Visi pārējie nelieniet! Šeit konkrēti gribu zināt citu pieredzi, cik AD ir nomainījuši, lai būtu tas īstais AD, un jēga dzert AD, palielinātu devu 40 mg? Jau dzeru to serotīnu jau 2 gadus nu i kas nekas, ble tikai jāmet klāt visādi mēsli. Un effekts kā jau teicu 2 nedēļas blakus parādības, un effekts 3 mēneši ja dzīvo bez stressa!

Gaidu AD lietotājus un slimos, tikai ne veselos, kā supermenu mad un citus spēcīgos un varošos (ja grib ta var tikai vajag teikt es varu).

rekur ir dīvainis nu kāds varētu psihiatram likties slims
http://www.youtube.com/watch?v=UDW0tLMEv3w

nu un tāds viņš varētu izskatīties pēc ārstēsanas kursa

http://www.youtube.com/watch?v=t1XBLy0jOO4

nu nekas nav mainījies
rezultāts biete un

tāda arī jēga no tiem depresantiem...................

tikai iemesls iepumpēt vasts naudu , runā muļķības, F19 dianoze amerikāņu iznīcinātājs un
iemesls piešūt mapītē un atvērt naudas plūsmu ar valsts kompensēšanu un klients gtavs

rezultāts nauda, fiziska bojāeja un nekas vairāk, būtu pateikuši lai runā kautko citu
citādi nozāļosim un viss ok bet tas nav izdevīgi , nauda nenāk :-0

a vinam tas ir darbs rakstneks fantasts, runā topasu fantastiku ko deputāts pirms vēlēsanām
unvisa diagnoze

Par AD-lietoju ļoti ilgi,dzerti ir dažadi,sākot ar dažādiem tricikliskajiem,tad dažādi jaunāki,vienu laiku dzēru 2 vienlaicīgi,jo bij sūdīgi,nu kopā būs kādi 15 izmēgināti,a par ko tieši stress,neiedarbojas jeb blaknes?
Par spēku un varēšanu-zini,kad esi bedrē,tad ir kā ir,bet citādi-tu esi tas,ko par sevi domā,un tas ir ļoti nopietns apgalvojums. Man agrāk arī bij katastrofāli zems pašvērtējums,tā ka -es zinu ko saku.Un veselība arī ir bijusi stipri slikta,lai neteiktu vēl smagāk.
Kas tev īsti-pēc 2 mēnešiem efekts zūd?Tur kkas cits pie vainas,es amitriptilīnu esu 25 gadus dzēris.Ar nezūdošu efektu.

Nu man sīkie ir apkārt un viņi man rada stressu, uzreiz vajag nomierināties! neko jau sliktu es viņiem negribu, bet kad viņi visi tevi baksta, tad ir vāks, vienu dienu bez nomierinošā un es nespēju sevi kontrolēt, nervi sāk stressot, nejau kaujos, bet krītu par katru sīkumu panikā!

esmu mēģinājis tikai serotīnu, un vienreiz triciklisko, bet pa dienu nāca miegs!

Nu,amitriptilīns ir tricikliskais,viņš ir lēts,nomierina-t.i. no tā nāk miegs drusku,bet vai tev derēs,grūti teikt.Ja nāk miegs,tad tādu var dzert vakarā,variantu jau ir baigi daudz,vienkāršāk varbūt AD un neiroleptiķis.Bet tur tā-neiroleptiķi traucē seksam,t.i.-sanāk baigi ilgi,itkā jau nav slikti...
Nu,bet manuprāt tev psihologiskas problēmas arī stipri daudz-tu sevi zemu vērtē,un varētu būt,ka stress arī no tā liels,vispār,ja stress nav tik spēcīgs,ka viss trīc,tad baigi labi palīdz Calcia-tur kalcijs,magnijs un vēl šis tas,starp citu-ja tie trūkst,tad var uzsprāgt arī ar visiem neiroleptiķiem.Tā ka-varbūt nav slikts variants.
Starp citu,man par amitriptilīnu arī šodien viedoklis labs,jo-nekādas smagās blaknes vispār nebija,ja daudz dzer,tad mute sausa.
A psihologiskas problēmas var ar audiomeditācijām arī likvidēt,vismaz pa velti un arī efektīvi.

