Mans draugs ir sācis mani ignorēt, bet arī nesaka, ka viņam būtu cita vai ka negribētu mani, kaut es visu laiku viņam lūdzu, lai pasaka godīgi, ja vairs negrib tikties. Mēs ar viņu tiekamies tik reti, ka nav pat iespējams atcerēties iepriekšējo reizi... Bet viņš atrod visādus iemeslus, un turpina man teikt ka viss ir labi, un ka savādāk nevar. Es ticu, bet ļoti dusmojos uz sevi, jo man liekas ka es vainīga pie tā, ka vairs nav tā kā bija agrāk. Man ir ļoti skumji, vientuļi,sāpīgi un grūti. Es visādi cenšos viņu pierunāt, kaut saprotu ka esmu smieklīga.........

esi nepareizu virsrakstu attiecību problēmrakstam izvēlējusies.

Kā pati domā, kāpēc vēl esat kopā, kas jūs vēl saista?

Mani saista dziļas jūtas pret vinu, ja tās vajag aprakstīt - varu aprakstīt. Es zinu skaidri, kas tieši mani saista pie viņa.

Es ieliku šajā sadaļā, jo neviens man nevarēja palīdzēt atrisināt šīs attiecības. Tas viss jau notiek vairākus gadus. Es patiešam sāku domāt ka man jāiet uz psiheni, lai vini mani sazāļo tā lai es visu aizmirstu un viņu vairs negribētu. Jo es esmu sākusi viņam rakstīt visādas stulbības. Piemēram, cik orgasmu man bija pašai ar sevi, kad es viņu ļoti gribēju, bet viņš pat negribēja ar mani runāt. Un vēl kad esmu galīgi izmisusi, uzrakstu viņam kaut ko apvainojošu, bet pēc tam lādzos piedošanu. Viņš protams piedod, bet es jūtos nozēlojami...

www.calis.lv "psiholoģija, attiecības"

Pati iešana pie psihiatra šajā gadījumā jau ir kaut kāds gļuks.

Attiecību problēmas ir visiem. Tās var risināt vai nu paši, vai izmantojot pieredzējušāku ļaužu atbalstu un padomus vai mūsdienās pie psihologa vai psihoterapeita — ja problēma ir liela un samezglojusies un nopietni traucē dzīvi, kā arī tad, ja uzticības personu kaut kādu iemeslu dēļ vienkārši nav.

Šeit izklausās, ka autore grib zālēs norakt emocionālās sāpes, kuras vai nu nespēj vai negrib izturēt.

Psihiatrs, ja būs gudrs, izliks aiz durvīm, bet tas var arī nenotikt. Un tad vienkārši būsi "zāļu narkomāne", jo katru dzīves problēmu gribēsi nosegt ar zālēm, ko nevajadzētu gan darīt.

Lai līdz tādai pakāpei sazāļotu, ka Tu aizmirsti, Tu būsi visādi citādi emocionāli mirusi, vienkārši dārzenis, kam iedot invaliditātes grupu un ievietot specializētā pansionātā.

Domāju, ka, lai cik skarbi arī tas neizklausītos, šādā gadījumā ir jāšķiras.

Esmu gājusi cauri kaut kam līdzīgam, tikai man paralēli patiešām "brauca prom" jumts par pavisam citām tēmām un tiku gandrīz uz attiecīgām iestādēm aizvesta, un viņš vairs manas histērijas lēkmes vairs nespēja izturēt un, kad sākās pēdējā lēkme, kas bija mūsu attiecību laikā, viņš vienkārši pagriezās un aizbrauca prom, atstājot mani vienu pašu ar visu "braucošo jumtu", lai arī zināja, kā tas var beigties.

Esmu viņu pametusi un tagad jūtos diezgan labāk un neko nenožēloju, pat negribās atpakaļ.

Hallo_Kitty,

šāda veida padomus dot ir visvienkāršāk. Autorei par svētību nāks, kad viņai pašai tas pieleks.


love,
nature's way of tricking people into reproducing

/urbandictionary.com/

Šeila, degunu "gaisā" un redzēsi, kā Tev skrien pakaļ. ;)
Velti daudz laika sev, hobiji, vaļasprieki..
Un nepazemo sevi!

To sauc par līdz atkarību.