Sveiki, ko jūs te domājat ar vārdiem blaknes no zālēm!? Es arī piederu pie tiem kas antidepresantus lieto ilgstošin nu jau vairāk kā 10 gadus, jūtos normāli -dzīvot spējīgi ( bez zālēm nevaru- esmu to sapratusi). Taču nekādas briesmīgās blaknes gan neesmu sajutusi kā te daži raksta, izņemot varbūt pasliktinātu apetīti, bet tas tikai sākumā. Dalieties kādas konkrēti jums ir blaknes ilgtermiņā!?

Es bez narkotikām arī nevaru, esmu to sapratis. Duru to heroīnu vēnā katru dienu. Viss ir kārtībā, galvenais, ka deva uzņemta. Blaknes, par kurām stāsta, neesmu novērojis.

Blaknes - tahikardija (taapeec vienlaikus jaalieto zaales, kas paleenina pulsu), nogurstu aatraak, sliktaaka redze. Nu tas laikam viss.

Lietoju daudz ilgāk,AD ir mainīti,blaknes ļoti minimālas.No AD ilgtermiņa nav īpaši jābaidās.Svars brīžiem lielāks,no dažiem AD,citādi-nekādas.

Grūtāk koku nomest. Paroksetīns vispār ir čempions šajā ziņā.

nu melo runcenes uzdevuma

es runaju ar cilviem kas lieto un vinjiem tapat ir ka es saku
varbut to uzskata par normu nezinu

ai man vienqlga
tirgojiet tos AD
veselam cilvekam mazak konkuerntu

Kurš melo runcenes uzdevumā? :)

Aberz nevar uzrakstīt nevienu postu bez "runcene". Teju vai dīavini :), bet nu neko, uzmanība tomēr ir pievērsta, un vai tad nu sievietei tas var nepatikt :)

Par zāļu blaknēm.

Domāju, ka vienmēr vajag skatīties uz kopīgo tēmu, kur komentārs parādījies. Cik mana pieredze, tik lietošanas sākumā no antidepresanta amitriptilīna un escitaloprama bija miegainība, no escitaloprama baigās žāvas tā, kā pilnīgi žoklis klab; nezināju, kur likties; no sākuma kompleksēju, pēc tam iemācījos žāvāties diskrēti :) Es toreiz pārraku netu un atradu, ka daudziem ir tāpat, tas notiek apmēram divas nedēļas. Ar citiem AD man pieredzes nav.

Esmu jau te teikusi, ka reālajā dzīvē pazīstu cilvēkus, kuri gadiem lieto antidepresantus. Viņi visi strādā, un, uz ielas sastapti, ne ar ko neatšķiras no jebkura cita cilvēka; citiem ir ģimenes un bērni, citiem nav. Diagnozes viņiem ir VD, panikas traucējumi (tautas valodā panikas lēkmes), depresija. Pārsvarā tādi, kas ārstējas no seniem padomju laikiem. Pacienta lomā esmu pazīstama ar psihiatriju no pirmajiem brīvvalsts gadiem, bet tad vēl daudzas lietas bija pa vecam. Psihoterapija tikko sākās.

Manuprāt, lielāks risks ar zālēm ir psiholoģiskais moments, jo zāles palīdz vieglāk tikt ar dzīvi galā; arī ar ikdienas stresu, un cilvēks var nolaisties un sākt vairs nedomāt, kā visu laiku sevi pilnveidot, nobriest. Psihologi saistībā ar zāļu lietotājiem runā par iemācīto bezpalīdzību, kad cilvēks nestrādā ar sevi un garīgi nenobriest, vēl pusmūžā būdams ar bērna domāšanu. Tas bieži noved pir invaliditātes, jo bērns nav strādātājs.

Bet citādi domāju, ka tur nav nekā ļoti bīstama.

