... tad kas nav pareizi - tas, ka viņš ir gejs vai ka mīl meiteni?

Kopumā stāsts tāds.
Reiz bija mazs puika un maza meitene, pirmsskolas vecumā. Viņi visu laiku bija kopā, pieaugušie smējās "saldais pārītis", pārējie bērni reizēm pakaitināja "brūtgāns ar brūti", bet viņiem vienalga - visu darīja kopā. Tā viņi pamazām auga līdz pat kādai 5.klasei. Meitene bija acīmredzami ieķērusies, bet puika to ne īpaši saprata, puiku nedaudz mulsināja, ka meitene spēlē romantiskas spēles pēc tolaik populāro filmu scenārijiem un puiku vienmēr izvēlas kā savu princi/varoni/glābēju utt., ka meitene grib iet visur līdzi, un ja puika aiziet ar citiem puikām slēpot uz kalnu un aizmirst to pateikt meitenei, tad ir apvainošanās no meitenes puses. Bet tik un tā liekas, ka nekas viņus nevar šķirt.

Un tad kaut kas mainās, un meitenei ar ģimeni jāpārceļas prom. Sākumā viņi to īpaši nepārdzīvo, pa reizei satiekas. Un katru reizi satiekoties puikam vai sirds lec no krūtīm laukā, tāds neizskaidrojams prieks, gribas lēkāt apkārt kā teļam pavasarī pļavā. Bet satikšanās paliek retākas, un tajā laikā vēl nav ne Interneta, ne mobilo. Skola, vidusskola, aizņemtība ar sevi, nav laika domāt par to, kas bija vai nebija. Tad vienu dienu puika ar šausmām saprot, ka kaut kas ar viņu nav labi, ka viņu neinteresē meitenes. Patiesībā arī puiši viņu neinteresē, varbūt tikai ļoti veci (nu laikam galīgā seksuālā "patoloģija", bet labi ka tā - no 100 cilvēkiem ir tikai kāds viens, kas liekas "interesants"). Ilgu laiku puisis ar to netiek galā un tur sevī vēl aizvien. Paiet skola, augstskola, sākas darbs. Un tad pa naktīm sākas sapņi. Bērnības atmiņas par to meiteni, par būšanu kopā un par to, kas varētu būt, ja būtu kopā tagad. Nekādas intīmās ķīmijas sapnī nav un laikam nevar būt. Bet ir tik dziļa vēlēšanās būt kopā, puisis domā - nu kā es viņu tā palaidu projām, es taču arī viņu mīlēju, kā es to nesapratu. Puisim ir jau ap 30. Reizēm viņš draugos paskatās uz to meiteni, smagi nopūšas, un dzīvo tālāk. Reizēm viņš domā - varbūt labi būtu, ja viņa apprecētos, tad puisis zinātu, ka viss ir beidzies, un varbūt tas otrais būtu tai meitenei labāks, spētu dot to, ko šis puisis pie labākās gribas nespēj. Bet varbūt tad šis puisis pavisam kristu depresijā. Redz, tādas pretrunas.

Lai nu kā, vismaz par vienu šis puisis ir pārliecināts - mīlestība NAV tikai ilūzija, nav tikai organisma ķīmija, jo tas ko viņš jūt pret to meiteni, ir daudz vairāk kā draudzība, daudz vairāk kā mīlestība pret māsu (un māsa šim puisim ir, tāpēc viņš zina, kāda ir mīlestība pret māsu). Un nekādas ķīmijas, nekādu hormonu vētru, tikai vēlēšanās būt kopā un žēlums par to, ka palaida garām svarīgos brīžus šīs meitenes dzīvē un nebija blakus, nedalījās visā un ka kopā nevarēs audzināt bērnus un nodzīvot līdz galam.
Tāds, lūk, stāsts. Un ko tur var labot, un vai vajag labot, piķsviņzin... tikai tāda tukšuma sajūta puiša dzīvē, nevēlēšanās nevienu laist klāt. Viņš ir izvēlējies vientulību, jo būt kopā ar kādu citu viņam šķiet nodevība gan pret sevi, gan pret to meiteni no bērnības sapņiem...

Tu esi tas puisis?

Gan jau ka esmu, citam "viņš-es" nestāstītu :)

vai dieviņās, nu aizej tak pie kāda neaizspriedumaina psihoterapeita.

ko Tu sagaidi no šī foruma....

saradīsies homofobi, un viss, ko Tu dabūsi.

varbūt esi bi, varbūt kas cits, varbūt nespēj savu homo pieņemt. te nav ko zīlēt.

eku Māris Sants, dzīvo Anglijā, bet kaut kad nesen teica, ka ar skype atrādā. savējie sapratīs :)

Ja nav naudas, varbūt mozaīka var kādu padomu vai atbalstu sniegt.

