Labdien man butu jautajums psihoterapetam.Еsmu iepazinies ar sievieti kurai ir tris bernini.un vina ir iemilejusies mani .Mums ir jutas vienam pret otru.bet mani radinieki kategoriski iebilst.bet man ir 38 gadi un lemumus pienemu pats.nevis mani radinieki.jo mes milam viens otru.un berni man nav skerslis.Ko jus man ieteiktu.

ja mīli to sievieti un bērni nav šķērslis, tad kur ir problēma? ne jau radinieki to sievieti precēs. tava dzīve ir tava dzīve, radinieki lai dzīvo savu, nevis kontrolē tā kā mazu puisēnu.

"bet man ir 38 gadi un lemumus pienemu pats.nevis mani radinieki."

nu protams... tad uz priekšu.

neesmu psihoterapeite, bet reizēm gribu teikt latvju puišiem: nu laidiet taču to mammu vienreiz vaļā!

Runcene,es gibu Tevi par mammu :)

Bet tev jau tās lēkmes ir, ka sāc psihot, lāsēn.

dzintars Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Labdien man butu jautajums psihoterapetam.Еsmu
> iepazinies ar sievieti kurai ir tris bernini.un
> vina ir iemilejusies mani .Mums ir jutas vienam
> pret otru.bet mani radinieki kategoriski
> iebilst.bet man ir 38 gadi un lemumus pienemu
> pats.nevis mani radinieki.jo mes milam viens
> otru.un berni man nav skerslis.Ko jus man
> ieteiktu.

intresanti es kā šizofrāniķīs neko nesaprotu

1) jūs est iemīlējušies... nu un kas... bērni nav šķerslis
kam? viņai ir bērni jums būs bērni nez... precēsieties vai mīlesiet viens otru ?

2) lēmumus pieņem tu pats... nu un... tad ko tad tu pieņem ja vecāki ir pret
tad jau tu nepieņem lēmumus bet viņi

3) ko ieteikt pshoterapeits... ???
terapiju.. bet viss beigsies ar to ka tu nepieņemsi lēmumu, bet to izdarīsi
°psihoterapijas iespaidots kautkādā mērā...

vispirms noskaidro ko tu gribi
precēt
mīlēt
kopā dzīvot
materiāļi

emocionali palikt pie īnmenes vai
veidot savu... ko draudzene saka kopā jadzivo vai
jāsaimnieko.. a vieta ir.. kur

utt..

ta ir emocionalā saite
neticu ka tur mates vai nemātes vainīgas
tur ir smalks diegs.. ta ir sieviešu loģika
ka dzīvo ar māti vai tur ietekmēts

mate tapat paliek vienmēr, a dzīvot ar draudzeni sievu vai ka
tur ir cits jautajums vai vispār var sadzīvot fiziski vai emocionāli
kas ta gīmene traucē uttt..

man piem ir pieredze ar tam mātām bet ar īmenes veidošanu nav, bet es pieņemu
lēmumus un tas tā ir tapēc ka es tā gribu
tas ir mans lēmums... ko tur citi pļurkst man vienalga... blondīnes pie
tukšas kafijas... es esmu viens piem man ir labi... bet ko tur psihiatram padomu tu parsi
vai tev ģimene liek to darīt?

tā kaukā mans domu gājiens

nu kautkādi dzīves padomnieki teiktu noteikti ka jadzīvo ar draudzeni vienalga
kā, jo tā ir dzīvē iekārtots.... jāizšķirās, tad pat ķirurgi glābj bērnu nākamo esosõ utt
nevis māti ... bet kā ir dzīvē nezinu..