Man protams, sakarā ar svētkiem stress ar trīcekli jau mēnesi.... Bet mani kaut kā pierunāja braukt uz laukiem uz pāris dienām (ilgāk tik un tā neizturētu), piespiedu sevi... no tā, ka saņēmos (ceru, ka aizbraukšu), labāk nepalika - trauksme un pazemināts garastāvoklis ir diezgan izteikts... Somiņā jau sagatavoju Lexotanil paciņu, lai nesāktos kā pagājušgad panika un bēgšana prom.... Būs daudz jautru cilvēku ar svētku noskaņojumu.... ceru, ka nenoģībšu... Lai mazinātu stresu, auklēšos ar bērniem - būs vesels bars :)))
Uhhhh.... kaut ātrāk beigtos šis murgs .... tad atkal ikdiena..... vismaz trauksme mazināsies....

Tradicionāli svinēsim:)
Tev nepiemīt tāda lieta, kā tieksme visu kontrolēt?

nesvinēšu, cerams.

sf
Un ko tad darīsi? Vai vienatnē nebūs tā, ka depresija pastiprināsies? Man parasti tā ir.... Nav labi abos variantos... Tā ir galvenā SF pazīme....

trrr
Jautājums ir sociofobiķiem....

Janetty, vai tad nevar Jāņos nedaudz iedzert, un iespējams jau mājās kādu vienu aliņu vai vīna glāzes? un tur vēl mazliet pielieties.

Atceros, Tu kaut kad rakstīji, ka alkohols nepalīdzot tev vairs, bet varbūt mazliet paskatīties no kura ir tā pozitīvā iedarbība.
Mani vīns padara nedaudz gruzīgu un miegainu, tāpēc to lietotu citos svētkos, bet degvīns it kā stimulē, vai piemēram enerģētiskais dzēriens + degvīns, vai martini/vermuts + scvepes.
Alus arī kā kuro reizi...
Alkohols, man piemēram, visideālāk noņem trauksmi, sf, bet trankviļi ne vienmēŗ un tie padara miegainu + tie ir Jāņi.

Janetty. Kas Tev liek domāt, ka man nav SF?
Lūdzu, sīkāks izklāsts. Pati labprāt nekur nebrauktu, bet vīrs grib satikt draugus, tāpēc nāksies piedalīties. Pozitīvais - tālu nav jābrauc, svinētāju pamatsastāvs labi pazīstams. Negatīvais - sveša vieta, 3 nepazīstami cilvēki un viens maniakāls fotogrāfs, kurš visur bāzīsies ar kameru. Labi, ka būs vēss laiks, varēs saģērbties vairākās kārtās un būs mazāk manāms, ka no satraukuma svīstu un ir sarkani pleķi dekoltē zonā. Arī balss un roku trīcēšanu varēs norakstīt uz aukstumu. Ja koncentrēšos uz šīm sajūtām, tad sajukšu prātā un noslīcināšos piemājas dīķītī. Ja ignorēšu šīs sajūtas, tad ganīšu bērnus vai nolīdīšu virtuvē griezt salātus. Pacietīšos kādas trīs stundas un, kad satumst un visi kļūst manāmi iereibuši, varēšu atslābt un mierīgi vērot ugunskuru. Arī fotogrāfs jau būs aizmirsis par kameru. No rīta visiem tāpat būs slikti, un katrs mēģinās tīt pats savu filmu atpakaļ, nevis uzbāzīsies man ar sarunām. Domāju, ka 3 stundas sliktas pašsajūtas var izturēt citiem par prieku.

Janetty Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> sf
> Un ko tad darīsi? Vai vienatnē nebūs tā, ka
> depresija pastiprināsies? Man parasti tā ir....
> Nav labi abos variantos... Tā ir galvenā SF
> pazīme....

man vienatne ir vislabākais variants, bet gan jau ka nāks ciemiņi sveikt senci un svinēt kā parasti :[

drudzis
Tikai ne alko! Es jau pusgadu ne pili..... Tikko iedzeru - vienalga - vīnu, alu vai degvīnu... palieku kā ķīselis - smadzenes, kuras no stresa i tā jau knapi funciklē,.... v obšem palieku glupa! Bet pats trakākais, pēc kādas stundas pazeminās i tā jau pazeminātais garastāvoklis :( Tāda sajūta ka alko iznīcina to niecīgo serotonīna līmeni, kas man ir (ja vispār ir!)....

Neesmu sociofobiķe, bet tik un tā ceru, ka tās dažas dienas vienkārši kaut kur pazudīs, iekritīšu laika mašīnā vai notiks kaut kas tamlīdzīgs. Pēdējā laikā vispār svētki izraisa nevis labu garstāvokli, bet negribēšanu vispār viņus svinēt un vēlmi, kaut visi liktu mani mierā. Kā piemēru varu minēt savu neseno izlaidumu, kur man pat nebija izlaiduma sajūtas, tikai bezgalīga trauksme, satraukums un bezcerība.

