del



Edited 5 time(s). Last edit at 03.12.2012 02:12 by nordicboy.

del



Edited 1 time(s). Last edit at 03.12.2012 02:09 by nordicboy.

Ja godīgi es nesaprotu vispār tos socio fobiķus, es jā narkotikas lietoju man jābūt sekām likumīgi, bet kāpēc cilvēks bez kaitīgiem ieraudumiem kļūst dumš a galvu?!

Pasmējos no sirds! :))) Arī labi! :)

del



Edited 1 time(s). Last edit at 08.06.2011 18:23 by nordicboy.

nordicboy
Un ar Kosmosu kontakti jau ir? :)))))

Janetty - vari vēl ierēkt - nevari iedomāties, kāds kaifs ir, kad beidzot atver saules pinuma čakru, neviena ripa līdz tam nevelk.

Un mana vecākā meita kaķīšiem un ezīšiem zīmē auras. Reiz mammu uzzīmēja - krusts un kapu kopiņa, kura savienota ar zaļu sauli, drīz pēc tam bija neforši notikumi. Tētis gan ir varavīksne, no kuras aug ziedi :)

nordicboy Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> enfuego pafilozofeet tu vari aiziet kaut kur
> citur saurpieriite tu esi mudaks yo un savu
> debilismu vareji jau seit neizradit.


Kads sakars vispar ar tavu teikto šeit, ņepoņal te iet runa par sociofobiju, ko tu tur muldi par kautko citu!

nordicboy Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Čau visiem! Gribu padalīties pieredzē kā
> atbrīvoties no sociālās fobijas.Ticiet vai
> nē,bet sociālā fobija ir enerģija.Tie var būt
> gan enerģētiski iemiesojumi,gan arī astralie
> parazīti kas jums traucē dzīvot.Parasti tās ir
> ķirzakveidīgas būtnes kas piesledzas pie jūsu
> smalkajiem ķermeniem.Tā ir mugura un galvas
> daļa.Tadejādi jūs tiekat zombēti un paši to
> nemaz neapzināties jo protams tas viss notiek
> astrālā līmenī.No personīgās pieredzes es
> varu uzskaitīt ko tieši izraisa šie parazīti
>
> Sociala fobija
> Panikas lēkmes
> Depresijas
> Problemas ar nerviem
> Artrītss
> Vertigo
> Pectus excavatum
> Palielinātas mandeles ar korķiem
>
> Tad nu lūk visus šos sūdus izraisa astrāļi.Un
> atbrīvoties no viniem var reiki seansā
> transformējot šīs enerģijas prom no jusu
> ķermeņa un jūsu šūnām.Iesaku pameklēt reiki
> speciālistus izņemot DVS Urantija kuri ir labi
> apmācīti dvēseļu zagļi.Ja nevēlaties
> sķirties no savas Dvēseles neejiet uz DVS
> urantiju.


Man liekas ka tu esi filozofētājs, kādas dvēseles, tu vnk vēl nebīji īsti socio fobiķis tie tev bija tikai nervi, un netik pāasinātāki, kā mūsu gadījumā, tāds daunis, dvēseļu zagļi nē nu man jau smiekli nāk protams :):):):):):):):)

Nordicboy, kā ar tevi var sazināties?

nordicboy Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> enfuego pafilozofeet tu vari aiziet kaut kur
> citur saurpieriite tu esi mudaks yo un savu
> debilismu vareji jau seit neizradit.


...tie, kam sakars ar Gaismas Kopienu un kuri ir atbrīvojušies no "ķirzaciņām", stāv pāri šādiem tekstiem un nepersonificē tos...laikam esi bijis nepareizajā attīrīšanās Kopienā:(

Katrs jau izvēlas to, kas viņam tuvāks. :)
Citiem tās ir ķirzaciņas, citiem vēl kaut kas cits. :)

Man vienmēr ir šķitis, ka visas tās lietas lielākā vai mazākā mērā ir cilvēka paša psihes projekcijas.

del



Edited 2 time(s). Last edit at 03.12.2012 02:11 by nordicboy.

vēl viens no psihenes izmukušais...

existential fool
Tu gan mums te pats veselakais! :))))

nordicboy Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tiesi otraadi lielaka dalja cilveku ar sadam
> problemam nemaz neizprot kur sleepjas so problemu
> celonji.Tradicionala psihiatrija ir nepareizais
> celsh.Es no savas pieredzes jums saku ka zaalees
> juus varat dzert tik cik uziet,bet neviena tablete
> juus neizaarstees.Reaali juus indeejiet pashi
> sevi,bet jeegas nekaadas.Pasaule ir pilna ar
> psihiski slimiem,bet atbildes ir tepat prieksaa.


