Sveiki!
Pirms 9dienām mani piemeklēja galvas reibonis, biju tajā brīdī pārbijusies, jo atrados uz ielas viena un viss apkārt likās neīsts, tas nebija mans pirmais galvas reibonis, bet nekad nav bijušas kaut kādas sekas tam. No tā brīža man ir bail iziet uz ielas, jo vienmēr jūtos kā nerealitātē, man no nerealitātes sajūtas ir ļoti bail, tāpēc manī uz ielas iestājas panika. Arī mājās nejūtos labi, arī ir šī nerealitātes sajūta, visu dienu pavadu stresojot un baidoties, iekšas trīc visu dienu garumā, bieži uznāk raudiens, jo jūtos izmisusi un liekas, ka tā sajūta un bailes nekad nepazudīs. Tagad divas dienas neēsmu bijusi skolā, jo man ir bail iziet no mājām, galva visu laiku vieglā reibon;i un tā nerealitātes sajūta neļauj bailēm un stresam izzust. Jūtos vienīgi labi tikai tad kad esmu aizmigusi, bet pēdējā laikā sāku pa nakti mosties un jau mostoties ir šīs bailes un iekšas sāk trīcēt, grūti arī aizmigt, jo man ir ļoti bail, gribu justies kā agrāk- DZĪVA, BEZ BAILĒM UN STRESA!! ;// esmu izmisumā, nespēju to sajūtu paciest, jūtu ka sevi esmu izolējusi no visa, jo nekur nejūtos labi.
Kā pārvarēt bailes?? ;//
Nezinu ko iesākt, esmu izmisumā ;//

Baudi to... Citi cilvēki dzer, pīpē, šņauc un durās... naudu maksā par to lai iegūtu nerealitātes sajūtu bet tas ir par brīvu...

Esmu tāds cilvēks kuram nerealitātes sajūta biedē, nedzeru arī, tikai līdz noteiktam bridim kad ir forši, tālāk jau man rodas bailes no tā kā jūtos. ;/

Nu jā, kopumā tas ir diezgan tipiski ka cilvēki kas baidās no alkohola reibuma sajūtas bieži cieš no garīgām problēmām. Ne velti veca dzīves gudrība māca, ka vajag izvairīties no cilvēkiem kas nelieto alko...

Bet nekad man nav bijis tā, ka bail iziet pat no mājām, ka viss liekas nereāls, nemāku sev arī palīdzēt, jutos izmisusi. ;/

jaa..man ariii bijussais teica,ka gribeetu taadas sajuutas kaa man,ka nav ripas jarij...ka taapat ir taadas sajuutas..sviests

Tādā brīdī kad tam cilvēkam būtu tādas problēmas, tad vins justos slikti un gribētu kaut atrak viss butu labi

No tava rakstītā sapratu , ka esi vel skolniece.Noteikti pastāsti vecākiem un ir jāmeklē palīdzība!

Susuri1111,kad Tu pie gimenes ārsta pēdējo reizi biji?Vajadzētu pārliecināties vai nav anēmija-dzelzs deficīts.
Un vēl,Susuri,Tu kādreiz vitamīnus esi lietojusi,nekad,vai reti,kā tur ir?
Bet lielām bailēm nav pamata,nesatraucies,cik vispār gadu Tev ir?

Susurs1111 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu tāds cilvēks kuram nerealitātes sajūta
> biedē, nedzeru arī, tikai līdz noteiktam bridim
> kad ir forši, tālāk jau man rodas bailes no tā
> kā jūtos. ;/

a kur senči? tev tiešām vaig aizcībot pie ārsta
bet nu labak pazīstama gimenes kautkāda

tikai nelien pie šitiem psihiatriem
tad ir cauri...

...

kas tagad pasarās skolnieci no sītiem
sadistiem... psihiatriem

Susurs1111 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiki!
> agrāk- DZĪVA, BEZ BAILĒM UN STRESA!! ;// esmu
> izmisumā, nespēju to sajūtu paciest, jūtu ka
> sevi esmu izolējusi no visa, jo nekur nejūtos
> labi.
> Kā pārvarēt bailes?? ;//
> Nezinu ko iesākt, esmu izmisumā ;//

tu ēd normāli? tev pietiek ēdamā visp?
kautkas trūkst organismā kautkādas vielas
tikuntā jāparādās ārstam pēc iespējas loģīskākam

a skola pofig nu un kas es arī nedeļeam negāju skolāvbērnibā
braukāju a autobusu visu dienu līdz kino atverās

īstenībā neralitātas sajūta var būt kautvai no bada neēsānas
a kas zina no kā

iedomājos kā skolnieci apstrādā psihiatra kabinetā
vinaj tak nefiltrē kas ti par mošķiem

