sveiki... izklausās dīvaini un droši vien es Jums likšos dīvains, bet, pa visam nopietni, kur lai atrod draugu? :D ar mani īstenībā ir traki. jo es nevienam neuzticos, un nevienam neko nestāstu, esmu noslēdies sevī, un man ir vēl lērums problēmu, bet ne ar vienu tās neapspriežu, visu turu sevī... un ir traki, tapēc es pat nezinu īsti ko Jums rakstīt, gribētos ļoti izrunāties ar kādu, bet ir grūti man kādam uzticēties, gribētu lai ar mani ir kā filmās - proti iet pie psihologa/psihiatra/psihoterapeita ? es nezinu kursh man buutu ;istais no tiem visiem? jo es arī dzeru visādas depresiju zāles jau vairākus gadus, bet nekas nemainās un esmu bijis pie psihologa, bet arī nevēlos viņai neko stāstīt un uzticēties... :( proti visas problēmas kas ir ar ģimeni, draugiem, draudzeni, privāto dzīvi, pašam par sevi... (Esmu 24. gadus jauns puisis) īstenībā es ļoti ciešu no visa kā, bet ārēji izliekos ka viss ir ļoti labā kārtībā... jo man nau ar ko runāt par to visu. negribas arī te internetā rakstīt šo visu, tapēc gribētos iet pie kāda speciālista un meklēt sev palīdzību nopietni, jo liekas ja ;sitā turpināsies tad sajukšu prātā... kā jau pieminēju gribētos kā rāda filmās: iet pie speciālista, apgulties un kofidenciāli visu līdz sīkumiem izrunāties, lai arī visu savu pagātni, attīrīt zemapziņu, sakārtot galvu, jo man ir daudz dažādu lietu: bezmiegs, stress, svīšana, spiediens galvā, dažreiz dulla galva nenokā, depresija vārdu sakot, reiboņi, sirdī bieži dur, bieži ir tie saucamie ''gļuki'' un vēl sazin kas. dažreiz liekas ka ir tukšums galvā, nespēja koncentrēties u.t.t. man san jau ir vajadzīga palīdzība tikai neko nedaru lietas labā tik sadzīvoju un turu visu sevī... bet nu esmu nolēmis kko sākt darīt unsakārtot sevi, BET vēl viena liela problēma ka neesmu no lielpilsētas, dzīvoja nelielā lauku ciematiņā un tuvākajā pilsētā ir tikai psihologs man liekas, kuram kā jau teicu liekas ka nevarētu uzticēties un nevēlētos šo visu piemēram stāstīt, jo liekas ka īsti labs viņš nau. nezinu īsti ko man darīt? pie kā griezties? varat man neieteikt atrast sabiedrībā draugu, un ar viņu runāt visu, to es nedarīšu jo zinu ka tie tiešām sāks runāt apkārt :(
ko lai iesāk? nau ne jausmas, bet ieteiksat man kādu speciālistu no Rīgas, a man 200km līdz Rīgai attālums.. :(

meklē kādu, kas strādā ar skype

www.psihoterapija.lv
www.arstipsihoterapeiti.lv

šis viens, piemēram, strādā ar skype:

http://www.psihoterapijasprakse.lv/lv/

paldies, paskatīšos, kas tur ir, bet saku uzreiz ar skaipu man arī diezko nepatīk, jo nebūs man iespējas runāt pa skaipu, jo dzīvoju privātmājā un vienmēr kāds ir klāt. gribās kā jau teicu, tuvumā runāt. bet kāds speciālists man būtu jāmeklē? psihiatrs? psihoterapeits? vai psihologs? es nezinu kurš ir kurš, kurš tikai runā, kurš ārstē un dod zāles utt, u nkurš būtu vēlams man?
kā jau minēju, zāles dzeru jau 6 gadi un nekas nemainās, un ciešu tāpat.

Manuprāt, psihoterapeits.

Psihologs vairāk koncentrējas uz vienu konkrētu problēmu, piemēram, nopietnu kašķi ar vecākiem, bērniem.

Nu, cilvēk, ja Tev neder skype un ja neder klātiene, tad manas zināšanas ir gandrīz izsmeltas. Tev viedtālruņa nav? Tur arī var ar skype. Ej mežā un terapeitējies :)

Ja nopietni grib, tad risinājumus var atrast.

:D nē es gribēju teikt ka klātiene der! bet nuuuuu ar speciālistu, nevis ar ''draugu'' kas visu atstāsta citiem. es jau varbūt varētu jums te mēģināt uzrakstīt visu apmēram kas man bij pa problēmu, ko darīju kādas zāles dzēru, kāda bij diagnoze utt.. bet nezinu vai tam ir jēga kaut kāda te rakstīt to visu, jo tas ir diezgan sarežģīti un gari, kā nekā pagājuši ir 6 gadi, un nekas jūtos draņķīgi....