Tēma, kurā šis jautājums tika skarts, vairāk bija saistāma ar haloperidolu, kuru lieto tēmas autors. Par to neklusē neviens avots, ka vecie neiroleptiķi dažkārt izraisa aptaukošanos, diabētu un sirdskaites. Bet tas nenotiek vienā dienā, un tāpēc ir risks, bet šizofrēnijas gadījumā šīs zāles daudziem ir vienīgā iespēja vispār dzīvot.

Par antidepresantiem es nekā slikta nevaru teikt, jo man nav tādas pieredzes un arī saskarsmes ar cilvēkiem, kam būtu veselības problēmas AD dēļ. Tās dāmas, ko zinu un jau minēju, slimo apmēram ar to pašu, ar ko citas viņu vecuma dāmas vai neslimo nemaz...

Par depresiju esmu lasījusi ļoti daudz, un realitātē ilgstoša depresija daudz vairāk sagrauj ķermeni (tātad fizisko veselību) nekā AD lietošana.

Mana psihoterapeite, kas ir ārste, kura ir ļoti daudz mācījusies, man teica, ka pēc tā, ko viņa zina, AD ķīmiski var radīt kaitējumu, kas ir krietni mazāks par E vielām. Tātad zināms darbs aknām tur, protams ir. bet var jau padomāt par vitamīniem, sulu kūrēm utt.

Mans tēvs, kuram tagad krietni pāri 80, lieto apmēram 6 dažādus medikamentus dienā, arī miega līdzekli, turklāt viņš ir lietojis medikamentus teju visu mūžu, jo ir hroniska invaliditāti izraisoša slimība no bērnības (fiziska kaite). Es teiktu, ka viņam ir vairāk dukas nekā citiem viņa vienaudžiem, kam nav tādas invaliditātes. Un viņš ļoti vēro savu ķermeni un māk labi ietusēt ar ārstiem; viņš neiet pie nezin kādiem profesoriem, jo tas nav nepieciešams, bet medikamenti viņam līdz šim ir nodrošinājuši cilvēka cienīgu dzīvi līdz šādam vecumam. Ja viņš jūt, ka attiecīgās zāles neder, viņš lūdz citas. Ķīmiskā medicīna tāda ir – ne vienmēr uzreiz var trāpīt.

Es nereklamēju zāles, pasarg' dies', bet ir veselīgi jādomā, kāda katram situācija. Ja zāles vajag, tad nevajadzētu kļūt fanātiskiem. Es ticu, ka šī ir mana vienīgā dzīve, ka citas nebūs, nekādas debesu valstības vai reinkarnācijas. Tāpēc gribu baudīt to, kas man dots.

Aizmirsu vēl piebilst, ka dažiem cilvēkiem no AD var mazliet samazināties sāta sajūta, un tā var viegli "uzēst" liekus kilogramus, bet to var novērst, rūpīgi sekojot visam, ko bāž mutē. Daudzviet minētais svara pieaugums no AD nav nekāda mistiska lieta, to var pats regulēt; no nekā nekas nerodas.

Runcenei paldies par sakarīgo tekstu. Jā, tik tie AD ir dārgi, man mēnesī sanāk ap 25 Ls tās zāles. Man nav nekādas atlaides jo neesmu uzskaitē, bet varbūt nav tik ļoti jābaidas no tās uzskaites? Man paziņa iet pie privātā psihiatra, tas sakombinē zāles un tālāk otrs valsts psihiatres viņai šīs zāles izraksta ar atlaidēm! Vai ir vērts?

Kas Tev draudēs no tās uzskaites? Tu gribi pagūt komandēt zemūdeni? Būt par spiegu? Dienēt armijā vai policijā?

Es šo uzskaiti ikdienā nekādi nejūtu.

Pati arī uz to savulaik izgāju tikai tāpēc, ka bija atlaide. Man bija tāda izvēle: pērku zāles par pilnu maksu + maksāju privātajam psihiatram un pārtraucu psihoterapiju vai turpinu psihoterapiju un tieku pie zālēm par vismazākajiem iespējamiem līdzekļiem (kad man tās bija vajadzīgas).