Susurs1111- tev ir kāds cilvēks ar ko parunāt par savām sajūtām? kas uzklausa un lieki nesmīkņā?? es zinu kā tu jūties,bet tās sajūtas var un vajag pāŗvarēt ar lielu spītu un gribas spēku.es piemēram sevi cenšos ietekmēt domājot pozitīvi-ka ar mani nekas nenotiks,ka tās ir tika iedomas,utt...jo vairā tu ieklausīsies sevī,jo sliktāk tev būs.man pat nesen bija viens tāds periods,kad ar grūtībām gāju ārā no mājas,jo man likās ka vienkāŗši uz ielas nomiršu,vai noģībšu,bet es gāju,jo man vienkārši nebija citas izvēles:) un protams-reiba galva,sirds sitās,rokas kājas trīc,iekšas dreb,parunāt/padomāt nevar,pilnīgākā nerealitātes sajūta-likās ka gals klāt,bet te nu es esmu,sveika un vesela un joprojām cīnos ar savu "slimību" :)

nu kas smikņā par tādām sajūtām jau nav cilvēks
(piem manu psihiatri uzjautrināja kad klients redz zaļus cilvēciņus viņai bija jautri tikai nez par ko)

es nazinu, taču kā var būt bailes iziet uz ielas, tas ir tikai hipnotisks piem kāds notikums vai sajūtas iedzen bailes

nez kas var notikt, bet es zinu pieaugusu vīr kas tapat baidās iziet uz ielas
varbūt ka tam visam ir racionāls pamats
narkomānam vienam vakarā aŗi itkā nav īpaši drosī varbūt pat pa dienu
a pasihatru pacienti zem zālēm iskatās kudi labāķi nedrošības iemesli

a tev zemabziņa saka ka tadā stāvokli nevaig iet ārā un visa fobija

tu tak nesakrāsojusies vai bez zeķem piem, ārā neej kāpēc?
nu attiecīgi katukas tevī ir kas tavai zemabziņai liek tevi sargāt

piem kāpēc vieniem vai vienām uzmācās visādi mošķi citām nē
vai aŗi otrādi to nevar tā uzreiz izskaidrot a zemabziņa tevi sargā un tev ir bails iziet ārā...

Laipni lūgta zāļu klubiņā <img src='http://failiem.lv/thumb.php?i=hsmzafm&n=smile.png' alt='Failu hostings' border='0' /></a>



Edited 1 time(s). Last edit at 10/20/2012 01:03PM by enfuego.

Susur, cik veca esi? Kādi ģimenes apstākļi, vecāki utt. nav bijušas kādas krīzes situācijas pēdējā laikā? Es Tevi šausmīgi labi saprotu, arī man tā bija jau bērnībā, un diemžēl vajadzēja tam iet cauri vienai... bet lieta ir ārstējama, nezinu, vai tas tevi nomierinās vai ne- tā ir daudziem cilvēkiem, un to sauc par panikas lēkmi. Taka zemestrīce, kas ilgst vien pāris sekundes, bet sekas drošības sajūtā atstāj graujošas.

ivars61 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Susuri1111,kad Tu pie gimenes ārsta pēdējo
> reizi biji?Vajadzētu pārliecināties vai nav
> anēmija-dzelzs deficīts.
> Un vēl,Susuri,Tu kādreiz vitamīnus esi
> lietojusi,nekad,vai reti,kā tur ir?
> Bet lielām bailēm nav pamata,nesatraucies,cik
> vispār gadu Tev ir?

Es pie ģimenes ārsta eju katru nedēļu, pateica tikai to, ka man asinspiediens pa zemu, izrakstīja mildronātu un adaptol. Vienīgās pārbaudes ko veica bija asins noņemšana un pārbaudīja kkādas 4 lietas, tur viss bija ok.
Vitamīnus es neēsmu lietojusi gadiem.
Man tikai 16.
Saprotu, ka nav īsti jābaidās, bet tā nerealitātes sajūta ir briesmīga, nekur nevaru aiziet un padarīt, jo ir šī drausmīgā nerealitātes sajūta. ;/

aberz Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Susurs1111 Rakstīja:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Sveiki!
> > agrāk- DZĪVA, BEZ BAILĒM UN STRESA!! ;//
> esmu
> > izmisumā, nespēju to sajūtu paciest, jūtu
> ka
> > sevi esmu izolējusi no visa, jo nekur nejūtos
> > labi.
> > Kā pārvarēt bailes?? ;//
> > Nezinu ko iesākt, esmu izmisumā ;//
>
> tu ēd normāli? tev pietiek ēdamā visp?
> kautkas trūkst organismā kautkādas vielas
> tikuntā jāparādās ārstam pēc iespējas
> loģīskākam
>
> a skola pofig nu un kas es arī nedeļeam negāju
> skolāvbērnibā
> braukāju a autobusu visu dienu līdz kino
> atverās
>
> īstenībā neralitātas sajūta var būt kautvai
> no bada neēsānas
> a kas zina no kā
>
> iedomājos kā skolnieci apstrādā psihiatra
> kabinetā
> vinaj tak nefiltrē kas ti par mošķiem