Katru var izārstēt tikai tas, kam viņš pats tic, kas viņu spēj izārstēt (Nosacīti). Ir jau cilvēki, kas psihoterapijas vietā iet uz baznīcu un jūtas baigi labi. :)

Forši būt fanātiķim. Nav jādomā. Šeit vietā teiciens - každij shodit s uma po svojemu.

saistībā ar psihiskām problēmām ir šausmīgi daudz sektantisku piedāvājumu.

es pati kādreiz biju iekritusi, tāpēc saprotu, ka var būt kaut kāda naivuma pakāpe, kad cilvēks tam spēj noticēt.

bet cilvēks mācās visu laiku, šajās ilūzijās viļoties. citādi nekas daudz uz priekšu nekust.

"aizgāju, pie psihiatra, palika tik labi ar zālēm...

esmu divus mēnešu gājusi pie psihoterapeita, visu saprotu, nu ir tik labi :)

eju uz jogu, man tagad viss kārtībā!

nē, vajag iet uz baznīcu, man tur palika tik labi..."

nu tā apmēram.

bet tas ir līdz nākamajai krīzei, tā parādīs, kā lietas ir patiesībā. var izrādīties, ka kādam kaut kas ir palīdzējis, bet tad tur jābūt notikušām kardinālām lietām.

šitas autora posts man atgādina mormoņu misionāru tekstus.

Labi, ka ir daudzveidība. Slikti, ja nav bremžu.

Man palīdz apzinātie sapņi. Tur reizēm redzu visādus parazītus, nez tikai, astrālos vai safantazētos, bet vienu nakti sadomāju, ka tos kukaiņus no sevis varētu aizdzīt lidojot ar tādu ātrumu, ka sāku degt, un nosviltu visi parazīti.
Nav ne jausmas kas ar tiem kukaiņiem notika, bet es pamodos pēc kaifa no lidojuma sajūtas un specefekta, ka man sapnī rokas dega liesmās, bet nesāpēja nemaz, bija tikai interesanti. Ceru, ka nekļūšu piromāns? :D

Jebkurā gadījumā - apzinātie sapņi ir JAUDA. Tiešām nesaprotu, kāpēc Latvijā psihologi/psihoterapeiti tādas lietas neizmanto - nav tak nekāda mistika, sen pierādīta lieta, ka cilvēks sapnī var atgūt pilnu apziņu un izmēģināt da jebko, arī paeksperimentēt ar savām fobijām.

Sweet and lucid dreams :)

Jā, katram savs. Kad man miega traucējumu rezultātā sākās visādi astrālie ceļojumi un sapņi, sapratu, ka nu gan ir s...di, pēdējais brīdis kaut ko darīt. Pakonsultējos netā ar cilvēkiem, kas šo lietu piekopj. Noskaidroju, ka ar to jānodarbojas psiholoģiski stabiliem un sagatavotiem indivīdiem, savādāk sekas var būt neprognozējamas. Saņēmu ieteikumus sakārtot ikdienu, ieviest režīmu, nostabilizēt miegu. Te jau reti kurš savu galvu kontrolē, kur nu vēl veikt pašdarbnieciskus eksperimentus ar psihi...

trrr Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Noskaidroju, ka
> ar to jānodarbojas psiholoģiski stabiliem un
> sagatavotiem indivīdiem, savādāk sekas var būt
> neprognozējamas.

Ha, a man ir pilnīgi pretēja situācija - jau no bērnības cik vien sevi atceros ir ļoti spilgti sapņi un arī apzinātie sapņi (astrālā gan neesmu bijis). Un nervu sistēma man ir diezgan nestabila, bet tieši sapņi palīdz uztaustīt aktuālākās vājās vietas, pie kurām jāpiestrādā. Speciāli nekādus sapņus neizraisu un neeksperimentēju, bet ja gadās, ka sapņa laikā pēkšņi atgūstu apziņu, tad izmantoju momentu un uztaisu kādu simulāciju, lai pārbaudītu, vai manā pasaules uztverē kaut kas ir būtiski gājis uz labo pusi. Kad stāstu citiem, ka spēju kontrolēt sapņus, daudzi padomā, ka ar mani nav labi, citi pa jokam uzjautā "ko tu pīpē?". Kādu laiku es arī padomāju, ka varbūt nav labi, bet tad atradu Stīvena Laberžē grāmatu, kur viss zinātniski izskaidrots, nekādas mistikas, nekāda astrāla, un nu beidzot man bija ko parādīt tiem, kas domāja, ka tas nav normāli.

