Sveiki forumieši.

Nezinu kā pat sākt, bet daudzi no jums noteikti jau esiet lasījuši manus bēdu stāstus.
Esmu gājis pagātnē psihoanalīzi(jāsaka, ka uz 1 _1,5 gadu).
Toreiz viss pārtrūka. Tagad tās naudas vairs nav tik daudz, domāju, sākšu studēt psiholoģiju no grāmatm vienkārši priekš sevis. Pamatā nomoka sociāla fobija + suicidālas domas.
Tomēr lasot psiholoģiju uzdūros uz terminu - narcistiskas personības, un nodomāju, bet tur ir daudz kas kopīgs....
Es īsti netīksminos par savu ārieni, drīzāk otrādi - uz savu seju ar riebumu skatos. Un tomēr..... tas ir kaut kāds narcisims.
Spoguļiem un atspīdumiem nespēju vienaldzīgi paiet garām, bet bomžiem un citiem neveiksmē nonākušiem gan.
Esmu emocionāli truls, aiz teātra, ko spēlēju, patiesībā slēpju cilvēku ar ļoti zemu pašvērtējumu.
Es nepaciešu kritiku, lai gan ir uzlabojumi. Tāpat es reti kad izjūtu empātiskas emocijas/spējas. Un es esmu egoists, viss ir tikai ap mani un manu darbu. Izskats ir izskats, bet tas, kas darās man galvā...
Tāpēc arī mans psihoterapeits no manis atteicās, jo nespēja palīdzēt, jo es īsti neieklausos....
Māte un mātes māte bij narcissi.(tām bij glīta āriene). Tagad to saprotu, tā ir mana drūmā realitāte, jo es nemaz nespēju mīlēt, tikai izjust kaisli uz īsu brīdi. Briesmīgi.

Nespēju dot mīlestību, tā laikam būtu pareizāk. Kad paskatos apkārt man ir daudz draugu vai paziņu, bet tie visi ir dažādi narcisi. Gan cilvēki ar ēšanas traucējumiem, gan ārēji spoži, bet iekšēji trausli, gan dismorfiķi. Pilnīgi visiem - zems pašvērtējums.

TIk nezinu kā ko uzlabot, kaut nedaudz. No sevis jau neaizbēgsi. Grēmatās rakstīts, ka krīzes situācijās narcisi apzinās savu problēmu un tad var kas mainīsies, bet tagad tieši tā arī ir



Edited 1 time(s). Last edit at 20.04.2011 17:23 by drudzis.

Es arī pēc psihiatres domām esmu narcistiska personība.Saskaņā ar Taro (rota),mans psiholoģiskais stāvoklis atbilst personāžam Durak.Tas atrodas pasaules centrā un citi visi ir pakārtoti.Personāžs Durak modificē un formē Tukšumu,tas ir Pavasara Dievs(aprillis - muļķa mēnesis),atbildīgs par nulles enerģiju (vakuma fluktuāciju enerģija),vistīrākais stāvoklis,runā to ko domā,mūžīgais bērns.Nu tā apmēram :)

Un un kas mainās no tā, ka Tu pats sev uzstādīji diagnozi? IMHO, būtu drīzāk jāskatās, kas Tev traucē dzīvot un tad ar skaidru pasūtījumu iet pie terapeita, protams, ja ir tam motivācija.

Drudzi, psiholoģijas studijas nelīdzēs. Man ir pilns skapis ar grāmatām, no manis ir aizņēmušies profesionāļi :) Bet tas pašam nekā nedod :(

Psihologiem pašiem arī ir jāiet terapijā, jo uz studijām visus mudina pašu problēmas. Terapija un grāmatu lasīšana par psiholoģiju ir gaismas gadu attālumā viena no otras.

Forumos ņemties ar personības traucējumu vai diagnožu noteikšanu ir diezgan muļķīgi, piekrītu gaga, psihoterapijā jau nestrādā kā pie psihiatra, davai, tagad ārstēsim Tavu narcismu, nē....

Jāmeklē cits terapeits vai tas pats, ja esi gatavs turpināt. Jārunā tur viss, ko raksti te.

