Nesaprotu agrāk dzēru lexotanilu 3mg noņēma simptomus. Dzeru to lexotanil jau 3 paciņu pirms iedarbības tieši kad sāk iedarboties tas lexotanils sākas man kautkāda panika, sāasinātāk es uzstveru pēc tam norimstas pēc kādām 10 minūtem hmmm... Tagad dzeru vairs nav nekāda īpaša efekta, nu Diazepeksu taga iedzeru, darbojas labāk, bet itka tas pats nomierinošais jau ir? Dzeru AD jau40 tabletes esmu izdzēris, nesaprotu kad būs tas effekts? Vai tiešām alkohols darbojas vislabāk? Aizgāju pie neiroloģes viņa man pateica, ka es esmu RAžDRAžONNJIS, bet neirotisko traucējumi man nēesot!! Psihiatre pateica, dzer šito dzer šito, tas ir tam un tas ir tam, vai ej uz psiheni, Būs jāpārstējas: es esmu ārste! Pilno assinsainu uzstaisīju veža pazīmes itkā nav man.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.04.2011 01:08 by enfuego.

Tev jau ir atkariba no trankvila! Lomkas! Nez cik reizu te ir runaats par atakriibu no trankviliem, bet Tev nevar iestaastiit!

Kadas lomkas jocīgā! Tu vēl nezini kas ir lomkas.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.04.2011 12:23 by enfuego.

Ha hāā, lomkas. :DDDD Janetty, Tu tiešām esi jocīga. :DD

Nu kada starpiiba - lomkas vai atkariiba no medikamenta! :))) Kad no riita neizdzeru kafiju, arii saku, man ir lomkas! Atkariba no trankvila rada lielu trauksmi....

pictec skaidrs ar fobiķiem nevar ielaisties!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kadas lomkas jocīgā! Tu vēl nezini kas ir
> lomkas.

...ir gan dirsējs...pūdercukura sņaucējs....

Tiesi taa, ilgstosi lietojot trankvilizatorus rodas atkariiba, kad parastaa deva vairs nepaliidz...

Kas notiek ilgstoši lietojot antipsihotiskos līdzekļus?

paprasi aberzam

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tiesi taa, ilgstosi lietojot trankvilizatorus
> rodas atkariiba, kad parastaa deva vairs
> nepaliidz....


Atkal Tu glupības muldi. Tā ir nevis atkarība, bet tolerance. Un tas "ilgtoši" ir jau pēc nedēļas, divām.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.04.2011 19:25 by existential fool.

Aberz,jau cik es saprotu ir tapis par dārzeni,jeb kā skaisti teica psihenē - ūdenszāle...šis nosaukums skan labāk :)

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Atkal Tu glupības muldi. Tā ir nevis atkarība,
> bet tolerance. Un tas "ilgtoši" ir jau pēc
> nedēļas, divām.

Lietosanas pamaaciibaa teikts ka videeji peec 4 nedeelaam. No trankvilizatoriem efekts ir iislaiciigs un ilgstosa so medikamentu lietosana panikas simptomus tikai pastiprina. Un jo vairaak medikamentu tev vajag lai kontroleetu bailes un paniku, jo lielaaks risks ir dabuut abstinenses simptomus - lomkas, kad "dieniskaa deva" netiek iedzerta. Lomkas ir loti liidziigas panikas simptomiem.

Nu tad es esmu galīgi glups palicis. Biju iedomājies, ka lomkas ir kas vairāk par nelielu trauksmīti.

īstenībā joks ir tāds, ka sākot lietot vienas zāles ar laiku viņas nelīdz vairāk
un vaig citas ju tur kokteili utt. tad tas nelidz utt...

tas mehanisma ir tāds, ka iedzr zāles un labi, tad vairs nav labi ar zālēm un bez zālēm
pavisam nelabi, un tad citas kuras atkal labi citādāk tikai un šitā uz leju...