Es varu būt tavs draugs :) bet ne mīļošais !



Edited 1 time(s). Last edit at 29.03.2013 00:38 by enfuego.

Kāpēc Tu domā, ka tā psiholoģe kaut ko var atstāstīt?

Varbūt izmanto iespēju, kas ir.

Ja ir bažas uzticēties, par to ar šo psiholoģi tieši vajag runāt.

Protams, ja galīg neder un nepatīk speciālists kā cilvēks, tad var meklēt citu, katrs mēs esam citādi, katram sava gaume.

Ja es būtu Tavā vietā tik tālu no pilsētām, es ietu pie tā, kurš ir vislabāk sasniedzams. Ja vien neizrādītos galīgs pī.

Ja gribi, vari rakstīt arī šeit, kāds varbūt padalīsies, kāds pateiks arī kādu muļķību, jo daudziem šī vieta ir vienkārši tusam. Pašam būs jāizvēlas jēdzīgais. Vari arī rakstīt dienasgrāmatu un pēc laika pārlasīt. Tas palīdz par sevi saprast diezgan daudz.

man nevaig mīlošu draugu, man vajag palīdzību un cilvēku kam uzticēties un aprunāties. idiāli būtu viss vienā.... :)

es nepareiz izteico, gan jau var tieši šai psiholoģei uzticēties, bet es domāju ka viņai no profesionālās ziņas ir maza pieredze un zināšanu, jo es pēdējo reizi kad tur biju, sūdzējos par bezmiegu, un viņa man neko neieteica un neko nemainīja arī zāļu lietošanā, tik pat labi es varēju ar jebkuru cilvēku uz ielas parunāt un prasīt palīdzību un viedokli... un kā ta lai es runāju ar viņu, man tas liekas bezjēzīgi, tapēc veelības ziņā gribētos labu speciālistu, kas izpēta manu zemapziņu runājos uzklausot un tā tālāk... tā teikt 2 zaķi ar vienu šāvienu. :D būtu cilvēks kam visu stāstīt,runāt, izkratīt sirdi, un lai arī ārstē man šo esošo depresiju, ko man tākā diagnosticēja, lai beidzot tiktu vienreiz no tām zālēm vaļā un sakārtotu sevi...

Psiholoģe vai psihiatre?

Tu kaut ko jauc.

Psihologi nekā daudz nezina par zālēm, un tur nekā nevar līdzēt; viņi nav tam mācīti. Viņi ir vārda dakteri.

Par zālēm Tev jārunā ar to, kas Tev zāles izrakstīja.

Bet ja Tu ceri, ka draugs nodarbosies ar Tavām veselības lietām, tad tas nebūs.

Savukārt psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs ir speciālisti, kas palīdz tikt ar kaut ko galā; viņi nav draugi, un viņus arī nevajag sev cerēt iegūt par draugiem.

Tā kā viss vienā ir neiespējams variants. Turklāt tēmas nosaukums ir "Gribu draugu". Varbūt Tu gribi draugu un nemāki atrast?

Tu dzīvo miestā tālu no civilizācijas?

Varbūt vajag pabraukt tuvāk kādai pilsētai :)

Mežā jau cilvēk inedzīvo... :)

Varbūt ne tik ļoti ir jāēd tabletes (kādam iemeslam?) vai jāmeklē, kas izrakās zemapziņu, bet jāmeklē draugs vai draudzene...ko nu Tu tur gribi...

Bet daži cilvēki ir problēmās un domā, ka viņiem vajag draugu, kas tās palīdzēs risināt. Nē, tas neder, draudzība ir līdzvērtīgas attiecības, nevis kad viens otru vāc. Slimkopējs un pacients diezin cik labi draugi nesanāks.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.03.2013 12:20 by Runcene.