Ja seks man vispār no betamaxa pat nestāvēja :)!!!

betamax jau nav sevišķi stiprs,bet viņš hormonus čakarē,bet to dara citi arī,vispār-sekss ir svarīgs,jo-tu baigi sūdīgi jutīsies,ja nestāv.A kā ar citiem neiroleptiķiem?Jeb neesi mēginājis?

Vispār es dažiem esmu ieteicis Calcia un meditācijas,nomierina samērā labi,ja nav pietiekoši-vismaz mazāk zāles jālieto.Jo ja nestāv,tur jau konkrētas problēmas-gan psihologiskas,gan citas,amitriptilīns manuprāt netraucēja.

Visu ko esmu mēģinājis:

Bromazepāms 6mg
Klonazepāms 2mgx2
lexotanils 3mg
AD Elicea, paroxatin, un vēl tur serotīna veidi 20-40mg
xanax 1mg
almaprozalams
Kvetiapīns 25mg x 5
betamax 200mg
Lorafēns 2,5
Truxals 50mg
AD 1 tricikliskais es aizmirsu.
Depakine Chromo 50 mg
Diazepams 5mg gan spricē
Olanzapīns, no kura biju vispār tākā, flegma nesaprtoama, dārzeņa tipa

Nu vot es nēsmu īsti ar tiem neiroleptiķiem draudzējies


Nu es gribētu atļauties aiziet uz to akupunktūru!



Edited 2 time(s). Last edit at 31.03.2013 23:33 by enfuego.

Akupunktūra sanāk dārgi un efekts iestājas pēc ilgāka laika,manuprāt tev jāskatās kas atbilstošāks algai,nu bet ko tu tagad dzer,un kādas problēmas ir? Ja drusku naudiņa ir lieka,tad vitamīnus tomēr der.Tev vairāk depresija jeb trauksme,jeb kas?

Depresija un ja nav nomierinošā tad trauksme

Lietoju
No rīta AD
Pusdienas kautkās vēl AD
Pie vakara Depakine chromo
Un uz nakti nomierinošais romazepāms

Vispār jēgu neredzu tagad it īpaši kad laiku pārmaiņas ir sezoniālās!

Lieta tāda, ka es gribu. tikai dzert neiroleptiķi nevis kaudzēm zāles!



Edited 1 time(s). Last edit at 31.03.2013 23:42 by enfuego.

Ar neiroleptiķi nedabūsi nost depresiju,ja betamax neder,zāļu daudzums jau nu nav arguments,a kas tagad-dārgi sanāk zāles,jeb arī sekss traucēts?

Nu man traucē tas, ka bez nomierinošiem, pārējām zālēm nav jēgas!

A tad tev AD depresiju mazina? Jeb moš depresijas nemaz nav?Un cik tā trauksme ir liela,kā tu viņu varētu aprakstīt?

Man šķiet, enfuego Tev nav pacietības un sadarbības ar dokiem.

AD vispār iedarbojas palēni, paralēli lietojot kādu trankvilizatoru vai Tavā leksikā "nomierinošo". Vismaz man no visām psihotropajām zālēm (esmu lietojusi divus AD, divus neiroleptiķus un kādus divus vai trīs trankvilizatorus dažādās kombinācijās) labāk ir palicis tikai pamazām, bet Tu zāles maini un met nost ļoti ātri, pirms tās Tavās smadzenēs ir "iesēdušās"; tās nav ātras darbības pretsāpju tabletes.

Otrkārt, bez kādiem psiholoģiskiem (pašrocīgiem vai pie speca) pasākumiem Tu nez vai galā tiksi, jo Tu visu laiku esi ļoti nestabils un "mainīgs". Ir vajadzīga kaut kāda izpratne par sevi un par to, ko Tu dari aplami, ka Tev ir šīs sajūtas, jo Tu neesi psihiski slims; ir jāiemācās pazīt un "noķert" situācijas, kurās Tev paliek slikti, apstākļi, no kuriem Tev rodas trauksme; arī sapņi daudz ko pastāsta, jo tie rāda, kas notiek zemapziņā. Var kādu laiku rakstīt dienasgrāmatu; arī tā daudz ko parāda.

