Kāpēc agrāk es darbus varēju darīt visādus, bet pēc saslimšanas es vairs nevaru strādāt, tādu darbu ar kuru esmu neapmirināts, tika tādu darbu, kas man tiešām patīk un der, gan naudas izsteiksmē, gan grūtības pakāpē. Agrāk, es strādāju laukos kartupeļu laukā, bet to nepatiku es tā neizjutu un samierinājos un varēju strādāt. Iestājoties jebkurā darba vietā ir kautkas kas nepatīk, man liekas, ka nav iespējams VD slimniekam atrast darbu kas viņam patiktu, laikam, nauda par velti kabatā nāktu. Smagu darbu varētu strādāt, ja zinātu ka par viņu labi maksā, bet ja pa minimālo , tad es vnk nespēju, tīri psiholo[ģiski izsturēt. Ko darīt, ka nekur nēsmu apmierināts. Jo tiklīdz darbā kautkas nepatīk, t
ā sākas domas, nepatika un koncentrēšanās zudums.

...rakstības stiliņš kā enfuego...

Enfuego, protams...
Laba otmazka, lai varētu slinkot bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Vairs nevaru bez sarkasma.

Eksistenciālis uztraucas, ka es vienmēr kā no grāmatas, bet te nu reāli ir dusmas.

Cik cilvēkam jābūt @#$%, lai gribētos visu mūžu palikt bērna prātā.

Nu neies tak savas gudrās smadzenes mainīt pret psihologa stulbajām...

VD nav nekāda slimība, bet domāšanas modelis.

Saslimis ar VD, jedritvaikociņ... slīīīmmmsss...

Pamēģiniet nodarbināt bērnu... tas pats – ātri apnika.

mazāk domāt..vairāk darīt...
var nebūt enfuego.. vd šis ir tipiski. iedomājušies, ka baigi slimi un auzas ir, neko vairs nevar.

ak jā.. un kas vel svarīgi - dzīvē nu ļoooti cietuši nabadziņi :))



Edited 1 time(s). Last edit at 14.05.2013 14:25 by normālis.

ei dirst mad esmu viesnīcā, kamēr tu te smirdi.