tā ir putra, bet tas ir tikai mans viedoklis
man patīk gurdības muldēt, bet es izglītībā esu itkā
mehaniku mācījies tur matematiku utt. un vienkāršiem vārdiem sakot
tā ir nestabila sistēma... kur vienu kliķi parauj un tad viss sāk ļurkāties un
nevar izsekot kā, knapi pie sajēgas turēt mainot zāles.. tas ir kā mēbeles
kad gāžās un jāmēģina visas kautkā noturēt, bet atpakaļ nevar pielikt
un tu esi piesiets pie tiem skapjiem , jo ja izmuksi tie sagāzīsies...

vot i dzer visu mūžu, laāk nekustināt..

tur tev tagad labāk? nu ok pamēgini šito... nelidz, no mok šito...
bet jēga ir tāda ka to sākuma stāvokli nevar dabūt, jo iejaucies ir laiks utt...

123
Tiesi taa! Esmu lasijusi, ka daudzi atkarigie lietoja pat pa 10 tbl un knapi vareja mazinaat paniku vai trauksmi un ar katru dienu trauksme pieauga ....

da jūs visi esat traki man tāds čujs, it īpaši madinycs neciešamākais no forumiešiem! Man ir pieredze no visiem vislielākā, gan trankviļos, gan ģimenes dzīvē, gan alkoholā, gan narkotikās, gan smēķēšanā, kā jūs kam šīs pieredzes nav var man vienmēr tik gudri atbildēt, vienīgais kas pārliecināti runā tie ir Runcene un Aberz, jo izskatās ka cilvēki ir izgājuši skolu un daudz kosapratuši!

kāds es atkarīgais ja es lietoju vienu ripiņu uz nakti, bet kad dzeru tad vispār nelietoju , ko jūs man te muldat, ka man ir atkarība kārtējie minējumi!!!

Jā, jā - mēs esam traki! :)))) Tikai Tu viens esi te pats veselākais ar visu savu pieredzi alkoholā, narkotikās un trankviļos!:)))) Tu vēl turpini lietot alko? Ar visu savu anamnēzi?

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>
> Lietosanas pamaaciibaa teikts


Njā. Jūs abas ar Janetty reizēm esat galīgi aprobežotas.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.04.2011 13:10 by existential fool.

existential fool enfuego
A jums lai veicaas narkotiku, marihuānas un alko eksperimentos! :))) Zini, kā tas paplašina apziņu? Полный улет! :)))))

Ak jā - un trankviļu!

Nav tā, ka visiem cilvēkiem ir vienādas reakcijas. Baigais jaunums gan...

Vīrieši, kas lieto psihotropās zāles, bieži savu trauksmi vispims ir mēģinājuši kupēt ar citām vielām, kas skaitās nelegālas, sievietes jau arī, protams, bet retāk. Tāpēc ir svarīgi atrast tādu ārstu, kam var uzticēties un šo visu izstāstīt, tad viņš varēs labāk izdomāt, kā palīdzēt. Pieejas būs vajadzīgas dažādas. Ne vienmēr, bet bieži.

Rumpim var būt trauksme, ja viņš nedabū savu lexotanilu, tāpēc dažkārt ir labāk lietot antidepresantus, bet arī tos ne vienmēr var uzreiz pareizi piemeklēt. Tas arī nav nekāds jaunums. Vienkārši tāda ir psihotropo medikamentu specifika.

Un es nepiekristu te dažkārt skanējušajām domām, ka AD visiem palīdz tikai uz pāris ned. Esmu lietojusi AD 4 gadus, tad bija pārtraukums, tad vēlreiz divas reizes pa pusgadam. Zāles darīja savu, un es varēju sakārtot domas.