Nu man arvien biežāk "gadījās" komplektā ar to, ka kļuva problemātiski iziet no šī stāvokļa. Reāli nobijos, ka "tur" arī palikšu. Ļoti netverama tā robeža, kur ir pozitīvs ieguvums psihei, kur jau ku-kū sākas.

trrr Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> problemātiski iziet no šī
> stāvokļa


Kā tas ir - nevar pamosties jeb arī pēc pamošanās nevar saprast, kas notiek pa īstam un kas nē?

nevar saprast, kas notiek pa īstam un kas nē?
Bija arī tā. Diezgan mierīgi uztvēru, kā kaut kādu dīvainību, kas pāries. Nobijos, kad sāka atkārtoties kas tāds (šo gan "zemes" cilvēkiem labāk nelasīt, zinu, ka man palātā jāatrodas :)) - biju pasākusi ceļot astrālajā ķermenī, viss ok, bet fiziskais miegā no kaut kāda trokšņa uzmodās, astrālais stāv/karājas istabas vidū un nevar "ieraudzīt" fizisko, kurā jāatgriežas, tad noorientējas, mēģina savienoties, bāc - fiziskais pagriežas, astrālais paliek karājoties virs gultas, viss trīc, aizmigt vairs nevar. Vairākas dienas pēc tam vēl ir tā sadalītā sajūta.Tā lūk brauc jumts. Pat linolejs nav jāpīpē.

Ja par sapņiem vispārīgi, tad man vienmēr bijuši ļoti spilgti un produktīvi sapņi. Kad strādāju radošā darbā, mierīgi varēju aiziet gulēt ar kādu nepaveiktu uzdevumu, bet no rīta pamosties ar ideju kaudzi.

Ja nav bail rakt dziļāk, iesaku izlasīt kaut ko no Roberta Monro - arī it kā parasts cilvēks, kuru pēkšņi sāka "izmest no ķermeņa", arī gāja pie ārstiem pētīt, vai jumts nebrauc, bet tad tika galā interesantā veidā - izveidoja veselu institūtu tādu lietu pētīšanai (bija bagāts, varēja atļauties), lai tik pierādītu, ka tādu stāvokli var izpētīt un izmantot jebkurš, ne tikai jukušie. Viņa grāmatās nav misticisma, tikai viņa paša piedzīvojumi un atbilžu meklējumi.
Welcome to the rabbit hole:
http://book.ariom.ru/cat206.html

Es izlasīju visas 3 angliski + vēl Roberta Brjūsa "Astral dynamics" + vēl Hologrāfisko visumu, pagaidām neesmu nojūdzies (ceru) :D Vienīgais - jau pamazām sāku ticēt, ka "I am more than my body". Un psihene arī nav rādītājs - tur nokļuva arī zinātnieks, kas pūlējās ieskaidrot dzemdību nodaļas ārstiem, ka jāmazgā rokas pirms apstrādāt pacientus, jo lūk esot tādi sīki organismi, kas lido gaisā un rada slimības. Problēma, ka toreiz nebija mikroskopa, un nabags tā nomocījās, ka nojūdzās.

Un galu galā - pasaulē ir tik daudz lietu, kuras eksistē, bet nevar pierādīt... nu kaut nošaujies, bet nepierādīšu nevienam, ka man garšo rieksti. It kā sīkums, bet pierādīt nevar.

Pats gan nezinu, vai rakšu dziļāk - pietiek man ik pa laikam apzinātās miega paralīzes - sajūta extrēmi nelaba, bet kā par brīnumu attieksme pamazām mainās, ja bērnībā bija bail līdz ārprātam, tad tagad tādos brīžos ir nedaudz interesanti, domāju - un kas tālāk? A nekā, pamostos tīri normāli reizēm tikai vēl ir pāris sekundes sajūta, ka man ir četras rokas vai ka rokā vēl ir kāds priekšmets no sapņa.

Ā, un runājot par SF tēmu - lai cik dīvaini neliktos, bet tādas psiho grāmatas un domas par tēmu "I am more than my body" pamazām rada galvā tādu labvēlīgu pofigismu un pēkšņi cilvēki tur ārā sāk interesēt. Jā, ir vēl arvien nepatika, nevēlēšanās fiziski būt kādam tuvumā, runāt par kaut ko, meklēt vārdus un pēc tam mocīties domājot, ka pateicu kaut ko galīgi ne to, bailes, ka kāds par kaut ko pamatoti vai nepamatoti uzbrauks, bet nez no kurienes ir galvā uzradies slēdzis - klik! un pēkšņi man ir vienalga, ko saka un domā citi, bet tai pat laikā ir interesanti, ka nevar paredzēt, ko viņi teiks. Reizē pat izdodas sakāpināt interesi tā, ka ejot pa ielu blenžu uz jau simtreiz redzētām lietām un cilvēkiem un domāju - eu, bet tas ir forši - šitā eksistēt un iet pa ielu un izbaudīt visu, arī iekšējās pretrunas un vēlmi laisties ātrāk četrās sienās.
Nu kaut kā tā...

Paldies par komentāru! Interese par šo sfēru ir, tikai atlikšu uz vēlāku laiku, jo tas viss man ir attīstījies brīdī, kad patiešām esmu bijusi uz robežas, un vēl arvien saistās ar nepatīkamām sajūtām, atmiņām un bailēm. Miega paralīze - tas vispār ikdiena :)