Atvainojos varbūt par stulbu jautājumu,bet ir valsts apmaksāti psihoterapeiti?? Nēesmu žmogs,bet apstākļi ir tādi,ka pagaidām nevaru nekādīgi pie maksas psihoterapeita tikt :(

Visi psihoterapeiti ir par naudu, arī psihiatri ir par naudu.

kā paši psihoterapeiti saka, - ja tev to vajadzēs, tu varēsi atļauties.

Kā jūs domājat? Vai 1x mēnesi iet pie viņa ir kāds tolks? Savādāk vairāk atļauties nevarētu

Latvijā nav, nē.

Kaut kāds tolks ir vienmēr... ja viņš piekrīt. skalbēs ir rakstīts, ka maksā Ls 10.

meklē psihoterapijas studentu sarakstu psihoterapija.lv. psihoterapijas pēdējā gada students tehniski nevar būt jaunāks par 30 gadiem, arī mācījies ir gana ilgi.

Es domāju, ka tu pie psihoterapeita neko jaunu nedzirdēsi, vnk tu viņam ticēsi, un klausīsies viņu, jo tev liksies, ka viņi māk strādāt ar tavām smadzenēm! Tā arī ir visa psihoterapija, cilvēks kuram mēs gribēsim ticēt, un ticība mūsu smadzenes bišku sakārtos! Ja netici dievam, tici cilvēkam, ja netici cilvēkam, tici dabai!

Jāiet laikam man par psihoterapeitu mācīties, izskatās, ka labi maksā viņiem =)

Jā labi, jo viņi skaitās dievi, priekš psihiski slimiem cilvēkiem. Un cilvēkiem būs nauda un viņi ies pie psihoterapetia, kautkvai tīri profilakses pēc!

Es gan nedomāju, ka Latvijā ar tīro psihoterapiju var labi nopelnīt. Ja vēl strādā kaut kādā institūcijā, bet papildus uztur privātpraksi, tad varbūt.

Jā, un es joprojām nesaprotu, no kurienes ir priekštats, ka psihoterapeits mēģina kaut ko klientam iestāstīt. Tikpat labi cilvēks, kas ne reizi mūžā nav bijis veikalā, varētu stāstīt, ka tur, piemēram, ražo mēbeles. :-D

Es uzskatu, ka psihoterapeits palīdz cilvēkam strādāt pašam ar sevi un izprast iemeslus. Vismaz tā tam būtu jābūt.

Savukārt, cenas tik augstas, iespējams, ir tāpēc, ka, padomājiet, kādus nervus tas prasa, lai katru dienu nezincik stunads uzklausītu visādus cilvēkus un viņu problēmas, kā arī, ja runa ir par privātpraksēm- īre taču arī kaut ko maksā, it sevišķi Rīgas centrā...

Protams, būtu labi, ja būtu arī valsts atmaksāts psihoterapeits, jo reāli tās cenas tiešām ir pa dārgu it sevišķi, ja psihiatrs iesaka iet variākas reizes nedēļā, ko vispār neviens normāls cilvēks, kurš nav miljonārs, nevar atļauties.

enfuego

Ļoti labi pateici:
"Es domāju, ka tu pie psihoterapeita neko jaunu nedzirdēsi, vnk tu viņam ticēsi, un klausīsies viņu, jo tev liksies, ka viņi māk strādāt ar tavām smadzenēm! Tā arī ir visa psihoterapija, cilvēks kuram mēs gribēsim ticēt, un ticība mūsu smadzenes bišku sakārtos! Ja netici dievam, tici cilvēkam, ja netici cilvēkam, tici dabai!".
Akurāt manas domas šajā jautājumā. Un nauda ir tā, kas šo ticību nostiprina. Psihotrapeits par kuru nav jāmaksā, praktiski nedarbojas...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ja viņam ir vairāk par 4 klientiem dienā, tad tas jau, manuprāt, ir riskanti, ja nu vienīgi kāds ļoti pieredzējis ar baigi izdresētu psihi.