Tāpēc jau (no savas pieredzes) esmu te vairākkārtīgi ieteikusi iet uz privātpraksēm vai pie tāda valsts ārsta, kurš nav ļoti noslogots, nav vecmodīgs un ar kuru var visu kārtīgi izrunāt. Vismaz sākumā tam ir liela nozīme. Te Alstere bija stāstījusi par savu psihiatru, ar kuru zāļu lietošanas sākumā vajadzēja regulāri sazvanīties un atskaitīties, kā iet. Tas nav nekas jocīgs, tā tam vajadzētu būt, lai cilvēks, lietodams zāles, netiek parvērsts par dārzeni vai arī viņam no zālēm nav nekādas jēgas. Turklāt visām darbībām ar ārstu jābūt saskaņotām, nevajag iet pie tādiem, kas kaut ko mēģina iesmērēt, kaut ko nepasaka līdz galam. Padomju laika psihiatrijā bija pieņemts, ka pacientam nav nekādas daļas, ko ar viņu dara, vai bija kaut kāda miglas pūšana. Daži ārsti arī tagad tā domā un izturas (spriežot pēc izteikumiem plašsaziņas līdzekļos). Tātad pašiem jāuzņemas vairāk inicatīvas, jāprasa, jātaujā. Tad arī būs jēga no izrakstītajām zālēm. Ja kādam cilvēkam (nedo dies') būtu kāda onkoloģiska kaite vai kas tamlīdzīgi nopietns, tad Latvijā būtu pāris vietu, kur to ārstē, bet psihisku/psiholoģisku problēmu gadījumā ir pieejams plašs spektrs, pat nemedicīniskas metodes, pieejas, kas vispār visas šīs lietas sauc pilnīgi citādi, bet tās arī kādam palīdz.

Bet citam varbūt ir labāk, ja viņš zāles vispār nelietotu... Ej nu zini, kā un kāpēc, bet tas, ko es dzīvē redzu, liek man tā domāt.

Citam, savukārt, vajag meditatīvas prakses, visādas tādas lietas, kuras sauc par netradicionālām.

Pati sākumā ilgi un daudz rakājos pa visādiem forumiem visādās valodās un esmu secinājusi: lai cik tas banāli būtu, nav vienas patiesības — ne lapiņās, ne ārstu teiktajā, ne cilvēku kategoriskajās domās. Tāpat neesmu sastapusi neviena, kam viss būtu kā man.

Arī klasiskajās farmakoloģijas grāmatās nekas nav apgalvots kategoriski, jo ir daudz nezināmā.

Jāieklausās sevī vairāk un biežāk, tagad sācies pavasaris, var pavadīt laiku pastaigās vai kā nu katram patīk un mazliet nodarboties tikai ar sevi un mēģināt saprast, ko tieši man vajag. Citu domas ir tikai domas, kas var derēt un var nederēt.

Bet bez tā, ka kaut kas netiks mainīts savā domāšanā un pasaules uztverē, zāles visu laiku mazliet liks vilties, jo tās ir tikai daļējs atbalsts.

Un vajag darīt tikai to, kam pats tic.



Edited 2 time(s). Last edit at 26.04.2011 15:13 by Runcene.

Runcene tad to visu izspētīt un uzstādīt precīzu diagnozi nekad nav iespējams, un tāpēc arī nav iespējams precīzi noteikt ārstēšanās kursu. tad kāpēc ir tik sarežgīti eksperimentēt, kāpēc ir tik daudz to cēloņu un sekas? Sanāk, ka atkal pats sev savām smadzenēm esi ārsts, jo tu pats dzīvo savā pasaulē un neviens cits to nesapratīs tieši tā kā tu jūties!

diagnoze psihiatrijā vispār ir pupu mizas. nu kāds tur "ārstēšanas kurss" :)))

kādas ir sūdzības, tādas arī ārsts dod zāles. un parasti tas strādā vislabāk. nenāk miegs — miega zāles, depresija, trauksme — antidepresants... utt.

palasi Lāsēna tekstu, ka viņam pie katra ārsta sava diagnoze. ne viņam vienam tā ir, pat diennakts laikā pie viena ārsta viss var mainīties.

psihiatrijā nav kā citur, kur var pateikt, ka tā ir kuņģa čūla, tas ir akmens žultspūslī utt. bioloģiskā psihiatrija kaut ko bakstās tikai. citreiz trāpa, citreiz nē.

tāpēc arī esmu teikusi, ka tās lietas ir jārisina psihoterapijā vai manis pēc (nezinu, nav pieredzes) kādās garīgās praksēs, kas nu kuram patīk. ir cilvēki, kas to dara un saka, ka palīdz.

psihoterapija palīdz saprast, kā Tu augi un savu trauksmi dabūji, kā tā veidojās Tev esot ģimenē vēl gluži mazam utt., tur var ieiet tālās dzīlēs, laikos, ko Tu par sevi neatceries. Tur ir sākums. Tad arī var sevī ko mainīt. esmu jau simtām reižu to bildusi, nav jau tas viss gluži vienkārši, bet ar zālēm vien Tu vienmēr būsi neapmierināts.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.04.2011 20:07 by Runcene.