Pēdējā laikā ēdu maz, jo man nav vispār apetīte, vēders brīžiem kurkst, bet tiklīdz kko cenšos apēst man paliek slikti un grūti norīt. Cenšos ēst, bet tikuntā sanāk ēst uz pusi mazāk kā agrāk.

es...- Ja godīgi tad īsti nav, mājās mani neviens nesaprot, tik pasaka ņem rokās grāmatu un lasi,nav ko stresot. Būtībā tā taka apsmej mani, jo nesaprot kā tas ir, ka bail iet uz ielas, ka viss liekas neīsts utt. Visu šo laiku varētu teikt, ka eju ar vienu sejasizteiksmi, tā pēc būtības esmu ļoti smaidīga ikdienā, pozitīva un vienmēr jūtos labi, bet jau vairāk kā nedēļu esmu nopietna, pārbijusies, dzīvesprieks vispār pazudis, esmu izmisusi, ;iekas, ka tā sajūta nekad nepazudīs- NEREALITĀTES SAJŪTA.

pingvins - Vienīgais, kas kaut cik nesen ir noticis ir tas, ka draugs pirms 2iem mēnešiem aizbrauca uz UK pastrādāt,, bet nākamnedēļ viņš būs atpakaļ, esmu arī domājusi, ka varbūt tas ir dēļ tā, ka viņš prom, kopumā esam 2gadus jau kopā un tiešām nevaram bez otra nekā. Taču nezinu vai tas būtu rākā īstais iemesls.
Pirms 2 gadiem nomira arī mana mamma, viņa mocījās ar vienu slimību ko nevarēja izārstēt, viņa bija gadiem uz gultas. Taču nekādas sekas sevī nemanīju kad nomira. Varbūt kāds pēcvilnis varētu būt?

Susuri,vai Tu nevarētu pateikt cik Tev ir pulss minūtē un-vai neesi ļoti salīga?Un kā Tev šķiet,ja pateiktu vecākiem,ka gribētu vitamīnus palietot,vai viņi nopirktu?Katrā ziņā-es Tev saku noteikti,ka visas tās problēmas var atrisināt,Tev nav jābaidās un tas,kalīdz šim tas nav izdevies nenozīmē pilnīgi neko sliktu,bet saki arī-vai Tu izjūti stresu,nemieru,esi viegli aizkaitināma?

Hmmm,iemeslu ir stipri pietiekoši,vai tētis Tev ir?

ivars61- 70 /100 Nu esmu diezgan salīgs cilvēks, bet nav arī galīgi traki.
Es domāju, ka nopirktu, bet iespējams, ka arī nē.
Jā, ir tētis, pie viņu sāku dzīvot tikai pirms 4mēnešiem, pirmstam dzīvoju pie vecākās māsas, bet jutu, ka nevaru tur izturēt, jo māsa parasti visas dusmas izgāza uz mani un līdz ar to jutu, ka kļūstu pret citiem riebīga.
Manī visu laiku ir stress un bailes, neēsmu viegli aizkaitināma, drīzāk esmu tagad kļuvusi ļoti emocionāla, bieži nāk raudiens par to, ka jūtos slikti,ka nesaprotu, kas ar mani notiek un, ka nav ar ko labi parunāt, tāds kā izmisums/

Tu gribi teikt,ka pulss ir robežās no 70-100? Vai kā tas ir domāts?Izskatās ka Tev ir viegla depresija,un tai jau arī ir redzams iemesls-visi apstākļi Tev nav bijuši labvēlīgi,piedevām nav ar ko parunāt un neviens nesaprot,jā,nu derētu gan Tev vitamīnus padzert,varētu Livol multi total,tas maksā kādi 5 ar pus lati,vai kādus citus.Apakšā ir mans e pasts,ja vēlies,vari rakstīt uz to,bet šeit arī var rakstīt daudz un visu.Cik es tā esu sapratis,bieži tādi notikumi dzīvē plus vitamīnu trūkums rada problēmas,Tu esi strauji augusi un es neticu,ka esi ļoti veselīgi ēdusi.Vēl depresijai ir tāds viegls līdzeklis kā asinszāle,bet es nedomāju,ka Tev to jau vajag,vismaz pagaidām tā neliekas,ja arī vajadzētu-tā ir ļoti viegls,un nerada nekādas blakusparādības,es gan domāju,ka vitamīni būtu daudz svarīgākiun-iespēja parunāt,jo bez tās viegli pārņem izmisums.Nu bet tā arī tagad Tev ir,Tev vajadzētu paprasīt tētim,vai vitamīnus varētu nopirkt.

