Un Janetty saka, ka viņai AD baigi iedarbojās. Vnk ārejie apstākļi kļuva atbilstoši tam, lai viņa spētu sadzīvot ar sevi un būtu mazākā stresā.

Iedarbojas gan tie AD. Trauksme samazinaajaas, panikas leekmes ikdienaa vairs neuznaaca.... un tad jau vareeju saakt straadaat ar taam situaacijaam kuraas jutu trauksmi joprojaam.
Tas ka tev tie iedarbojaas 3 meenesi, nenoziimee ka tas ir zinaatniski pieraadiits :)))

existential fool
Es zinu, ka esmu traka un vēl trakāka ne kā jūs domājat! :)))
Bet ja nopietni - man patīk gan pavasaris gan vasara! Bet šajos gadalaikos laiks biežāk jāpavada ārā, paziņas aicina ciemos uz piknikiem, pasākumiem pie dabas krūts un tas ir loģiski! Vīrs par to tikai priecājas, bet es trīcu un drebu... un no tā trīcekļa pasliktinās garastāvoklis.... Saki, ja Tevi aicinātu uz pasākumu, piemēram uz Līgo vai tusiņu ar teltīm vai pikniku pie jūras... vai Tu ar prieku piekristu un justos kompānijā kā zivs ūdenī???? Es zinu, ka man tās būtu konclāgera mocības... Nevēlos vairs... pietika ar pagājušo vasaru :( Bet tomēr mēģināsu vēl , jo garastāvoklis tagad ir stabilizējies (pagājšvasar eksperimentēju ar AD un tas ietekmēja garastāvokli)......... ja saskaita, cik savā mūžā esmu atteikusies no pasākumiem baiļu dēļ.... un pat no iespējas braukt uz ārzemēm parvelti no darbavietas.... (uz Zviedriju!).................. Kad man to piedāvāja, likās no''gībšu no bailēm un sacerēju pasaku par to, ka angliski nu bum bum.... (bet tas jau bija sen).......
bet man nav trauksme, kā 123 no kino, teātra apmeklējumiem, arī veikalos utt... Labi jūtos ar māsas ģimeni, pat ja pasākuma ir vēl daži paziņas...

Jenetty,
man vīrs nav sociofobiķis, viņš ir diezgan aktīvs un komunikabls, bet viņam arī vienkārši nepatīk kompānijas un vislabprātāk mēs atpūšamies kopā, vai ja neiznāk tad katrs vienatnē. Tādi tusiņi kā tu apraksti, mani vienmēr ir arī ir šausminājuši. It īpaši ja apkārt ir skaļums, visi aktīvi sarunājas, vai mūzika un tad ir skaļi jābļauj, ja grib ko pateikt... Man kādreiz psihiatrs teica: kāpēc tu pa visu varu domā ka tev kaut kas ir jāsaka, ka no tevis ko gaida?, ņem vienkārši kaut kur apsēdies un VĒRO CITUS, kā viņi sarunājas, kā tusē u.t.t., sava patiesība tur ir. Šodien piemēram bija jābūt obligātā darba pasākumā, sākumā runas, pēc tam tusiņš, tā teikt brīvā atmosfēra- kas priekš manis ir izturības pārbaude- cik ilgi izturēšu, cik ilgi saglabāšu balsi normālā sadzirdamā skaļumā, cik ilgi mans skatiens būs normāls, . Tad arī pie tādas tērzēšanas nekad nezinu KO teikt, sajūta ka esmu tik tupa, tik stulba, ka neko jēdzīgu nevaru pateikt. tā lūk.

