Cik jāmaksā par vizīti pie psihiatres Sandras Pūces? Cik ilga ir viena vizīte? Vai tās laikā viņa runā kā psihoterapeite, uzklausa u.tml nevis tikai izraksta zāles? Cik ātri pie viņās var tikt, ja rīt pazvanu?



Edited 1 time(s). Last edit at 15.01.2013 00:28 by Runcene.

Viņa ir arī psihoterapeite, ne tikai psihiatre. Jautājums ir tāds: kāds ir Tavs mērķis, kāpēc Tu pie viņas ej?

Daži psihiatri jau arī parunājas, bet apmēram tādā garā: turies, neslimo, varbūt kaut ko sīkāk pajautā utt., bet tā nav uzskatāma par psihoterapeitisku sarunu.

Psihoterapeitiska saruna ir nopietni problēmas cēloņu meklējumi, kas prasa regulāras vizītes vismaz reizi nedēļā.

Ja Tu gribi tikai zāles, tad viņai būs Tevi jāiztaujā, lai labāk izvēlētos medikamentus. Šai ziņā par viņu ir labas atsauksmes. Vismaz pirmajā reizē 5 min. to kvalitatīvi nevar izdarīt. Psihiatriska palīdzība vajadzīga apmēram reizi mēnesī.

Par rindām un cenām šeit info nav. Varētu būt ap Ls 20.

Tev kārtīgi jāizdomā un vienkārši rīt jāzvana, jo visi šie jautājumi patiesībā ir uzdodami pašai S. Pūcei. :)



Edited 1 time(s). Last edit at 15.01.2013 00:29 by Runcene.

Pie Pūces tikt var, bet jārēķinās, ka viņa īpaši neiedziļināsies tavās problēmās. Tāda diemžēl pieredze uz savas ādas (lai gan tieši no tā mani brīdināja, pirms pie viņas aizgāju, tomēr noriskēju, jo speciālists skaitās labs). Pirmajās pāris reizēs to vēl tā neizjutu, vienkārši dīvaini likās, ka ārsts katru reizi principā sāk ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem, sev nepiefiksē nekādu terapiju, tā ka man pašai vienmēr bija jāzina, kādas zāles viņa man iepr. reizē ir izrakstījusi, kādas devas, katru reizi vieni un tie paši jautājumi no sērijas, kāds jums tur tas ģimenes stāvoklis, kas tur īsti bija... Beigās pieriebās šāda pavirša attieksme.

Nu,varbūt jautājumu atkārtošanai bij kāda dziļāka doma,ja jau arī psihoterapeite,manuprāt nav pareizi vērtēt-ko ārstam jājautā un cik reizes,diemžēl dažkārt psihiatrijas pacienti grib mācīt ārstu,kā un kas tam jājautā,nez vai tas ir pareizi,

jekabs19@inbox.lv

Piezvani tai Pūcei un sarunā par cenu, ko tu te prasi.

ZIVE jau mums vispār ir bijusi pie visiem ārstiem :)

zive, Tu gāji privāti? Man bija ļoti nepatīkama pieredze ar viņu, bet es gāju Veldres ielā. Tas ir - pati vizīte bija vairāk vai mazāk ok, ņemot vērā, ka tajās iestādēs jau baigo personisko interesi nevar attīstīt kaut vai laika trūkuma dēļ, bet viņa mani pieņēma vairāk nekā stundu pēc pieraksta laika, kamēr man nācās kūkot pie kabineta durvīm. Pa to laiku varēju noklausīties viņas sirsnīgajā, priekpilnajā čalošanā blakus telpā pie kafijas tases ar kolēģiem. Nebija arī tā, ka nebiju pamanīta, viņa manā pieraksta laikā palūdza mani "mazliet" pagaidīt. Es tobrīd tur biju vienīgā dirnētāja (pieļauju, ka tuvojās pusdienlaiks, jo pēc manis ilgi neviens pierakstītais nerādījās) - tās būtu bijušas 10-15 minūtes, un gaitenī nebūtu neviena tāda, kurš plāno, vai labāk būtu raudot iet prom vai sadauzīt pie kabineta stāvošo puķupodu. Man tolaik nebija ne darba, ne es biju students, tāpēc varēju gaidīt. Toreiz biju aizgājusi pie psihiatra pirmo reizi un zināju, ka nespēšu saņemties uz otru gājienu, ja tad aiziešu prom.
Bet, jo emocionāli stabilāka es jūtos, jo lielākas aug manas dusmas par toreizējo situāciju. Es varu saprast noguruša ārsta vēlmi pēc pusdienām, bet es nevaru saprast, kāpēc tās jāorganizē laikā, kad kādam ir pieraksts, un tie nav ne trīs, ne vairāk cilvēki, kas gaida, par kuriem jau varētu likties - "nu, ja es viņus pieņemšu, tad pusdienās netikšu nekad". Tur stundu sēdēju es viena pati.
Tas, ka man bija jāklausās tajā ķiķināšanā, bija ignoranti un neētiski, jo, kas gan var iepriecināt depresīvu, paranoisku personu vairāk par sajūtu, ka "tur noteikti smejas par mani!" (Domāju, ka tāda sajūta varētu būt stipri lielai daļai ļaužu, kuri grozās tajos gaiteņos.) Tas gan varbūt drīzāk akmens telpu izkārtojuma lauciņā, ne ārstes, bet katrā ziņā, ja ārste nebūtu mani brutāli ignorējusi, es arī nebūtu nonākusi tādā situācijā.
Bet, jā, no savas pieredzes teiktu, ka, iespējams, viņa ir teicams ārsts privātpraksē, bet iet pie viņas kādā valsts iestādē nerekomendēju.