nu jā pilnīg jūs saprotu, es pats pārlasot saprotu ka neskaidri izsakos, un tēmas nosaukums varbūt arī nav tas atbilstošākais tam visam kas ar mani notiek. es nezinu kā lai precīzi izskaidro jums manu situāciju. rakstīju ka gribu draugu, jo man nav neviena cilvēka ar ko runāt kā jau teicu par problēmām ģimenē, sevi utt. es visu laiku turu visu sevī, un tas mani dzen ārprātā un domāju kas tas ir no iemesliem kapēc netieku ar sevi galā, dzeru 6gadi zāles un ekas nepalīdz, un beidzot esmu izlēmis nopietni tam pievērst uzmanību (savai veselībai) zinu ka tas viss ir uz nervu pamata utt,
Tapēc vēlos iet pie speciālista lai tiek ar manu galvu galā, jo pats es to nevaru, un zāles ko dzeru arī nepalīdz... un man nau ar ko parunāt... es jau nezinu kā tas viss notiek īsti, esmu runājis tikai ar to psihiatri (jā ši mana patreizējā uzraudze ir psihiatre). tapēc es nezinu ar ko lai sāk un ko darīt? kam lai stāsta visas manas veselības problēmas, kā es jūtos un visas pārejās manas kaites utt, lai dod man zāles un ārtē manu tukšo pauri... un kam lai stāstu savas problēmas ģimenē uc. ?

Tēmas nosaukums droši vien ir neapzināti rakstīts, bet taisnība, no zemapziņas dzīlēm.

Ja nav neviena drauga, kāpēc gan cilvēks nevarētu pēc tā ilgoties...

Značit nemāki veidot draudzību.

Nu tad mans ieteikums paliek spēkā: meklē psihoterapeitu, kas strādā skype režīmā.

Par zālēm neņemos novērtēt, bet Tu tagad ar viņām vienkārši kupē dzīves neapmierinātību, par kuru pats zini... nja, nebūs viegli tikt nost, iespējams, tikai tad, kad atrisnāsies psiholoģiskais samezglojums.

Bet izskatās, ka tas ir ieildzis un ka tomēr vajag atrast normālu specu.

Psihiatrs ir recepšu dakteris, un no viņa nevajag gaidīt nezin ko; ja Tu ej paikas bodē, Tu tur nevari cerēt nopirkt bikses. Psihiatri nav nedz psihologi, nedz psihoterapeiti, lai gan zāļu sakarā viņai vajadzēja pacelt dibenu un kaut ko izdomāt, bet, no otras puses, psihiatri ne vienmēr ir dumji kā cilvēki :) Ja psihiatrs redz, ka cilvēka grūtības ir psiholoģiskas, kas ir pilnīgi citādi risināmas, tad viņš arī saprot, ka tas jūsu kopīgais pasākums ir tikai tāda puskoka lēkšana un izlikšanās, ka viens ārstē, bet otrs ārstējas. Dzīt prom Tevi nevar, bet jēgas arī nav. Tev patiesībā cits specs vajadzīgs.

Psihoterapeits ir nopietnāku psiholoģisku grūtību risinātājs, psihologs – vienkāršāku. Ja ir kaut cik naudas, var jau arī padomāt par vizīti klātienē, jo ir speci, kas pieņem arī sestdienās, un ļauži pie labiem speciem brauc patālu, zinu cilvēku, kas brauc 100 km, jo negribas savu dzīvi nolaist renstelē, bet pats netiek galā; citas dzīves jau nebūs. Nu tad psihoterapeits ir variants, kauču tas būtu tālu.

Un kāpēc Tu ginekoloģijas sadaļā raksti par iešanu pie ginekologa?

Tad Tu džeks vai dāma? ;)

es esmu džeks... ;) to es rakstīju, jo mana draudznei ir tā problēma, un viņa ir kautrīga un negrib iet pie ginekologa, un negrib risināt savu problēmu, tapēc es viņas vārdā rakstīju to viu lai kaut nedaudz viņu nomierinātu un kko mēģinātu viņai palīdzēt jo viņa pati to nevēlējās darīt, un ierakstu izdzēst nevarēja, un jaunu e-pastu taisīt arī negribējās... :)

jāā tad jāsāk meklēt kāds labs psihoterapeits cik noprotu ja?

a pa to draudzību runājot, es jau nesaku ka man nau draugu, draugi man ir, bet nevienam nevar uzticēties. vienam kko izstāsti, tā viņš kad iedzer tā visu atstāsta savai draudzenei un tā tālāk kā jau vienmēr un visur, ar frāzēm ''tikai nevienam nesaki'' :D un tādi ir visi, tapēc man nau kam to visu stāstīt, jo es negribu lai viss pagasts te runā par manām privātajām darīšanām. tā kaut kā...

Nu to jau neviens cilvēks negribētu. Privātas darīšanas ir privātas darīšanas.

Veselības utml. lietas varbūt arī nevajag pilnībā stāstīt citiem, pat ģimenē nē.

Vismaz manas domas.
Man pašai un arī vairākiem zināmiem cilvēkiem nav nācies vilties psihoterapeitu konfidencialitātē.

