kā lai tiek galā ar bailēm no cilvēkiem??? viens, divi vēl izturami, bet ja ir vairāk- jūtos apdraudēta... ir sajūta, ka viņi grib nodarīt man pāri... kaut arī tās varbūt ir tikai manas iedomas, bet ir grūti... trešdien darbā mācību gada noslēguma koncerts un tur būs daudz bērnu un vecāku- nezinu kā to izturēšu... šobrīd jau problēmas sagādā atrašanās nodarbībās starp bērniem... :(

Agrāk domāju,ka esmu vienīgā tāda,bet izrādās sociālā fobija ir daudziem. Es parasti cenšos nomierināties...saskaitīt līdz 10 un atpakaļ

Psihenē nav bail no cilvēkiem, a te no sīkajiem nobijusies. Riktīgs šizo.

arī psihenē bija bail no cilvēkiem... tāpēc jau tur pamatā dzīvoju pa palātu un parasti ārsts mani ielika vienvietīgā vai divvietīgā palātā... vienkārši ir brīži, kad bailes nav tik izteiktas un brīži (kā šobrīd), kad bailes ir visur- gan darbā, gan uz ielas, gan veikalā, kru gan cenšos neapmeklēt...

Nu ja Tu neapmeklē veikalu, atdosi naudu? Es gan labprāt apmeklēšu. :)

ir jau citi, kam tiek tā nauda... tiem, kuri veikalu apmeklē manā vietā... tā, ka piedod, nekas nesanāks... :D

kristale
Ja Tev paliidz skaitisana, tad par kadu SF Tu runaa? :)))) Ja man paliidzetu skaitisana, tad sajaa forumaa netuseetu! Man gan beernu sabiedribaa SF nav, daziem berniem pat loti patiiku :) Nesen viena meiteniite (meitinas draudzenite no darzinja) divas reizes mani apskava kaa mammu! Man pat asaras aciis! Ui... ja ne taa mauka depresija un SF...... Cik forshi, kad apkaart skan beernu chalas! Man buutu divas princesites!
Laikam esmu berna prataa un tapec jutos vieglaak ar beerniem ne kaa ar pieaugusajiem, bet veel labaak, kad varu veerot notiekoso malinaa un lai mani neviens neaiztiek... apkaart var buut kaut miljons cilveeku, ka tik nenaak man klaat un neuzsaak sarunu (man momentaali no uztraukuma apstajas domasana un izskataas, ka man ir viegla debilitate).........
existential fool
Tu taa arii seedi majaas? Vai esi meginaajis piedalities kadaa pasakumaa?

Jannetty,man konkrēti ir tā...nenormālas bailes pāriet pāri ielai,kur mašinas brauc vai iet pāri tukšam laukumam,kur cilvēki. Man uzreiz domas'ārprāc uz manīm visi skatās...man tūlīot slikti paliks''...un kā es tā padomāju,tad NOTEIKTI tā arī notiek...tāda sajūta ka zeme zem kājām pazūd. Un līdz 10 skaitīšana ne vienmēr palīdz...bet vismaz mēģinu...

njā, ja man palīdzētu skaitīšana- skaitītu kaut līdz 100... bet nepalīdz un es nezinu kā lai rīt ieeju darbā, kur visapkārt ir bērni, bērni un bērni... daudz mazu sīcīšu... kuri, kā saka mana veselā daļa, man neko sliktu nenodarīs, bet otra mana daļa vienkārši milzīgi baidās... baidās, ka bērni man nodarīs pāri...
rīt vēl kaut kā jāsavācas un jāaizbrauc līdz psihoterapeitam... varbūt saruna ar viņu mazinās manas šobrīd uzradušās bailes...

varbūt der palasīt Kimas Besindžeres teikto. Viena no slavenībām, kas par savu agarofobiju ir runājusi atklāti.

eku viens gabaliņš arī latviski, biju jau te kādreiz likusi to linku.

http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/204289

vispār ir vajadzīgs psihoterapeits, regulārs darbs ar viņu, un vēl jāzina, ka tas nemainīsies ātri, tāpēc forumā nekā jēdzīga, kas tā uz fikso varētu palīdzēt, nemaz nevar ieteikt.

tās visas ir agrīnā, senā bērnībā dabūtas psiholoģiskas problēmas, kuru veidošanās mehānismu ar prātu cilvēks neatceras, turklāt katram tas ir noticis citādi.