Turklāt psihiatri paši nemaz nav tik ļoti noskaņoti stigmatizēt pacientu. Ja kāds ir, tad tagad ir visādas Sorosa finansētas psihiatrijas pacientu tiesību aizstāvības organizācijas, un ar tām viņi negrib kasīties un uz šauras takas sastapties.

Daudzi dara tā: pie valsts doka iet izrakstīt ar atlaidi, bet paši "novērojas" pie privātā. Bet arī valsts sistēmā var atrast labus ārstus, tikai nevajag šausmīgi baidīties. Šeku Vijolīte nesen rakstīja, ka ir ļoti apmierināta.

Bet jauniem ļaudīm gan ieteiktu vispirms meklēt psihoterapeitu, nevis sperties uz valsts psihiatrijas kantori. Un ne tikai uzskaites dēļ. Kad jau kaut ko par sevi saproti, tad ir citādi. Valsts psihiatra teiktais neatstāj tādu iespaidu: pilnīgi parasts cilvēks ar savām domām, un man drīkst būt savas, bet sākumā, kad ir atkarīga domāšana un izteikta tendence ļoti akli ticēt ārstam, labāk iet tur, kur ir mūsdienīgāka filozofija, un varbūt vispār iztikt bez zālēm. Jauniem vīriešiem un arī daļai sieviešu karjeru tas tomēr ietekmēt var.

Esmu jau pusmūžā. Braucu ar auto, vai to vēl varēšu? Man domāšana jau sen nostabilizējusies, ,zinu ko varu ko gribu. Tik iedomājos tas varētu būt psiholoģiski smagi iet uz dispanseru... . Kādreiz jaunībā jau biju uzskaitē, pēc tam noņēma.

Šodien esmu daudz runājusi, bet vēl gribēju piebilst vienu domu, kas varbūt noder, ja maina vai tikko sāk lietot antidepresantus un no tā ir ļoti slikti.

Ir viedoklis (medicīnas literatūrā un no ārstiem dzirdētais), ka AD lietošanas sākumā vai maiņas gadījumā paralēli ir vēlams REGULĀRI lietot (pāris ned.) kādu trankvilizatoru (to ir ļoti daudz) vai citu nomierinošo (adaptol, spitomin, ja palīdz, jo tie ir vieglāki, bet nedraud ar atkarību), jo organismam var būt trauksmes reakcija, kad tas sajūt sevī jaunu ķīmiju. Tas gan ir vienkāršots skaidrojums, bet derīgs, ja to laikus ievēro, citādi viens otrs AD lietošanas sākumā pāris nedēļu pavada gultā, no kā dažkārt var izvairīties.

Arī droši vien nav panaceja, bet ir vērts pamēģināt.

Tāpat ir svarīgi sevi nenoskaņot uz bailēm no zālēm, bet mēģināt uz savu situāciju paskatīties cerīgāk un racionālāk. Viegli iesakāms, bet ne tik viegli izpildāms, bet ir vērts censties.



Edited 1 time(s). Last edit at 30.04.2013 15:10 by Runcene.

minija

Psiholoģiski smagi ir redzēt ļoti daudz ļoti slimu cilvēku vienkopus; viņi nepierakstās, nāk, kad grib, rada haosu, kaut ko murmina un kasās par muļķībām, uzvedas kā bērni; tiklīdz viens iznāk no kabineta, visi aiz durvīm sēdoši ceļas augšā un grib tajā vienlaicīgi iekļūt. Nekādas saprašanas par laikiem, rindu, švaki ar pieklājību... Jā, tas mazliet var iekost, bet tas ir pats sliktākais scenārijs, ne vienmēr tā būs, bet dažkārt gadās. Esmu iemācījusies to ignorēt un ņemu līdzi lasāmo. Pierakstos agri no rīta un tikai paņemu receptes. Doka visu +/- par mani zina un saprot, mums ļoti laba sazobe, turklāt atvaļinājumu vai dokas slimības laikā esmu bijusi arī pie citiem, nekā traģiska. Esmu bijusi arī pie tādiem psihiatriem, kuri man nepatīk, bet tad tur vairāk neeju.

