Vai to var kaut kā izārstēt?

Man jau kopš bērnības ir bijis tā, ka reizēm runāju miegā vai staigāju, bet nav pastāvīgi tas..

Tad nu lūk, kādu labu laiku (dažus mēnešus moš) nebiju naktī staigājis(varbūt tikai runājis)..

Iepriekšējā naktī es esot 1 naktī sācis kaut ko runāt "tas mans pirksts... nē nē nē reku pirksts pirksts.." kaut ko tamlīdzīgu.. pēctam atkal klusējis līdz 2 naktī.. un tad sācies .. es esmu sācis pilnā balsī bļaut skaļi, tā, ka apakšā un augšā kaimiņi pamodās un sākuši rosīties, tad esmu piegājis pie loga un sācis to vērt vaļā, bet priekšā bija puķu pods, kurš nokritis uz grīdas. Tad esmu nomierinājies, jo man teica, lai eju nost no loga un esmu aizgājis atpakaļ gultā, it kā nekas nebūtu bijis.

Agrāk man ir bijis tā, ka es naktī kaut ko pieceļos un daru, bet pa pusei kontrolēju un beigās attopjos un pieķeru sevi pie neloģiskām darbībām(gultas stumdīšana, loga atvēršana utt) un tad pie sevis nodomāju "ko es pie velna daru?" un lienu atpakaļ gultā, bet šoreiz bija tā, ka pilnīgi neko neatceros un arī neattapos, bet esmu kliedzis ļoti skaļi(tas notiek pirmo reizi - *skaļā kliegšana*)


Cik apskatījos kalendārā, tad šonedēļ ir pilnmēness(tas laikam ir saistīts ar to) + varbūt to pastiprināja arī tas, ka tajā vakarā kādu stundu pirms gulēt iešanas ar vienu draugu izrāvām pāris aliņus.

Es bernibaa biju meneserdziga.... No kaa vispaar ir meneserdziba?

Neuztraucies, tipiska mēnessērdzība. Es arī jau no bērnības esmu mēnessērdzīga- pārbīdu gultu, runājos. Domāju, ka izārstēt to nevar (spriežot pec manis)- to var apturēt ar zālēm- kamēr lietosi, - neluņosi:) Kā pārstāsi, atkal no sākuma. Tev būtu jābūt ideāli mierīgiem apstākļiem- ne par ko nestresot, pilnīgam mieram, tad varbūt būtu labi. Tas jau viss uz "nervu pamata".