Bet man nekur nav jārakņājās es zinu, kā es augu un kad bērnībā, es augu raspizdajs, pēc tam normāli sāku mācīties arī lutināts tiku! Itkā nekas netrūka spēks bija, sportisks biju, priecīgs laimīgs, man to trauksmi rada irganisms nezināma iemesla pēc jebkurā momentā jebkurā bŗīdī man var uznākt nespēks, domas negatīvas, atkal rakņāšanās domās, trauksme, pat nezinu īsti par ko trauksme! Bet neirotiski traucējumi man nēsot.!

pirmos pāris gadus mēs neatceramies. arī lutināšana grauj psihi, turklāt ļoti.

bet pašam tur nudien nav ko rakāties.

es jau negribu rakāties, jo mazāk rakājas jo vairāk laika paliek reālajai dzīvei, nevis tām smadzenēm, bet dažreiz pilnīgi uzmācās tā domāšana! Eju pa ielu nu vis itkā ir pilnībā kārtība, pēkšņi mainās domāšana, ka kautkas nav kārtībā, es ļoti ceru ka tas ir dēļ amfetamīna lietošanas, ļoti ceru ka tas jaunam čalim pāries jo laiks jau ir diezgan pagājis kopš nelietoju narkotikas, tikai alkoholu, aliņu vasarā!

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nav tā, ka visiem cilvēkiem ir vienādas
> reakcijas. Baigais jaunums gan...
>

interesanti vai uz alkoholu visi raģē vienādi? vispār es bērnībā filosofēju vai cilvēki redz
vienu un to pašu... katrā ziņā krāsu un skaņu uztvere ir dažāda un starp citu ar to ko ēd tur vai
lieto viņa mainās... (es ar savām mellenēm konstatēju ka krāsas redzu daudzāk , ja tā var teikt
un piedāvāju teoriju, ka hlorēts ūdens mūs debilizē un pasauli pada pelēku :-P ) tā pat kā balināts
cukurs , labāk ēst to ko var ēst un grūti izmazgāt no drēbēm un kas krāso, piem bietes sarkanvīnu
tur mellenes vai kaut ko tādu..
tāpat antidepresijas stāvoklī spilgta gaisma liekās, tie kas ir "in love" saulē bez
tumšām brillēm nevar utt. bet par tie AAADDD vispār viens nesaprot...

ja gudrīši saka ka iedarbojas dažādi, tad vainu tas ir sviests, vai derētu papētīt uz ko tad kā iedarbojās
uz sievietēm, vīriešiem blondiem, brunetiem, ziliem zaļiem vai asinsgrupām...

bet fakts ka iedabojās dažādi apstiprina to, ka neviens nezina kā iedarbojas un uz ko
prieks vēl jaukt tās zāles savā starpā, ja nezina kā vienas uz kuru darbojas, tad kokteilī jau nu
būs skaidrība ne? hehehe


> Vīrieši, kas lieto psihotropās zāles, bieži
> savu trauksmi vispims ir mēģinājuši kupēt ar
> citām vielām, kas skaitās nelegālas, sievietes
> jau arī, protams, bet retāk. Tāpēc ir svarīgi
> atrast tādu ārstu, kam var uzticēties un šo
> visu izstāstīt, tad viņš varēs labāk
> izdomāt, kā palīdzēt. Pieejas būs vajadzīgas
> dažādas. Ne vienmēr, bet bieži.

īnteresanti, kas tā par trausksmi, kuru kupē ????
ārstam nav jādomā, vajag tādu, kas zina kā ārstēt
un kādi ir rezultāi... nu kāds vismaz viens :-)
bet domāt var jaunas metodes kuras pēctam
citi ārsti varēti tur apstiprināt kā super vai nē
un vispirms uz pelītēm eksperimentēt utt.