Bet man šķiet, ka Tavas lietas nav tik traģiskas, cik Tu par tām domā. Nu, jā, ir kaut kādi jautājumi, bet ne nu kaut kāda slimība vai kas.

nu jāā nezinu... kā jau saka: velns nav tik melns, kā viņu mālē... traka varbūt nav man tā kaite, bet dīvaina jau nu noteikti, jo kad sāku iet pie ārta, tad psiholoģes, tad uz slimnīcu, un tagad vēl pie psiholoģes, vis rausta plecus un neko konkrētu man nau neviens pateicis, kapēc man tas viss ir sācies, un kas tas tāds ir. bet nu... es jau varu rakstīt visu te, bet vai ir jēga, mantikai pateiksat: ''nu jāāā, traki, jāmeklē palīdzība! '' :(

tucano, beidz pinkšķēt un paņem sev prostitūtu. Vot i būs Tev ideāls draugs, varēsi visu izstāstīt, kas uz sirds sakrājies un nebūs jabaidās, ka informācija aizklejos kur tālāk.

existential fool ... :D sanāks dārgi viņai kko stāstīt, labāk to laiku lietderīgāk izmantot...

tucano Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> existential fool ... :D sanāks dārgi viņai kko
> stāstīt, labāk to laiku lietderīgāk
> izmantot...


kapēc... lētajā variantā ne dārgāk par psihoterapeitu. un atšķirībā no terapeita viņa nevis gudri muldēs, bet reāli kko darīs lai uzlabotu tavu omu :))

Bet eksistenciālim pašam viņas noteikti nav palīdzējušas, jo viņš liek iekšā ento tēmu par bezjēdzīgo dzīvi :(

Varbūt viņam pašam vajag kādas divas uzreiz, bet līdzšinējā pieredze foruma kolēģim noteikti nav bijusi laba.

Es vienkārši neesmu tāds runīgs. Kāds izskatās, ka tucano ira.

Es ļoti labprāt būtu Tavs draugs. Uzraksti man uz ashtrayboy@inbox.lv, ja vēlies.

Adam es varētu būt tavs draugs, ja vien mums sapasētu interese, kopējās, nejau seksuāli, bet par hobijiem un biznesu!

d.sneiders@inbox.lv

Varbūt kādam noderēs c/p no it kā teorijas...

Seksuālās attiecības

Seksuālās attiecības. Seksuāls briedums jeb Pasaules radīšana.


Mēs kļūstam par to ko redzam; mēs kļūstam par to kam pieskaramies un jūtam.