Tu aizgāji pie savas bērnības psihiatres, un Jūs abi nospriedāt, ka Tev psihologi nelīdzēs. Man šķiet, tā bija ļoti, ļoti liela muļķība. Turklāt es Tev to jau esmu teikusi apmēram 100 reižu. Tev ir sava doma, ok, Tev uz to ir tiesības.

Bet, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ar Tevi par zālēm spriest ir diezgan bezjēdzīgi, jo madam ir pilnīga taisnība: lai sev palīdzētu ar zālēm, noteikti ir vajadzīga kaut kāda saprašana, ir jāpazīst sevi (ja nepieciešams, jāiepazīst) un nav arī jācer no zālēm neiespējamais. Daudzu ļaužu kļūda ir pārlieku lielās gaidas un cerības no zālēm vien; tas nav reāli, tās ir fantāziijas, kas beidzas ar atkarību no medikamentiem, ar devu palielināšanu un pilnīgu fiasko.

Lielākā daļa darba ir ar bmw pieminēto pašvērtējuma celšanu un tamlīdzīgām lietām. Ir cilvēki, kas paši ar to tiek galā; ja nav naudas, tad par to ir aktīvi jādomā un jāmeklē citu pieredze/ieteikumi vai nu grāmatās, vai netā, vai uzklausot citus cilvēkus; bet man šķiet, ka Tu esi nolēmis, ka esi ļoti slims ar "šizoptiskiem" traucējumiem, un beigta balle, bet tās ir Tevis paša izgudrotas iedomas un priekšstati, kam nav nekāda sakara ar īstenību, bet tie ved Tevi pretī reālai invaliditātei.

Nedrīkst paļauties tikai uz zālēm.

Oi Runcen nu tu atkal mal savu!

Man ar pašvērtējumu viss ir kārtībā, ir problēma ar nerviem kuri nepadodās nekādai kontrolei, un it īpaši kad sākas laika pārmaiņas no ziemas uz pavasari! To ka es bez zālēm nevarēšu, jau ir apstiprinājusi gan psihiatre, narkoloģe no savas pieredzes, narkotikas ir izdarījušas savu, un bez zālēm, nevarēs! To pārliecināja E.paegle, Siguldā, kurai es nēsmu vienīgais narkomāns ar šadiem simptomiem!

Es negribu nekādas tur ticības jogas hujogas, tas vis ir manā gadījumā bezjēdzīgi, es savu panācu, tagad ir jāsamierinās ar sekām, tagad tikai galvenais uzdevums ir atrast, zāles kuras man nav visu laiku jāmaina, bet varu palikt pie viņām.

Satiku vienu tantuku, kura no 27 gadiem, lieto zāļu kombināciju, un izskatījās vesela un priecīga, vinņa noteica;ka ja tu nesamierināsies, ar to ka zāles lieto, tad arī organisms, nesamierināsies!

Runcen redz tev nav pieredzes ar narkotiku sekām un to ārstēšanu, jūs visi esat saslimuši no kautkādiem nervu sabrukumiem!

Par mad pareizību, nepareizību, es neņemos spriest, viņš pēc maniem uzskatiem pats ir slims cilvēks, ar smadzenēm, labi varbūt izārstējās, bet ar neatgrezeniskām sekām, kuras pats uzstver, jeb neuzstver, ka ar viņu viss būtu okei!



Edited 1 time(s). Last edit at 01.04.2013 13:32 by enfuego.

Sūdīga prakse un pieredze tām Tavām narkoloģēm un psihiatrēm...

Nez tik no kurienes es pazīstu bijušos narkomānus, kam nevajag visu laiku zāles... vai viņi no mēness būtu nobraukuši... citi ir arī grāmatas par sevi uzrakstījuši.