Tātad pa Ls 10 praksi nevar izvilkt. Vismaz spriežot pēc Rīgas mazo birojiņu īres cenām.

Mācības arī normāli maksā, jo tas viss ir privāti.

Realitātē ir tā, ka vairākums tomēr ņem atkarībā no cilvēka maksātspējas. Naudas dēļ nekad neesmu atraidīta, ja neesmu gribējusi kādu laiku, tad cita lieta.

Psihiatrs tur nav nekāds noteicējs, Latvija vispār ir unikāla valsts ar to ieteikumu par vismaz divām reizēm. Man ir zināma psihoterapeite Nīderalndē, mācījusies ASV, Vācijā un uz vietas. Viņa nekad nekā nav dzirdējusi par kaut kādām mistiskām divām reizēm jebkurā no psihoterapijas skolām, kur nu vēl, ka to noteiktu psihiatrs, jo psihoterapija ir pārāk filozofisks process, pārāk privāts. Tāpat viņa ļoti brīnās (patiesībā "apsēdās"), ka Latvijā viena psihoterapeitu grupa (no RSU) uztur mītu, ka vienīgā īsta ir TIKAI psihodinamiskā psihoterapija ārsta izpildījumā. Vot RSU psihoterapeitu apmācība gan tādā gadījumā ir bizness ar melīgu konkurenci. Un viņi arī sludina tās divas reizes, ir bijušas publikācijas presē. Bet tas ir pilnīgs bulšits, cilvēkam nav jākļūst atkarīgam no psihoterapeita tik lielā mērā. Ir vajadzīgs gana garš laiks pašam, lai pārdomātu. Cita lieta, ja pats cilvēks grib kādu laiku biežāk, ir kāda bedre, lielas bailes utt..

Un galīgi tur nevar ieraudzīt psihiski slimus cilvēkus, es nezinu, kurā psihoterapeita praksē enfuego to ir redzējis.

Psihoterapeits nav Dievs, kam jātic, bet spogulis; ja vajag, arī atbalsts, lai pārmaiņas sevī veiktu.

Čorvena, pagaidām bez suņa

Jā, psihoterapeits ir arī spogulis, bet to nevar salīdzināt ar parastu spoguli kas pakļauts tikai fizikas likumiem... atspulgam psihoterapeitā vēl vajag noticēt... Es arī varu daudziem palīdzēt atrast ceļu bet to apgrūtina tas apstāklis, ka neesmu sertificēts un neprasu naudu (pagaidām) un ja es cilvēkam ko atklāju (no viņa paša) tad nereti mani vārdi tiek apšaubīti un "atspulgs" neņemts par pilnu... Tā kā ticībai jābūt...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

redzi, ku!, Tu vari palīdzēt vieglākos gadījumos...

smagākie ir tie, kas Tev nepadodas... parasti tie, kas ir no ļoti agras bērnības.

jo Tu droši vien nemāki strādāt ar dusmu elementu, kas veidojas tai brīdī, kad Tu cilvēku izaicini. to var apstrādāt cilvēkam par labu, bet to ir jāprot un no tā nogurst. tāpēc tas ir darbs...

bet tā nav ticēšana, es tik un tā strīdētos...

ja Tu apēd kaut ko jaunu, nebaudītu, Tu zini, yes, tas ir mans

vai arī saki, nē, fui...

tas pats ir ar psihoterapiju. nav jātic, sajust vajag, un cilvēks pats ir tā veidots, ka spēj izfiltrēt, vai tas ir taisnība par viņu vai nav. piemēram, kad viņš ierauga to, kā čakarē savu dzīvi.

var nepiekrist, var baidīties, bet tas ir citādi.