Ar depresijas dg. ļauj vadīt auto, bet, ja bažījies, parunā ar savu tagadējo doku.



Edited 1 time(s). Last edit at 30.04.2013 15:06 by Runcene.

Es arī pie valsts doka tikai pēc receptēm. Mans "ārsts" ir psihoterapeits. Pierakstos no rīta agri, lai laikā uz darbu pagūtu. Rindas nav. Man ir sajūta, ka tie kašķīgie un rīta laiku nepierakstās vai arī Ļermontova ielā vienkārši ir mierīgāk.
Mani uzskaite galīgi neuztrauc. Kas attiecas uz autovadīšanu, tad ārsta izziņu man deva bez problēmām.

Ļermontova ielā ir jauki,atsaucīgi un miermīlīgi ārsti...man pat patīk tur iegriezties:)Un dienas stacionārs vispār super:)

Es labaak izveelos zaales un savas smadzenes, nevis zaales + psihoterapeita smadzenes!!

Tak smadzenes ēda psrs laikos,ennfuego,uzkod uz zālēm kādu gurķīti labāk:)))

enfuego Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es labaak izveelos zaales un savas smadzenes,
> nevis zaales + psihoterapeita smadzenes!!


...garām...tur,kā reizi,jāizmanto tikai un vienīgi savas smadzenes...

Tev vispār ir savas smadzenes, ko izmantot? ;D

Enfuego bija domāts šis jautājums, jūs jau sapratāt. Tik nez kāpēc šai forumā neizdodas nocitēt.

...... Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tev vispār ir savas smadzenes, ko izmantot? ;D


Man izdevās citēt :) labs jautājums, tieši par tēmu :), nav offtopic, kas tik ļoti bieži sastopams šajā forumā.

Nu bet ko mums, ļaudīm, teikt un darīt...

Laikam mads ir velti šķiedis laiku, lai izveidotu enfuegusā kauču vienu vienīgu rievu :(

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kurš melo runcenes uzdevumā? :)
>
> Aberz nevar uzrakstīt nevienu postu bez
> "runcene". Teju vai dīavini :), bet nu neko,
> uzmanība tomēr ir pievērsta, un vai tad nu
> sievietei tas var nepatikt :)
>
>

nu re
galvenais ir rezultāts
es panāku vairā pozitīvisma kā psihiatri



Par zāļu blaknēm.
>
> Domāju, ka vienmēr vajag skatīties uz kopīgo
> tēmu, kur komentārs parādījies. Cik mana
> pieredze, tik lietošanas sākumā no
> antidepresanta amitriptilīna un escitaloprama
> bija miegainība, no escitaloprama baigās žāvas
> tā, kā pilnīgi žoklis klab; nezināju, kur
> likties; no sākuma kompleksēju, pēc tam
> iemācījos žāvāties diskrēti :) Es toreiz
> pārraku netu un atradu, ka daudziem ir tāpat,
> tas notiek apmēram divas nedēļas. Ar citiem AD
> man pieredzes nav.

man ADti saistas ar sausu muti, nesviedriem, smaganu pūšanu, zobu krišanu,
nerealitātes sajūtu, nespēju novērtēt svas sajūtas ar reali kds izskaties, nu nofilmēt un
labāk neskatīties.. nu nez ko esu lietojis bet



>
> Esmu jau te teikusi, ka reālajā dzīvē pazīstu
> cilvēkus, kuri gadiem lieto antidepresantus.
> Viņi visi strādā, un, uz ielas sastapti, ne ar
> ko neatšķiras no jebkura cita cilvēka; citiem
> ir ģimenes un bērni, citiem nav. Diagnozes
> viņiem ir VD, panikas traucējumi (tautas valodā
> panikas lēkmes), depresija. Pārsvarā tādi, kas
> ārstējas no seniem padomju laikiem. Pacienta
> lomā esmu pazīstama ar psihiatriju no pirmajiem
> brīvvalsts gadiem, bet tad vēl daudzas lietas
> bija pa vecam. Psihoterapija tikko sākās.
>
nu ta man teica 10g atpakaļ