Un mad, cik saprotu, ir lietojis daudz niknāk, bet visu laiku bez pārtraukuma zāles nelieto.

Es Tev tikai gribēju pateikt, ka tādas ideālās zāļu kombinācijas nav.

Negribi hujogas – nu tad meklē ideālo kombināciju visu mūžu.

Ir simtiem visādu filozofiju, un katrs var atrast sev pieņemamo; tāpat visas radošās lietas, kas patīk, arī ir fantastiski laba iespēja atveseļoties. Vēl pirms tradicionālās medicīnas rašanās, pirms gadu tūkstošiem, cilvēki atrada veidus, kā sev palīdzēt tieši stresa situācijās, kā palīdzēt "nerviem, kas nepadodas nekādai kontrolei" utt.; varbūt toreiz to tā nesauca, bet tam nav nozīmes. Viņiem gan toreiz bija labāk, jo nekādas narkoloģes vai psihiatres nevarēja tik ļoti saspraust batonus.

Es nekā daudz nezinu par mad, bet viņa ieliktie mūzikas linki ir fantastiski forši; arī radošas nodarbes savā veidā dziedina, viņš vismaz nav ieciklējies uz kaut kādām "ļoti neatgriezeniski sabojātām smadzenēm".

Turklāt es nemaz negribu Tev uzreiz atņemt visas Tavas zāles vai briesmīgi biedēt ar tām, bet vienkārši rosināt, lai Tu padomā arī par citām iespējām, kuras citi cilvēki līdzīgās situācijās veiksmīgi lieto; runa ir par līdzsvaru visās lietās. Bet nu āmen ar Tevi, Tu gribi tikai ideālo zāļu kombināciju – varbūt kāds zina un uzraksta... :)

Starp citu, pat manam nervu sabrukumam tādas ideālas kombinācijas nebija; esmu bijusi turpat, kur Tu – arī cerēju, ka vajag tikai "īstās zāles", bet vai vai kā vīlos, kad sapratu, cik daudz darba pašai jāiegulda. Vot i visa gudrība.

Labi, gaidām pavasari, varbūt visiem paliks kaut mazliet labāk, ko arī novēlu.
Cerams, ka aberz padalīsies ar savām pavasara veselības receptēm :)

A es ticu tikai zālēm, ir zāles esmu super, nav zāles esmu duraks. Nu tad ko tu manā vietā labāk izvelētos, būt durakam? Vai būt cilvēkam?? Cik var dzert to AD, neko nedzeršu nevienu tableti, tikai nomierinošo kautvai 20mg, dienā! Jo ar visām tām kombinācijām, bez nomierinošā, nav nekādas jēēgas. da zinu nāks vasara būs labāk, šis laiks vienmēr, sāpes kaulos un depresņaks.

nu ja.. trankvilim efekts ir momentāls. taka normālām narkām.. tieši tas taču tev patīk. tev losītim bik pacietību vajadzētu nevis tik skriet pēc kaifa...

Enfuego, un tas Tevis pieminētais "tantuks", kurš "no 27 gadiem lieto zāļu kombināciju", dzer tikai trankviļus? :)

Kā tad... :)

Narkoloģijas klīnikā jau Tev gulta tiek sildīta.

Normālis konkrēti pateica.

Ne jau pēc zālēm Tu skrien, bet pēc kaifa... un ar trankviļiem Tu reāli un pakāpeniski kļūsi duraks, jo tie bremzē domāšanu, bet šitā ir vieglāk sevi apmuļķot, ka nekā kaitīga jau nedari, galu galā, taču pie dakteriem pat ej :). Un viņas Tev teica, ka Tev visu mūžu trankviļi būs jādzer, turklāt zirga devās?

Man te viens tāds pazīstams kadrs ir: kādi 20 gadi dzerts fenazepāmiņš un valokordīniņš (kurā ir fenobarbitāliņš ("nekas smags, tikai sirsniņai, kad tā pastreiko" :)), gan ne visai lielās devās lietots, bet čakli un regulāri.