Terapija ne vienmēr rit gludi, daudzi iet ar pārtraukumiem; citreiz ir pārāk grūti to izdarīt vienā piegājienā.

Mēs te nevaram nedz piekrist, nedz nepiekrist Tavai pašdiagnostikai, varbūt esi šizoīds, varbūt robežpersonība, tās lietas ir līdzīgas, tā nemaz pats nevar noteikt. Labā ziņa ir tā, ka visas minētās problēmas ir risināmas.

Nav risināmas tās, kad cilvēku nekas vairs neuztrauc un viņš ir kļuvis par varmāku.

Paldies, biju gaidījis, ka mani nolamās. Kādā grāmatā bij rakstīts psihologa ieteikums - turēties pēc iespējas tālāk no narcistiskām personām.
Vienīgais, man tagad ir nākusi apskaidrība, kāpēc agrāk esmu bijis tik bieži aizvainots, un kas tie bij par personības tipāžiem, kas mani aizvainoja. :) mazliet vieglāk paliek.
Atskārtu, ka ejot pa ielu, braucot tramvajā es visulaik it kā pozēju. Arī tiekoties ar cilvēkiem, uztaisu sakrustotas kājas, sakārtoju rokas vienu uz otras. Tas viss drīzāk izskatās samāksloti un komiski.
Man ir paziņas narcisi - glīti, pirmajā momentā visi uzķeras, vēlāk novēršas. Tagad es saprotu, ka aiz spožās ārienes slēpjas zems pašvērtējums.
manā gadījumā seja ir tāda kāda ir, bet es domāju - vai es tā pārdzīvotu par to visu, ja būtu normāls cilvēks.
Vienā grāmatā rakstīts, ka narcistiskas personības ir grūti koriģēt

drudzis
No kurienes ap Tevi tik daudz cilveku ar narcisisma iezimeem? :) Es tagad iedomajos... mozh es justos brivaak ar cilveeku, kuram arii ir SF, kaa man? :))) Taa teikt - radniecigas dveseles.... Baiditos kopaa... kaa tajaa multenee "Kto skazal mjau?" :)))))))) Un kaa ar saskarsmi ar cilvekiem bez psihologiskaam problemaam?
Bet ja nopietni..... kaada runa var buut par SF, ja Tev ir draugi, turklaat, kaa pats raksti - daudz draugu???!!!! Taatad Tu proti veidot attiecibas ar cilvekiem, proti uztureet sarunu, apmekleet ar viniem pasakumus, dalities bedaas un priekos... utt. un tml. , t.b., viss, kas veido draudzibu.

Drudzi, liekas, ka tev pārāk vienveidīga vide (sastaptie cilvēki), vienveidīgas nodarbes.
Risinājums - atrodi citu paveidu draugus, iesaisties tādās norisēs, kur bez savstarpējas palīdzēšanas vai vismaz biedriskuma iztikt nemaz nevar... Piemērs - pārgājiens.

Pats nezinu, kāpēc apkārt ir daudz cilvēku ar narcistiskām iezīmēm....
Varbūt studiju gadi "atbilstošā vidē"... Lielākā daļa draugu ir no studiju laikiem, bet mēs tur visi esam tādi ar saviem pričendāļiem. Vienīgi, es jūtos brīvi atbilstošā vidē, ja tā varētu domāt.
Bet, ļoti liels uzsvars uz ārējo izskatu ir lielākajai daļai manu draugu vai paziņu.
Savdabīgi, bet pusaudžu vecumā es tā nepārdzīvoju izskata dēļ, kā tagad - tāda panika, ka visa dzīve iet garām, un lielākoties tikai ārējā izskata dēļ.
Jā, un visa šī depresija, trauksme - atspoguļojas sejā. Es tagad saprotu kāpēc seja ir dvēseles spogulis, tomēr to neuztveru burtiskā nozīmē, bet daļēji varētu tam piekrist.
Būtībā man sākās sf, kad apzinājos, ka esmu neglītenis.(līdz tam biju komunikabls, spēlēju pat skolas ludziņās, pasākumus apmeklēju, vispār ļoti sabiedrisks biju).
Un tas ir kā apburtais loks - es esmu tik neglīts, ka nespēju vairs normāli komunicēt, un es sajūtos vēl neglītāks, jo nespēju komunicēt.

