Tagad 2. dienu dzeru to anafranilu, ko izrakstija psihiatrs, jo jaunas paaudzes AD nelidzeja. bet nu tagad jutos vel briesmigak, nekaa dzerot iepreiksejos AD. Sirds taa dauzas, galva reibst, nekam vairs taa isti nespeju koncentreties, apkopot domas. laikam nedzersu sitos AD ari vairs, nav ticibas viniem, tik sausmigas mokas klat jau esosajam nogurumam, miegainibai. Sodien visu laiku raudu un gribu aiziet no dzives, kada jega katru dienu mocities, ja nekas nepalidz! man riebjas taa nerealitates sajuta un atsvesinatiba no viesas pasaules. laikam esmu iebraukusi galigas auzas. KAPEC MAN NEKAS NEPALIDZ? Tagad, ja busu vel spejiga aiziet pie psihiatra, kaut gan visoar knapi turos kajas, vins teiks, ka mani jaliek psihenee, tur es vispar nobeigsos, jo nevar bez sava berna iztikt ne dienu.

Līdzīgi es jutos vasarā..... Tev ir depresija? Nemētājies no viena AD pie otra.... Man ir aizdomas, ka tas mazina smadzeņu jūtību pret AD.
Man līdzēja viens AD, bet gribējās vāl kautko pamēģināt... nomainīju... nejutos pietiekami labi, tad vēl citu, tad sapratu, ka vairs neviens nelīdz - no bailēm likās sajukšu prātā un gribēju jau izdarīt pašnāvību... Nav laika izplūst atbildē, palasi pagājušās vasaras tēmas par mani...Saņēmos, turpināju lietot atkal to pašu Elify... efekts parādījās tikai pēc kāda 1,5 mēneša.... grūti bija. Man arī ir mazs bērns! Cik Tavam bērniņam gadu? Turies! Es Tevi ļoti saprotu! Starpcitu, doks man arī 'bija ieteicis vecās paaudzes AD (Amitriptilīnu)... tad kad es jutos pavisam nožēlojami.... pavisam mazā devā klāt pie viena no jaunajiem AD... man pietika ar to mazo devu, lai sajustos pagalam miegaina, kūtra, nevarīga un ar dullu galvu.... pārtraucu (izturēju kādas 2 ned.).... Tagad lietoju Elify....
Cik ilgi līdz šim Tu lietoju jaunās paaudzes AD? Šo AD iedarbība parādās ne agrāk kā pēc 2 ned. un pat ilgāk....! Bet pilnībā spriest "palīdzēja/nepalīdzēja" var tikai pēc mēneša - ne agrāk!
vai Tev ir kāds , kas Tevi psiholoģiski atbalsta? Kā tiec galā ar bērnu? Man bija neizsakāma vainas sajūta, ka neesmu laba māte, jo jūtos nomākta, nervoza utt. Un pat līdz šim laikam sāp, kad atceros tos laikus.... Tā kā nevelc garumā, rīkojies, varbūt aizej pie cita doka, vērsies pēc palīdzības pie radiniekiem, ja sajūties pavisam traki, zvani uz "Skalbēm" , jo Tev jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par bērniņu! Mammām jābūt sevīšķi stiprām!

es iebilstu, ka mammas arī var būt pa laikam vājas, cilvēks ir cilvēks (nevajag sevi ļoti tiesāt), tikai vajag atrast sakarīgu porfesionālu atbalstu.

turklāt dažreiz īstais cēlonis problēmai ir tas, ka nav atrasts īstais ārsts...

slimnīcā nevienu pret paša gribu neliek. un es (kā vienmēr) neticu, ka nevar ambulatori atrast vajadzīgās zāles. var.

ja ir tik liela neticība sev, pilnīgi nekā nevar savākties, neko izvēlēties, nekādus lēmumus pieņemt, tad jāmeklē vismaz Skalbes vai psihologs, vai psihoterapeits kaut vai īstermiņa krīzes atrisināšanai.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.02.2011 13:17 by Runcene.