Pajautā cilvim kaut ko, trīsreiz vai pat piecreiz aplaiza lūpas ar mēli, savas 15 min. blisinās kā auns uz jauniem vārtiem un tad vēl pasaka, ka viņam mans sarežģītais jautājums ir jāapdomā vēl vismaz 15–30 min., un tad man kaut kad piezvanīs, bet es tikai pajautāju, kādu maizi atvest :)

Impulsiņi vairs nestaigās pa smadzenītēm. Blenzīsi uz tukšu maizes kasti un nevarēsi saprast: ir maize iekšā vai nav...



Edited 1 time(s). Last edit at 01.04.2013 15:05 by Runcene.

Enfuego
Es tavā vecumā arī ticēju tikai zālēm,un vēl daudz vēlāk arī,reāli es tad noticēju adatu terapijai,vēl vēlāk-psihoterapijai-tai noticēju 8 gadus pēc tam,kad biju pamēginājis psihoterapiju.
Redzi,man iesākumā nenostrādāja autogēnais trenniņš,psihoterapija,bet varu pateikt-visiem iedarbojas,tādiem kā man lēnāk,tas saistīts ar domāšanas īpatnībām.
Tu vispār darītu prātīgāk,ja vairāk klausītu tos,kas ir 100 reizes pieredzējušāki par tevi,jo-es jau teicu-esmu pabijis praktiski visos stāvokļos kur tu,un nepūt,ka tev tik smagas sekas no narkām,visas sekas ir likvidējamas,pilnīgi vai daļēji. Es te laikam neesmu stāstījis visu savu biogrāfiju,un negribas,bet-man ir zudusi atmiņa un atgriezusias,redze tāpat,ja to visu ko vēl nepasaku,saskaitītu kopā-es esmu dzīvs mironis,reāls brīnums,un es vēl mirt netaisos ļoti ilgi.
Neieciklējies uz 1 domu-es ilgi biju ieciklējies,Runcenei savukārt negatīvāka pieredze par vitamīniem,kā man,bet-kopā tās ir daudz vērtīgākas pieredzes nekā visiem Latvijas psihiatriem kopā.
Savulaik bij Latvijā tāds Viktors Rozenbergs,vIņš 2 mēnešu laikā no pilnīgas nespējas gulēt izārstēja līdz tam ka gadu bez zālēm dzīvoju.
ārstiem ir zināšanas bet nav pieredzes.....Par ķīniešu ārsti tas būtu vēl atsevišķs stāsts,kā tad gāja,bet-pieredze dažkārt pat ļoti noder,ja grib kko sev noderīgu atrast.

Vispār psihiatriem ir tāda īpatnība, ka viņi stāsta tikai pozitīvos stāstus ar zālēm; daudziem, it sevišķi gados vecākiem, pietrūkst plašāka redzējuma, jo viņu "karjera" ir pagājusi tikai ar un ap zālēm, cita nekā viņi nav redzējuši; man, piemēram, ģimenes ārste tāda nav – pamazām pa gabaliņam ir pieminējusi visas iespējas, kādas te tauta it bieži piemin.

Psihoterapeiti ir demokrātiskāk domājoši; palīdz cilvēkam saprast un orientēties, kas viņam labāk derētu, iedrošina nebaidīties un pamēģināt utt.; psihiatri maz ņem vērā to, ka cilvēki ir ļoti dažādi, bet šajā procesā tas ir ārkārtīgi būtisks faktors. Un pirmais psihoterapijas mērķis, manuprāt, varētu būt tāds, ka cilvēks iepazīst sevi un to, ko viņš savā dzīvē grib. Pēc tam nākamis solis ir to darīt.

Ir jau tā, ka cilvēks pieķeras un tic tam, kas viņam ir palīdzējis; ja ir palīdzējušas zāles, tad turamies pie tām. Bet nu nav zālēm ilgtermiņā tik foršas prognozes; visas palīgmetodes dod iespēju zāles lietot daudz mazāk, pat ja medikamentus tomēr vajag.