>
> Rumpim var būt trauksme, ja viņš nedabū savu
> lexotanilu,

es saprotu, ka tā trauksme ir atkarība????
vaaa ne??????

tāpēc dažkārt ir labāk lietot
> antidepresantus, bet arī tos ne vienmēr var
> uzreiz pareizi piemeklēt. Tas arī nav nekāds
> jaunums. Vienkārši tāda ir psihotropo
> medikamentu specifika.
>
> Un es nepiekristu te dažkārt skanējušajām
> domām, ka AD visiem palīdz tikai uz pāris ned.
> Esmu lietojusi AD 4 gadus, tad bija pārtraukums,
> tad vēlreiz divas reizes pa pusgadam. Zāles
> darīja savu, un es varēju sakārtot domas.
>

AD domas nekārto, tieši otrādi
depresants emocionālu, vai citu iemeslu dēļ nerīkojās, tur pārdzīvojumi, zems pašnovērtējums,
motivācijas trūkums, padošanās (klasiskais piemērs kad zog dzīvokli depresants saka " mērkaķi
zagļi še jums vēl televizoru paņemiet, jums palīdzēt aiznest?") bet AD nedod motivāciju, bet
stimulē to ka cilvēks rīkojās, bet nu tā domu kārtošanas puse izpaliek uz to laiku, kad nometīs
tos AD... bet beigās izrādās ka tā rīcība bez motivācijas ir bijusi gluži lieka.. zāļu stimulēta darbība
kur motivācija ir apkārtējo, vai ārstu "ierosināta" jo emociju domu dabiskā motivācija ir nobloķēta...

(pieņamu ka AD ir dažādi, bet ja AD ir pret deresiju, tad kautkā tāir, es runāju no reālas piesredzes savas)

tas ka Runcene lietoja AD un sakārtoja domas, es saku, ka R rezultāts ir? runā ka depresanti ļauj
atgriezties pie cēloņa vai spēju rīkoties un tad novērst tos depresijas cēloņus utt
vai tev kautkas ir izdevies?

pirmā rīcība AD tvaika sākumā man bija solis atpakaļ. es atkal gribēju darīt to ko agrāk, nez laika mašīna
kautkāda, un nonācu labāvidē austskolas kursos tur, un rezultāti bija stipri + par vidējiem, tur bija arī psiholoģijas nodarbības
un pshohologs (viņš mez. ka lietoju AD un no blaknēm tur mirstu vai nost) un viens no piedāvājumiem bija kautko
darīt, kautvai tur locīt papīra lidmašīnas vai vienalga ko un to nofilmēt, un pašam apskatīt to no malas....
un rezultāts ir tāds, ka AD lietotājam liekas ka viņš ir normāls , bet viņš ir dīvains... tikai domā ka tānav.. kā jau reibumā

pēc tam dabūju darbu, nu reāls rezultāts rīcībai nu ok AD palīdzību, bet man tāpat daudzreiz pieminēja, ka tu
to un to , kas nu nemaz tā nav, tjipa realitātē ir citādi :-) nu enerģija tev ir tikai tur realitātes sajūtu kautkā :-(

nu utt. beigās ir galīgs krahs... pilnīga putra... un laika mašīna atgriez atpakaļ tajā situācijā, kur sākumā...
to apliecina arī citur intenetā forumotāji par šito tēmu... sanāk ka rīcībai nav jēgas.. burtiski

AD ļauj rīkoties, tikai tam nav jēgas... rīciba bez avota...
piem. civēks tur taisa karjeru, vai iemācās lidot, bet īstenībā vajadzēja pārvarēt bailes no ūdens un
tur apprecēties piemēram, vai kļūt par dzīvnieku kopēju vai futbolistu...
bez tam AD tvaikā cilvēks jauc to kas ir ar to kas nav un pārspīlē , pārsīlēti reaģē vai drīzāk neadekvāti,
redz briesmas tur kur nav un nerez kur ir... ne tikai sērkociņus kā baļķus, bet arī skolu kavējošu bērnu kā
nākamo šausmoni, vai bezbiļetnieku, kā ekonomikās krīzes pamatlicēju vai piem psihiatriju kā visu varenu
tiesnešu padomnieku un ka viss sabruks, ja nebūs dvieļa pieliekamajā, vai visi nedzers AD

