Eksistenciāli un pārējie!

Runncene baigi pareizi pateica,bet jūs nepamanījāt-tu katrs esi tas ko par sevi domā....sūdīgi domā,un viss ir sūdīgi-komunicēt grūti,dzīvot negribas.....
Es ar šo domu iepriekš sastapos pirms 2 gadiem,kad biju prom no Latvijas,bet tad tā īsti arī nenoticēju tam.Nevis nemaz nenoticēju,bet-pilnībā nē.
Bet ir kāda interesanta priekšvēsture-es agrāk biju kristietis,baptists,pēc tam-pentakosts.Un būdams pentakosts,es vienā dienā atmetu visas zāles-AD,feazepāmu,iesākumā negulēju,bet-pēc nedēļas-sāku gulēt.Pilnīgi,cieši,8 stundas,un garīgais bij perfekts.
Ilgi es nesapratu kas toreiz notika-itkā ticības dziedināšana,vai kas......šodien es neesmu kristietis,tādā veidā neticu dievam,bet-es zinu kas toreiz notika,
Domas materializējas un tas ir fakts,es ticēju,ka gulēsu,un sāku gulēt.
Tas pats notika ar mugurkaulu-to smagi salauzu 1999 gadā,ļoti smagi.Bet-es ticēju,ka viss sadzīs,un tā arī notika.Man skriemelī ir bedre-1/3 dziļumā,disks vispār tur sašķaidīts bij,,,,vajadzēja taisīt operāciju,bet es atteicos,man teica-tu ivalīds būsi,es teicu-nebūšu.
Es nevaru pateikt-cik tur vitamīni,cik kas cits,bet-pēc 6 gadiem es ne tikai invalīds nebiju,bet ar sportu atsāku nodarboties.
Tapēc pareizi citi arī saka-nesaki-es slims,es vārgs,man grūti-tas viss piepildās!
Pasaki-man dzīve būs super,100 reiz dienā atkārto,un tu redzēsi,kā lietas pamazām mainīsies,tu esi tas ko tu domā!

Tas viss ir pareizi,slikti tikai ka pameti ticibu Dievam.

Lāsēn
Ja Tu tici,es negribē»tu šo tēmu aizskart,es rakstīju-es tādā veidā vairs neticu,nevis vispār nē,bet -tādā veidā.Un es zinu,ko man teiks kristieši,bet es nevēlos šeit par to runāt,jo tā ir atsevišķa tēma,ir religijas vai ticības sadaļas fotumos,saproti-es daudz ko varētu pateikt,pierādīt,apgāzt,bet-ja Tev palīdz tava ticība,tad nav vajadzīgs par to strīdēties,jo šeit ir dažadi cilvēki-citi varbūt netic nekam,citi ir citā religijā....lai tas paliek...par mani arī nevajag raizēties...Ja nav noslēpums-kāda religijā,kofesijā,vai kā Tu tici?

Protams ka kristieshi ir sakompromitejushies,tape ka visi cilveki ir grecigi,bet apsolijums jau paliek.Es tagad konvertejos no luteranju uz katolju baznicu,jo tur ir pecteciba.

Eksistenciālis jau neticīgs; baznīcās izpratnē, es domāju. Un diezin vai tas viņam līdzētu. Mazums par sevi droši un pārliecināti cilvēki atrodami starp humānistiem.

Man arī ir aptuvena pieredze kā bmw; bet es tā tiku audzināta no bērna kājas, tā nebija mana izvēle, un viss notika diezgan stingrā konservatīvā garā.

Nu esmu no tā visa prom.

Tas nebija man.

Ja kādam der – ok; reliģiskie ir tādi sensitīvi jautājumi, cilvēki parasti to ņem ļoti personiski; tādi ļoti privāti jautājumi.

Man tagad labāk tīk sevi izprast un ticēt sev. Nevaru apgalvot, ka tas uzreiz visu atrisināja, bet tagad noteikti esmu sev tuvāk, nekā būdama baznīcas klēpī.

Biju tuvu savas pasaules galam, dziļā depresijā, un kā kristietībā audzināts cilvēks meklēju palīdzību pie garīdzniekiem, taču viņi nekā nespēja man līdzēt, lietas tapa tikai ļaunākas; mani vēl vairāk piedzina ar vainas un mazvērtības sajūtām, no ārstiem atrunāja, jo viņi dod "šausmīgas zāles".