Dr. Valdis Briedis


Seksualitāte ir tiltiņš starp visdziļākajām cilvēka vajadzībām un ikdienas dzīvi. Seksualitāte pieaugušam cilvēkam atjauno saikni starp fizisko un simbolisko līmeni apmierinājumam, atdzīvina bērnu dienu konfliktus un laiku pa laikam ļauj gūt patiesu apmierinājumu (baudu). Fiziska saskarsme ir īpašas garšvielas cilvēku attiecībām. Šī fiziskā tuvības izpausme pārim bieži ir tikpat svarīga kā zīdainim fiziska saskarsme ar māti pirmajos dzīvības mēnešos, kad tieši intensīvs fizisks kontakts ir galvenais saturs divu cilvēku attiecībās. Mazulim saikni ar māti (vai citu tuvu aprūpētāju ) nodrošina viņu abu ķermeņi. Tā divu ķermeņu saskarsmē veidojas pieķeršanās, izpaužas gādība un apmierinājums no savstarpējas saskarsmes. Var teikt psihosomatiska partnerība, kas pārsteidzoši sinhronizē viņu ķermeņu ritmus. Bērns izmantojot savu ķermeni sāk saprast savas sajūtas un jūtas attiecībās ar apkārtējo pasauli. Pēc tam kad mazulis sper savus pirmos soļus patstāvības virzienā (separācija), viņa paša ķermeņa daļas (mute, pirksti, āda) un mātes ķermenis (krūtis, mute, rokas) kļūst par pirmajām rotaļlietām un baudas devējiem. Vēlāk masturbējot bērna un pusaudža vecumā šie iespaidi un pārdzīvojumi tiek saistīti ar fantāzijām par vecākiem atceroties ķermenisko saskarsmi. Pieaugušiem pāriem ir nepieciešama tāda pati psihosomatiska partnerība, lai iepazītu un saprastu savas attiecības. Lai veidotos pieķeršanās un patiesa tuvība. Mijiedarbība fizisku attiecību līmenī veido tiltu, ne tikai starp diviem cilvēkiem (divām personībām), bet arī starp ķermeni un psihi katram no viņiem. Šis tilts ļauj cilvēkiem atrisināt (pārstrādāt) vecas problēmas un frustrācijas, kuras parasti īpaši iznāk priekšplānā seksuālajā dzīvē. Seksuālās attiecības ir ne tikai auglīga augsne, lai nostiprinātu pāra vai ģimenes attiecības, bet arī savdabīgs spogulis, kurš atspoguļo katru problēmu pāra vai ģimenes attiecībās. Šis spogulis vai pagātnes konfliktu skatuve izvietojas ģenitālijās un sievietes krūtīs. Penis un vagīna ir diezgan mazi orgāni, bet tie kļūst par skatuvi personiskiem un attiecību konfliktiem. Šis ekrāns (skatuve) ir pārāk mazs, lai parādītu visu bildi. Tāpēc problēmas parādās vienkāršotas vai sabiezinātas. Viens konflikts pārklājas ar citu, kā pankūkas uz šķīvja vai samaisās kā salāti bļodā. Bet īstenībā satur bezgala daudz jūtas un bagātu saturu. Pagātne un aktuālā tagadne sajaucas izpaužoties vienkāršās fiziskās izpausmēs. Piemēram , rodoties vai iztrūkstot seksuālai tieksmei konkrētā situācijā. Lielākai daļai cilvēku dzimumorgānu (ģenitālā) zona ir seksuālā dzīvē dominējošā, ietverot sevī arī maza bērniņa orālos, anālos un pusaudžu gadu pārdzīvojumus un fantāzijas. Sekss tā ir saikne gan ar ārējo pasauli, gan savu iekšējo pasauli. Ar laiku lielai daļai ļaužu sekss kļūst par iekšējas labsajūtas simbolu. Dažkārt šis simboliskais saturs ir pārsteidzošs un paradoksāls.
Devids Šarfs (amerikāņu psihoanalītiķis, kas pārstāv objektu attiecību teorijas piekritējus) uzskata, ka starp daudzām ir trīs universālas seksa simboliskās nozīmes:
1. Sekss simbolizē cīņu par atmiņu saglabāšanu, par labo, gādīgo, mīlošo vecāku, lai noturētu šo tēlu sevī. Par iespēju rūpēties par otru cilvēku un pats saņemtu rūpes.
2. Tai pašā laikā tas simbolizē cīņu pret noraidošā vecāku, kas nerūpējās. Sekss ietver sevī iespēju izturēt un piedot šim senajam noraidošajam vecāku tēlam., par cik paradoksālā kārtā tas ietver sevī tuvības iespēju.
3. Pats galvenais, ka seksā ir iespēja apvienot šos abus pretējos tēlus un iegūt pilnvērtīgu sajūtu, ka cits Tevi mīl un pašam mīlēt citu. Konkrētāk, tā ir iespēja izjust patiesu intīmu tuvību, bez vēsuma un bailēm pazaudēt attiecības.
Veiksmīgs sekss rada gan reālu, gan simbolisku atjaunotni un piepildījumu daudzām fiziskām un emocionālām vajadzībām. Neveiksmīgs sekss savukārt neapmierinātas vajadzības pārdzīvojumu.
Ja pieņem, ka seksuālai dzīvei ir tik varens potenciāls piepildīt cilvēku gan reālā dzīvē, gan simboliskā līmenī, tad cik labai tai būtu jābūt? Lai būtu ko likt pretī konkurencei, cīņai par varu un skaudībai, kas ienāk pāra attiecībās pēc pirmajām pāra attiecību stadijām, kad romantiskās gaidas izbeidzās un rozā brilles tiek noliktas kādas atvilktnes dziļumā. Tas ir brīdis, kad nereti priekšplānā iznāk nepanesamās un traumējošās vecāku rakstura iezīmes, tikai tagad jau savā partnerī.