Tieši tā- reizēm ir tiesības būt vājai, īpaši mammām. Un depresija tikai nozīmē to, ka cilvēks pārāk ilgi ir bijis stiprs. Un nevajag sevi mocīt ar šitiem - man vajag, man jābūt- depresija ir tāda pati slimība kā cukura diabēts, diez vai būtu pareizi insulīna slimniekam pateikt- turies, tev jābūt stipram.
Vai tev ir kāds radinieks, kurš palīdz , vīrs? Nebaidies apmeklēt ārstus- depresijas slimniekus vairs neviens neārstē slimnīcā, ir vajadzīga mājas atmosfēra un tikai. Par tiem ārstiem runājot- ''brr, cik man vardītes vajadzēja noskūpstīt, laiatrastu īsto''... Lai veicas, no sirds novēlu un jūtu līdzi!

Paldies! Ieprieksejas zales - asentru un venlaxoru dzeru 5 menesus, bet efektu nekadu ipai nejutu. Bet nu ar sito anafranilu, vaks... kadus AD tik neesmu meginajusi! Bernam 3 gadi. Protams, ka jutos vainiga, ka nakas raudat berna prieksa, vai ari, ka esmu nervoza, netieku ar sevi galaa. Neviens arsts jau vairs nezin, ko ar mani darit. Es vispar emu sausmigi jutiga uz medikamentiem. Bet vai man jega dzert to anafranilu, jo ta pat nezinu, cik ilgi vel izturesu uz sis pasaules. Protams, cinisos vel, ka to visu laiku esmu darijusi. man vispar vajadzetu kaut ko stimulejosu pret to drzusmigo miegainibu un nespeku, bet nu nezinu, vai kas spej lidzet.

nu tad jāprasa pie cik ārstiem esi bijusi un kur?

Esmu bijusi gan pie psihoterapeitiem, gan psihiatriem. Menesi arstejos Dzintaros, tagad eju pie valsts psihiatra, kas ir manaa pilsetaa.

"Esmu bijusi gan pie psihoterapeitiem..." tas vēl nekā neizsaka, būt pie viņiem ir viena lieta, bet, lai mainītu savu neapzināti apgūto metodi uz visu grūto dzīvē reaģēt ar depresiju, ir vajadzīgs laiks un kopīgs darbs.

valsts psihiatrijā daudz kas ir atkarīgs ne tikai no ārsta noslogojuma, bet arī no tā, kādas Jums veidojas attiecības; pēdējais gan attiecas uz jebkuru psihiatru.

šis dakteris ir smalka lieta, turklāt viņu parasti vajag tikai vienu reizi mēnesi... tā kā parunā ar ļaudīm, padomā. varbūt vari pamkelēt kur citur. neticu, ka neviens jaunās paaudzes AD nederēja, parasti kopā ar kādu mazo neiroleptiķi kaut ko izdodas sakombinēt. kā ar miegu lietas stāv?

tā kā nenolaid rokas.

bet nu ja godīgi, tad psihiatrija pilnībā visu nevar atrsināt. varbūt Tu pārāk daudz ceri. man bija vairāki psihologi un 5 psihiatri, pirms es to sapratu...



Edited 1 time(s). Last edit at 23.02.2011 14:04 by Runcene.

Just me
Uz manīm stimulējoši iedarbojas Elify (šis AD man vislabāk der), bet vienlaicīgi noņem depresiju un trauksmi... No Seroxat biju mierīga kā tanks un apmierināta ar visu un visiem.... pat pārāk :))) , No Seroxat bija miegainība, svara pieaugums u.c. blakusparādības, bet trauksmi un depresiju viņš labi noņem.

Ja, man no seroxat ari bija baiga apatija un miegainiba vel trakaka. Ar miegu daudz maz ir normali, bet no ritiem vienmer jutos galigi neizgulejusies, miegaina un tada visu dienu ari novelku, kaut gan laikam varetu gulet. kas tas elify? Pie kadas grupas vins pieder? Man nekadus neiroleptikus klat vispar neviens nav rakstijis, tikai tos AD. Isteniba jau uz tam zalem es vairs baigi neceru, varbut kadu laiku nedzert vispar neko?

nez es dzeru rexetin 6 dienas un uz vakaru diazepeks, man viss OK, prasīšu psihiatrei lai mani beidzot nosūta pie narkologa, jo psihiatre teica, ka es nēsmu vienīgais narkomāns ar šādām sekām! Tās itkā esot pārejošas, bet visi narkomāni ir bijuši psihenē, es tur negribu iet!