> Manuprāt, lielāks risks ar zālēm ir
> psiholoģiskais moments, jo zāles palīdz
> vieglāk tikt ar dzīvi galā; arī ar ikdienas
> stresu, un cilvēks var nolaisties un sākt vairs
> nedomāt, kā visu laiku sevi pilnveidot,
> nobriest. Psihologi saistībā ar zāļu
> lietotājiem runā par iemācīto bezpalīdzību,
> kad cilvēks nestrādā ar sevi un garīgi
> nenobriest, vēl pusmūžā būdams ar bērna
> domāšanu. Tas bieži noved pir invaliditātes,
> jo bērns nav strādātājs.
>
nu ja cilvēku māc šaubas ka ar viņu kkas nav kārtībā, tad ar zālēm
šķiet citādi, kamēr tas notiek tikai galvā
dzīvē nekas nemainās

> Bet citādi domāju, ka tur nav nekā ļoti
> bīstama.

nezinu gan, vielas narkotikas itka ari neesit
bistamas, bet?

>
> Tēma, kurā šis jautājums tika skarts, vairāk
> bija saistāma ar haloperidolu, kuru lieto tēmas
> autors. Par to neklusē neviens avots, ka vecie
> neiroleptiķi dažkārt izraisa aptaukošanos,
> diabētu un sirdskaites. Bet tas nenotiek vienā
> dienā, un tāpēc ir risks, bet šizofrēnijas
> gadījumā šīs zāles daudziem ir vienīgā
> iespēja vispār dzīvot.
>

nu ja, un lai dzīvo medicīna

navis kā dzīves kaifa uzlabotāji pārtikas piedevu vietā
ko cenšas iesmērēt katram kas atnācis pie ārsta kļūdas
vai nezināsanas dēl, cerot ka mamma mani nemīl ir šeit risināma
problēma



> Par antidepresantiem es nekā slikta nevaru teikt,
> jo man nav tādas pieredzes un arī saskarsmes ar
> cilvēkiem, kam būtu veselības problēmas AD
> dēļ. Tās dāmas, ko zinu un jau minēju, slimo
> apmēram ar to pašu, ar ko citas viņu vecuma
> dāmas vai neslimo nemaz...
>

nu no akohola jau arī

> Par depresiju esmu lasījusi ļoti daudz, un
> realitātē ilgstoša depresija daudz vairāk
> sagrauj ķermeni (tātad fizisko veselību) nekā
> AD lietošana.
>

depresija ir dziedzeru mazfunkcija asinspiegādes neesamības dēļ
pirmais simptoms, un veselība bojajas nevis no depresijas bet ta ir pirma pazime ka
kkas nav

tapat diabets jau neizraisa kaulu lusanu un redzes probl bet diabetikiem ta ir

> Mana psihoterapeite, kas ir ārste, kura ir ļoti
> daudz mācījusies, man teica, ka pēc tā, ko
> viņa zina, AD ķīmiski var radīt kaitējumu,
> kas ir krietni mazāks par E vielām. Tātad
> zināms darbs aknām tur, protams ir. bet var jau
> padomāt par vitamīniem, sulu kūrēm utt.
>

nu vai viņa pati lieto?
ADti katru gadu jauni un vecie sliktāki, tas tapec ka nav laika izmēgināt, un kad atklājās ka nekam neder
kautko jadara, iztaisa citus un sak mēginat protams ka es pēc šausmām ko esu pārdzīvojis ko redzu
pēc runcenes komenta ar maiguma piesitienu gandrīz pats brīnos ka sākšu ticēt tam ko saka viņa nevis
ko zinu un esu pierezejis

> Mans tēvs, kuram tagad krietni pāri 80, lieto
> apmēram 6 dažādus medikamentus dienā, arī
> miega līdzekli, turklāt viņš ir lietojis
> medikamentus teju visu mūžu, jo ir hroniska
> invaliditāti izraisoša slimība no bērnības
> (fiziska kaite). Es teiktu, ka viņam ir vairāk
> dukas nekā citiem viņa vienaudžiem, kam nav
> tādas invaliditātes.