Un tas ir zināms arī par nopietnām fiziskām slimībām; nav jau runa tikai par šo lauciņu, kurā mēs te darbojamies. Dzīvesveids, režīms, domāšana, paika, attieksme pret savu kaiti – ļoti svarīgi faktori visos gadījumos.

Da man vienalga, kautvai neiroleptiķi! Nekādu kaifu es no tā negūstu, vnk nomnierinās nervi un viss, kāds tur kaifs! Un vis un pofig, spēju normāli koncentrēties un pat vēl gudrāks esmu, nu ko tagad vari pateikt, kapē, trankvilis tā palīdz?

runcen ko tad tu pati ēd zāles?

Ja līdz 30 gadiem es neko nesalabošu, tad ar mani viss ir skaidrs, slimoju un riju zāles 2 gadus! Psihoterapeiti ir orķestra pūtēji manos uzskatos, Psihologs, man neko neieskaidros, psihiatri pēc pieredzes varētu piemeklēt zāles, man ar te džeks dzer tikai vienu neiroleptiķi, bet viņam galvā mūzika skan un sliktas domas runā galvā, bet tagad viņam vis ir okei. un viss, jā ir bišku redzams, ka ir darzenītis, bet tas principā pofig!

Man vēl ir ticība, ka adatu un vis[ādas terapijas, palīdzētu, kā arī sanatorijas atveseļošanās, un pīpēšanas atmešana, un ēl veselīgs uzsturs un mierīgs dzīves veids, nevis tā kā man ir tagad sīkās 3 meitas vnk plēš tevi uz pusēm!



Edited 3 time(s). Last edit at 01.04.2013 16:25 by enfuego.

Enfuego,ja man pirms 36 gadiem būtu tādi padomi iedoti,es laikam sen zāles vairs nelietotu,toreiz ar infu un iespējām bij tā vājāk.Kas tu gribi būt?

...jau vienreiz biju uzrakstījis savus piedzīvojumus ar narkologiem...bet vienu atkārtošu vēl reiz...enfuego, speciāli Tev, āzi...par narkologiem... izdomāju - aizkātošu ka es pie smalka narkologa, parunāšu, pazavēršos, novērtēšu, varbūt kko palīdzēs...sīkumos neiedziļināšos, bet tad, kad viņš, izrakstīdams kkādas šaibas, piebilda - tad, kad jums sagribēsies iebāzt sevī nākamo dozu, labāk ieņemiet šīs tabletītes - es sapratu, ka viņš neko nesajēdz no baudvielām...lietotājam lode galvā ir pastāvīgi un neeksistē tāds jēdziens - ja sagribēsies...it sevišķi, ja cieši sēdi uz opiātiem...vēl bija viens gadījums, kad pēc smaga kodiena kādam narkologam pavacāju - vai viņam ir bijis kārtīgs daudznedēļnieks...tad, kad šis ukris pateica, ka nē, bet viņam tāpat viss ir zināms, sapratu, ka meklēt kkādu palīdzību pie šiem te ir bezcerīgi...mūsu kardinālam Pujatam vaicāja - vai esat lasījis da vinči kodu, atbilde bija interesanta - neesmu, bet zinu, ka sūds...paralēles esi spējīgs savilkt???...

...gribi būt slims, esi ar... runcene pareizi pauda - pastāvīga vieta kreizenē Tev jau sagatavota...tikai saklāsi viņu Tu pats ar savām rokām un stulbo galvu...

Nu psihenē, nekādu stressu nebija, nebija par ko uzstraukties, piekrītu, atpūsties tur var. To pašu varētu arī atļauties aizbraukt kādā ceļojumā, un man jau būtu labi, jauni piedzīvojumi, bet atkārtošos, es pagaidām esmu pie ķēdes un bezizejas, kad sīkie paaugsies, tad jau varēšu, neuzstraukties par sīkajiem, un būs mierīgāks, prāts, redz no jūsu skata punkta ir viegli teikt, bet vai jums itāda stressaina vide kā man šaubos!!!