Pietiekami labs sekss.
Donalds Vinikots (angļu bērnu psihiatrs un psihoanalītiķis) savā laikā ieviesa ,nu jau par hrestomātisku kļuvušu, apzīmējumu „pietiekami laba māte". Tas nozīmē, ka parasta māte rada bērnam adekvātu vidi, kuru mazulis var izmantot un transformēt atbilstoši savām vajadzībām. Mātei nav jābūt ideālai un būt pastāvīgā gatavībā novērst kādas ķibeles rašanās iespējamību. Lielākā daļa mazuļu ar daudz ko paši tiek galā. Protams, ne tik tīrīgi un kārtīgi kā ideālā māte gribētu. Pietiekami labas mātes aprūpē bērns dabūs savu neirotisma un pārdzīvojumu devu. Bet reizē ar to iegūs arī pieredzi pārvarēt grūtības un bieži sasniegs iecerēto. Tāpat bērni nonāks situācijās, kad viņu gribētais nav sasniedzams, bet toties iegūs pieredzi pārvarēt ar to saistīto sāpi (frustrāciju).
Līdzīgi ir ar seksualitāti, tā ir noderīga un sniedz zināmu baudu (brīžus kad laiks bija apstājies) laulībā vai attiecībās. Palīdz pārvarēt konfliktus un frustrējošas situācijas, sniedzot laiku pa laikam to kas ir vajadzīgs un to ko gribās. Tā palīdz pārdzīvot labu un sliktu pieredzi. Seksuālās attiecības ļauj justies pietiekami mīlētiem, lai varētu dot savu mīlestību citiem.
Pietiekami labs sekss ļauj pilnībā izjust partneri un iepazīt savu un partnera distanci attiecībās. Tas palīdz ievērot abiem ērtas robežas. Nereti ilgtermiņa pāra attiecībās un laulībā sākas konflikti, kuru pamatā ir viena partnera vēlme pēc pārmērīgas tuvības. Daudziem par galveno kļūst nevis mērķis kā būt tuvāk, bet gluži otrādi kā saglabāt vai aizsargāt savu teritoriju. Sievietes biežāk mēdz baidīties nokļūt pilnīgā vīrieša varā, bet vīrieši nokļūt zem tupeles (lamatās, aprīti). Dziļas neapzinātas bailes kļūt par sava partnera ķīlnieku rada domu, ka uzturēt distanci ir drošāk. Protams, visbiežāk to pasniedz ar it kā loģiskiem argumentiem vai vēl biežāk vienkārši klusējot notiek distancēšanās. Bieži šādās situācijās partneri saka, ka sekss ir labs, bet sadzīvot ar viņu gan galīgi nevaru. Vai ja bijis ilgāku laiku slikts sekss, vai no tā sākts izvairīties un pāris izgājis seksa terapiju, tad arī seksuālās attiecības būtiski uzlabojas, bet pāra ikdienas saskarsme paliek tikpat neciešama. Tā atklājas, ka izvairīšanās no seksa ir bijusi daļa no aizsargbarjeras pret pārmērīgu tuvību. Bet šo piemēru nevajadzētu vispārināt. Katram konkrētam cilvēkam un pārim viss ir daudz sarežģītāk.
Seksuāls briedums.
Mēs kopumā baidāmies kļūt par to, ko mēs apjaušam savas dzīves labākajos brīžos. (A. Maslovs)
Uzskata, ka cilvēks sasniedz seksuālu briedumu izejot trīs attīstības līmeņus.
1. Apmierinājums.
2. Tuvība.
3. Sadarbība.
Katrā šai līmenī seksuālā attīstība var tikt traucēta. Apmierinājuma līmenī traucējums izpaužas cilvēkam kaut kāda iemesla dēļ nespējot gūt apmierinājumu pat ar sevi. Tuvības līmeņa traucējumi izpaužas nespējot gūt apmierinājumu kopā ar otru cilvēku. Sadarbības līmenī traucējumi izpaužas nespējot kopīgi papūlēties sasniegt baudījumu. Šie simptomi var parādīties jebkurā līmenī. Piemēram, dažas sievietes nejūt orgasmu , tāpēc, ka vienkārši nezin kā baudīt seksu, bet toties spēj izjust tuvību un piestrādāt kopā ar partneri. Citi savukārt protot just baudījumu baidās piedzīvot tuvību vai atvērties otram. Trešie nespēj kopā spēlēties (rotaļāties) un sadarboties. Piemēram, pirmajā līmenī iestrēguši narcisistiski uz sevi vērsti cilvēki kopā aizgāja uz kafejnīcu un pasūtīja vienu porciju saldējuma. Uz saldējuma bija viena zemene. Sieva domāja sevī, ka ja vīrs viņu mīlētu, tad atdotu šo ogu viņai. Vīrs savukārt domāja, ka jā sieva viņu mīlētu, tad viņa negribētu ņemt zemeni sev...
Var teikt, ka ceļš seksuāla brieduma virzienā ved no viena indivīda, pie diviem un tālāk pie trim. Centrālā tēma šai ceļā ir nevis seksuālai tieksmei vai orgasma kvalitātei, bet seksam kā spēles izpausmei dažādos attīstības līmeņos. Citiem vārdiem sakot rotaļāties spēj bērns (cilvēka bērnišķā pieredze), kas jāizved tautās pēc pusaudža gadu izsūtīšanas trimdā.