Runcene,paldies par rakstu!!! Bus jāpameklē netā filmu''Panika'',kurā Kima filmējās...

Ai, jūs visi esat šiziki. Man sāk likties, ka sociofobiķi ir vistrakākie no trakajiem. :)

Kas ar to nav saskāries tas to nesapratīs :P

Janetty - maini profesiju, strādā ar bērniem :)

Janetty taču par bailēm darba vietā nesūdzas. :)

visas bailes var pieveikt tikai ar bailem!!
jo retak iesi pie berniniem,jo lielakas bailes klus un ta tas strada visiem cilvekiem,tiesi ir jadara pretejais,lai gan to ir izdarit loti loti gruti!

JO VAIRAK IZVAIRAS CILVEKS NO SAVAM BAILEM,TAS AUG LIELUMA.

JA UZKAKA SAVAM BAILEM (FOBIJAM),JO TAS KLUST MAZAKAS,KAUT VAI PEC 100 REIZEM TIKSANAS AR BERNINIEM PIESPIEDU KARTA UN KATRU REIZI TAS SAMAZINAS!!

vienkarsi cita varianta nav...

A tas ir normāli, ja man nepatīk iedzert vienam ? :D Vienmēr gribas, lai vēl kāds iedzer ar mani :D

333, diemžēl tas nav tik vienārši. es piemēram visu mūžu eju cilvēkos, bet kautrīgums un bailes nav mazinājušās un netaisās mazināties. ja ir iedzimti kaut kādi sūdi vai ir slimas smadzenes kopš dzimšanas, tad nekas tāds nepalīdzēs, tur vajag riktīgu ķirurģisku iejaukšanos vai kaut kādus nanorobotus, kas mūsdienās vēl nav pieejams.

sf Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 333, diemžēl tas nav tik vienārši. es
> piemēram visu mūžu eju cilvēkos, bet
> kautrīgums un bailes nav mazinājušās un
> netaisās mazināties. ja ir iedzimti kaut kādi
> sūdi vai ir slimas smadzenes kopš dzimšanas,
> tad nekas tāds nepalīdzēs, tur vajag riktīgu
> ķirurģisku iejaukšanos vai kaut kādus
> nanorobotus, kas mūsdienās vēl nav pieejams.


:-D

hehe
vaig nozaļot , un lidz gala,

:-D

a kas zina kur rodās socilā fobija

ir cilvēki kas var uzturēties sabiedribaitkai ka lideri
uzvarētaji
ir kas kādreriz ir apņirgiti bernibā no apkartējiem varbūt
pusaudžu gadi ir tads kā atvisms kad ir bara likumi ar līderi un tur saviem likumiem
varut tajā periodā trauma, kad tas bars kautko vardarbīgu kādam pastrādājis emocionali vai fiziksi
ka mēdz būt... pec skolas vai kur
ir cilvēki kas noslēgtibā dzīvo visu mužu intravertie kautkādi

kas zina kas kuram
reedz ka Rigas mērs aŗi saslima pēkšņi - manuprāt nostrādāja psihiskās aizasrdzības mehanisms
koma iestājās (tās ir manas domas tikai un nekāds tur politikas vai kas) vienkāršī piemērs
sociālfobijai... visi lieli aktieri dzerot šņabi vai lieto kautko, jo sociālā spriedze nav izturama
citādi, tā ir mizīga enerģija ko kustina koncertos un sporta pasākumos tie kas māk vadīt to
Freiberga kundzei arī BBC intervijā kad bija tiešs jautājums tāds pasmags uzreiz sākās klepus, viņa ieguva laiku
bet tie refeksi pilnīgi dabīgi un darbojās automātiski...

