man bail no vīriešiem. jau bērnībā (izņemot bērndārzu) ļoti maz sarunajos ar zēniem klasē. orientācija man pareizā. :) pie vīrieša friziera es neietu, veikalā izvēlētos labprātāk stāvēt rindā pie sievietes pārdevējas un tā jebkurā dzīves situācijā. Nevaru izturēt, ka vīrieši uz mani skatās, pat uzkrītoši, reizēm par to es uzmetu dusmīgu skatienu, jo man reāli tas nepatīk. Piemēram, stāvu veikalā un kāds blenž virsū. Parasti puiši, ja ir barā jūtās baigie varoņi un speciāli mulsina, ja,piemēram sēž uz soliņa, un es eju garām, saprotu, ka to piedzīvo daudzas meitenes, bet man tas sagādā diskomfortu. Piemēram, kaut ko pasaka, vai kāds no bara uzkrītoši skatās un smaida. Nesen pagāju garām mazam veikaliņam, kurā gribēju iepirkties tikai tādēļ, ka redzēju, ka pārdevējs ir vīrietis. neciešu, ja svešs vīrietis ar mani flirtīgi runā (piem., ārsts). Es vienmēr runāju ļoti oficiāli, tāpat kā runātu ar sievieti, bet bieži manu,ka vīrietis ar mani sarunājas kā ar sievieti(meiteni), nevis kā ar CILVēKU!(neatkarīgi no dzimuma) Protams, iepazīties arī baidos.

ļoti agrā bērnībā ar zēniem (sētas) pārsvarā tikai strīdējos un apsaukājāmies :) Vai te varētu spēlēt arī vecākā brāļa (kurš mani bernībā apsmēja un kaitinaja), tēva (ļoti stingrs, bieži rājās), brālenu (daudz vecāki par mani - man viņi likās kā milži, un arī mani mazliet apsmēja(vismaz man tā tolaik likās) loma?

Iespējams, ka bērnības pārdzīvojumiem ir loma. Vīrieši mani ir saudzējuši, atšķirībā no sievietēm, fobijas nav. Saskarsmē ar sievietēm gan esmu atturīga un piesardzīga.

fobiķe
Cik Tev gadu? Cik var noprast, esi jauna, simpatiska neprecejusies meitene! :) Man kaa jau te simtam reizu rakstiju, bail no sabiedribas, neatkarigi no dzimuma, bet no viriesiem laikam veel vairaak :) Berniba neviens virietis/zeens man nopietni nav nodarijis paari.... nekadu sliktu atminu par saskarsmi ar zeeniem no bernibas...
Bet parejais - viss kaa Tev :))) jau ar skolas vecumu man nebija draudzigu attiecibu ar zeniem... pareizaak sakot, attiecibu vispaar nebija (ar meiteneem so-so).... Bet ar pusaudzes vecumu vispar vairs nebija neviena draudzene un viiriesi likaas kaa butnes no citas planetas :)

Man patiik viens veikalins... tur pardeveejs jauns virietis, nu loooooti runiigs, ar humoru, 100% ekstraverts... nu vnk loti komunikabls cilveeks un arii labs pardevejs (pie vina labprat iepeerkas, sviski sievietes, neskatoties uz to, ka sajaa veikalinaa baigais uzcenojums) - daudzas aprunajas, atbild ar jokiem, pasmejaas... viss jautri, forsi... bet es, kad sanemos ieiet veikalaa(daru to, kad ieksaa ir veel vismaz viens pirceejs) , juutos kaa tizlene, jo aiz trauksmes smadzenes funciklee leeni un atsakaas reaeget pat uz vienkarsaam frazeem... Tapeec arii veelu apprecejos, tagad par to visu mazaak pardzivoju jo man pasai pie saana forss smuks 5 gadus jaunaaks virietis :))) Bet taa trauksme nekur nepazuda un zaales pret to liidz loti minimaali...
Starpcitu, trauksme pazeminaja arii manas sekmes skolaa, augstskolaa.... Beidzot LU, man bija videjaa atzime 8,2, bet ja man nebuutu shii noladeeta trauksme ar tricekli un sirds lekasanu, sviisanu, ristisanos utt. ..... ehhh... turpinatu magistraturaa arzemees.... Man jau 2 reizes piedavaaja iespeeju braukt uz aarzemeem. Pirmaa reize veel 90.gadu sakumaa uz praksi uz Zviedriju (viss bezmaksas), otraa reize - piedaliities konkursaa .... Bet es atteicos no taa visa aiz lielaas trauksmes. Paskaidroju, ka es tomeer nepietiekami labi parvaldu valodas, truukst profesionalaas iemanas utt., rezultataa aizbrauca koleegi, kuri reaali sliktaak parvaldija valodas, pret darbu izturejaas pavirshi, bet bez kompleksiem - ka tik patuseet na haljavu arzemees un arii darbins (tjap ljap), bet bija IZDARITS! :)

fobiķe

Tev vajag aiziet pie vīrieša ginekologa vai ar kādu vīrieti paspēlēt dakterus (lomu spēles). Sievietei kontaktēt ar vīrieti ir normālāk un dabiskāk kā ar sieieti. Tāpēc uz to jāvirzās. Un pilnīgi normāli, ka vīrietis katru sievieti uzlūko kā meiteni.

p.s. Par lomu spēlēm var konsultēties ar mani. Ir zināma pieredze ar fobijām...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ar sveshu viirieti man patiikamak runat, ja vinsh runa ar mani kaa ar cilveku (neatkrigi no dzimuma), nevis kaa ar sievieti. Bija man brauksanas instruktors, kurs runaja kaa ar cilveku, un tikai par teemu, tas man loti atviegloja visu macishanaas procesu.