Seksuāls briedums nav stingri noteikta īpašība, ko cilvēks var iegūt noteiktā savas dzīves posmā. Drīzāk var teikt, ka katram personības attīstības līmenim būs savs seksuālais briedums. Vēl būtiski ir, ka seksuālais briedums var izpausties tikai veidojot attiecības pārī vai ģimenē. Tāpēc mēs varam runāt par zīdaiņa, bērna, pusaudža, jaunieša un pieaugušā seksuālo briedumu. Un katrā attīstības posmā tas būs pilnīgi jauns fenomens, kas bāzēsies uz iepriekšējā attīstībā sakrāto pieredzi. Seksuālo briedumu nevar novērot fiziski un sociāli vienatnē dzīvojošam cilvēkam. Seksuāls briedums izpaužas pāru attiecībās un ģimenes dzīvē. Bet tas, vai cilvēks dzīvo viens , vai pārī (ģimenē) nav pazīme, pēc kuras var vērtēt cilvēka seksuālo briedumu. Nobriedušas seksuālās attiecības ir sasniegums, kura pamatā ir līdzsvars starp indivīdu, viņa iekšējiem objektiem un attiecībām reālajā dzīvē.
Devids Šarfs ir formulējis seksuālā brieduma shēmu, kura ļauj tagadnes attīstības novērtējumā iekļaut elementus no agrīnām objektu attiecībām.
1. Pats agrīnākais nobriešanas līmenis, kas ir saistīts ar seksuālu interesi , rodas kā interese par savu ķermeni , kas rodas pārdzīvojumos primārajās mātes un bērna attiecībās. Cits cilvēks tiek izmantots, lai nodrošinātu masturbāciju (pašapmierināšanos). Vērtība ir tikai attiecībām ar iekšējiem objektiem, kas saplūst ar patību. Pašapmierinājums ir vienīgais vērtības mērs savam veiksmīgumam (laimei), tā kā tas bija attiecībās ar „labu māti" , kura sākumā sev grib ļoti, ļoti maz vai masturbējot. Subjekts grib, lai objekts paliek saplūdis ar viņu, tā izslēdzot risku zaudēt to. Novirzes attīstībā sākas ja šis līmenis paliek par augstāko apmierinājuma virsotni attiecībās. Bet ja tajā neiestrēgst, tad ir dabiska nobriedušu attiecību sastāvdaļa.
2. Otrajam līmenim raksturīga ir seksuāla interese. Tās izcelsme sakņojas agrīnā interesē par māti kā separācijas objektu. Šai līmenī seksuālās aktivitātes mērķis ir tuvība, lai saņemtu no otra atspoguļojošu drošības un baudas sajūtu, apzinoties, ka katrs ir par sevi (separācija ir notikusi). Abpusējs seksuāls apmierinājums nav galvenais mērķis, tas tikai aizsargā drošu un baudu dodošu pieķeršanos. Tā ir normāla viena no sastāvdaļām arī nobriedušās attiecībās. Šo līmeni var uzskatīt par nenobriedušu tikai tad, ja cilvēkam tas ir augstākais baudas sasniegums.
3. Tikai tad, kad cilvēks sasniedz trešo līmeni, kurā seksuāla interese ir saistīta ar edipālām attiecībām. Sadarbība un abpusējs seksuāls apmierinājums ir kļuvis par galveno mērķi. Tai pašā laikā attiecībās paliek vieta pašapmierinājumam un saņemšanai no otra ( agrīnākiem pirmā un otrā līmeņa elementiem). Tikai šai līmenī var pilnībā izpausties seksuālās rotaļas, kas asociējas ar ģenitāliju seksualitāti un apvieno sevī pirmsģenitālo maigumu ar ģenitālo ķermenisko saskarsmi.
4. Sasniedzot ceturto līmeni pāris ir gatavs sadarbojoties sasniegt jaunus mērķus, sublimējot kopējo enerģiju bērnos, darbos, radošā tuvības attīstībā, sadarbībā un pārliecībā par saviem un savas ģimenes spēkiem.
Kā teicis Džons Boulbijs : Pārliecība par saviem spēkiem un pilnvērtīga nobrieduša cilvēka produktivitāte sakņojas drošā pieķeršanās un spējā būt autonomam. Pieaugušo dzīvē seksualitāte spēj atdzīvināt saikni starp indivīda iekšējām figūrām no pagātnes un ģimenes (pagātnes pārdzīvojumiem ), apvienojot daudzus fiziskos un emocionālos attīstības aspektus. Tā dodot iespēju tagadnes dzīvē pārstrādāt senas neatrisinātas lietas un iegūt pagātnē neiegūtas pieredzes. Šāds process nostiprina mīlestības pilnu pieķeršanos primārajiem objektiem neskatoties uz visu pārdzīvoto.
Tiem kas sasnieguši pieauguša cilvēka seksuālu briedumu veiksmīgas seksuālās attiecības sapludina vienā veselumā visas labākās iegūtās pieredzes no zīdaiņa laikiem līdz tagadnei. Tādejādi atjaunojas agrīnā psihosomatiskā partnerība, iekšējie objekti veido reālas attiecības ar ārējo attiecībām. Tad var sākties lielais mīlas stāsts, kas pirmo reizi esot uzplaucis pirms tūkstoš gadiem Ēdenes dārzā vai varbūt pastaigas pa ziedošās paradīzes takām, ko skaista meitene, vārdā Ieva, vienkārši sauc - „dzīve". Tā ir Jūsu izvēle un Jūsu lēmums.