nu tas ir dopings uzkacata lieta
man māte arī skrēja pa trepēm ka ārsti nevarēja noķert
un sportisti min diennaktim pedaljus

Un viņš ļoti vēro savu
> ķermeni un māk labi ietusēt ar ārstiem; viņš
> neiet pie nezin kādiem profesoriem, jo tas nav
> nepieciešams, bet medikamenti viņam līdz šim
> ir nodrošinājuši cilvēka cienīgu dzīvi līdz
> šādam vecumam. Ja viņš jūt, ka attiecīgās
> zāles neder, viņš lūdz citas. Ķīmiskā
> medicīna tāda ir – ne vienmēr uzreiz var
> trāpīt.
>

forshi


> Es nereklamēju zāles, pasarg' dies', bet ir
> veselīgi jādomā, kāda katram situācija. Ja
> zāles vajag, tad nevajadzētu kļūt
> fanātiskiem. Es ticu, ka šī ir mana vienīgā
> dzīve, ka citas nebūs, nekādas debesu
> valstības vai reinkarnācijas. Tāpēc gribu
> baudīt to, kas man dots.


nu dzīve ir kad zāles netiek lietotas
pārējo atceras kā aaa nu tas bij tas laiks zem zālēm

Zāles ir bizness

var to pētīt un apspēlēt, bet tikunta ir produkts prece un mārketings kas aŗī tiek vekts arvien smalkāk
nu neiznāca iepriekšējās , nu bija slikti cilvēkiem nu izdomāsim citu un sāksim

a reklām nu jā ir jau slikti bet, nemaz tik slikti nav utt

taspats kas narkotikas tikai laals variants
tāpat nakotikas tiek izdomātas tadas pašas tikai ar kautkādu molekulu citā vietā un kas nav klasificētas vēl un nav
pārbaudītas uz siventiņiem

legāļi nelegāli, tāpat izlemj cilvēki kas ir legāli un kas nē
kur ir robeža.... jaunas zāles jauni cilvēki un ... izglītoti ārsti nu... a ko viņiem mēca, kīmiju tācu
un arsts kas visu mūžū ziedojis ķimijai ar tīru sirdi metas palīdzēt civlēkiem nu a kā, nu nesanāca
izdomās citu... viņs tak neko citu nemāk un nauda un zļu ražōtāji, pts tak neražōs a ja nepārdos tik un tik
tad būs tas un tas, psihaitru latvijā ir konkurence utt

bet pacientam ir jadomā, jo pie psihiatra atnāk cilvēks kas ir sgrauts morāli, sašūpojies
nestabils, tāda brīdī cilvēki sabiedrībā nerādaš, atgūst spēkus laukos vai kur bet
tādā stāvoklī ejot pie ārsta kurš piedāvā psihotropas vielas un pārvalda hipnozi ir taspats
ka rindā pie bezdarbnieku pabalsta vai kad ir krīze finanses vai dzīve visvieglāk ir arī
piekrist.... kam
nu tas katram

es te cepos lai cilvēki domā
tadā brīdī jo ir grūti tados apstāklōs reāli novertēt ko ar tevi dara

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Laikam mads ir velti šķiedis laiku, lai
> izveidotu enfuegusā kauču vienu vienīgu rievu
> :(


...vnk salūza sniega lāpsta ar ko veiksmīgi to var izdarīt:)

Tak viena ir-uz pakaļas,a ko vēl var gribēt?:)

blakusparādības ir 1000 variantu, kuru tu gribi dzirdēt?

enfuego vienīgā rieva atkal dod pereboju

...da kādu tur pereboju...vienīgā rieva dala dirsu divās daļās...pa vidu - kas???...sūdu caurums...izdari secinājumus, bumbulīt...

mad nav dabuljis kadu laiku
tads spiediens jutams

mad vnk ir jau tajā vecumā, kad tās lietas ne tik vienkārši notiekās :)