Tumsonība arī baigā; biju teju diendienā ar šiem cilvēkiem kopā, kurus zināju un pazinu no bērnības; viņi mani redzēja, zināja, ka praktiski neguļu, krītos svarā, zaudēju jebkādu interesi par dzīvi, bet viņi tikai piedāvāja lūgšanas un velna izdzīšanu. Nebūtu man "neticīga" tante, kas aizveda pie "neticīgiem" dakteriem, nezinu, kā tas būtu beidzies, jo biju zaudējusi 20 kg svara no saviem toreiz 60... gremošanas sitēma vienās spazmās, galvassāpes, reiboņi, vēl pakļuvu zem mašīnas, jo vnk nespēju laicīgi reaģēt; labi, ka tikai sasitumi.

Bet esmu sastapusi normālus, mūsdienīgus mācītājus un priesterus, kuri atšķir lietas un saprot, kur ir viņu robežas. Man vnk ar to nepaveicās, bet citādi beigās paveicās.

Runcene,Tev jau der nokristies svara :) Cik Tev kilogrami ira?

Ak, Lāsēn, fui, cik nepieklājīgi... :D

Es jau domāju, ka būs šāds komentārs.

Esmu gara, nav tik traki, nu mazliet jau vairāk ir, nekā vajadzētu, bet no laba alkšņu cauraudzīša nemāku atteikties :)

Nem piemeru no manis,man ir 175 cm un 70 kg :) vienigi galvinja pashvaka :)

Es allaž cenšos sekot labiem piemēriem :)

Tad Tev ir paveicies, ka ar visu kvetiapīnu neresnē.

Rucene labi izstāstīja,man negribējās......sliktākais ko dara kristietība-ir vainas apziņas audzēšaa,baidīšana ar elli,un patiesībā arī-pilnīga nedrošība-kā tad tur īsti būs,pēc nāves.
Bet tas ko es teicu,der arī jebkuram neticīgajam,arī eksistenciālim,jo tā doma nebalstās uz ticību,tā ir balstīta austrumu filozofijās-budismā,daosismā,kas nav religijas bet filozofiskas sistēmas,arī agni joga.
Mūsdienās ir daudz novirzienu.......
Jā-ir viena bīstamība ko Runcene uztvēra-nav noslēpums,ka no radikālākajām sektām visvairāk % pacientu nonāk psihiatriskajā slimīcā smagā stāvoklī,jo-kristieši nesaprot kā tas strādā un tiešām-mēs lūgsim par tevi,a tu-visas zāles met nost.
Un te varbūt problēma-jo domas vai ticības spēks var nenostrādāt tik ātri,tik stipri,lai pilnīgi bez zālēm dzīvotu,arī es zināmas vienkāršības labad teicu ka gulēju,bij labs garstāvoklis,bet-arī tomēr stipri reiba galva.
Tā ka tādā ziņā ieteikums nav-zāles nost.Ar to ļoti uzmanīgi.
Ieteikums ir-ar dažādām metodēm mainīt domāšanas veidu,zemapziņas programmu.Es patreiz pie tā esmu atgriezies,meklēju arī jaunus audio materiālus,un praktizēju.....arī ķīiešu mūzika ir visai iedarbīga.Vienu vakaru klausījos un aizmigu,kas man nav raksturīgi......

Lāsēn,kārtīgs latvietis sākas ar 100kg:))

Baznicai butu jamaca tikai milestibas teoriju,bet diemzel ari man jaatdzist ka paliek ar vien mazak autoritates no ka varetu nemt piemeru

Man doks toreiz teica, ka viņiem regulāri esot "aizlaisti" cilvēki no sektantiski domājošām ģimenēm; arī no tradicionālajām konfesijām, jo tur tāpat ir visādi domāšanas līmeņi.

Es toreiz vēl nebiju gatava no visa attiekties, bet saprāts nāca pamazām.

Un zinu, ka nekas nav mainījies, tāpat izdzen ļaunos garus... :(

Tāpēc, ja šeit kāds kādam sirdzējam iesaka lūgšanas vai garu izdzīšanu kā palīdzības iespēju, es allaž iespringstu, jo smagas atmiņas.