Liekas, tu pārāk daudz apceri, kas kā ir utt. Varētu ieteikt mainīt vidi, nodarbošanās veidu. Ne radikāli, bet vismaz uz tādu, kur cilvēki aktīvi darbojas, nevis blenž un vērtē cits cita vērtību plus vēl iekšējos kompleksus. Ja tu darbojies mākslā, vari to nepamest, jo arī mākslā var atrast tādas vides, kur ir mazāks kompleksainums (lecīgums + humora izjūtas trūkums). Un vispār der pasauli pieņemt tādu, kāda tā ir - jo tu nevari likt visiem ļaudīm kļūt "pareiziem". Ja tu vēl mācies, tad gan aizmācies līdz galam, bet atrodi arī kādu papildu vidi - savai izaugsmei.

es arī esmu narcisisks, un kaunos no tā, bet man tas patīk un uzskati nav mainījušies, problēma un psihiskie traucējumi rodas tad, kad cilvēks maina savus uzskatus, par ko agrāk domāja savādāk!

"psihiskie traucējumi rodas tad, kad cilvēks maina savus uzskatus, par ko agrāk domāja savādāk!"

Nē, nevis "agrāk tā, tagad šitā", bet gan: ego un superego cīņas. Aptuveni tā - ego ir narcisists, superego ir tāds kā morāli pareizāks. Tie arī cīnās. Dažreiz cilvēkam tās iekšējās cīņas šķiet nepatīkamas. Varbūt ar to jāsamierinās. Un varbūt cīņa, konkurence ir labāka nekā ja viens no abiem elementiem ņemtu galīgu virsroku. Piemēram, stiprs narcisisisms ilgtermiņā grauj cilvēka attiecības ar apkārtējo pasauli, pat neļauj tām veidoties vispār.

Man ta pati problema, bet es esmu dzheks un visdrizak sev darishu galu, jo nevaru pavilkt slodzi. Ar katru dienu klust sliktak un labas domas te nepalidzes.Man riebjas ka izskatos un visu savas iespeju robezhas jau esmu izdarijis.

Aaa, pag. Autor, tu esi ari virietis? Vai tu esi domajis par plastisko kirurgiju? Ja esi negliits, tad nekada psihologija nepalidzes, tikai neglituma laboshana. Man ta pati problema, bet nav naudas plastiskajai tik daudz.

Andrissss, beidzot kāds mani saprot.
Jā džeks, es ar domāju par plastisko operāciju, bet.... es saprotu, ka varu tikai uzlabot izskatu nedaudz, jo plastikas ķirurģija ir ierobežota un esmu smags gadījums.
es jau esmu mēģinājis sev darīt galu, nesaprotu pat kā izdzīvoju, bet tagd esmu ar traucējumiem.
Es maximāli cenšos uzlabot savu augumu, ēst veselīgi, bet jā... seja gan tāda, atklāti sakot riebīgi uz sevi skatīties spogulī, kā arī bildēs.
Cilvēki skatoties manā sejā saviebjas, vai arī atklātāki cilvji izsaka vērtējumu par seju....

Kas tev ir par problēmām? Es domāju, ka plastiskā ķirurģija var palīdzēt, bet tev vajadzēs atrast vislabākos ķirurgus katrā nozarē un sakrāt daudz naudas, bet vismaz nebūsi neglīts. Izskatam 21. gadsimtā ir noteicošā nozīme. Pats ar to saskaros diendienā.

Tev ir kaut kāda deformācija, ja pat cilvēkiem riebjas uz tevi skatīties? Kaut kāda iedzimta vaina varbūt? Kas par lietu?

Seja ir dīvaina, frīciska. Laika gaitā seja ir attīstījusies ļoti nesamērīgi. Dažas detaļas ir izteikti par lielu, dažas par mazu un kopā tās ir disharmoniskas un padara seju jancīgu. ir arī sejas asimetrija. Ar matiem man ir jāmaskē sava dīvainā galvas forma, kuru diezvai ķirurgs izmainīs. Pāris detaļas jau varētu, bet, iespējams tas tikai nedaudz visu uzlabos....

