njā, laikam esmu atkarīga no sava psihoterapeita. šonedēļ dažādu iemeslu dēļ psihoterapeits nevar mani pieņemt. un nu man ir sajūta, ka laiks velkas tik ļoti lēni. visu laiku sajūta, ka kaut kas man pietrūkst, ka nav neviena ar ko dalīt savas domas, jo psihoterapeits ir vienīgais ar kuru spēju runāt par jeb ko. tādu īstu draugu man nav.
jau tagad zinu, ka būšu laimīga, kad šī nedēļa būs pagājusi un atkal varēšu doties pie psihoterapeita.
iespējams muļķīgi, bet.

Katram ir savs, katrs atrod savu. Tev laiakam psihoterapeits liekas, cilvēks kurš tev liek justies tieši tā kā tu vēlies justiess.

būs tēma nākamajai sesijai.

nekā muļķīga,drīzāk-reāla vientulība,kad vienīgais ar ko parunāt ir psihoterapeits.bet tā tomēr varbūt nav īsti taisnība,ir forumi,e pasti:),citas iespējas.

man taapat ir ar psihoterapeitu :)