Kā jau minēju, ir garīdznieki, kas ir normāli un sakarīgi kā cilvēki un var gudri atbalstīt, piemēram, iet pie ārsta, bet tur vajag ievākt labu info.

Maz ir isto Dieva bernu...

Labi ka saprāts atnāca,daudziem neatnāk.Macītājs dažkārt var noderēt,tas tiesa,bet-pārsvarā kā cilvēks ar ko parunāt.
Par lūgšanu un garu izdzīšanu arī būtu jāiespringst,jo-tas jau nav īstais veids.
Doma un zemapziņas programma sāk strādāt tad,kad tā ir jau noformējusies,smagu slimību gadījumā-ļoti lēnām,bet tai pat laikā-ķīnieši neatzīst,ka būtu neārstējamas psihiskas slimības,arī vēzis.....Nav tomēr tik precīzas informācijas,nav redzēti konkrēti gadījumi,bet tomēr-kad es nevarēju aizmigt pilnīgi ne no kādiem zālu daudzumiem,tad adatas palīdzēja....Ap 10 dienu-sāku pa druskai gulēt. Bet viniem adatas no filozofijas nav atraujamas.

Esmu katolis, jo mani tā audzināja un arī kristījies. Man nepatīk katolisms, politizēta Dievticība. Kapē es nepieņemos svarā no visām zālēm? Kā esmu 60kg, tā arī esmu! Ā es vēl pīpēju mošk tapēc? Bet ēst griba ira.
Nu tagad lietoju tikai:

No rīta to AD 50mg
Pusdienlaikā AD 40mg
Vakarā Depakine Chromo 50mg


Nu pagaidām Klonazepāns nav vajadzīgs! Domāšu ko nākamo varētu mest nost?



Edited 1 time(s). Last edit at 11.03.2013 00:15 by enfuego.

Tev efuego,vēl ir izvēle-būt slimam vai pamazām uzvarēt visas problēmas,tas nenotiek ātri,bet tas sākas ar izvēli.
Tu vari teikt-esmu katolis,jo.......esmu slims,jo.......esmu nelaimīgs,jo............un Tu tāds arī būsi.
Bet Tu vari arī teikt-es visu mainīšu,es cīnīšos,es pats visu noteikšu savā dzīvē,es uzvarēšu.
Izvēle Tava,kā izvēlēsies tā dzīvosi.
Par šo lietu gan ir ļoti daudz maldīgu priekšstatu,infas.......un vienalga......

Redz manām smadzenēm(nervu sistēmai) kautkas nedarbojās, agrāk es tā varēju pateikt, bet es tagad neredzu tā vārda spēku, jā es darīšu tā, nav tā iekšējaā spēka, jūties tā kā veca tantiņa, nu dažreiz protams :)

Ne jau pateikt vajag-un viss notiek,tas vairāk līdzinātos variantam-polšs ribās un jūra līdz ceļiem.
un-daudzi nevar pateikt,ir depresija,tapēc saku-ir audio materiāli,meditācijas,kas palīdz,process ir ilgs,nu Tev varētuvajadzēt kādu gadu.nekas nenotiek ātri,ļoti lēnām,bet notiek.
Depresīvs stāvoklis ir varbūt grūtākais no kura izlīst jo domas pašas ir gluži pretējas.
Zāles nav jāsamazina,vajag dzert to ar ko normāla pašsajūta.

Tā ir cilvēku tumsonība, iedomība un nenormālais egocentrisms iedomāties, ka ir kāds dieviņš, kas visu priekš mums radījis un viņam rūp, kas ar mums notiek. Cik milzīgs ir visums, cik zvaigžņu, cik citu galaktiku, cik varbūt vēl bezskaitāmu citu visumu un hren viņu zin kas vēl?

Ja ir šai visumā kāds augstāks saprāts vai intelekts, tad viņam mēs neesam pat tik nozīmīgi kā baktērijas priekš mums, un viņam pilnīgi noteikti ir uzlikt mīksto uz mums. :)

Tev taču neviens nestāstīja ka ir kāds dieviņš uz mākoņa maliņas,kur Tu to rāvi.Tev stāstīja par domas spēku un to,ka Tu esi tas ko par sevi domā,un jūties tā kā domā.Neviena meditācija vai citas līdzīgas lietas Tev neliek ticēt dieviņam,tas viss te vairāk tika nolikts nekā reklamēts,vienīgi-ja kāds tic,tad es negribu uzreiz skriet virsū.
Un tomēr arī-bez redzamā ir arī kkāda neredzamā pasaule,es par tās īsto būtību neko īsti nezinu,nekur neko ticamu arī neesmu atradis,nevienā pasaules religijā vai filozofijā......