Visticamāk, svinēšu mājās kopā ar mīļo. :)

Pušķošu eglīti un cepšu piparkūkas.

ehhh..dikti negribas braukt...bet virs censas mani pierunat...kaa nekaa gan viiratevs ir Jaanis un mans deels ir Jaanis

kristale
Jaa, Tev smags gadijums! :))) Turies!

existential fool, neesi mazliet svētkus sajaucis ? :D

trrr
Nu tad laipni luugta sociofobiku pulcinaa! :))) Tev ir draugi? Kad Tev sakaas SF? Un tagad par Jaanju svinesanu.... Nesaprotu, ka Tu varesi mieriigi sedeet un verot ugunskuru, kad visi buus iereibusi? Neviens nesiesies klaat ar "gudraam" runaam, aicinajumu dejot, pievienoties kompanijai , tipa... "ko tur seedi saskabusi?!" jeb Tava kompanija par Tavu SF visu zina un izturas saprotosi? Tev palidz atslabinaties alko? Mums gan taalu jabrauc... dazhi simti km... vieta zinama un gandriz visi ir tuvaki vai talaaki radi ar otraam pusiteem.... Ai, ko tur... triceklis no taa mazaaks nekluust... janodrosinaas ar Lexotanil un ne pili alko....

Braukšu uz laukiem, ielīdīšu savā izstabā un lasīšu.

kamene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Braukšu uz laukiem, ielīdīšu savā izstabā un
> lasīšu.

iz staba lasīsi? Senlatviešu rituāls?

Taisam foruma tusu. Bez dzeršanas (nu varbūt tikai ārkārtas gadījumiem līdzi diazepac un lexotanil).

Drosmīgākiem iespēja zaudēt anonimitāti.

Vieta: Brīvdabas muzejs.

Fobijas, šīzes, depresijas, ciklotīmijas, naudas problēmas un vientulības vainagus metīsim gunī kopā ar pērno ozolkoka vainagu.

Vieta: Brīvdabas muzejs.

Ka tikai katrs neaiziet uz savu Brīvdabas muzeju. :))

LOL

Nu ko darīt? trauksme pieaug jau ar katru stundu! :( Šodien vairs nevarēju bez Lexotanil... nāk vēmiens, galva sāp, svīstu, bet rokas un kājas aukstas kā ledus :(((( Un nevaru atteikties no brauciena un viena pati lielā dzīvoklī arī nejutšišos labāk... Kā sevi savākt? Visādi mēģinu sevi noskaņot pozitīvi... bet nekā... Un meitiņa paliks laukos... ko es te bez viņas darīšu? Un kā no viņas šķiršos laukos? Man šodien jau acu priekšā aina: mēs ar auto braucam mājās, bet meitiņa raud un skrien pakaļ... un visādi citādi murgi... Tūlīt braukšu pie doka... ja tur sāksies histērija, lai mani sašpricē nafig un lai atslēdzos līdz Jāņu svētku beigām....

Super! Lexotanil palīdzēja... tagad varu sakarīgi domāt... vai pa 1,5 mg 3-4 reizes dienā.. tas nav par traku Līgo svētku laikā? Alko nelietošu. Vai vairākas reizes dienā lietojot 3-4 dienu laikā neradīsies pieradums?

Da ko čakarējaties - sapērkat pāris kastes ar aliņu un laižat tusēt ar šašļikiem un ugunskuru. YO!

Man vienīgais besī tas, ka tur būs jāpavada 4 dienas.. man vienigajam ar to bija problema no tiem visiem, kas brauks.. Nezinu kā 4 dienas pavilkšu, bet vismaz Līgo vakars būs OK ar daudz aliem utt. Un jābrauc arī patālu - 120km no Rīgas.. neviens nevareja atrast labāku vietu, kur kādam dārzā nebūtu cilvēki jau, kas svin..



Edited 1 time(s). Last edit at 21.06.2011 13:42 by jamm.

jamm
Es alko nevaru dzert ne pili... :( paliek veel sliktaak... ja būtu tik vienkārši - iedzēri alko un esi jautrs... Mums 300 km jābrauc...bet būsim tur tikai 2 naktis.... ja būtu jāpaliek ilgāk... tad vispār nesaņemtos...
Tikko no doka... bija tik liela trauksme, ka nevareju pastrādāt un vienkārši metos prom... bez pieraksta... likās, ka nojūgšos, ja neaprunāšos ar cilvēku, kurš mani saprot.... Tuvākajiem radiem jau apniku ar savām problēmām (lai gan cenšos daudz par to nerunāt), turklāt, runā vai nerunā, bet ja cilvēks viss trīc un baidās braukt uz pasākumu... jau pats par sevi daudz ko izsaka... Doks pateica, ka man ir ļoti liela trauksme un bez neiroleptiķa neiztikt un viņa nav no tiem dokiem, kuri tik raksta un raksta zāles :((((((( Es negribu Fluanxol, ciest nevaru neiroleptiķus... tiem ir blakne svara pieaugums, es sev vēl vairāk nepatikšu, kāda tad tur ārstēšanās....