Izskatam vairs nav nozīme tikai pašvērtējumam vai privātajā dzīvē, bet jau darba attiecībās, tā ka nezinu...

Tu tiešām esi tik neglīts vai tikai pats izdomā? Vai cilvēki tev ir teikuši, ka esi neglīts? Vai cilvēki tiešām saviebjas uz tevīm skatītos? Nevienam izņemot Holivudas aktierus nav perfekti harmonizēti sejas vaibsti. Jautājums, cik traki ir ar tevi?

Jā, man cilveki ir teikuši, ka esmu neglīts gan tiešā, gan netiešā veidā. Tāpat esmu redzējis žēluma sajūtu no tādiem pašiem cilvēkiem kā es. Ne jau visi cilvēki saviebjas. Bet labi nav. Ļoti bieži cilvēki gan izsaka 2 dažādus vērtējumus - augums tev ir labs, bet kas tev ir ar seju.
jau no pusaudzju vecuma cilvēki it kā centās mani "sagatavot" neglītā pīlēna liktenim vai dzīvei, jo agrāk es neuzskatīju, ka esmu neglīts, pat tad, kad kāds ko minēja pretēju, bet..., laikam tomēr ir pienācis laiks, kad patiesība ir tāda kāda tā ir, un nesaprotu vai esmu to pieņēmis vai vēl joprojām pretojos.
Jo es nesaprotu, piemēram, kāpēc tie paši cilvēki, kas apgalvojuši, ka esmu neglīts, vēlāk klausoties manas runas par sejas plastisko ķirurģiju, apgalvo, ka esmu slims. Un tas man visvairāk riebjas un es to nesaprotu cilvēkos, tad, kad dirst vai teikt savu taisnību, kur it kā liekulība atkrīt, tad viņiem viss ok, bet, kad doma par racionalu problēmas risinājumu - ai nu, tev ir kompleksi, tu tagad pārspīlē.

Tāpēc, ka cilvēki ir divkosīgi kretīni. Viņiem sagādā baudu tas, ka kādam citam ir sliktāk, tāpēc cenšas atrunāt tevi no plastiskās ķirurģijas. Ja nu tu pēkšņi kļūsti skaists un iekārojams? Cilvēkus netieši attur citu veiksme. Tāpat kā daudzi par tevi ņirgāsies, ja bieži iesi uz treniņzāli, jo pašiem īstenība besis, ka tu labāk sāc izskatīties un viņiem nav iekšās darīt to pašu.

Tev draudzene ir? Es prezumēju, ka nav, bet ja tomēr ir, tad jau nav tik traki.

Es gan esmu smukulītis :)

Nu protams, ka nav.

Lāsēn apsveicu!

Andrisss
Par kretiniem cilvekus nesauksu, bet -
"Viņiem sagādā baudu tas, ka kādam citam ir sliktāk, tāpēc cenšas atrunāt tevi no plastiskās ķirurģijas. Ja nu tu pēkšņi kļūsti skaists un iekārojams? Cilvēkus netieši attur citu veiksme. Tāpat kā daudzi par tevi ņirgāsies, ja bieži iesi uz treniņzāli, jo pašiem īstenība besis, ka tu labāk sāc izskatīties un viņiem nav iekšās darīt to pašu."
Piekritu siem vardiem! Ne visi, bet daudzi taa izturaas!

Ja tā padomā, tad apraksts atbilst tikpat labi neirotiķiem, astēniķiem un iespējams vēl kādiem. Ņemšanās ap izskatu un pozēšana, lai to slēptu, var būt pilnīgi normāla neiroze, kurai ir saprotams iemesls. Ja man katru dienu teiktu, ka esmu neglīta, man arī būtu bail pat no mājas iet ārā. Acīmredzot nav tā nervu sistēma Tev tik spēcīga, atsaldētākiem večiem viss būtu vienalga, bet Tu pārdzīvo. Tas, ka vecāki ir narcisi nozīmē tikai to, ka ārējā izskata nozīmība ir īpaši akcentēta jūsu ģimenē.
Neirotiķi kopumā nav spējīgi uz mīlestību, taču viņiem ir augstas prasības pret citiem. Viņi ir nemitīgās slāpēs pēc mīlestības, pieprasa, taču nespēj dot.
Skaidrs, ka mēģini mainīt izskatu, ja vari. Taču vīrietim galvenais tomēr nav izskats, bet gan raksturs. Visi tie skaistie narcisi nekam nav vajadzīgi, ne sievietei, ne paši sev. Kā saka, - vīrietim ir jābūt mazliet skaistākam par mērkaķi, tad jau ir ok.

kartupelis Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Neirotiķi kopumā nav spējīgi uz mīlestību,
> taču viņiem ir augstas prasības pret citiem.