Pašlaik dzīvoju laukos un kamēr ir normāls darbs (programmētājiem par laimi krīze kož vismazāk, pat laukos), nevaru atļauties doties uz pilsētu - nav laika :(.
Vienu gadu izmēģināju pa Internetu ar vienu psihoterapeiti aprunāties, bet kaut kā nesanāca kontakts, likās, ka viņa īsti nespēj saprast, un tiešām - iejusties tādā "netradicionālā" situācijā var reti kurš, laikam tikai tāds, kas pats ir izgājis caur to vai ir bez visādiem aizspriedumiem - galu galā gejs neizvēlas būt vai nebūt tādam, tāpat kā hetero arī to nevar izvēlēties.
Plus komplektā pie visa vēl esmu redzes invalīds, tāpēc braucienus ārpus mājām grūti panesu - stulbi staigāt pa Rīgu, ja uz autobusiem gandrīz vai ar binokli jāskatās, lai numuru izlasītu, un citi arī blenž uz mani, ja es parādu kādas "nenormālības" pazīmes (piemēram, veikalā piebāžu acis tuvāk pie preces nekā vidējais latvetis) :D

Vienu brīdi cerēju, ka esmu pavisam aseksuāls - tas varbūt būtu vieglākais variants
http://en.wikipedia.org/wiki/Asexuality
bet tomēr pa reizei tā hormonu ķīmija nostrādāja, un sapratu ka laikam neesmu vis asex.

Bet par konkrētām vietām, kur varētu meklēt - paldies, piefiksēšu, varbūt ja galīgi nevarēšu izturēt, tad...

nu vot, tāpēc i prasu, ko Tu ceri no foruma...

nauda Tev ir, darbs arī, bet ko nu es... daudzi pstr. pieņem centrā, nekur uz autobusiem nav jālūr. ja vari vēl šitā runāt, tad neesi nomaucies līdz galam...

tik šausmīgi daudz attaisnojumu, lai nekā nedarītu, vienā postā. brrr...

nav jābūt gejam, lai saprastu lielas grūtības ar seksu. varbūt nebija Tev īstā tā psihoterapeite, tā mēdz būt, nekas traks.

varbūt sen laiks no pāķiem līst ārā, lai vari satikt kādu jauku puisi :)

ir vēl citi pstr., kas strādā virtuāli, piezvani, pameklē... vismaz sākumam tas ir variants.

slimix

ispār tas stāsts izskatās pēc īstas mīlestības un manuprāt Tev vajadzētu censties to meiteni atkal satikt un dabūt sev. Kas attiecas uz orientācijas niansēm tad tā visa ir tāda ļoti nosacīta lieta un mierīgi var mainīties... Tev taču nav nekas nogriezts nost...?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv



Edited 1 time(s). Last edit at 06.06.2011 22:07 by ku!.

Nez, man kaut kā no rakstītā šķiet, ka tas viņš ir nevis gejs, bet aseksuālis, bet tas ir tikai tas, kas man liekas, izrietot tieši no teksta. Jo ir cilveki, kam seksu īpaši vispār nevajag un, kas fokusējas uz platoniskām attiecībām.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.06.2011 23:25 by Hello_Kitty.

Jaa jo gejs uz meiteneem skataas, kaa uz gejeneem!

enfuego WTF? :D :D

Pirmais iespējamais skaidrojums, kas man nāk prātā ir tas, ka jau sākumā zemapziņā iestrādājies, ka šī ir tā īstā un vienīgā meitene, tāpēc kaut kādu dziļi iekšēju ētisku apsvērumu dēļ saiešanos ar citām meitenēm zemapziņa būtu interpretējusi kā tās meitenes krāpšanu. Bet tā kā seksualitāte ir bijusi normālā līmenī, ir bijis jāmeklē kāds, ar kuru kopā to seksuālo apmierinājumu gūt. Varbūt attiecības ar vīriešiem zemapziņa neuztver tā, ka tas būtu "noziegums" pret iemīļoto meiteni.

Vēl arī jādomā par attiecībām ar vecākiem - vai abi bērnībā bija klāt, kurš vairāk audzināja, vai nebija kādi aizvainojumi no viena vai abu vecāku puses. Es par to domāju tāpēc, ka pati esmu biseksuāla, un man šķiet, ka laikā, kad domāju, ka varbūt esmu pat homoseksuāla, man vienkārši bija ļoti bail no vīriešiem un viņu atraidījuma. Mans tēvs pameta ģimeni, kad es biju pavisam maza, tāpēc man nebija pamata domāt, ka vīrieši var būt gādīgi un ilgtermiņā uzticami. Bet, nu, šobrīd viens mani ir pārliecinājis, ka var gan. :)

Bet tā pa lielam - kaut gan es domāju, ka biseksualitāte/homoseksualitāte tiešām var būt tikai dzīves laikā izveidojusies kaut kāda aizsargreakcija, esmu pilnīgi droša, ka cilvēks var arī vienkārši tāds piedzimt un tur nav apakšā nekādu traumu.