Čorvena, pagaidām bez suņa

Protams Tu runā par lietu... bet jautājums tik un tā ir ļoti diskutabls... Kā mana pierdze rāda daudzi cilvēki pēc savas būtības neko negrib mainīt. Vienkārši apstākļi un apkārtējie cilvēki tā ai citād spiež iņus ko mainīt bet paši nevēlas. Viņi grib lai process notiktu bez viņu līdzdalības. Tā kā pote lai aste nebūtu jāgriež bet tā pati nokristu... Tāpēc tiek meklēts lētākais variants pamēģināšanai, psihotrapeits kā likums ir vājš vai neatbilstošs un terapijas razultāti pieticīgi...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ja cilvēks negrib sevi mainīt, tad nav neviena spēkos viņu piespiest.

es to esmu pamēģinājusi. ļoti liela aplaušanās un vilšanās, kā arī veltīgi izšķiesta eneģija. varbūt Tu izdari pārāk lielu spiedienu un nobiedē... es nezinu, vienkārši minu.

es zinu vienu mācītāju, kurš palīdz savām "avīm". viņam nav speciālas izglītības, kā kādu konsultēt, tikai dzīves pieredze. un tad viņš parasti tā mierīgi: ak negribi, nu labi, es jau nekā... un tad reizēm kaut kas sarosās... tāds it kā paradokss. pag, pag, ko Tu teici?

ar psihoterapiju problēma, manuprāt, ir tā, ka uz viņu liek pārāk lielas cerības...

aiziešu, maksāšu un mani remontēs... es visu laiku ar vaļā muti, tā nevajag.

Čorvena, pagaidām bez suņa

Nu jā, apmēram tā... Noteikti ir bijuši gadijumi kad pārāk stipri "uzspiežu", neatbilstoši konkrētajam cilvēkam... bet kopumā esmu mierīgs un gana pierdzējis... Un kas manuprāt ir svarīgi, varu mierīgi runāt par lietām, no kurām vairums cilvēku ir šokā vai dziļā neizpratnē...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Man varbūt ir paveicies ar psihoterapeitu, kas nav vājš. :-))
Bet mana pieredze no pirmajām vizītēm bija tāda, ka viņš ļoti rūpīgi "iztaustīja" manu motivāciju, vai tiešām es gribu tikt galā ar tām problēmām, ar kurām atnācu, ko man tas dos, vai tās problēmas traucē man pašai vai tikai apkārtējiem. Es īstenībā vienā brīdī paliku dusmīga un domāju, ar kādām stulbībām viņš te nodarbojas, es tak atnācu, atnesu naudu un ar to pietiek, davai strādā, nevis liec man rakstīt motivācijas vēstuli psihoterapijas kursam. :-D

A beigās aizgāju mājās un uzrakstīju tabulu ar savām problēmām, aprakstīju, kā tieši tās MAN traucē dzīvot un kāds ir sagaidāmais pozitīvais rezultāts. Tabulu iesniedzu savam psiham un tad tikai arī sākās kārtīgs darbs, kurā es esmu līdzvērtīgs partneris.

Tajā pat laikā arī mans terapeits ir teicis, ka mēdz būt arī tā, ka cilvēks tiek galā ar kādām traucējošām problēmām, neejot pie psihoterapeita. Ne jau nu pats vai ar gudru grāmatu palīdzību, bet, ja viņam paveicas ar cilvēciskām attiecībām. Piemēram, viņa vīrs / sieva / partneris / draugs ir ļoti jēdzīgs un stabils, tad šādas attiecības var ar laiku sadziedēt ļoti daudzas traumas. Problēma ir tā, ka cilvēki bieži vien nemāk klausīties, viņi vai nu pasaka, tas, tjip, ir bulšits, vai nu sāk dot padomus tā vietā, lai vienkārši uzklausītu. Viens no iemesliem, kāpēc psihoterapija tik labi darbojas, ir tas, ka psihoterapeits nedara ne vienu, ne otru. :-)))

Protams, ir lietas, ko sadzīvē atrisināt ir grūti.

man piemēram psihiatrs ir par velti. arī slimnīca man bija pa velti + rehabilitacija arī!!!

tāpēc jau arī netiec nost no savām zālēm, par ko te blakustēmā sūdzies...

par velti ir peļu siers, un Tu to esi apēdis.

un kur Tu dabūji psihioatru par velti??? man liekas,ka tas ir nereāli :D

valts psihiari ir par velti...

