Tā jūs visi šeit gudri vienmēr meklējat risinājumus, un sniedzat padomus, bet es kā vienmēr saprotu, šeit mēs visi esam tikai slimie, un tāda veidā, nomierinam savus nervus, bet reāli lai atnāk šeit kāds, šizofrēniķis, vai slims ar Vd un pastāsa, kā viņš vai viņa ir izārstējis, un nevaidzēs mums taisīt tik daudz topiku, bet šeit izlasīsim, tā izārstējuša padomus vot tā viņš ir!

Grūti paskaidrot, jo savas diagnozes nekad neesmu īsti uztvērusi kā slimību klasiskajā izpratnē, tāpēc vārds "izārstējos" man neliekas īpaši precīzs. Bet katrā ziņā šobrīd jūtos stabila un tuvu stāvoklim, ko varētu aprakstīt arī ar vārdu "laimīga". Depresivitāte, trauksme, pašnāvības domas, halucinācijas, murgi - no tā visa depresivitāte un trauksme parādās tikai īpašās situācijās, kurās tas ir normāli, bet viss pārējais ir prom. Es te, protams, varu uzrakstīt savas receptes, bet viena lieta ir tā, ka manas receptes nederēs visiem, un otra - ka cilvēki bieži nav gatavi pat ieklausīties un padomāt, kad kāds kaut ko piedāvā kā iespējamu variantu, kur nu vēl kaut ko uzsākt darīt.

nezinu. Bet ja zāles lieto paralēli, tad to joprojām nevar uzskatīt par izārstēšanos. Es domāju, ka var tikai samierināties, un psihoterapeita veida, pierast pie visa šī, jo griba izdzīvošanas instinkts ir spēcīgāks, laikam par visu. Pie visa var pierast, tikai jautājums vai mēs spējam samierināties ar to, es jau pusi no vis šī esmu samierinājies, galvenais lai nebūtu depresija, un tad arī vieglāk un cerīgaks skats ir uz dzīvi!

Es nupat izlasīju, ka no manas slimības izārstēties nevar :D

Bet, patiesībā, es tā arī domāju, jo ta jau ir kļuvusi par manas personības sastāvdaļu un es sevi nemaz nevaru iedomāties esam savādāku.

Enfuego, bet es jau arī vairs zāles nelietoju. :)

nezinu.. TAd kur ir probleema, tad jau tu esi vesels! ja es nelietotu tici man tad es aro butu laba forma, bet tas lexotanils man dazreiz ir jaiedzer!

Es, paldies Dievam, tā arī neuzzināju savas diagnozes, jo sāku uzreiz ar psihoterapiju, nevis ar psihiatriju. Kad pirmajos mēnešos prasīju terapeitam, vai tik man nevajadzētu aiziet pie psihiatra, viņš pašūpoja galvu. Tā nu es cīnījos bez medikamentiem.

Tā kā man nav nevienas diagnozes, tad arī nezinu, vai esmu izārstējusies. :-)) Bet zinu, ka no tās bedres, kur biju, esmu laukā, vai uz visiem laikiem, nezinu, neesmu jau gaišreģe. :-) Bet melnie man bija pa pilnam, pašnāvības domas, man jau pat patiesībā bija plāniņš (atbildīga sieviete, vispirms biju izdomājusi, kā visas lietas sakārtot), raudāju daudz un dikti, arī cilvēkos, arī uz ielas, kaucu kā vilks pilnmēnesī, stundām ilgi sēdēju un skatījos vienā punktā, savākties un pastrādāt bija ļoti grūti, darīju tikai pašas nepieciešamākās lietas, mājās bija saspīlējums un strīdi.

Tagad, pēc gandrīz pusotra gada terapijas, lielākoties jūtos līdzsvarota. Varu atļauties arī emocijas, ko parasti sauc par negatīvajām: skumjas, dusmas, bezspēcības sajūtu, izmisumu, zinu, ka tās pāries. Un turpinu terapiju, jo zinu, ka ļoti daudz sevī vēl gribu mainīt vai attīstīt.

enfuego, kamēr Tu ņemsies ar šo psihiatrisko pieeju, tikmēr Tu mūžam būsi slims, jo tur katram var atrast diagozi.

"Normāli neirotisks"... labi skan, ne... tas esot "normālais"...

Tev ir tādas pašas iespējas kā gaga, bet Tu danco ap šo slimību mietu, it kā būtu tam pieķēdēts..

Man pirms gadiem tādu iespēju nebija, esmu visu nogaršojusi, un tas ir gūtāk, bet nu nedo dies' kādam palikt kopā ar psihiatriju, ar visām viņu diagnozēm, birkām un tamlīdzīgi. Tā ir novecojusi, user-unfriendly pieeja.

Neviens cilvēks nav grandiozs milzis, kas var visu; katram ir ierobežojumi, kas jāapzinās, bet tās nav slimības.

tā viņš ir, personību izārstēt nevar, bet ir dzirdēts ka cilvēki dzīves laikā pārveidojas, bet cik esmu dzirdējis tas parasti notiek pats no sevis, notikšķot kaut kādam gēnu/iedzimtības/likteņa pulkstenim. piemēram, ir dzirdēts ka cilvēkam noteiktā dzīves posmā pārveidojas dzimums, sievietei sāk augt bārda, lūzt balss utt., un tieši tāpat var būt ar psihi acīmredzot.

