kam tāds teātris?

arī viņai ir kādas savas problēmas, savi tarakāni, kuru Tev nav.

Es domāju, ka tavs stāvoklis uzlabotos un ārstēšanās rezultāti būtu labāki, ja vismaz sieva visu zināt, kā ar Tevi ir. Tas Tev būtu liels atvieglojums un iespaidotu kā nekaitīgas zāles. Tuvākajam cilvēkam jāzina, kā ir ar Tevi.
Mani tuvie un draugi vienmēr zināja (un zina), kā ar mani ir. Neviens nav novērsies vai par traku saucis. Tas baigi atvieglo dzīvi, ja vari pateikt tipa "oi, slikti palika, es iedzeršu zāles". Daudz stresa atkrīt.

tik labi var arī nebūt.

iedomājieties, ja vecāki ir audzinājuši bērnu, lai viņš būtu ordenis pie viņu krūtīm, ja mātei visu laiku paliek slikti, kad bērns tāds nav... un tad pēkšņi pieaugušam bērnam rodas problēmas ar psihi. to kaunu... nebūs tur nekāda atbalsta vai izpratnes, drīzāk labāk ir nekā neteikt, lai nav vēl viens puds smaguma klāt. it sevišķi sākumā, kamēr pats vēl sevi nepazīst, neprot par sevi pastāvēt un nesaprot, kas notiek.

ja, piemēram, māte ir psihiski slima (vai alkoholiķe) un tēvs viņu vāc (vai otrādi), bērna psihes problēmas būs tikai vēl viena nasta, ko neviens no viņiem negribēs pieredzēt vai pat jutīs pret to vienaldzību.

arī ar partneriem var būt visādi, it sevišķi jaunībā.
bet tur tomēr vajadzētu ļoti censties izrunāt lietas, vismaz mēģināt, jo veiksmes gadījumā tas tiešām atvieglos situāciju, bet partneris nav ārsts, psihologs vai psihoterapeits, nevajag viņu pārāk apkraut, pietiek ar īsu info. jo vienkāršāk, jo labāk.

bet kādas izpratnes durvis kaut kur noteikti atvērsies, tikai vajag gribēt.

Nu viņa itkā zin, bet tā īsti nezina cik nopietna tā mana problēma ir. Bet saka iedzer zāles, tas ma ni mulsina liek justies itkā būtu slims vecs cilvēks!

Tu vari pateikt, ka ir ok, ka pats atceries, vai ko tml. tā doma par lietas nopietnību un par to, ka jūties kā vecs, slims cilvēks, vairāk ir Tavā galvā. Tu taču strādā, apgādā ģimeni, rūpējies. neviens traki slims un vecs cilvēks to nevar.

Tev ir sava dzīve, esi patstāvīgs; dzīvo atsevišķi no vecākiem, Tevi neviens nevar komandēt, sieva jau nav mamma, Jums ir līdzvērtīgs statuss, pienākumi, rūpes un arī tiesības galu galā.

Tev nav kaut kādas bailes, ko Tu īsti nemāki//baidies izteikt? Tev ir ideja, par ko tieši Tu visvairāk raizējies? Nav jāsaka šeit, bet kaut sev mēģināt atzīt. Kaut kāds ilgs kreņķis? es, protams, nezinu droši, bet pa lielam cilvēkiem katram ir savas k'das konkrētas lielās bailes, kādas, ko varbūt pat kauns atzīt, bet, kas izpaužas visiem vienādi kā slavenā VD ar bezmiegiem un citām figņām, bet neba tā ir problēmas pamats.

Nu pamats jau ir tam ka pagaidām nav īstās zāles kas noņemtu to VD. Šodien arī strādāju 4 stundas kājas sāp, viss sāp, kuņģis sāk žņaukt, tas varbūt no jaunajiem AD, Fluanxola. Ka es varu pateikt ka ir OKEI, ja es tā nejūtos es vienkārši visu laiku meloju un tēloju, lai lieki sievu nesatrauktu! Un pie tā jau esmu pieradis!

sveikiņī! sakiet lūdzu vai dīvaina sajūta žokļu apvidū un pēc tam šausmīgas bailes un sirdsklauves arī pieder pie vd?:(

Protams, protams, protams, tas pieder pie nervu sistēmas traucējumiem!

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu pamats jau ir tam ka pagaidām nav īstās
> zāles kas noņemtu to VD.

man ir :-)
nezinu kā citiem :-P