kamene
Kad lasu Tavus komentus, tada sajuta, ka to esmu rakstijusi es pati! :)))
Bet par psihiatra padomu... Nu nevar tacu lielako pasakuma dalju veerot citus! :))) Cilveki naaks klaat un jautaas, kas noticis, tev seit nepatiik, vai nepatiik kompanija, kapec esi tik klusa... seviski tas var nepatikt tajaas kompanijaas, kuraas lieto alko (da kautvai simboliski).... parejiem noteikti buus aizdomas, ka es (tagad vairs nelietoju alko), gribu paverot, kaa vini noreibst un pectam pasmieties par viniem.... Un veel sliktaak, - ar so kluseesanu un citu veerosanu tiesi pieveerisisi sev uzmanibu! :) Radiisi iedomiigas vai tiesaam durochkas iespaidu :))) Tie ir visi piemeeri iz dziives... taa kaa shis pshiatra padoms neder! :))) Ja veelies tikai veerot un kluseet, tad pasakumos dariit nav ko.... nu ,....var aiziet uz kino... tur nebuus jarunaa :)))
Vai viiram ir draugi? Vai vins zina, ka Tev ir problemas ar saskarsmi? Un vai tiesi shii iemesla deelj vins lieku reizi neaicina Tevi uz tiksanos ar draugiem? Man taa pedejaa laikaa ir... Godiigi sakot, vairs neatceros, kad pagajuso reizi biju uz balljuku.... Noteikti vismaz gads jau pagaajis.... Bet labi, ka viirs mani saprot un trijataa ar meitinju mees interesanti pavadam laiku.... seviski man patiik ar gimeni apmekleet pasaakumus berniem un arii ar maasas gimeni juutos loti labi :)

Tev Jannety arii vajadzeetu pastraadaat ar savu negatiivo domaasanu. Viens no negatiivaas domaasanas veidiem tiesi ir meeginaajums lasiit citu domas - " parejiem noteikti buus aizdomas, ka es (tagad vairs nelietoju alko), gribu paverot, kaa vini noreibst un pectam pasmieties par viniem.... "
"Radiisi iedomiigas vai tiesaam durochkas iespaidu :))) ", "Ja veelies tikai veerot un kluseet, tad pasakumos dariit nav ko.... nu ,....var aiziet uz kino... tur nebuus jarunaa :)))"
Taas ir tavas domas par sevi, tu nevari paredzeet ko citi cilveeki par tevi padomaas, JO cilveeki nedomaa vienaadi. Varbuut kaadam kaitinosaaks liekas lielais tarkskis, kas nevar muti aizveert, nevis tu, kas klusinaam seedi stuuriitii.

123
Nu NAV tās tikai manas domas! Ir tā bijis reāli dzīvē, kad es sakautrējusies sēžu maliņā un vēroju notiekošo... Noteikti pienāk kāds un jautā (ko jautā - jau rakstīju).... es jau nerunāju par vīriešiem (diezgan labi izskatos)..... Protams, ka tarkšķi var kāda nepatikt, bet ja tu klusi sēdi maliņā, kad apkārt jautrība sist augstu vilni..... tad jebkuram rad''isies daudz jautājumu un pat ar varu vilks iekšā kompānijā (arī tā ir bijis)!!!

Ja tu labi izskaties, tad kur ir iemesls, lai tev būtu soc. fobija? Tad jau tev bērnība bija labas izredzes sasniegumiem? jāmeklē sākums, kas aiz visa tā slēpjas, laikam tu savu soc.fobiju esi ielaidusi gadiem, un nēsi varējusi atrast iemeslus kāpēc tev ir šī fobija!

Cerēt nav, olas perēt!

jo Tu komunicē savas domas citiem virsū, turklāt tā, kā 123 saka. un tad iznāk tā: davai, domājiet pat mani to un šito. un cilvji arī domā... arī pieaugušie, kur nu vēl bērni, Tavs tai skaitā.... un dzīvos ar šitādu mikroshēmu smadzenēs. bet Tu dari visu, lai savas domas nebūtu jāmaina.

ieauklējusies esi ar visu to bagāžu.

kādreiz Tu te teici: nu, aiziešu pie psihoterapeita, pamainīs man domāšanu, ko tas dos...

"pamainīt domāšanu" nav uz podu aiziet. tai procesā nākas sev neglaimojoši atzīt, ka šitā nīkt ir neapzināti izdevīgi, un kaut ko darīt lietas labā, ja vien gribi beigt baidīties, bet tam jau Tu ne mūžam nepiekristu. bail Tev vienkārši ir. tāpēc cep tik pīrādziņus, ņemies ar bērnu, lai tik viss laiks būtu piepildīts, nebūtu par sevi jādomā... dzīvē var būt visādi notikumi, kā Tu ar tiem tiksi galā? kādi grūti pagriezieni un sāpes arī. slimības, zaudējumi... pieaugušu cilvēku neviens visu mūžu nevāc. bioķīmiski Tu esi atkarīga no vīra, arī no bērna, Tev viņu visu laiku vajag blakus, bet tas ir traki, jo viņam šitajā vecumā sen vajadzēja būt atlaistam. viņam var apstāties attīstība. talantīgs viņš ir, bet emocijas? kā ir ar viņas emocijām? un, ja tur kas noies greizi, talantam nebūs nozīmes. un vēlāk viņa var būt ļoti dusmīga uz Tevi, ka esi viņu tā sev klāt turējusi un izmantojusi, jā, jā... tā ir izmantošana. un Jūsu attiecības var kļūt sliktākas. tas būs grūti visiem.