Elify XR ir antidepresants, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanās inhibitoriem (SNAI) ... ieskaties Internetaa... aktivaa viela ir Venlafaksins.

Man liekas- Janetty ir interneta bots, saprogrammēts citēt zāļu anotāciju lapiņas. :)

viņai doks tāds, kas visu laiku tās lapiņas citē. brīnos, kā cilvēki ko tādu var iemācīties. man ir saseivots pilns kompis ar tām zāļu lapiņam, bet vienmēr tik un tā jāskatās.

:)))))))))
Es tacu to visu jau no galvas zinu! :)))) Pareizaak sakot, ne visu, bet par tiem AD, kurus esmu lietojusi...... kaa var kautko taadu aizmirst... ?

Tikai netici visam, ko tur raksta! :)

Tev nepaliidz AD, tapec Tu netici... man paliidz - es ticu! SF zales nemazinaja, bet ar to var sadzivot.... ka tik neuzmacas depresija ar neirozem, histerijam un agresiju....... Varbuut Elify mazinatu SF, ja lietotu lielaakas devas..... bet negribaas tik daudz dzert ieksaa kimiju.... Doks pateica, ka lietojot lielakas Elify devas, var pastiprinaties trauksme (jo iesleegsies noradrenalina atpakalpiesaiste), bet es jau pamatos esmu trauksmains, nevis apatisks cilveks...
Tagad iedomajos..... ja Elify iesaka lietot pret SF lielakas devas, tad kautkaa nelogiski sanaak.... ja pastiprinasies trauksme, arii SF simptomi buus izteiktaki?!
Daudz lasiiju par to slepkavibu Kino Citadele...... Ja es buutu depresijaa tadaa kaa pirms AD lietosanas, kad es biju kaa jukusi no bezmiega, agresiiva utt. un man buutu ierocis un mani kaads sakaitinatu (tas nebuutu gruuti, jo es pastaavigi biju kaa uzvilkta stiiga), saaktu shaut... protams, arii sevi nosautu... Iistenibaa man maz vajadzeeja... 4 menesu smagaa depresijaa ... uz beigaam jau jutos kaa ar trakumseergu saslimis suns.... mani VISS kaitinaja, es knapi tureejos no nespeeka kaajaas,izmisigi meginaju "savaakties" (kaa visi apkaart ieteica/paveleeja) neviens mani nesaprata, nosodosi noskatijaas un es pati vairs nesapratu, kas ar mani notiek - kapeec pasaule ir tik naidiiga pret mani.... Maasa ar mammu palidzeja maajasdarbos, t.b., palidzeja fiziski, bet psihologiski - nee.... tikai shausminaajaas - kas taa par maati, un taa ir mana meita.... jautajaa "varbuut meitinu atdosim beernu namaa"........ , tad maasa "atdod man meitinju, audzinu divus beernus, izaudzinaasu arii triis"..........utt.
Es uz vinaam, protams, neturu launu praatu... un zinu ka veselam cilvekam to nesaprast (varbuut tikai tam, kurs saskaaries ar depresivu cilveku).......... jutos nevariga, dusmiiga (gan uz seviim gan radiem)... jutu, ka ar sevi vairs netieku galaa... Loti labi atceros to reizi, kad mamma aizradija kautko, saakaam strideties un knapi sevi savaacu, lai vinai neiesistu ........ tas bija kautkaada nieka deelj..... bet man VISS krita uz nerviem.............

Pēcdzemdību depresija ir ilūziju sabrukums un krietns trieciens realitātes pa galvu. "Vai, gribu bērniņu, cik tas būs jauki, uķi, uķi..." Un tad pēkšņi tev jāaprūpē 24h diennaktī mazs, nevarīgs, dumjš, vislaik brēcošs radījums un vēl no viņa garu un nebeidzamu gadu gaitā jāizveido personība. Nav brīnums, ka tad gribās nošauties.