Vai nav vieglāk iet ar civlēkiem visu laiku runāties tad nebūs arī nekādas problēmas

Hallllooo, svešā zive!!!
Te iemaldījusies CITA zive.
Neko par dr Pūci nezinu un SKAIDRI ZINU, ka nekad neuzzināšu!
Par sevi - gāju pie (3 terapijas) dr Neteikšu Kādas :))) lai palīdz atmest smēķēšanu ar EMDR terapiju, jo man pārāk liela slodze VIENATNĒ.

p.s. viss ir ok! :)

Kopumā ir tā - ir iespēja salīdzināt vairākus psihoterapeitus un viņu ATTIEKSMI pret savu darāmo darbu, kas ir par maksu, pie kam, LIELU.
Jau sen esmu kritiski noskaņota pret LV zināmiem psihoterapeitiem, kuri vērtējami kā labi TEORĒTIĶI, bet diemžēl..., neskatoties uz ILGSTOŠO IZGLĪTĪBU, GARO UN LABI APMAKSĀTO DARBA PRAKSI, joprojām ir ar..., manās skatījumā, NEADEKVĀTI ZEMU LĪMENI.

p.s. atvainojos par kritiku :)

Man jau arī šķita, ka kaut kas te ar zivīm sajucis :)

Neīstā zive, Tu gāji privātpraksē vai valsts kantorī?

Cik zināma Veldres iela un viss, kas zem Tvaika ielas, tik tā ir hroniska dirnētava.

Būtu interesanti, ko kāds cits ir izjutis un kā ļaudīm ir gājis privātpraksēs.

Man savulaik bija tā "laime" sadomāt iet uz privātpraksi pie vienas diezgan populāras dakteres, kura pieņem arī bērnus. Nu tas bij viens piedzīvojums; ierodas apmēram 3 hiperaktīvi bērni ar mammām, šaurs gaitenis, nez kāpēc visi vienlaicīgi; kad esi kabinetā, burtiski nepārtraukti zvana telefons, arī viņas studenti, daktere pieņēma laikam reizi nedēļā, visi gribēja tikt tieši tad un nekavējoties, jo "očeņ ploho", viņa nevienam neatteica, sacīja, lai tik nāk šurp, pierakstīties nebija jēgas vai vajadzības, lai gan es no sākuma to centos darīt; nezinu, līdz cikiem tas pasākums turpinājās, jo vienreiz mana vizīte beidzās 21.30, pārkūlos mājās ap 24.00 (no tās vietas man mājup vajadzēja ceļot 1,5 stundas); mājās visi domāja, ka esmu savākta uz Tvaiceni, citu reizi, kad biju kabinetā, durvis tika trīsreiz atrautas vaļā, jo mammas nevarēja bērnus novaldīt; bija atnākuši arī daži pieauguši pacienti, kas bija ļoti nervozi, it sevišķi divas jaunas sievietes, un tur gāja vaļā baigā skaidrošanās un kašķis.

Tā kā atrašanās iekš mental institution bija tiešām kā atrašanās iekš mental institution, Luīzei Flečerei taisnība.

Kad vaicāju par šo fenomenu psihoterapeitei (viņa nestrādā ar zālēm, tāpēc dabūju iet atsevišķi pie šrinka), tad saņēmu atbildi, ka esot vēl trakāk, esot psihiatri, kas vienlaicīgi runā ar pacientu un vēl pa diviem telefoniem... nezinu, varbūt tie paši ir ar diviem alteriem, bet tieši šie haotiskākie tiek uzskatīti par labākajiem, varbūt viņi vispār nespēj kontrolēt rindu, šur tur provincē valsts psihiatriem to palīdz māsiņa.

Man nebūtu problēmu pasēdēt gaitenī, kamēr doks paēd, jo labi zinu valsts psihiatrijas situāciju – ne visi pacienti ir iemācījušies tādu vienkāršu vārdu kā "pieraksts", viņi nāk, kad grib, neatnāk, kad pierakstījušies, bet pēc divām stundām vai nākamajā dienā. Daudzi VD kadri vispār sevi nepazīst un nemāk sev paši palīdzēt, pie katras panikas lēkmes ir klāt, un viņam noteikti jātiek bez ridas, jo viņam bija "pristup" :) Tad viņam iešpricē diazepamu, un māsiņām jāmeklē radi, kas pusguļošu dabūtu viņu prom...

Līdz ar to tiem, kas ir pierakstījušies, ir jāiekļaujas šajā spēlē.

Es gan nekādā gadījumā neaizstāvu situācijas, par kādu runā "nezinu", ja tās ir hroniskas, būtu tomēr labi no tādām izvairīties. Premium Medical, kur Pūce pieņem par biezu naudiņu, nekas tāds nevarētu notikt. Žēl, ka nauda tik ļoti nosaka servisa līmeni.

Nezinu teikt par otru privātpraksi, bet man zināmi ļaudis ir gājuši pie viņas uz psihoterapiju un ir bijuši ļoti apmierināti.

Domāju, ka Pūce vienkārši ir pārslogota: viņai ir vismaz divas privāprakses, valsts darbs un mācībspēka darbs. No otras puses, jādomā arī, cik pats vari vilkt.

Es pati zinu savas zāles, kādas man varētu līdzēt, ja nu rodas vajadzība; tad var aiziet pie kāda parasta psihiatra, kurš ir nasks recepšu rakstītājs un varbūt pat mazs runātājs, pie kāda pilnīgi parasta ierindas psihiatra, kurš nav nekāds korifejs un tāpēc nav pārslogots.

Ir dzirdēts, ka daži valsts psihiatri diezgan daudz runā ar pacietiem; tam, kas kabinetā jau labi, bet tam, kas aiz durvīm, noteikti laiks tiek kavēts.



Edited 1 time(s). Last edit at 31.01.2013 21:18 by Runcene.