var būt dzīvē situācijas, kad vīrs nevarēs glābt. viņš var arī nogurt. Tev galīgi nav garīgo muskuļu tādām reizēm. Un doks laipni baro Tevi ar tabletēm, lai Tu nekā nejustu, kad zeme sašūpojas. un ko gan citu lai viņš dara. Dzīves krīzes un izaicinājumi audzina cilvēku, padara stiprāku, bet Tu neļauj tiem nekad notikt, tikai turies savā komforta zonā. Protams, ka iziešana no komforta zonas var būt ļoti nepatīkama, tur dažkārt sāpēs, būs jāparaud savu reizi, būs bail un izmisums, bet, neejot tam cauri, Tu nekad nebeigsi baidīties no sabiedrības, un dzīve tiešām paies... kaut ko izturot, tikai kaut ko var iegūt, un tā sevi trenēt. Figņa ir visa tā endogēnā depresija, ko psihs Tev ieborējis.

un tad atkal no gala vari stāstīt, kā Tev nepatīk cilvēkos un cik tas ir šausmīgi.

Tu ej kaut kur it kā uz mērķi, bet visu laiku riņķī vien, riņķī vien... varbūt Tu vēl ceri, ka ir kāds īsais burvju ceļš.

ir tiesa, ka daži ar zālēm dzīvo visu mūžu, zinu tādus, bet dzīve viņiem paiet, jo nav motivācijas mainīties, tas ir kā miglā. Tev ir visas iespējas, esi glīta, simpātiska meitene, talantīga, radoša. Tev ir ļoti daudz ieroču, ar kuru palīdzību vari sev palīdzēt. Intelekts arī nav traucēts. es pazīstu cilvēkus, kam ir daudz švakāk ar domāšanu, čābīga izglītība, maz prasmju, galīgi nav naudas, bet viņi iemācās sev palīdzēt ar tiem resursiem, kas viņiem ir.

pagaidām Tu vienkārši ļoti baidies kaut ko sevī mainīt. Kamēr Tu pie tā turēsies, Tev būs un būs bēdu stāsti, kas visi būs vienādi.

Nu nezinu man vienīgais ceļš ir ar visām mokām to darīt, man mērķis ir pabeigt mājiņu, nāks vasara, būs vieglāk, es jau savu problēmu arī biju ielaidis, 6 mēneši ilgi?? Likās, ka nav izejas. bet nu katru reizi raudot un kautko mēģinot risināt kautkas risinās! Jo pierast pie tā arī var un uzmanību organisms vairs tam tik lielu nozīmi nepiešķir, jo pie visa pierod takš?

Runcene man ir pārāk liela likme likta uz spēles lai es zaudētu! nezinu ko tu ikdienā dari, un kas tev liek vēl cīnīties lai tiktu ārā no šī murga? Es pavadu visu laiku, tādu pašu, kā agrāk tikai ar mokām un murgiem! Tagad protams vis ir norimies skatīšos, kā būs tālāk, un vispār Runcen man liekas tu jau tā esi ieurbusies, ka tie tavi garie teksti jau vien liecina ka sēdi iekšā smadzenēs katru dienu!!

enfuego

man arī, protams, ir liela likme. kaut vai tā, ka es zinu, ka mani neviens neglābs. man arī ir plāni, kas ir gandrīz nokavēti, bet es gribu viņus tomēr dabūt gatavus, jo es tikai nesen sāku visu savā dzīvē no jauna.

un pirms katra lielā kāpuma man iet visādi. ja ir kāds jauns kāpums veicams, tad man visgrūtāk ir naktīs. to es nevienam nenovēlu, un tur maz ko var darīt. man tādos brīžos arī zāles palīdzēja ļoti maz. es tad vislabāk esmu viena, lai nevienam tas nav jāredz.

"bet nu katru reizi raudot un kautko mēģinot risināt kautkas risinās".

es pat piekristu. un nākamajā reizē drusku mazāk gribas raudāt, bet visu laiku ir jāriskē ārpus savas komforta zonas, kamēr esi gatavs pieņemt to, ka tāda ir dzīve.