Un mad ja esi nopietns vīrietis tad runā normālu valodu, nevis rādi savu slimību, ka tu ņirdz un visu pārējo, tad es vēl par tavu viedokli padomātu, bet tā kā tu runā nesaprotamā valodā, es nevaru tevi pieņemt, kā normālu!

Un vispār, te nav runa par stulbām smadzenēm, te ir runa, ka es savu nervu sistēmu nevaru apmānīt, tas notiek tik spēcīgi un spontāni, ka nav citu variantu, es jau esmu mēģinājis, teikt nē, nē, nē, viss ir labi, tas ir tikai pa tukšo, nu ja arī jādzer ripas, nu lai tā būtu nu nosprāgšu takš tāpat 50 gados, ja trūkst kautkāda tablete, kas tev palīdz koncentrēties un atgriezsties realitātē, tad lai jau ir tās šaibas. Nu ja jūs varējējāt tad malači, es nevaru nokontrolēt nervus, viņi pilnībā pārņem tevi, un tad atliek vai nu alkohols līz izrubīšanai, vai nu sadzerties zāles! Es jebkurā darba vietā ierodos, un man neviens nevar pateikt, ka esmu stulbs, un brīnās, kā tu tabūji grupu :)

Gribēju piebilst, par veldres ielu, man teica psihiatre Reikere, ka ir tagad iznākušas jaunās oaudzes zāles, un es kad teicu, ka jā jā jaunās paudzes, tāpat tas neizārstēs, ko jūs te man pūtat pīlītes :)



Edited 3 time(s). Last edit at 01.04.2013 17:26 by enfuego.

Enfuego, man nebija gandrīz neviena, kas man kaut ko pateiktu; laikam esam ar bmw apmēram vienos gados, tie laiki informācijas ziņā bija drūmi.

Tagad ir dažādi domājoši dakteri, arī no citām zemēm, žurnāli, profesionāli un populārzinātniski, grāmatas, internets, kur var sastapt pat simtiem cilvēku ar līdzīgu pieredzi, ja vien ir laiks ar to ņemties.

Tu pat nevari iedomāties, kā tas ir: būt ar to visu vienam. Man bija TIKAI tante, kura strādāja psihiatrijā; un man zāles noteikti palīdzēja, viņa mani izpestīja pirmajā krīzē un mazliet arī turpmāk, bet tālākais, ko dakteri (psihiatri) ieteica, nebija tas labākais; kaut kas uz to pusi kā madam.

Es tagad pilnībā nekupēju visas ikdienas raizes ar zālēm, tam tās nav domātas; ja tā dara, tad neattīstās personība, cilvēkam ar kaut ko ir jāiemācās tikt galā arī pašam, citādi visu laiku var palikt ar 27 gadus veca cilvēka domāšanu. Man ir problēmas ar miegu, un es dažkārt lietoju miega līdzekļus (neiroleptiķi) un arī AD. Turklāt es pilnībā neapkaroju zāļu lietošanu, būsi kaut ko pārpratis, tad jau es būtu baigā liekule... Tev vnk filozofija un pieeja zāļu lietošanai ir neveselīga; tāpat Tu skraidi no viena ārsta pie otra un pats nezini, ko gribi.

Bet jauniem cilvēkiem ir lielas iespējas ar psihoterapijas palīdzību izkulties bez zālēm; es tikai gribu ieteikt to, ko zinu, ka tas reāli palīdz, lai nebūtu jāiekuļas tādā bedrē kā man, bet Tu rīkojies, kā zini pats.

Esmu te jau bildusi, ka neārstēta depresija rada citas veselības problēmas, un man tā nebija ārstēta ilgu laiku, jo es reāli negribēju to stulbo padomju psihiatriju, bet tas bija pārāk saasināts uzskats; tagad man ir dažas fiziskās veselības problēmas, piemēram, bīstami augsts asinsspiediens un traucēta sirdsdarbība. Tāpēc es vairs nevaru krīzēs riskēt ar zāļu nedzeršanu. AD man tad stabilizē gandrīz pilnībā visu. Es arī nesaku, ka tā ir vienīgā un visgudrākā pieeja absolūti visiem citiem cilvēkiem, bet pati kopā ar vairākiem dakteriem sev pieņēmu šādu lēmumu.

