enfuego
Tapeec juus uztaisijaat treso? :))))

Pirmkārt, enfuego te kaut ko grib zināt par alko... par to manas domas ir tādas, ka vienkārši ir iespējama nodzeršanās un aknu sabeigšana... turklāt to no sākuma nejūt, aknas ir tāds viltīgs orgāns, kas sākumā nesāp, bet, kad tur sāk augt iekšā taukaudi, tad ir beigu sākums. enfuego, ja drīkst tomēr ieteikt: nekoķetē...

Par zālēm ar visiem plusiem un mīnusiem jau te ir izrunāts. Skaidrs, ka kāds no tā pelna, bet tas noteikti ir variants uz laiku. Domāju arī, ka pseidozinātne tā gluži nav, jo psihiatrijā diezgan maz apgalvojumu pasniegti kategoriskā formā. Man ir mājās labas psihiatrijas grāmatas, un tur ir daudz meklējumu. Nevajag spriest tikai pēc neta zāļu reklāmām. Tāpat ir vērts parunāt ar kādu pieredzējušu psihiatru, kuram ir pacienti, kas ārstējas 30 gadus un dzīvo.

Man šķiet, ka Janetty stāstam ir divas puses. Janetty ir svārstīgs garastāvoklis; kad ir slikti, tad ir panikas pilni teksti. Kad ir labi — galva smiltīs. No psihoterapijas (vai jebkurām izmaiņām) pa lielam (gan man, gan paziņām, ar ko esmu mazliet padalījusies) sākumā visiem ir bijis bail, jo tāds ir cilvēks. Ir normāli baidīties no visa nezināmā. Cilvēkam ar paniku un trauksmi vispār ir grūti uzticēties. Tas notiek lēni.

Pati uz to gāju gadus 8, varbūt pat vairāk. Beidzot pieteicos, bet pie manis nolūkotā bija jāgaida vairāki mēnši, jo bija liela rinda; lūdzu Dievu, lai man neatzvana... bet Dievs tad bija miris:)

Janetty pa manam ir laba mamma, viņa cenšās un dara visu, ko šobrīd spēj, pat vairāk nekā visu.

Mana mamma neārstējās, tas viss nāca pār manu galvu. Lai gan viņa slēpa no manis savu mūžam saraudāto seju, es, kā izrādās, visu esmu nojautusi un vienmēr jutusies atbildīga par mammas slikto garastāvokli. Bērni to jūt, tā ir. Bet es arī nesaku, ka viņa bija slikta mamma, tie bija padomju laiki, zāles bija ar blaknēm, viņa bija ārstējusies dažus mēnešus, un tos visus pavadīja gultā. Tātad vai nu kaut kā kusties, vai guli. Tās bija tā laika divas vienīgās alternatīvas...

Otra Janetty stāsta puses ir tā, ka tas mazliet (reizēm diezgan daudz) kaitina... Nu, ko var ņemties. Mēs te neesam psihoterapeiti, kas pacietīgi iet klientam līdzi tādā tempā, kā viņš var... Mēs esam zināmā mērā iesaistīti, ir zināma līdzības ar pašu mammām. Un tas tiešām kaitina...

Bet varbūt nevajag ļoti nosodīt.

Čorvena, pagaidām bez suņa = Runcene ? :)))

Ir tāda lieta arī ka dzer to šmigu visu mūžu un dzīvo, un vecumā tikai nomirst! man aknām vis ir kārtībā, man ir tikai aknu kalcināts, Hronisks gastrīts, un veģetatīvā somataformas disfunkcija, bet tam ir arī loģisks izskaidrojums narkotikas, alkohols, marihuānā, un plus paralēli visam tam bija fiziska slodze! Bet ja cilvēks ir dzīvojis veselīgu dzīvi, bez kaitīgiem ieradumiem, to es nevaru sapras, kā vesels cilvēks nonāk līdz psihiskajām problēmām, es ta varētu būt slims, akāpēc jūs slimojat, es sākumā biju laimīgs puika sportisks, l;idz nonācu līdz narkomānijai, tagad 4 mēnešus nelietoju narkotikas, turos nav nevainas pat neprasās, bet alko gan gribās, narkomānam līdz alkoholam ir viens solis!!!!!!!!!!!!!!!!

Garastavoklis saak svarstities, kad meginu samazinaat AD devu (pakapeniski), jo skiet, ka vareetu iztikt arii bez AD. Ja jau ar zaleem nejuutos ideaali tad prieksh kam buutu taas jalieto? Bet paiet dazas dienas un sevi vairs nepaziistu.... mainaas pasaules uztvere... Tatad bez AD buutu daudz sliktaak. Un atkal, kad saaku lietot parastaas devaas, pamazaam nostabilizeejaas garastavoklis (katraa zinjaa svarstibu vairs nav)... SF izpausmes arii mazaakas... protams, kaa parasti, pasakumi izraisa trauksmi, bet ar to varu cinities/savaakties un vispar mainaas attieskme pret to trauksmi. Piemeeram, kad paris nedelju atpakal eksperimenteeju ar devaam, saaku uztraukties par Liigo sveetkiem..... Bet tagad pamazaam izkristalizeejas svetku scenarijs - manis pasas - brauksim pie radiem uz laukiem (ap 300 km)sarunaasu auto, pa celjam apskatisim interesantas vietas.... Protams, neliela trauksme ir, bet taa ir taada ar pozitivisma piegarsu....