70 uz 100, nezinu kaa savādāk pateikt.
Bet vai tad tas var izskaidrot nerealitātes sajūtu ikdienā? man viņa nepazūd vispār, bail no tās sajūtas ļoti.

Tas,Susuri,varētu būt asinsspiediens ko Tu raksti,es biju domājis pulsu,bet nu nekas.Tas pats par sevi neko neizskaidro,bet pēc tā var spriest par to kas varētu būt par vainu,pulsu var sataustīt pie plaukstas locītavas,iekšpusē,uzliekot otras rokas īkšķi tuvāk ārējai malai,tātad pagriežot roku ar plaukstu uz augšu,nemāku precīzāk pateikt.Varbūt vēlāk atradīšu un ielikšu
linku uz kādu bildi.
Tev prāta līmenī vajadzētu saprast un pieņemt,ka nekas traks nenotiek un nevar notikt,vari sev visu laiku teikt-viss būs labi,viss būs labi,jo-tā nav nekāda dižā saslimšana,manuprāt Tev trūkst kādi vitamīni un mikroelementi un dzīves notikumi +stress to visu būtiski pastiprina,nu jā-paliek emocijas,kuras tā vienkārši nepakļaujas.Tev derētu pajautāt tētim vai var nopirkt vitamīnus,teiksim Wellwoman,tie tādi neslikti.Tu varbūt brīnīsies-kā var cerēt uz kko tik vienkāršu,bet tā ir,varbūt arī vajadzēs vēl kko,bet nedaudz,nu vienīgi-laiku vajadzēs,jārēķinās,ka stipri labāk paliks mēnešā līdz divu laikā.

susur, Tu esi mēģinājusi meklēt psihologa palīdzību?

piemēram, skolas, vai zvanīt uz bērnu uzticības tālruni?

psiholoģiskā palīdzība pieaugušajiem ir ļoti dārga, bet Tu vēl šo to vari saņemt bez maksas.

man šķiet, ka tas Tev varētu palīdzēt, man dzīvē ir gājis līdzīgi (mamma nomira), bija gan mazliet vairāku gadu, bet viņa saslima, kad man bija tik, cik Tev tagad.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> susur, Tu esi mēģinājusi meklēt psihologa
> palīdzību?
>
> piemēram, skolas, vai zvanīt uz bērnu
> uzticības tālruni?
>
> psiholoģiskā palīdzība pieaugušajiem ir ļoti
> dārga, bet Tu vēl šo to vari saņemt bez
> maksas.
>
> man šķiet, ka tas Tev varētu palīdzēt, man
> dzīvē ir gājis līdzīgi (mamma nomira), bija
> gan mazliet vairāku gadu, bet viņa saslima, kad
> man bija tik, cik Tev tagad.

Vēl neēsmu, bet rīt ejot pie ģimenesārsta ir doma uzprasīt par kādu, aiziet izrunāties un pamēģināt, varbūt varēšu sev tādā veidā palīdzēt nostāties uz abām kājām un pārvarēt bailes.

Ivar, es saprotu, ka nav jābaidās un tā, bet tajā brīdī nespēju neko padarīt, bailes prom neiet vienalga ko darīdama, iestājas tik panikas lēkme no bailēm.

Susurs111 man tieši tāpat vis sākās, tev nāksies saņemt sevi rokās un apmeklēt psihologu vai pat psihiatru, jo diemžēl šis ir tavā dzīvē lūzuma posms un vnk tu esi panikā jo nesaproti kas ar tevi notiek.

Vispār šī nav "mana" sadaļa un tāpēc cenšos te daudz neuzstāties. Jo ļoti bieži mans viedoklis oponē ar šeit valdošo... Bet tas nenozīmē, ka man būtu maza pieredze ar garīgu problēmu nomāktiem cilvēkiem. Tad nu lūk es lasu šo tēmu un domāju, ka nekas Susuram nesanāks. Vismaz pagaidām nē. Es to nevaru pamatot. Tas ir intuitīvi. Vai nu saprasts tiek par maz vai nepareizi, vai kaut kas pateikt netiek līdz galam bet runa ir pa tukšo. Ok, varbūt tā nav publiska foruma tēma bet tas jau ir cits jautājums... ivara ieteiktie vitamīni, jā, tas var palīdzēt. Tikai varbūt nevajadzētu sākt ar Wellwoman... kaut ko vieglāku, no Livol iesākumam... Un tikai ēdienreizē... Citādi var būt slikta dūša...