"un vispār Runcen man liekas tu jau tā esi ieurbusies, ka tie tavi garie teksti jau vien liecina ka sēdi iekšā smadzenēs katru dienu!"

es esmu visu analizējusi no agras bērnības, visur meklējusi cēloņus, sekas, kopsakarības. tāds tips vienkārši. un šo spēju es tad arī izmantoju savā labā. bet es rakstu to, ko jūtu, turklāt rakstu ātri, ātrāk nekā viens otrs lasa :)

darbs man intelektuāls, pie datora visu dienu, un kādā pauzē vnk iemetu pa domai šeit.

Ā nu skaidrs, jā nu šeit ir tik daudz gadījumu, ka katram gadījumam, ir jātrod savs cēlonis. Varbūt šie datori vēl vairāk mūs neļauj atrast cēloni, jo datori izdala radiāciju uz smadzenēm un degradē mūsu smadzeņu šunas, arī fakts, es visu laiku pavadu dabā, tikai pēc darba ienāku forumā. Es agrāk biju dzīvespriecīgs pārliecināts, bet protams nervozs, bet tas man netraucēja, gan strādāt, gan dzīvot, man viss sākās, kad apjēdzu cik nopietna ir tā lieta, izaudzināt 3 bērnus, un izskolot, tas bija, ka sitiens pa smadzenēm, un vēl tās narkotikas, arī pabojāja visu. Un plus vēl depresija un rudens pēc vasaras, tas bija kā trieciens man, knapi atkopos!

...Jezzzus...

Oh fuck

Jenetty,
Vispār LIELOS VILCIENOS vienīgais kas man palīdz un ir palīdzējis sadzīvot ar šo kroplību( soc.fobija un depresija) ---ir filozofiska pieeja visam un protams ticība Dievam. Jo daudz kas protams, kā Runcene raksta, ir atkarīgs no sevis pašas, no darba ar sevi, bet arī daudzkas tomēr nav no manis pašas atkarīgs- diemžēl, vai varbūt arī pa laimi? ej nu sazini..., ir lietas sevī ,ko nevar kontrolēt. Un tad nāk talkā ticība. Ja ir paļaušanās uz Dievu it visā, tad arī pamazām mainās arī ATTIEKSME pret sevi, savu fobiju, savu dzīvi, vispār pa dzīvi u.t.t., tad vienkārši lai arī cik smagi un neizturami liktos, kaut kur pašos pamatos tu zini, ka nekas ar tevi kas notiek nenotiek nejauši ,tāpat vien, bet ar kādu uzdevumu, ko no tevis vēlas Dievs. Varbūt nav pareizi jau iepriekš baidīties par nākotnes situācijām, līdz kurām vēl jānodzīvo. Neuztver šo visu kā pamācību, es tik vēlos padalīties tajā ko pati esmu sapratusi ejot cauri šiem murgiem.

kamene, kurš ir Tavs dievs? Jehova vai?

Esmu kristiete. Pie tā esmu nonākusi grūti, un ilgi, ejot cauri visādām mācībām, reliģijām, bet tagad stabili varu saukt par savu.
Dzīves jēga ir pieredze un dažkārt diezgan nesaprotama un nepanesama, bet ja pieņem to ka ne visu mums lemts saprast, ka essam vien aprobežoti cilvēki, tad to visu kas ar mani notiek vai nenotiek ir vieglāk pieņemt.

Ilgi un grūti gāji, lai nonākti līdz tam, lai ticētu vecai pasakgrāmatai. Nja.

kamene taču nav agresīva sektante... ļauj lai cilvēks dzīvo, kāpēc vajag tā noriet?

Redzi ex.fool, šai forumā nav jēgas diskutēt par reliģiskiem jaut., ne es ko kādam gribu pierādīt, vismazāk jau nu tev, jo tavs niks jau vien izsaka visu...tik lai kautko nosauktu par pasaciņām vispirms derētu iepazīties ar to.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> kamene taču nav agresīva sektante... ļauj lai
> cilvēks dzīvo, kāpēc vajag tā noriet?

Tāpēc, ka vajag.

...nja...duraks ar saviem uzskatiem jau ir ūkstā...ko te vēl bilst...:)

Kas tas par "ūkstā"? Normāli runāt neproti?

...ūksts, lempi, ir dirsas caurums...latgaliešu valodā...

...a kura tad ir tā normālā valoda???...

mad apvainojas:)