šodien biju pie sava psihiatra, viņš ierosināja doties uz slimnīcu. kaut kā šaubos par šāda soļa pareizību, jo gribas tikt kārtībā tāpat. varbūt ādam ir pieredze saistībā ar slimnīcu???

Kas vainas? Kā psihiatrs pamatoja slimnīcas nepieciešamību? Psihiatrs privātais vai valsts?

reizēm jau slimnīca nav tas sliktākais variants...



Edited 1 time(s). Last edit at 24.02.2011 14:32 by zandaleenc.

valsts. vainīga trauksme ar kuru nekādi netieku galā.

kāds ir F?

diagnoze?

es neticu tādam variantam, ka ambulatori nevar sakombinēt zāles. ja vajag kaut ko piemeklēt un ir maz naudas, tad ir dienas stacionārs, kur tās vienu mēn. izsniedz bez maksas, bet tad jāvar izbraukāt.

slimnīca ir mātes azote, psiholoģiska vajadzība, nekas vairāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.02.2011 14:54 by Runcene.

Es šodien izrakstījos,10 dienas slimnīcā,apnika :)

Man vasarā piedāvāja dienas stacionāru, es nobijos, sākās panika, histērija... nopuņķojos līdz ausīm.... Man pat likās, ka tulīt pie doka kabinetā ienāks sanitāri sasies rokas un ar varu aizvedīs uz palātu.... Tagad, kad esmu daudz maz stabila, apzinos, ka vajadzēja izmantot piedāvājumu, bet toreiz es nebiju pierunājama....

Es gan vienmēr peldu pa straumi :)

Un kāpēc tad Tev atkal piedāvāja atpūsties slimnīcā?

Tiem kam ir diagnoze,tie paši izdomā kad padzīvot slimnīcā.Bezmaksas kūrorts un 300 mg Kventiax vakarā :)

Tevi točna ir jāārstē... ak, dies'...

ēst arī dod, vai ne? neesi slikti iekārtojies.

Kapē mani jāārstē? Man nepielec :)

Tevi riktīgi noslānīt vajadzētu un uztaisīt ECT, profilaksei.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.02.2011 20:08 by existential fool.

Kas ir ECT? Kapē ta jānoslāna? :)

un vēl- uztetovēt to tizlo sirsniņu Tev uz pieres. :)

Paprasi savam psihiatram par ECT. Pie mums vēl taisot.

Es kādu laiku neiešu,paskaidro lūdzu! :)

http://www.youtube.com/watch?v=DCUmINGae44&feature=related

un dabūsi arī vienreiz, ja būsi tik vieglprātīgs, tikai tagad taisa narkozē...

Ko jūs te mani baidat,nekas tāds nav iespējams :)

Tajaa romanaa, kuru lasu paslaik... meitenei taisiija elktroshoka terapiju bez narkozes.... ;(

tagad tā vairs nedara

Janetty, tādas grāmatas tikai negatīvi noskaņo. Vajag taču lasīt kaut ko pozitīvu, gaišu. Es te redzu, Tu tikai raksti, šausmas, kads bērns nogalinats, izvarots, tagad šitādas grāmatas, vēl noskaties Melno gulbi.... Sevi vajag noskaņot uz labo, uz dzīves gaišo pusi. Ir taču arī kaut kas priecīgs dzīvē, un tam obligāti nav jābūt traļļaļļāā gabalam.... Dziļas lietas nav tikai depresīvas. Piemēram izlasi grāmatu " Būda", paskaties uz dzīvi no cita lenķa.

Es lasu loti dazada zanra gramatas un arii filmas - gan komedijas gan trillerus un melodramas ar skaistaam beigaam :) Par melodramu vai komediju neiesu te forumaa runaat.... aciis iekrita S.Platas romans par radniecigu dveseli... kaa gan neizlasiit?! Bet Tu kluudies, ja domaa, ka shii gramata ietekmee mani nomaacoshi!

ar grāmatām un filmām var būt visādi. diezgan riskanta psihoterapija. ja iekšā sēž kas pilnīgi neizpētīts, tad notiek tā, kā notika ar to kino šāvēju.

Man ir tā, ka nu jau apmēram zinu, kādas grāmatas nedrīkstu lasīt un ko skatīties. Piemēram no Vilmas Lūles grāmatām uznāca reāla melnā depresija. Sāku lasīt "Kāpēc Nīče raudāja" (uzdāvināja), pie pirmās ceturtdaļas sapratu, ka tālāk lasīt nedrīkstu. Tur par baigu un bezcerīgu un reizē muļķīgu depresiju, sarakstījis psihoterapeits kā daiļlitaratūru. Uzdāvināju savam psihoterapeitam:) Tai pat laikā dzīves reālās negācijas/šausmīgus notikumus panesu ļoti labi gan dzīvē, gan filmās, gan grāmatās. Par "Melno gulbi" ļoti ilgi šaubījos, vai iet skatīties. Ļoti gribējās. Noriskēju un paliku apmierināta, nekādu sliktu emociju.

Man ļoti patika "Kāpēc Niče raudāja" - bija par ko padomāt, to lasot. Gudra grāmata. Ievēroju to bibliotēkas plauktā, jo autors bija Irvins Jaloms- amerikāņu eksistenciālais psihoterapeits. Laba grāmata, labā valoda uzrakstīta.
Es nedrīkstu lasīt šo forumu- te var lieliski "iedvesmoties" slimībām un galvas kaitēm. :)
Tāpat nesaprotu tautu, kas te gadiem ilgi tusē- tā savas problēmas nevar atrisināt...

Man arī atkal nācās iet pie psihoterapeita piespiedu kārtā, un stāstīt atkal vienu un to pašu,šī atkal priecājās kāds es neadekvāts :)

Runcene,vai ta es esmu neadekvāts? :)

nav gadījies dzirdēt, ka hihenē būtu kāds psihoterapeits. psihoterapeits ar sarunām ārstē, un tā ir ilga un ne visai lēta padarīšana, kuru valsts neapmaksā. vienkāršoti runājot, viņa sarunas ir mērķtiecīgas, lai veiktu izmaiņas smadzenēs, ko psihiatrs panāk ar zālēm. tas, pie kā Tu biji, droši vien ir psihologs (un tur ir liela atšķirība!), kas vienkārši piedalās diagnozes noteikšanas procesā, sniedzot savu atzinumu. manuprāt, Tavā situācijā muļķīgs un bezjēdzīgs pasākums, jo Tev ir labi tā, kā ir. un to piespiedu kārtu arī apšaubu: gribētu redzēt, kā tas notiek.

turklāt es jau nezinu, ko Tu tur samuldēji... neesmu tak psihologs vai psihiatrs. mazums, ko Tu te saraksti, varbūt dzīvē esi pavisam citāds...

man ir palicis iespaids, ka Tev vienkārši tur patīk, Tu negribi vai nespēj (vai abi) dzīvot realitātē. parasti cilvēkiem nepatīk atrasties tai slimnīcā.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.02.2011 20:23 by Runcene.

Es gan negribu,gan nespēju,gan nemāku dzīvot šinī realitātē.Piespiedu kārtā notiek tā:māsiņa no rīta saka:tu iesi pie psihoterapeita.Pēc tam norīko sanitāru(lielu kuili) lai aizved Lāsēnu pie psihologa(ja Tu tā gibi) uz citu ēku.