tāpat arī ja nedzersi AD būs sliktāk un tur ... varbūt tad ir taspats sērkociņš...
tikai liels kā baļķis un potenciālie tur kārtības grāvēji, kuriem acīs rakstīts ka no viņiem
bails, nemaz nav noziedznieki, bet vienkārši piedzērušies hokejisti kas nevienu naiztiek
tikai cenšas kautkā nokļūt līdz mājām lai viņus nepamana.. utt.


tāpēc Runcene es pilnīgi uzskatu ka tās domas nav sakārtotas



> Tāpēc jau (no savas pieredzes) esmu te
> vairākkārtīgi ieteikusi iet uz privātpraksēm
> vai pie tāda valsts ārsta, kurš nav ļoti
> noslogots, nav vecmodīgs un ar kuru var visu
> kārtīgi izrunāt. Vismaz sākumā tam ir liela
> nozīme.

neiesaku vispār iet pie ārsta :-P


Te Alstere bija stāstījusi par savu
> psihiatru, ar kuru zāļu lietošanas sākumā
> vajadzēja regulāri sazvanīties un
> atskaitīties, kā iet. Tas nav nekas jocīgs, tā
> tam vajadzētu būt, lai cilvēks, lietodams
> zāles, netiek parvērsts par dārzeni vai arī
> viņam no zālēm nav nekādas jēgas. Turklāt
> visām darbībām ar ārstu jābūt saskaņotām,
> nevajag iet pie tādiem, kas kaut ko mēģina
> iesmērēt, kaut ko nepasaka līdz galam.

tas ir tas ko es saku, tam pacientam ir ierosināta rīcība, bet viņš nezina ko darīt, jo
emocionālā dabiskā motivācija ir bloķēta ar AD un viņš kā trusītis zvana savam ārstam
"zāles liek rīkoties, bet nesaka ko, varbūt tu pateiksi, ko man jādara" un pacients ir
pilnīgā ārsta konrolē kā radiovadāms gurķis, un ja ārsta ir sarijies AD tad vispār ir paradkss
jo sanāk ka abi aklie maldās tumsā... hipnozes mašina, perfekts zombēšānas mehanisms
gribas blokators un robotizators...



Padomju
> laika psihiatrijā bija pieņemts, ka pacientam
> nav nekādas daļas, ko ar viņu dara, vai bija
> kaut kāda miglas pūšana. Daži ārsti arī
> tagad tā domā un izturas (spriežot pēc
> izteikumiem plašsaziņas līdzekļos). Tātad
> pašiem jāuzņemas vairāk inicatīvas,

padomju laikā ārstiem nebija nekādas atbildības un attieksme pret psihiski slimiem cilvēkiem bija
kā pret venerisko dispanceri un tur nonākušajiem utt.
bez tam padomju laikā psihiski slimi bija tie kas iedomājās, ka Ļeņins ir miris
vai Gagarins nav krievs, vai ka cilvēki pazūd un tas nav jāredz, jo citādi pazudīsi tu arī
Saharovs vispār bija idiots un Koroļovs nepabeidza savu darbu jo nomira, viņam nevarēja
tur izārstēt kautko jo paši pirmstam bija pārsituš kautkādu žokļa kaulu, kad "pierunāja"
rabotatj na nas .......

padomju vai VDR (vacijas) sportistu sasniegumi, kad visi pēc tam ir slimi :-)
būtu svētīgi tagad dzirdēt to sportistu stāstus likteņus (mūsējo), kas ar viņiem notika
es klausījos BBS vācu sportiste interviju ar tā laika sporta medicīnu un viņas
veselības likteni... nu mūsēji klusē...

nevis inciatīva jāuzņemās, bet jāsaprot ka ārsta pakalpojumi ir pakalpojumi par kuriem ir jāprasa
rezultāts un atbildība, tāpat kā pie kurpnieka... pacients ir cilvēks un viņam ir tiesības, kautvai
prasīt lai ārsts darba vietā nebūtu akokohola, nakotiku vai psihotropo vielu ietekmē
un īstenībā varbūt kadu rezultātu arī paprasīt? nu vismaz pēc tā kautkā konstatēt ko tas ārsts ar mani ir izdarījis..



jāprasa,
> jātaujā. Tad arī būs jēga no izrakstītajām
> zālēm.

zālēm vajadzētu būt kokrētai iedarbībai, bet jēgai vajadzētu būt to pielietojumā
ko tur jautāt...