ļoti reāli.

psihiatri, gribēju teikt.

ripu dakteri.

a valsts psihoterapeitu nav? ;)

Ļoti gudri jūs diskutējat. Varu no savas pieredzes piebilst tikai to, ka ir cilvēki, kam sanāk, bez visām skolām un papīriem. Ir jābūt kādam spoguļa efektam, dvēseles radiniekam vai dabas dotam talantam. Man ir paveicies, ka esmu dzīvē sastapusi šādu cilvēku, tikai viņš jau nedaudz saguris no citu dvēseļu lāpīšanas. Varbūt jāsamaksā :D Un vēl - zelta vērtē ir psihiatri, kuriem patīk parunāt, nevis tikai atķeksēt simptomus un atbilstoši tiem uzrakstīt receptes. Pašas trakākās idejas, iedarbīgākos ierosinājumus esmu saņēmusi no valsts dokiem.

bet kā lai atrod tādu psihiatru kuram patīk papļāpāt bet nevis sazāļot visus...

tagad jau šur tur provincē mediestādēs diezgan draņķīgas manipulācijas veic bez anestēzijas, kur nu kādam ļoti rūpētu Tava psiholoģiskā labklājība...

valsts apmaksā divas psihologu konsultācijas ģimenēm, kam bērns invalīds.

divas!!! turklāt psihologa, kas ir ļoti virspusējs pasākums.

bezjēdzīgi.

priekš tam ir forumi... :)

te Vijolīte rakstīja, ka Ļermontova ielā (vienā no RPNC ambulatorajām nod.) pieņem R. Ivanovs, kam, ja nav gara rinda aiz durvīm, piemīt spējas parunāt.

bet valsts psihiatrijā tautas pieplūdums var būt liels un arī neprognozējams, vienam pacientam oficiāli pienākas 15 min.

jautā tautai, kurš ir bijis pie "runājoša" psihiatra. vienkārši.

varbūt kāds negrib rakstīt forumā, ieliec e-pastu priekš nereģistrētajiem...

es arī esmu gājusi pie jauka valsts psihiatra, bet ar laikiem bijis ļoti mainīgi, citreiz ir tādas masas, ka viņas gribēšanai runāt bija maz nozīmes.

Nezinu, kā lai atrod. Es viņiem uzskrienu virsū. Paradoksāli, bet tieši provincē. Ir cilvēki, kam arī mūsdienās rūp līdzcilvēki un viņu psiholoģiskā labklājība. Bija gadījums, kad pēc vizītes, izejot no kabineta, mani aiz rokas pavelk sieviete un sāk runāt - esot psihiatres kolēģe un dzirdējusi mūsu sarunu, gribējusi vēl šo to piebilst. Neētiski, bet paldies viņai par to. Un superīgi ĀP darbinieki. Kad mani aizveda uz stacionāru, tad uzņemšanā, kamēr pildīja papīrus, mani savas skavās :) turēja feldšere, nevis tāpēc, lai savaldītu :), bet tāpēc, ka viņai mātišķuma uzplūdi uznāca. Labi, ka viņu pašu tur neiesēdināja :D. Tādas epizodes man ir devušas ticību dzīvei un vēlmi kaut ko darīt. Saprotu, ka tā nav norma, bet izņēmumi, bet apgalvot, ka visi speciālisti ir bezjūtīgi un neieinteresēti, nevar.

Ko Jūs domājat par šo http://www.psihoterapijasprakse.lv/public/?id=2&ln=lv

Itkā viņam rakstīts ka demokrātiskas cenas. Es aizrakstīju e-pastu cik tad viņam ir tās demokrātiskās cenas :D