapzināti, bet piekrišana un slimības meklēšana jau tā tāpēc nepārstāj būt. ja cilvēks to tik vien domā, tad jau nekur tālu nebūs jāmeklē. un šitas ir tas gadījums, kur psihiatrs, iespējams, nepalīdzēs (citur varbūt palīdzēs), bet tikai veicinās grimšanu. oh, yes!!! diagnosticējām... viņi ir tikai parasti smadzeņu bioķīmju mācījušies cilvēki, kas dzīvo objektīvajā zonā un nevis mūsu subjektīvajā, un kas paši ne vienmēr zina, kas viņu zemapziņā darās. nevajag uz viņu zemapziņu to tik skarbi komunicēt. tas var būt liktenīgi. psihiatri nav psihoterapeiti, kas prot atdalīties un nestrebt karstu. robeža var būt ļoti plāna.

psihiskas kaites dažkārt nav objektīva lieta, turklāt ir vērts izlasīt vēlreiz gan pingvina, gan fox komentāru, un tā mierīgi padomāt. cilvēks ir tik slims, cik viņš domā.

Pūka, man visu laiku Tev gribas teikt: attopies!!! Tu kaut kur kašājies apkārt. Ja Tu gribi sev foršu vešu, tad pērc un pucējies! un sūti visus dirst! māti arī! un tad kaut kas mainīsies, citādi nē, no, ņet. bet Tev būs jāiztur, ka viņi visi pa vecam gribēs Tevi aplikt. ja Tu to izturēsi un iziesi ar lepni paceltu galvu, tad Tu iziesi. Ja Tu sagumsi, tad Tu sagumsi. bet neceri, ka Tev kāds noklās sarkano paklāju. tā nebūs. tas Tev jānodrošina pašai. Tu esi kopā ar problemātiskiem cilvēkiem, kam Tu esi vajadzīga tieši tāda: sagumusi. viņi Tevi neatbalstīs, bet Tu te forumā raksti tādā noskaņā, it kā uz to varētu cerēt. nea, viņi barojas no tā, ka Tu esi sagumusi.



Edited 3 time(s). Last edit at 24.02.2011 13:10 by Runcene.

es tk uzdzied diiv