tāpat sociālfobiem kautkāds mehanisms ielēdzās, piemeram jannetty kad vīrs brauc kost viņai varbūt ir
smalks rakstur un nav pieņemeami ka bērni tusē lidz draugu pulkam un tur jau nekas slikts nenotiek
bet varut tas saistās ar kādam atminām vai kādu gaijumu bērnība vai traumu vai kādu baiļu stuāciju kas
ar viņu noticis

tā lūk, bet ko darīt
ko nē, redz ka Meru ved uz vāciju, kad man bija slikti es arī gribeju apdrošīnāties un komā nokrist
kautkur kur ārzemēs kur tur kāda psihene vai kas.. :-D

bet nu zāļes var palīdzēt jannetty savāktis lai nesākās klepus histērija vai šoks koma utt
bet tas taču nav risinājums, ta ir vienkārši izeja , bet nu kāda... un kas ar to ir atrisināts?
tas ka var bernus vest uz kodienu un nepsihot.. uut

tas ir tikai manas domas
un man ir labāk bez zālēm jo es sāku domāt
raudāt gan vairs nemāku diemžel, tās ir sakas no zalem

bučas

100 % piekrītu,ka pret bailēm jāstājas ar bailēm!!! 8 gadus atpakaļ,kad gāju pie psihoterapeitas...viņa man sākumā uzreiz teica,ka regulāri staigājot pie viņas,runājot ar viņu utt dos rezultātus kaut arī liksies ka tam nav jēgas. Tiešām tā katru nedēļu gāju pie viņas regulāri...man vienu brīdi likās ka tam nav jēgas un gribējās visam atmest ar roku,bet tomēr to neizdarīju un gāju uz turieni tā itkā tas būtu mans pienākums. Pirmo gadu psihoterapeita no manis katru vārdu izvilka kā ar stangām. Pēc 1 gada bailes sāka atkāpties pamazām... :)

kristale Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 100 % piekrītu,ka pret bailēm jāstājas ar
> bailēm!!! 8 gadus atpakaļ,kad gāju pie
> psihoterapeitas...viņa man sākumā uzreiz
> teica,ka regulāri staigājot pie viņas,runājot
> ar viņu utt dos rezultātus kaut arī liksies ka
> tam nav jēgas. Tiešām tā katru nedēļu gāju
> pie viņas regulāri...man vienu brīdi likās ka
> tam nav jēgas un gribējās visam atmest ar
> roku,bet tomēr to neizdarīju un gāju uz turieni
> tā itkā tas būtu mans pienākums. Pirmo gadu
> psihoterapeita no manis katru vārdu izvilka kā
> ar stangām. Pēc 1 gada bailes sāka atkāpties
> pamazām... :)

re ka ir spechuki tomer
pateica ka pazudīs un pazuda bailes

kā bankā , pasūti un saņem pēc kā atnāci
un visi mīļī...

a tas ir dāgi? man jau nelīdzēs, bet interesanti.. zināt...

no vienas puses, ir tā, ka "bailēs ir jāiet iekšā", kas it kā ir pareizi, un daudzi psihspeciālisti tā deklarē, bet, no otras puses, tā var būt tukša frāze, jo efekts var arī nebūt, ja bailes ir pārāk lielas. tas var derēt vieglākos sadzīves gadījumos, bet ne tad, ja ir paranoidālas bailes.

sastapu cilvēku, kas svešā sociālā vidē fiziski sāka kratīties tā, ka bija traki skatīties. tāds otrreiz to negribēs piedzīvot, un beigta balle. lieki teikt, ka arī apkārtējie bija šausmās un nobijušies... bet sirdzējs taču gribēja censties, kāds droši vien bija ieteicis "saņemties".

citādi ir, ja bailes nosauc vārdā, kā tas notiek psihoterapijā. tad, kā es to saprotu, apziņa savienojas ar zemapziņu, un bailes vairs nav neapzinātas. manuprāt, tās bailes, kas tagad piemīt zandaleenc, ir neapzinātas, tās ir vienas lielas globālas bailes, kad nav pat miglainas nojautas, no kurienes tās ir, jo skaidrs, ka bērni nekādi nevar kaitēt, bet tas ir tikai ar prātu. neapzinātās bailes ir ļoti lielas un tur cilvēku ciet, turklāt tās nav izprotamas, jo atrodas zem daudziem aizsargslāņiem, bet psihoterapijā šos slāņus "norunā" nost, tur nav nekāda sakara ar to, ka spečuks kaut ko iestāsta, viņi vispār runā diezgan maz.