Janetty, es tava vieta piespiestu viru svinet Janjus 3ata ar bernu vai tev vistuvakajiem cilvekiem. Kadel tev ta jamocas, vai tad nevari vienkarsi pateikt - neee, nebrauksu, negribu un viss...

Varbūt var nolīst kaut kur kopā ar vīru un pameklēt papardes ziedu... ;-)))

gaga
Чтобы жизнь не казалась медом, ... man saksies tuliit MR.... :))) un tad galigi neinteresee taa padarisana....
me
Meitina loti grib uz laukiem, tur buus berni, turklaat kaa pilsetas bernam vinai tur buus loti interesanti.... viirs arii grib satikt sen neredzetus radus.... kaa es varu pateikt "nee, nebrauksu"? Kaut ar sakostiem zobiem , ar smaidu caur asaraam un Lexotanil pacinu zem paduses jabrauc :((( Tocna, kaa lops uz kautuvi juutos.... Kautkaa jaiztur.... un jateelo, cik laimiga esmu ciemos... bet mani veel biedee tas, ka viens otrs rads gribees atbraukt arii pie mums ciemos... un tas buutu logiski... turklaat vini ir jauki cilveki... viirs pateiks, lai tik brauc :((( Es nezinu.... ja nepalidzes zaales, es .... ja atbrauks ciemini, aizmuksu no majaam... tikai nezinu uz kurieni... uz psiheni....

..sen jau bij laiks. :)

Janetty, Da ko tu vari stresot vislaik? Vienkārši sāc ar tiem ciemiņiem runāt par interesantām tēmām.. nesāc raustīt ļipu, kad ciemiņi atbrauc, vienkārši esi mierīga un nedomā neko sliktu.

Es nezinu, ja Tu to nevari panākt un vislaik rausties no visa, tad tev vienkārši jāpielej vienreiz mūlis.. un tā riktīgi, nevis pāris glāzītes(tāpēc jau arī sliktāk ir, ka iedzer, bet pa maz) savādāk nekas nemainīsies, ja vislaik būsi saspringusi un raustīsies no visiem cilvēkiem.. Tā tak dzīvot nevar..

Tavs gadījums man liek atcerēties šausmu filmas, kur kādam cilvēkam iemājojis iekšā kaut kāds dēmons or something.. Vienkārši tiec vaļā no tā faking dēmona sevī, savādāk nojūgsies ne tikai tu, bet arī visa tava ģimene, ja tas tā turpināsies. Cilvēkam, kuram nav nekādas sliktas auras un citi nelabie mošķi ap viņu, tam arī nav nekādu psihisku problēmu. Ja tam sliktajam pakļaujies, tad arī rēķinies ar visām šitām panikas lēkmēm utt.

Zāles jau tevi neizārstēs.. tās tikai nostiprinās Tev galvā to, ka esi slima.. Izārstēt var tikai savs veselais saprāts un gribasspēks. Zāles dod vēlamo efektu uz īsu brīdi, bet nekad neiznīcina pašu kaitēkli.

Es to visu rakstu, jo vienkārši palika žēl tevis, izlasot tavus pēdējos komentārus + esmu mazliet iedzēris, tāpēc tāds runātīgs šobrīd esmu :D

Man arī runājamais. Skumji, ka cilvēks ir zaudējis savu identitāti. Vai vēl trakāk - to nemaz nav atradis. Es arī ļoti, ļoti gribētu soļot blondīņu gājiena pirmajās rindās :D, bet es neesmu blonda. Ok, es varu nokrāsot matus un nopirkt rozā kurpes un būt pirmajās rindās, bet kratīties SF drebuļos, jo smadzenes nebūs kļuvušas blondas. Visas problēmas no tā, ka cilvēks grib būt kompānijas dvēsele, bet nekad tāds nebūs dažādu iemeslu - gan objektīvu, gan subjektīvu. Tāpēc arī tādas organisma reakcijas. Ja pieņemtu sevi, savu nesabiedriskumu, tas jau būtu solis uz priekšu. Ķermenis atslābtu un prāts ar laiku arī.
Un es negribu SF pulciņā :) Es izvēlos par to nedomāt, bet dzīvot. Ar visu nolādēto SF.

Tur jau tā problēma, ka sociofobiķis parasti nespēj pieņemt to, kas viņš ir un jūtās spiests uzturēt kaut kādu iedomāto ideālo imidžu. Tādējādi visu laiku viņš ir spiests tēlot un par cik nekas nevar būt ideāls, viņš vienmēr cietīs sakāvi. Bet visi ir vienkārši cilvēki. Un jebkurš cilvēks reizēm ir arī muļķīgs un dumjš, reizēm neveikls, u.t.t. Nu un kas? Tas ir dabiski. No tā jau viņa vērtība nemazinās. Kamēr to fobiķis nespēs saprast un pieņemt, tikmēr mocīsies.