Es sapratu Tavu domu, bet par dievu ar runa gāja.

...kkam tic visi...tikai ticības objektu nosaukumi ir dažādi...bez ticības - kaput gastronomia...

http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=eYKtKRRyf9Y#!

Reku šīm radībām arī jau nav viss tik sūdīgi, vajag vien vairāk pozitīvu domu.

http://www.youtube.com/watch?v=WzyYJ66HAIE

mad bmw Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedd
> ed&v=eYKtKRRyf9Y#!

Baigi labs!

Eksisteciāli!
Es nezinu visu,neviens nezin,citādi-kādā pasaules religijā vai filozof. sistēmā tas viss būtu precīzi aprakstīts.Bet vienu varu teikt-ir 1000 iemeslu lai neuzko necerētu,būtu lūzeris,un piemēram depresija tam ir pat ļoti objektīvs attaisnojums,arī nabadzība,neārstējamas slimības kopš dzimšanas,un vēl daudz kas cits.Un vēl-arī ticamas infas trūkums.
Bet daudzi to ir izjutuši,katrs varbūt drusku pa savam,interesanti,ka Runcenei ļoti līdzīga pieredze.Es jau arī saku-sāku ar to nodarboties,pēc tam-sāku šaubīties,jo-tur daudz kas ir arī muļķības,piemēram torsionu lauks,kvantu fizikas piesaukšana,un tomēr-pasaki Tu man kapēc 1 cilvis jebkur,jebkurā situācijā,jebkurā vecumā būs līderis,viņu visi respektēs,a cits-jebkurā valstī,jebkuros apstākļos-kā bij zaudētājs,tā arī palika,un-situācijas atkārtojas.........gadu desmitiem ilgi,var mainīt valsti,vienalga ko-situācijas atkārtojas............tapēc,ka situācijas rodas tādas kādas ir zemapziņas programmas,

tā protams nav uz pierādījumiem balstīta medicīna,vai kas cits pierādāms,to var apstrīdēt ar putām uz lūpām....bet var arī pamēgināt.

Esmu novērojusi, ka cilvēkiem ir laba pieredze ar kristīgo reliģiju, ja tā ir bijusi neuzbāzīga, ar tādu attieksmi, ka drīkst būt diezgan brīvi uzskati par to, ko lieto pārtikā, kā ģērbjas, par hobijiem, profesijas un partnera izvēli utt., nav kategoriska pieprasījuma maksāt desmito tiesu vai kaut kādu tur gada nodokli, kas ir obligāts.

Cilvēki paši vēlas šo baznīcu, jo viņiem tā kaut ko dod, nu kaut vai tusa dēļ, un loģiski taču viņi arī saprot, ka tur durvis, piemēram, vajag jaunas, ir klavieres jāremontē, mācītājam algu kādu nebūt jāsamaksā – ja garīdznieks cilvēkam kaut ko ir devis, kaut vai atbalstu, viņš būs ar mieru ziedot, pat neprasot.

Manā gadījumā tā nebija; tur bija šausmīgi daudz prasību, kas tika izvirzītas, pilnīga prāta kontrole, kontrole gandrīz pār visu dzīvi. Es pat nezinu, kas netika kontrolēts...
Zinu cilvēkus, kas, kaut kādu iemeslu dēļ nonākuši trūkumā, bija dziļā izmisumā un depresijā, ka nespēja samaksāt baznīcai prasīto. Jau esošā vainas sajūta kļūst tikai dziļāka, un cilvēks grimst pilnīgā purvā, bet mācītājs pēc tam sadomā no viņa nelabo izdzīt.

Es patiesībā varu baigi gari aizrunāties par sektantismu un arī sektantisma izpausmēm tradicionālajās baznīcās; tā man ir tikpat pazīstama tēma kā cīņa par garīgo veselību.