un šīs globālās bailes man šķiet ir arī šis tik bieži minētais un arī redzētais nozāļošanās risks, jo, lai sevi nejustu, cilvēks rij vēl un vēl tabletes, jo dvēseles mokas ir pārāk lielas. vispār tā ir iešana pa plānu ledu vai pa naža asmeni, jo var būt kāds laiks tā, ka bailes un trauksme ir, bet tās vienkārši ir jāiztur. var jau nozāļot katru epizodi, bet tā ir stāvēšana uz vietas. vajadzēs mēģināt vēlreiz. un tad (manuprāt) ir gandrīz vai neiespējami, ja nav speca atbalsta.

tāpat ir svarīgi sevi ļoti nestrostēt par bailēm un arī neizdošanos, jo tas pazemina pašvērtējumu, tā ir tāda kā sevis graušana.



Edited 1 time(s). Last edit at 24.05.2011 20:52 by Runcene.

Runcene,manā gadījuma sākumā psihoterapijas kurss bija kautkas līdzīgs kā noziedznieku nopratina ieslodzījumā :D...psihoterapeita tik runāja un pratināja mani...centās,lai es sāktu runāt!!! Psihoterapijas kursa beigās viņa vairs mani apklusināt nevarēja...un tie 45 min ko es pie viņas bija man likās jau dikti maz :D

Aberz,man toreiz viņa no manis ņēma smieklu naudu...tik 2 LS par katru reizi,pēc gada 4 LS....es biju nestrādājoša un viņa teica''kad strādāsi,tad par samaksu runāsim savādāk'' :))

sākums jau laikam visiem ir tāds...

bet par tām naudām te daži laikam cepsies, kamēr mirs...

njā, šodien biju pie psihoterapeita/ psihiatra... runāju par savām atkal uzradušajām bailēm... ierosināja pirms svarīgākiem brīžiem (kā rītdienas koncerta) paņemt papildus seroqel vai haliperidolu...
švakar bija vecāku sapulce, es ti ļoti sakoncentrējos, ka tas viss beidzās ar pamatīgām galvas sāpēm, galvas reibšanu un sliktu dūšu... būs jāiztiek bez vakariņām, jo visu ceļ uz augšu... pēc sazvanīšanās ar psihoterapeitu tia dta zaļā gaisma trankvilizatoram... gan šovakar, gan rīt pirms koncerta...
es tik baidos, ka rīt vienkārši neaiziešu uz darbu, lai tikai nebūtu jātiekas ar cilvēkiem... psihoterapeits gan to neatļāva...

Hmmm...interesanti...mani psihoterapeits gan bez zālēm ārstēja :/

nu jā... mans psihoterapeits ir arī psihiatrs... droši vien tāpēc tik dāsns uz zāļu lietošanu...

kristale Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Runcene,manā gadījuma sākumā psihoterapijas
> kurss bija kautkas līdzīgs kā noziedznieku
> nopratina ieslodzījumā :D...psihoterapeita tik
> runāja un pratināja mani...centās,lai es sāktu
> runāt!!! Psihoterapijas kursa beigās viņa vairs
> mani apklusināt nevarēja...un tie 45 min ko es
> pie viņas bija man likās jau dikti maz :D
>
> Aberz,man toreiz viņa no manis ņēma smieklu
> naudu...tik 2 LS par katru reizi,pēc gada 4
> LS....es biju nestrādājoša un viņa teica''kad
> strādāsi,tad par samaksu runāsim savādāk''
> :))

nu skaidrs
tas scenārijs vienāds
viņiem viena skola visiem,,,

un? ka tagad ? strādā?
nav kautkas jānozāļo vai jādzer līdz galam?

Aberz,es tagad meklēju jaunu psihoterapeitu un zāles netaisot dzert...viss tik ar runāšanu vēlos panākt...tas protams nav 1 vai 2 mēnešu jautājums bet ilglaicīgs process...