Janetty, Tu saki :"Es uz vinaam, protams, neturu launu praatu... "

nu ok, ļaunu prātu nav ko turēt, bet neizglītota mūsu sabiedrība ir, cilvēki vienkārši nezina, kas ir depresija... Tavas radinieces jau nu nav bijušas visai žēlīgas. drausmas. es tagad vienam otram radam esmu šo to pateikusi, nekas, nomiris nav...

ja Tu būtu pielikusi sev rokas (nedo dies'), tad gan viņām visu mūžu būtu sirdsapziņas pārmetumi. to nezināšanu jau arī var saprast, bet, ja depresijā ir jābūt pilnīgi vienam, tad arī ir traki. patiesībā Tu esi viens tāds stāsts, kas ir veiksmīgs, tikai pateicoties dokiem. tas ir baigi iedomāties, ka Tu varētu nebūt... tas ir forši, ka Tu esi.

par kino ir traki. bet tad jāpakļauj potenciālie ieroču nēsātāji nopietniem psiholoģiskiem testiem, jo tā, kā tagad tās pārbaudes veic, neviens šito džekiņu nebūtu atkodis. klasisks narcists, kas vajadzīgajā brīdī māk uzvesties perfekti. tie ir vispretīgākie. šizo vēl nekas, arī nervozie un depresīvie ir puslīdz ok, bet narcists darba kolektīvā ir ellīte ikvienam iesaistītajam.

Runcene
Paldies par labiem vārdiem! Īstenībā es laikam te esmu pārāk atklāta...........

existential fool
".... un vēl no viņa garu un nebeidzamu gadu gaitā jāizveido personība." Bet tas taču ir tik INTERESANTI!! Ja es būtu tāda kā tagad bez AD - man jau būtu izaudzināti vismaz divi pusaudži :))) Agrāk es neieredzēju bērnus... pat pīkstiens mani jau kaitināja un nevarēju pat iedomāties, kā vispār var GRIBĒT bērnus! Bērns - tas ir brīnums.... uhhh.. kā man patīk ieskatīties viņas tumši brūnājās acīs, tikpat brūnās kā man... un ieraudzīt tur mīlestību pret mani :)... vērot, kā mainās viņas pasaules uztvere, pieaug pieredze..... Kas var būt interesantāks? Kaut viņa neaugtu tik ātri :)))

Man tā patīk ņemties ar meituku! Kad sāku lietot AD, meitiņai bija 4 mēneši, 2 nedēļu laikā es pārvērtos par lamīgu, starojošu, enerģisku, stipru māti un sievu. Jā, brīžiem bija grūti, bet tās rūpes tik un tā patīkamas un no katra meitiņas smaida man priekā ietrīcējās sirds... tad - prieki, kad sāka rāpot, staigāt, runāt - lūk tā ir laime! Tajos 4 melnajos mēnešos pat nevarēju neko tādu iedomāties! Iekšā tik daudz mīlestības, ka šķiet, pietiktu vēl daudziem bērniem! :)))
Jā, par to psihiatrisko ekspertīzi ieroču atļaujai esmu lasījusi, ka tas notiek dažu minūšu laikā un jebkurš psihs var veiksmīgi tikt cauri... :( Domāju, ka es arī varētu nokārtot to pārbaudi, esot depresijā un tad...........

Vēl mazliet par to slepkavību.... Slepkavas klasesbiedrs stāstīja, ka Zikovs bija noslēgts, jokains, nomākts skolēns, bet ļoti cītīgi mācījās, viņam nebija īstu draugu.... Kad Zikovam sākās balss lūzums, viņš runāja kā meitene un visi izsmēja, ņirgājā par viņu..... un vispār tā izsmiešana, vilkšana uz zoba turpinājās gandrīz visus skolas gadus.... Cits klasesbiedrs pateica, ka viņš nav tādā šokā par slepkavību kā daudzi, kuri pazina Zikovu, jo šāds mobings skolā varēja stipri iedragāt psihi....

es domāju, ka tie, kas iet pēc ieroču atļaujām, reti kad iepriekš ir bijuši psihiatru redzeslokā.

tāpēc vajag dziļus psiholoģiskos testus, turklāt vairākus, tur būs diezgan grūti apmānīt... un kam vienam jaunam cilvēkam vajadzīgi 3 ieroči... tas jau vien norāda par grūtgalvību.

man gan aizķērās cits aspekts no viņa bio: mammenij sinoček, ome un mamma audzinājušas. pie tādas bio es vienmēr uzmanītos. ja nav neviena vīrieša, tad ir kirdik.

+ apsmiešana vienmēr ir kontribūtējošs faktors.

rekur viens jau forum cinema nošāva.