. Visi tie skaistie narcisi nekam nav
> vajadzīgi, ne sievietei, ne paši sev. Kā saka,
> - vīrietim ir jābūt mazliet skaistākam par
> mērkaķi, tad jau ir ok.

beidz , es saku ka viss ir ķīmija
veselā miesā vesels gars

pirmkārt nevaig jaukt lietu kārtību
normāli ir nevis būt vajadzīgam sievietei, bet sieviete vajadzīga grib būt
kā viņa var būt vajadzīga kādam ja tu gribi būt vajadzīgs viņai

tobiš es nesaprotu kas ir narcisisms,

nonāc līdz vientulībai un nedzer AD un viss
bet smadzenes čakrēt, nu redzi visu ssssmaz čalkarēsanas pamatā es esu izdomājis sev kautko. arī ja tev sadod pa galvu vai ir insults tad
kad filma nāk kopā tu reizēm salīmē un atceries kautko ko neesi zinājis vai kā, no senseniem laikiem uttt
vai kotur, bet

bet nu viena lieta ir braukt, cita izskaidrot kāpēc tu tur tā brauc vai šitā
tad kāda tam jēga pētīt kautkādi psiholoģiju, ja tas nav vajadzigs tur rezultātam - kustībai

ja cilvēks zina ka nekad nekustēsies nu ok, tad var pētīt tur vai štukot lasīt ārstēt
bet nu viņš nebrauks tikpat, un nevajag tikai tādam ļaut citus ārstēt neviens nevar iemācīt lidot
kas pats radīts rāpot... viņš tīšām sačakarēs spērnus lai pataisītu par rāpuli. lai nebūtu viens, vai
lai piepildītu skaudību , kas ir pirmā slepkavība pasaulē pēc bibeles un melu avots
es lasīju ka meli ir skaudības izpausme (kaut kādā psihu enciklopēdijā vai)

ja tu negribi redzēt kā svešais uzvar, vai ka viņai ir bērni bet tev nav, tu sāc melot
jo širmis iet ciet no domas vien... utt

nu bet
tas ir filosofiski pārāk

Leņins vienkārši gusrāks bija par savu brāli un nevis šāva tos ko skauda
bet iestāstīja citiem ka var šaut ko grib, kam ir ko ēst un viss :-)

izskats
nu irjau es te pastaigāju izpūris ar vecu somu
bez naudas nu ir tā kā ir... tāpēc jau irkautkādi imidži vai kastur

bet es vērtēju augstāk tos kurus nevar nohipnotizēt, kas redz to kas ir
nevis to kas ... kautgan robeža pastāv, kauvai operas spoka klasiska

labunakti

vai esi bijis pie stilista? Jānopērk ideāli piestāvošas drēbes. Matu griezumu jāuztic profesionāļiem, stilistiem. Ja sejai negliti vaibsti, tad var mēgināt tos noslēpt ar pareizu bārdas-ūsu formu. Sejas ādu arī iespējams mainīt ar kosmetologu palīdzību. Lieto aksesuārus - tie novērsīs uzmanību no tava neglītuma (pulkstenis, auskari, gredzeni,ķēdītes, somas..utt.)
Un nevajag speciali maskēt savas iedomātās neglītuma zonas. Bet, vajag izcelt to kas tevī ir skaists. Ja skaists augums, to tad vajag arī atsegt un paradīt (to visu palīdzēs stilists.) Meklē kas tevī ir skaists. Jebkuram cilvekam ir gan minusi gan plusi. Plusus vajag izcelt, parādīt, tad mīnusi nav tik redzami. Viss.