Literatūra:
Dawid E. Scharff, M.D. , The sexual relationship. An object relations view of sex and the family.
J. Bowlby , Attachment and Loss.
Gary F. Kelly Sexuality Today The Human Perspective.
______________________________________________________________

P.S.. no sevis vēl varu piebilst - psihoterapijas procesā JĀSPĒJ tikt gala ar tādu sajūtu, kā FRUSTRĀCIJA - (frustration) jeb vilšanās sajūtām...
p.p.s. frustrācijas, manuprāt, ir viens no it kā "klupšanas akmeņiem" tam, kāpēc maksātspējīgi cilvēki izjūt it kā nepatiku/nespēju uzticēties utaml. negatīvas izjūtas, domājot par psihoterapiju...

Kas tas par spamu? Kāds sakars te seksualitātei?

Jebkurā normalā cilvēkā psihe funkcionē nesaraujamā mijiedarbībā ar ķermeni...

Par spamu runājot - es to saskatu tēmā, t.i., tēmas autora nesakarīgajā un juceklīgajā dažādu problem aprakstā...

Paskaidrošu precīzāk: runa NEiet par seksualitāti, kā kaut ko atsevišķu, bet gan par teorijām, kur VISU teoriju pamatā ir psihoseksuālās teorijas...

Tieši tāpēc apakšā uzrakstīju par frustrāciju un savas domas par to, t.i., ideju, kāpēc daudzi maksātspējīgi cilvēki it kā noliedz ne gluži psihoterapijas, bet psihoterapeitus...

Manuprāt, zives komentārs ir ļoti vietā; daktera raksts arī labs, biju jau lasījusi, bet tagad mazliet varēju par šo to padomāt atkārtoti.

Daudzi psihoterapeiti psiholoģisko problēmu atslēgu saskata seksualitātē; var iet arī tādu ceļu, kāpēc ne.

Piemēram, viena doma ir tāda, ka cilvēks sirgst ar visādām problēmām, ja neļaujas savai seksualitātei, tam, ko viņš šai jomā grib, kas viņam pašam patīk.

Tur bieži pamatā ir puritāniska audzināšana.

Cilvēks vnk baidās no seksa un nevar izveidot vispār nekādas cilvēciskas attiecības.

Piemērs var būt arī homoseksualitāte. Ja cilvēks nevar to pieņemt, ka tāds ir, viņš var sēdēt 4 sienās un vispār nedzīvot dzīvi, tikai turpināt baidīties.

Protams, seksualitāte nav viss, bet pietiekami daudz gan.

:-)

nopērc suni piedzeries un stāsti visu ko gribi
tas ir vienīgais drauggs

aizmirsti
ja gribi lai ārsts tēlo draugu tad paņen prostitūtu un
samaksā viņai viņai lai tēlo draugu
īstenībā viņa tevi labāk sapratīs kā ...trs


:-P

es tev to kā draugs saku
nelien ar saviem puņķiem pie citiem tevi izsmērēs pa
visām avīzēm sevišķi ....tri

tu domā ka tu aizbrauksi uz rīgu un? rīgas daktere zvanīs tavējai
- labdien kolēģe, man te jūsu pacients kas tur bija?
pasmiesies par tevi
aaaa nu atsūtiet slimības vēsturi

un tavs drauga stāsts būs jau divās mapēs
un kad tu kļusi par lembergu vai sleseru to visu nopublicēs

taspats ārsts pārdos tavu stāstu presei
vai arī šeit izberzēs tevi mēs izskaitļosim kurš te ir tāds
200km no rīgas 24g ap aprīla vidu devās pasihidraugu meklēt

un viss
tad labāk aizej uz tirgu un stāsti tur