Psihoterapija ir palīdzējusi saprast stāvokli, kādā esmu un ko savā labā varu darīt, ko vajadzētu mainīt + ļoti daudz dziļi personisku un privātu lietu. Bez psihoterapijas es tagad ēstu vīnogas no tapetēm, jo pirms tās es nekontrolēti ar visām zālēm braucu pilnīgā purvā. Tikai sliktāk un sliktāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 01.04.2013 19:49 by Runcene.

Tad ja jau jūs esat visi ar pieredzi un zināšanām. Tad es laipni lūdzsu padalīties ar informāciju un padiskutēt, kādā noteiktā vietā. Man nav no tā bail.

Tātad gribu satikt:

Mad
bmw
Runcene
Aberz
Gvdk
Lāsēns

Un vēl kuriem ir zināšanas un arī zina kas ir par lietu. Gaidu ierosinājumus, par tikšanos, ja ne tad jūsu rakstītam nav nozīmes, man vaig lai es cilvēku redzu ko viņš runā un ar kādām emocijām, man vaig informācijas apmaiņu! Jo es ticu, to ko redzu, un ko jūtu.

Un nevaig atkal atrunāties, ka man nav laika, man trīc rokas, man nav ceļam, un es tālu dzīvoju. Labi pieņemsim esmu jauns un nezinu daudzko, nu tad satiekamies pamācat mazo, bezsmadzeņu radījumu.


Gaidu ierosinājumus!

Varu iedod draugiem.lv profilu, ja esat tiešām uzsticami cilvēki!

Ja visi baidās, tad varu ar kādu sarunāt vismaz vienu tikties, man vaig redzēt un zināt!

Un ja neviens nepiesakās, tad sanāk, ka man nav stulbas smadzenes, bet gluži otrādi :)


Jā, jā, tagad domājat ko teikt!



Edited 4 time(s). Last edit at 01.04.2013 17:47 by enfuego.

Tu visu laiku domā par tām zālēm. Pie tam ir Lieldienas, vai tad nav nekā cita, par ko domāt? Un tāpēc jau Tu nevari iztikt bez zālēm, jo neko vairāk savā ikdienā bez tām neredzi. Zāles un slimības un nekā nav. Kad Tu sāksi domāt par ko citu, tad Tev slimības mazināsies un arī zāles ar laiku nevajadzēs. Ja nervi sākumā pretosies, tad ar laiku viss atkal nostabilizēsies. Tas ir vienkāršs psiholoģisks apburtais loks. Bet ja Tu koncentrējies uz tām domām par slimībām un zālēm, tad tā ir kā ir, Tu tikai uzturi psiholoģisku spriedzi un nervi nenomierinās. Lai ko psihiatri nesastāstītu, zāles neārstē, tikai atvieglo sajūtas. Ja Tev ir atvieglota dzīve, Tu vari pārstat domāt par savām problēmām un tas Tev ļauj no tām izkļūt, bet, ja Tu to necenties darīt, tad nekas nesanāks. Šis vismaz ir viens no galvenajiem psihoterapijas zelta likumiem - mainīt un sakārtot pacienta domāšanu.

Man te vairāk nav jāstāsta, esmu visu pateicis, neatkārtošos kā pārējie foruma dalībnieki un neauklēšos divus gadus no vietas. Tu gribi satikties un runāt - cik te var runāt nepārtraukti par tām slimībām un zālēm? Tu nespēj vienkārši iztēloties savu dzīvi bez ķīmijas, tas ir tāda ikdienas daļa kā ēdiens Tev - nu ir grūti šo domāšanu atmest, bet Tu pat to nevēlies. Ja agrāk Tev bija narkotikas, tagad Tev ir šīs te "legālās narkotikas" jeb zāles - bet Tev nevajag vispār ķīmiju, tā nav nepieciešamība, lai varētu dzīvot.