Enfuego, to jau es arī saku - ka šobrīd esmu vesela. Tu gribēji te redzēt kādu, kurš ir izārstējies, es pieteicos.

nu es esu izarstejies
:-P
nelietoju zales
et es pinjemu ka nebiju slims

fakts ir tāds ka no šīm zālēm ir nenormāla atkarība
lielaka ka no tabakas alkohola nezinu kā ir ar narkām
nav gaījies lietot

piņemu ka ir neatgriezeniskas sekas, vismaz vērojot tos kas ir
ieēdušī vismaz vienu AD taleti

esmu grēkojis, jo vismaz diviem cilvēkiem esmu ieteicis AD dzert (ticot jo pats lietoju tos) ka palīdzēs
bet viņi tagad ir .. atkarīgi ......

es vairs nē.. bet tas maksā dārgi

ir daudz tautas līdzeklu pret depresiju

kauvai asinszāle vai linsēklu eļļa
daudzas tējas nerviem kabalderjāņi vai mātru tējas vai uzlējumi kas ir stipraki utt
mieam ir visskas arī

interesanti ka veselam cilvēkam nav depresija, bet pat elpojot sliktu gaisu un ēdot
dievs zina ko var saindēt asinis kautvai ar feiri vai teflonu utt

asins tīrīšanai ir arī tējas un pat kautkādi plāksteri izdomāti uz pedam vai kas

nezinu ko bet tāari ir atslēga pret depresiju un diabētiem
nevis AD, kas būtībā kā alkohols, nerisina problēmu bet rada sajūtu ka viss kārtībā°

kaut gan tiem kas skaidrā redzams ka nekas nav maiņījies

un ir neatgriezeniska atkarība

bučas visiem

nezinu........ Pastāsti pieredzi ar kādiem traucējumiem tu gāji cauri, un cik ilgi zāles lietoji, un cik ilgi slimoji??? Jo ja kāds ir izārstējies vai tas pataloģiski ir pats no sevis pārgājis? Tad es sev varētu vairāk ticēt, jo es neredzu izeju pagaidām!! Jo ja es pagaidām neticu dievam, kautgan agrāk biju ticīgais, kā mana mamma saka, tad esmu sātana dēls, manī ir iemiesojies sātans, tad kāpēc es uzreiz esmu ļaunais??? Tāpēc, ka neredzu vēl ticību dievam?? Vai tāpēc, ka biju tāds un šitāds tāpēc man nākas ciest savus grēkus?? Bet es gribu dzīvot normālu dzīvi, bet nesanāk! Vai tāpēc man ir jācieš?

man depresija nav, bet pēc kāda laika kad nelietoju kautkādu nakts nomierinošo, vai alko nāk nesaprotama trauksme, par kautko nesaprotamu, un es sāku domāt kas tas ir!!!

Nesaprotu kāpēc dievs uzreiz soda, par to, ka es nespēju sevi tik ātri sevi labot??

Vai Čorvena visam ir cēlonis un sekas, tad sanāk cilvēks pats sev ir Dievs!!!

Un tā bībele, ko visi dēvē, par Jēzu un Dievu, tie ir tikai izdomāti likumi lai cilvēki dzīvoti mierā un saticībā. Protams ticīgie teiks, ka esmu dieva zaimotājs.



Edited 3 time(s). Last edit at 08.07.2011 11:58 by enfuego.

Es šodien aizgāju pie psihiatra,tas teica lai es ejot pie psihoterapeita.Tad es saprotu ka esmu vesels.Pavisam aizmirsu atņemt viņiem manu kartiņu.Nez ko šie teiktu ka es paņemtu to un aizietu? :)

Enfuego,neuztraucies.Tu neesi vainīgs,tagad tāds laiks.Man arī ir grūti.

Tie, kas miruši, tie beidzot izārstējušies no šīs sasodītās dzīves.

Bet no otras puses ekstensiāli, tu izsakies pārāk skeptiski, ka nekam nav jēgas, pat piedzimt nav jēgas!

Atbildiet man kas būtu ja es atņemtu psihiatrei savu kartiņu un aizmuktu? :)

Davi tadi tāpat ir reģistrā Lāsēn.

enfuego, bet vai tad nāve nav visu mūsu galamēŗķis? Cilvēku ir bijuši miljardiem un visi i miruši, bezgalībā. Mūsu mērķis ir tik vairoties un nosprāgt.

Un tur jau tā problēma, ka jēga ir nekas vairāik kā cilvēka izgudrots kocepts.

Kādā reģistrā? Paņemšu to kartiņu ko viņi tā sargā :)

Viņi, man liekas, savada kaut ko arī kompūterā.

A kāpē Tu gribi pamest savu iemīļoto psihiatriju?

Es gibu vienkārši redzēt kāda būtu reakcija :)

nu tad vienkārši tā izdari...

Zandaleenc, Tu vēl močī tās neprāta devas psihotrpopiķu?

jā... savādāk nevaru... vai arī baidos no tā, kas varētu notikt, ja nelietotu...

Tu gribi teikt, ka esi galīgi traka un bez ķīmijas uzreidzan lēksi Daugavā, vai u.t.t.?

nu es arī ar visu ķīmiju dzīvoju ar domu par pašnāvību... brīžiem šī doma ir aktuālāka, brīžiem ne tik ļoti...

Kāpēc Tu savādāk nevari? Tāpēc, ka "dakters" tā saka?

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tie, kas miruši, tie beidzot izārstējušies no
> šīs sasodītās dzīves.

Kas tu ari saslimi ar kaut kādu nervu slimību? :D