Tādā ziņā man sadarbība ar psihoterapeitu bija pilnīgs pārsteigums un šoks: loģiski taču, ka tas ir pakalpojums kā nopirkta maize veikalā, tas ir tā cilvēka darbs, tāpat kā zobārsta, friziera, bet psihoterapijā man nekad nav bijušas nekādas prasības, drīzāk liela pretimnākšana, ja ir problēmas ar naudu, bet konsultācija ļoti vajadzīga (var samaksāt vēlāk vai vienojamies par cenu atkarā no maksātspējas); varēju arī pateikt: "tagad kādu mēnesi nerādīšos, gribētu kādu laiku pabūt tikai ar sevi", un viss. Nekādu tekstu, ka "bez manis Tu sajuksi prātā" vai tml. Totalitārās draudzēs nebūsi bijis uz dievkalpojumu, Tevi jau meklēs ar visiem iespējamiem sakaru līdzekļiem...

Starp citu, šitādi razbainieki ir arī daži psihiatri ar savām zālēm. Kāpēc nevar ļaut pašam cilvēkam izdomāt, ko viņš grib. Pat ja tam cilvēkam zāles ļoti derētu, ārstam ir citi teksti, ko lietot, lai pārliecinātu. Un reizēm arī cilvēkam ir veselīgi piedzīvot zināmu neveiksmi vai kritienu, lai viņš saprastu, ko viņam vajag.

Esmu redzējusi, kā cilvēki cīnās ar dzīves izbeigšanas domām "pašā Dieva klātbūtnē", ironiski runājot, bet apkārtējo reakcija ir dziļi tumsonīga.

Domāju, ka katrs sev var veidot pilnīgi jaunu dzīvi, kur neviens viņu nevarēs izmantot kā rotaļlietu. Tad tur arī pašam būs patīkami atrasties un būs vēlēšanās dzīvot. Esmu uzaugusi tādā tumsonīgā kopienā ar visiem iespējamiem vardarbības elementiem un veidiem, kur vispār citu pasauli nepazinu, bet tomēr tiku laukā. Tas bija kā mucā. Esot mucā, ir ļoti grūti vai pat neiespējami nojaust, ka ir vēl kāda cita pasaule. Tur ir tas, ko bmw saka par vēl kādu eksistējošu spēku, bet esmu to vairāk izjutusi kā tādu dzīvības dīgli tieši sevī iekšā, kas urdina, kustās un neliek mieru, tādējādi mudinādams kaut ko mainīt.

Zinu, ka tiklīdz Tu centies, uzrodas arī saprātīgi cilvēki, kas ir gatavi atbalstīt. Ar īdošu un noraidošu depresīvo ir pagrūti komunicēt, to vairāk tiešām spēj tikai profesionālis, bet, kad jau kaut cik spirinies, tad atbalsts noteikti būs; tāpēc domāju, ka pilnīga vientulība tādējādi ir paša izvēlēta situācija, ko arī pats var mainīt. Tikai āķis ir tur, ka jāatrod tas īstais pavedieniņš, aiz kura jāpavelk. Un nevajag atgrūst cilvēkus, kas piedāvā palīdzību.

Visā šai dzīves un savas domāšanas mainīšanas procesā ir arī kritieni, jo līdz šim taču ir pierasts sēdēt bedrē un raudāt, un reizēm vecie tikumi velk atpakaļ, bet jāceļas atkal augšā un vienkārši jāturpina. No kritieniem nedrīkst globāli nobīties. Tāpat jāsaglabā laba atmiņa: ja vienreiz spēji noiet kādu ceļa gabalu pats saviem spēkiem, tad nākamreiz, kazi, tas gabals sanāks garāks.

Un, protams, ļoti jauki, ja var atļauties profesionālu atbalstu. Man psihoterapeite ir bijusi kā teltsvieta ceļojumā, kur iedrošina, iedod siltu segu un padzirda ar aromātisku tēju.

...tagad visi uzlikušies eksistenciālajam durakam virsū, un tik birstē, cik saulaina un skaista ir šī pasaule...da lai karās, griežās, sarijās un visādi citādi mēgina beigt savas visnotaļ saulainās zemes gaitas...viņam eksistē tikai tas, ko pats var aptaustīt vai ir izlasījis gudrās grāmatās...stulbi tic, ka lielā lustra, ko sauc par sauli ir liela un karsta...aptaustījis nav, bet tic...ir pārliecināts, ka pēc nāves nav nekā...Tavs prāts ir aptumšots, džekiņ, ar NETICĒŠANU...

...ir gan āzis...:)