Kā lai tiek vaļā no nemitīgas trauksmes? Pat atrodoties mājās, bezstresa apstākļos ir satraukums, nemiers. Visu laiku un tā jau vairakus gadus. Vairs nevaru izturēt. Protams, sabiedrībā ir vēl daudz nepatīkamāk. Un, kad jūtu, ka trīc rokas, no mājas negribas laukā iet. tieši šis iekšējais stress, satraukums, nemiers pastiprina sociofobiju. Aizvien biežāk domāju par nāvi un, ka tā būs kā atbrīvošanās un pat pārņem prieks,ka reiz tā diena pienāks. :(

plecu muskulji vislaik saspringti. vienigais bridis, kad varu atslabinaties ir kad gulju. esmu megjinajusi ari meditet - tas ari palidz uz to bridi. Bet to jau var darit tikai vienatnee. Kaa tikt galaa sabiedriibaa?
citreiz ir taa, ka liekas, ka kaut kas mugura ieduras,ka saraujos ne no kaa.

Tik daudz lasiits un neviens neko nevar ieteikt?

Ir dienas,kad trauksme ir minimala un, kad ta ir loti traucejosa, ir dienas,kad tric rokas jau no rita pamozhoties (pedeja laikaa) un ir dienas, kad taa nav. Bet galvaa pretiigas domas ir vislaik. Laimiiga neesmu jutusies vairakus gadus.

Man liekas sakas viss no domam, bet tagad jau ir tik talu, ka kjermenis juutas trauksmains pats no sevis, vinsh taa ir pieradis.

jau berniba mekleju sev problemas. Jau kopsh bernibas atceros,ka vienmer ir bijusi vismaz viena problema,kas mani nomac, likas, ja no taas atbriivoshos, tad gan bushu laimiga, bet kaa no vienas probleemas atbriivojos taa mans praats uzreiz atrada naakamo, un lielakoties visas taas problemas ir bijushas saistiitas ar mani, ka it kaa ar mani kaut kas nav kartiibaa.

Tagad mana lielaka problema ir trauksme, liekas, ja taa nebutu, tad man vairs nebutu problemu, jo tas traucee normali dzivot. Ja es varetu tagad atguut tadu nervu sistemu, kada man bija pirms 10 gadiem,man liekas,es butu laimigakais cilveks uz pasaules. nekada nauda vai kas cits nespeetu mani dariit laimiigaaku kaa atguut to mieru, kads bija agraak.

Agrk vareju iziet auditorijas priekshaa, iekshaa bija nenormals satraukums, bet areji nekas nebija redzams. tagad kad es iehseji esmu uztraukusies minimali, areji izskataas, ka nenormaali.

Tagad es vairs nebaidos no visadam situacijam no kuram butu baidijusies agrak, bet baidos no taa, ka izskatiishos nobijusies.

Visu pardzivoju. Par visu juutos vainiiga, Visur juutos kaa zagle. Ka man nekas nepienakas, ka mani jebkuraa briidii kads var sarat vai kaut ko aizraadiit, jebkur - veikala, biblioteka.... nekur nejutos labi... Es visur eju (gandriz visur) un daru, kas darams, bet tas pretigas domas un sajuutas vislaik velkas man liidzi.

Nav jau viegli tā ko ieteikt pēc nelielas informācijas ko pasniedz forumā... nav jau te nekāds gaišreģu kantoris... cilvēki vispār tagad tādi saguruši no dzīves... Tev vajag "uzaudzēt biezāku ādu"... kļūt bezkaunīgākai...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Man ari parasti ir liels uztraukums un trauksme,kad esmu bijis visu dienu majas,visi aiskari ciet,izvairos no cilvekiem,bet,kad gribas est,tad vakara jaaiziet uz veikalu un,luk,tad sakas,it ka butu no citas pasaules,raustos no visa ka,no visadam skanam,no masinam,no cilvekiem,voobsem nekas labs!

Ļoti labi saprotamas sajūtas.

Tikai nekādu dižo padomu nespēšu dot, jo pašai no zālēm šīs sajūtas mazinās tikai nedaudz. Ir mirkļi, kad ir ok, bet tad uznāk visādi varianti, piemeram, kad nevaru atrast kaut kādu sīkumu un no dusmām ārdos un izgāžu visu grāmatu plauktu vai drēbju skapi uz grīdas un stress un dusmas iekšā tikai aug un aug. Kaut kā tā.

qqqueeen

Saproti taču, te katra nupat ienākušā posts sākas apmēram tā. Ko var pateikt? nekā daudz.... nekā unikāla, kas līdzētu uzreiz.

Kas ar šo problēmu ir bijis ilgāk, tas zina, ka tas nav viegli un ka īsas atbildes nav. Kādu laiku ar to jādzīvo un jādara viss, lai sevi iepazītu, mainītu, kas nekad nav viegli un ātri.

Zāles vai psihoterapija, labāk pēdējais, ja gluži grūti, tad kādu laiku zāles, kas arī nekad nav perfektas.

pedeja laika vislaik domas galva,lai kads atnak un noshauj mani.
darba jutos tik saspringta, aizeju nostak un knaibu plecu/kakla muskuļus lidz sapem. Man vajadzetu pamatigu masazhu 3x diena,lai varetu atslabinaties.

brizhiem liekas, ka ienistu sevi, kadel man janesa visur lidzi shis trauksmainais kjermenis!!! Nak raudiens darba. Vai tas nav nervu sabrukums?
privata dzive ari pilnigs stulbums.
liekas, ka jamirst nost.


22 - man ari tieshi taapat! :(

qqqueeen
Tu zaales lieto? Pie doka esi bijusi? Vai psihoterapiju esi meginajusi? Tev ir gimene vai kaads kas atbalsta? Par sevi daudz nerakstisu... vari te forumaa palasities par manaam bedaam :) Man ir socialaa trauksme.... kad esmu darbaa, majaas vai citaa mierigaa gaisotnee, tad esmu normas robezaas, bet kad jadodaas uz kadu pasakumu, kuraa piedalisies svesaaki cilveeki, taa trauksme liidz gibonim :( , protams, pastiprinaas arii depresivais noskanojums.....

Ripas ripas un vēlreiz ripas!