Bet arsts sonografs man jautaja vai esmu precejusies un citus stulbus jautajumus, es jutos pazemota. Turklat vinsh man parbaudija sirdi un man nacas atkailinaties :( nekad vairs neieshu pie ta arsta.

Priecājies, ka pievērš uzmanību. Uz nesmukajām neskatās.

fobiķe

Runāšana tikai "par tēmu" ir laba lieta bet redz, ar to no fobijas tikt vaļā nevar... :( Ir vajadzīga kaut kāda kontolējama runāšana "ne par tēmu", ja vien ir vēlēšanās patiešām tikt no tās fobijas vaļā...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ja grib tikt vaļā no fobijas- vienīgais variants ir iet tajā vidē, situācija, no kuras tik ļoti bail un vienkārši darīt to, vienalga kaut ģībonis nāk un uz korķi velk, u.t.t. Citi varianti nepastāv. Ar runāšanām terapijās, tablešu rīšanu, u.t,.t. fundamentāli neko tāpat nevar izmainīt.

Protams, ka bez darīšanas jau nu nekas nebūs bet es tomēr atbalstu pakāpenisku pieradināšanos pie stresojošās situācijas.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nu protams, viss jāuzsāk pakāpeniski.

Nepiekriitu! Es ar savaam fobijaam ciniijos kops pusaudzes gadiem un iedzivojos smagaa depresijaa. Vispirms nervu sabrukums un tad - depresija. Ciinijos, kad stajos LU, kad aizstaveeju diplomdarbu, kad sanemos un klubinaa iepazinos ar forsu virieti, kad saneemos un parguleeju, kad saneemos un saaku mekleet sev viiru, kad sanemos dzemdeet utt.. Tas viss no manis prasiija TIK DAUDZ speeka, nervu un izraisiija TIK DAUDz stresa, ka pedejais piliens bija pecdzemdibu vaajprats un luudzu - jumtins ne tikai aizbrauca, jumts aizlidoja - kosmosaa! :) Esmu laimiga, ka man ir gimene, bet ar meginajumiem sevi pieradinaat pie situacijaam, kuras izraisa stresu nekas nesanaaca...
Un pie viriesa ginekologa arii esmu bijusi (pati neietu, bet biju spiesta iet, kad guleju slimnicaa) :)))) Tas neko nemainiija....Vot tikai dzemdibaas man bija pofig, ka viirietis-medikis staigaaja apkaart :))) Tad laikam buutu pofig pat ja zemestriice saaktos! :)))

Nejauši atradu šo tēmu!

Hmmmm.. nemaz nezināju, ka vēl kādai tā var būt. Domāju, ka tikai man.
Uz kādu laiku (gadiem) bija pārgājis.

Bet nu izskatās, ka uzrodās pamazām pa jaunam.
Viena no pēdējām situācijām bija, kad ārsts arī sāka runāt nevis kā ar cilvēku (terapijas laikā), bet sakot, ka ar sievietēm ir tā un šitā.... Sadzīvē tā, ekonomikā tā... Man palika bail. No tāda veida pozicionēšanās. Sajutos kā stūrī iedzīta stirna.

Vispārīgi ņemot, aizlaidos. Tas ir, neesmu bijusi tur vairs.

Vienīgi darba attiecībās, kur varu noteikt pati, būs sadarbība vai nē, jūtos droši. :)

īstenībā jau sabiedrība šajā ziņa ir stipri pervetizējusies kautkāda emociju vardarbība saistībā ar
dabisko seksualitāti kas rodas jabkuram normalam cilvēkam noteiktā vecumā

bet varbūt atceries to ka lielākai daļai vīriešū ir bail no sievietēm :-)
arī šķietami tur sexuāli aktīviem pat ģimenēs, 30% vīriešu sabierības
ir homoseksuāli ... visiem bails ka kāds kautko padomās daudzi dzīvo
nesaskaņā ar savu nu sirdsbalsi teiksim tā un atdod godu bara instinktiem utt

bet pat gaga te forumā teica ka un viņu par terapeiti saktās kā uz , nu ne kā normālu cilvēku
bet kautkā kā kaķis uz peli... un normāli nav ar ko parunāt

kas tas ir nezinu

ir jau tadas kurai kadreiz vīrietis ir iekodis un viņa aiz bailēm šauj vai nost jebkuru kas
atver durvis viņai, kas citur skaitas elementāra pieklājiba...

kultūras aŗi atšķirās taad jau tāda moda ap... vienam otru tas sakitās normāli
bet jārēķinās ka citi dara topašu

ārprāc