Gribu painteresēties kā Jums ir ar fiziskām aktivitātēm Jūsu dzīvē, vai ejat uz sporta klubu, ārā skrienat, trenējaties, sirds kāpj pa muti ārā, bet tomēr cīnaties?! Es gribu un ik dienu par to domāju, apņemos, bet maximums 2dienas varu izturēt, it o minimālu slodzi, jo liekas ka miršu...agrāk pirms tā murga kam izgāju cauri biju super aktīva, fiziski spēcīga, bet tagad, vai var tā būt ka "VD; depresijas; trauksmju" laikā organismis lēnu garu atmira!?

P.s un lai arī man likās ka esmu visam tikusi pāri, laikam parādīšanās šeit šajā forumā un mana nomāktā, pilnu pārdomā ikdiena liek man domāt ka man ir depresija vai kas tāds, nu tāds dzīves apnikums uznāk, cīnos pretī, bet nav intereses neko darīt, pilnīgi neko!? Vai tā ir depresija?


Thn.:)

sportoju. Vieglatlētika. Darba un naudas trūkumu dēļ uz nometni neaizbraucu. Atvaļinājums sākas parīt. Peldos jūŗā, skrienu gar krastu, akrobātika. Dzeru Kventiax. Pa reizei izeju badošanās kūri. Ilgākais periods bija 8 dienas pirms diviem gadiem vasaras atvaļinājumā tikai uz ūdens. Daudz pārdomas radās.

Īsā atbilde uz tavu jautājumu, kas uzstādīts posta beigās ir "jā".

Nodarbojos ar vēderdejām un baletu, katru dienu veicu dažādus vingrojumus muskuļu staipīšanai un nostiprināšanai. Kādreiz gāju arī vēl klasiskajās un tautasdejās, bet tagad vienkārši darba dēļ nav laika.

Nesportoju, man pietiek ar darbu :)

trenējos vieglatlētikā(4-6 reizes nedēļā)... šovasar gan tas sagādā grūtības, bet laikam jau ar to zāļu kalnu, ko lietoju, neko labāku nevaru gribēt...

...savulaik šādā stāvoklī: VD ar paniku+adatas ausī pasportoju, aerobika+trenažieri+pirts...līdz pirtij netiku, gandrīz kājas atstiepu...tagad man pietiek ar smago cigarešu cilāšanu, tā teikt hanteļu vietā...:)))

Tagad man ir VD, pirms tam sports bij neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Cik sevi atceros esmu sportojis vienmēr, nekad nekas nav bijis par grūtu varēju skriet no rīta līdz vakaram. Kopš sākās VD viss ir mainījies. Tagad jau ir daudz labāk, bet pilnvērtīgi nodarboties ar sportu nevaru joprojām. Šausmīgi gribas no visas sirds izskrieties bet nevaru uznāk uzreiz sliktumi virsū. Tieši tas, ka agrāk varēju sportot un tas man deva stimulu dzīvei, bet tagad esmu tāds nekāds dzen man virsū depresiju.

Man tas pats, agrāk biju spēcīga, sportiska un dzīves enerģijas pilna, tagad..... :@ no visa šitā ir maz kas palicis :(