Ja kādam cilvēkam (nedo dies') būtu
> kāda onkoloģiska kaite vai kas tamlīdzīgi
> nopietns, tad Latvijā būtu pāris vietu, kur to
> ārstē,



esmu pilnīgi pārliecināts ( bet tās ir manas domas tikai) ka jebkuri AD ir vairāk kā riska faktors
onkoloģijai, vairāk kā smēķēšana azbests vai kautkas cits... onkoloģija pēc mana prāta ir
nedabisku (mākslīgu ) produktu lietošanas rezultāts....


īstenībā jau antioksidanti itkā pret vēzi, (vai es jaucu) bet oksidācija ir pūšana laikam,
tad sanāk ka ja apēd kautko kas plauktā bojājās, tad viņš tur vēderā oksidējās jeb pūst un
sanāk antioksidants jo pesaista tos oksīdus, jo pūt vajag taču viņam, bet ja viņš nepūst tad tad ir kā parasti......


bet psihisku/psiholoģisku problēmu
> gadījumā ir pieejams plašs spektrs, pat

> nemedicīniskas metodes, pieejas, kas vispār
> visas šīs lietas sauc pilnīgi citādi, bet tās
> arī kādam palīdz.

nemedicīniska metode ir tad, kad nav medicīna
medicīna ir zinātniska pieja un tur ir viss konkrēti
kā teorēma matemātikā... īstenībā ārstam pat nebūtu jādomā,
bet jāzina... (tas man tā liekas)

>
> Bet citam varbūt ir labāk, ja viņš zāles
> vispār nelietotu... Ej nu zini, kā un kāpēc,
> bet tas, ko es dzīvē redzu, liek man tā
> domāt.
>

???????
kas zina
īstenībā jājautā ārstam tu teici, nu ja kāds sajucis
pajautās tad labi būtu ka ārsts konkrēti varētu pateikt
ka šis gadījums ir tāds, kad nav jālieto zāles, jo...
šis gadījums kad vajag lietot, jo .........
bet es zinu tikai to ka nav jālieto
jo es pamēģināju

> Citam, savukārt, vajag meditatīvas prakses,
> visādas tādas lietas, kuras sauc par
> netradicionālām.
> Pati sākumā ilgi un daudz rakājos pa visādiem
> forumiem visādās valodās un esmu secinājusi:
> lai cik tas banāli būtu, nav vienas patiesības
> — ne lapiņās, ne ārstu teiktajā, ne cilvēku
> kategoriskajās domās. Tāpat neesmu sastapusi
> neviena, kam viss būtu kā man.
>
> Arī klasiskajās farmakoloģijas grāmatās nekas
> nav apgalvots kategoriski, jo ir daudz
> nezināmā.
>
> Jāieklausās sevī vairāk un biežāk, tagad
> sācies pavasaris, var pavadīt laiku pastaigās
> vai kā nu katram patīk un mazliet nodarboties
> tikai ar sevi un mēģināt saprast, ko tieši man
> vajag. Citu domas ir tikai domas, kas var derēt
> un var nederēt.
>
> Bet bez tā, ka kaut kas netiks mainīts savā
> domāšanā un pasaules uztverē, zāles visu
> laiku mazliet liks vilties, jo tās ir tikai
> daļējs atbalsts.
>
> Un vajag darīt tikai to, kam pats tic.

nu jā

nez
man redz atkal miegs nenāk
runā ka vaig tikat daudz laika lai atietu
cik ir lietots
bet nu , tad jausanāk ka laika nepaliek
ne priex nekā :-)

Johaidī, aberz sarakstījis veselu eposu.