Es arī neesmu traumu teorijas piekritējs. Jo visa mūsu dzīve sākot ar dzīmšanas brīdi ir pilna ar traumām bet tas nav bijis par iemeslu tam lai cilvēce neattīstītos... Problēmas cilvēces attīstībā sākušās pēc tam kad cilvēca ķērās pie "traumu" samazināšanas...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Man it kā ir vienlīdz ticami abi varianti - gan ģenētiski iedzimts (ņemot vērā, ka ir arī cits ģenētisks defekts - redzes problēma congenital nystagmus), gan "nepareiza vide" (audzināja vecmamma, vecāki bija darbā vai strādāja laukos, māte bija autoritatīva skolotāja, tēvs - raksturā pavājš alkoholiķis), bet citādi īpašu problēmu nebija, nekādu konfliktu, traumu, tikai tāda vienmērīgas ikdienišķas ciešanas tās sajūtas "neesmu tāds kā pārējie" dēļ.
.
Internetā kaut kā nevarēju atrast tādas seksuālu tieksmju izpausmes, kādas nostrādā manai zemapziņai. Esmu pilnīgi vēss pret kailiem skatiem (gan sieviešu, gan vīriešu), reakcija "tur lejā" notiek tikai uz noteikta vecuma vīriešiem ar noteiktām sejas īpašībām. Ķermeņa uzbūve - nekādas atšķirības, visu ietekmē tikai seja, un bērnībā man nekad nav bijis saskares ar cilvēkiem, kam ir tās uzbudinošās sejas īpatnības. Vienvārdsakot - "homofeisisms" kaut kāds :D Nez vai Latvijā vispār ir kāds specs, kas varētu kaut ko saprast no tāda veida novirzēm. Bet var jau būt, ka problēma ir aprakta kaut kur citur, un to sakārtojot, zemapziņa tiks galā ar šo dīvainību, ja vien tā tiešām nav ģenētika. Jebkurā gadījumā - tas ir galvenais iemesls, kāpēc baidos tuvoties tai meitenei. Tomēr pamēģināšu tā piesardzīgi "pazondēt", kas zina, ko viņa īsti jūt, varbūt viņai arī ir savas dīvainības, un tad saderēsim kopā labi :D

Ir sievietes, kam patīk vecāki vīrieši, ir sievietes, kam patīk gan vīrieši, gan sievietes, citām jaunākas, citām vecākas, tāpat ir arī vīriešiem.

kur Tu ņēmi tos ģenētikas murgus? seksualitātē nekas nav ģenētisks, nekas nav pierādīts un atrasts, daži ārsti, sevišķi bioloģiskie psihiatri, kaut ko tādu grābstās, bet tie ir slima suņa murgi.

seksualitāte veidojas ļoti agrīni, līdz 1,5 gadu vecumam apmēram, Tavas problēmas ar acīm vienkārši ir saēdušas pašapziņu un Tu visu ko izdomā stulbu par sevi.

ja patīk, cits vīrietis būtu nokniebies i ar to meiteni, i ar vecāku homoseksuālu kungu, ja jau tā velk tai virzienā, un tur vispār neapcerētu normas un nenormas, vai kaut kādas novirzes.

vispirms varbūt pateikšu, kur labāk neej: ja Tu gribi, lai Tev pieliek birku, tad "jāiet" pie valsts psihiatriem, bet šais lietās nu viņi ir garām un nezina ne rīta, ne vakara, tikai savus "organiskos traucējumus", un var izrakstīt zāles, bet ne ko sajēgt no seksualitātes. ja Tu negribi, lai Tev sabojā dzīvi, tad tikai neej tur ar šitādiem stāstiem.

Ir viens psihoterapeits, Dainis Balodis, par seksa lietām gana daudz runājis. varbūt ir vēl kāds, bet šis ir medijos iekritis acīs.

http://www.arstipsihoterapeiti.lv/lv/dr-dainis-balodis.html

Kādas problēmas?Viņš nav precējies,cik saprotu,viņa arī...?Viņam vīrieši vairāk interesē?Kādas problēmas tikties atkal,paspēlēt pieaugušo spēles,salaist kopā galu galā?Vai ar to meiteni jau ir gulēts kopā?Vai viss tikai domu un sapņu līmenī?

Es izlasīju to pirmo ziņu par meiteni un puisi,un man ir ir tā pat,man vairs itkā nepatīk meitenes un zēni arī ne,vai es tad būšu gejs?

tie temati ar katru mirkli stulbāki :)))
kkas te ar tautu nav riktīgi :D

Karl..iedzer kādu šnabīti.. tad sapratīsi kuri tev patīk :D

normālis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tie temati ar katru mirkli stulbāki :)))
> kkas te ar tautu nav riktīgi :D


Forums tak saucas "Psihiskā veselība". Un ne jau veselie meklē šāda veida tematiku. :)

nu tad lai nemēģina rakstīt,ka nevar saprast kas notiek ar viņu seksualitāti, lai raksta - '' man jumtiņs aizbraucis, kā man sevi ārstēt?'' :)) un tad jau spriedīsim kas par problēmām atsevišķi, ja reiz tā vēlas topika autors...