Zinu, ka ir cilveeki, kuri izmanto visaadas metodikas pashmaaciibas celjaa, lai atbriivotos no visaadas nevajadziigas drazas galvaaa. Jautaajums vai shejienieshi ir kaut ko liiidziigu BSFF vai Turbo-suslik`am (krievu-val) meegjinaajushi? Kaadas atsauksmes?
Tagad vienkaarshi esmu laikam pilniibaa samierinaajies, ka man ir loti daudz nevajadziigu tarakaanu galvaa, kuri ir pilniigi nevajadziigi, kuri traucee baudiit dziivi un pilnveertiigi NORMAALI attiistiities.

Jā,daru to pēdējos 3 mēnešus,atsāku pēc kādu 2,5 gadu pārtraukuma,šoreiz ar lielāku pārliecību.Atsauksmes-no manas puses ļoti labas.Piemēram-man bij tāda problēma kā piedot citiem,domāju,ka vajadzēs ļoti ilgu laiku,varbūt 2 gadus,taču pietika ar mēnesi.Tagad turpinu....man nav zems pašvērtējums,vai kkas cits,vnk-es dēļ nepiedošanas biju kļuvis ļoti kareivīgs,negatīvs,tagad tas ir radikāli mainījies.
Vispār to var katrs.Ja interesē vairāk,uzraksti savu e pastu,varu kko ieteikt,arī aizsūtīt....

oi, man tur ir daudz daudz smagaakas probleemas :) saakot ar visaadaam sociaalaam fobijaam utt :)
kaadu metodiku Tu izmantoji?

Nu,vai Tev ir smagāk,to grūti spriest,katram savas problēmas liekas smagas un nav ticības,ka tās var atrisināt.Es klausos audio-meditācijas,afirmācijas,mantru mūziku,sevišķi-Deva Premal,baigi labā,no fobijām vienam -otram esmu palīdzējis tikt vaļā.Klausos Siņeļņikovu,Svijašu,Gadecki,Pravdinu.
Būtība tāda,manā skatījumā,ka nedrīkst krāmēt zemapziņā iekšā jaunus uzstādījumus,kamēr tā nav attīrīta.Un man liekas,ka fobijas nepavisam nav problēma,varētu būt,ka tur summējas nepatika pret sevi un bailes,zems pašvērtējums,tas pats citās proporcijās varētu dot kko citu.Es to visu saistu ar austrumu filozofiju.jo ir zināma pieredze tajā,10 mēnešus ārstējos pie ķīniešu ārstes,daudz lasīju un turpinu.Varētu būt,ka Tev palīdzība no malas drusku derētu.Bet domāju,ka visam būtu jāizdodas.

Atbrīvoties no tarakāniem galvā? Elementāri. Ņem vienu kārtīgu droboviku, stobru bāž mutē iekšā un tik pīspīž tõ põdziņ. Visi tarakāni tiks izpidžināti un paliks tīra galva, nu vismaz tas kas būs palicis pāri no tās.

Eksistenciāli.Te ir piedāvājums iet(strādāt) par Borneo salas gubernatoru.Negribi? :D

jokains forums :) Kaada jeega no foruma, ja uz jautaajumu tiek atbildeets ar ljevaam padj*bkaam? :)

Atbildes ir dažādas,tāpat kā cilvēki,Tu raksti sadaļā psih slimības,tad nu pieņem cilvēkus tādus kādi viņi ir un neapvainojies.Ja vēlies-pastāsti kas Tev galvā īsti ir utt,Tev taču ir iespēja rakstīt un saņemt atbildes,gan jau vēl kāds uzradīsies.Ja kāds ieraksts nepatīk-nelasi vai neņem galvā.Ja liekas,ka Tev ir daudz smagāk-tad zini,ka es jau 36 gadus dzīvoju uz zālēm,bet tāpat ceru paākt radikālu uzlabojumu tā pamazām.Jo kā sekas tam kas galvā ir depresija un pasmags bezmiegs.Nesaku,ka man būtu kas ļoti slikts,es tieku galā lieliski.....Kā Tu?

Bembi.Cik Tev gadu.Kādas zāles lieto?

Nu redzi. Man lielu probleemu sagaadaa iziet cilveekos, rada lielu diskomfortu. Par domu, ka jaaiet uz kkaadu lielveikalu un kaut ko nopirkt, jau paliek nelabi. Bez alkohola pavisam noteikti nevareetu aiziet uz kaut kaadu naktsklubu. Ja ir kaut kaads pasaakums uz kuru zinu ka ieshu, pirms vinja saakas nedroshiibas sajuuuta, trauksmes sajuuta, kuru alkohols paliidz nonjemt. Lielu diskomfortu rada sazinaashanaas ar meiteneem, taapeec arii tur ir probleemas.. Paaraak daudz arii domaaju, ko citi par mani domaaa, taapeec rodas visaadas bremzes dziivee. Apstaaklju mainja ljoti nepatiik. Pierodu pie rutiinas. Par domu, ka vareetu iet mekleet jaunu darbu paliek nelabi. Nejau taapeec, ka negribeetu straadaat, bet taapeec, ka kkas jauns. Ko padomaas par mani citi darbinieki, darba deveejs utt. Ljoti daudz robezhu dziivee..

Es ieteiktu psihoterapeitu, tradicionālu un klasisku, ir daudz skolu, ne NLP, bet sarunu terapiju.

Tev ļoti derētu sevi iepazīt, un Tu atklātu daudzas ļoti interesantas lietas, kas nodrošinātu Tevi ar resursiem, kuri Tevī ir, bet kuriem Tu pagaidām pats netiec klāt.

To iesaku tāpēc, ka uzskatu par visefektīvāko, jo tas ir apzināts process, saskare un iepazīšanās ar savu zemapziņu. Citas metodes, protams, arī nav sliktas, ja vien palīdz, bet daudz par to nezināšu teikt.

Psihoterapija ir iespējama katram cilvēkam, kam ir kaut viduvējs izglītības līmenis un interese par savu iekšējo pasauli, spēja domāt, analizēt un arī ieraudzīt sevī nevēlamas īpašības, kas traucē.

Turklāt psihoterapija uzliek cilvēku uz nekad nebeidzamas attīstības ceļa, Tev visu laiku saglabāsies interese par sevi, un Tu spēsi rezultatīvi augt, attīstīties un sasniegt to, ko gribi, visu mūžu arī pēc psihoterapijas.

Tu noteikti atradīsi savu problēmu cēloņus gluži apzinātā veidā un zemapziņa sakārtosies, nebūs tā haosa.

Tu vareetu kko nedaudz siikaak uzrakstiit, kas tas NLP iisti ir? Jo esmu redzeejis, ka cilveeki sajuusminas par to lietu.
Runaajot par pashizaugsmi, man taa pastaav arii bez psihoterapeita. Ir izlasiitas daudz graamatas un apstaaties nenaak ne praataa, jo intereseee.

Par NLP var tiešām ļoti daudz izlasīt netā, teorētiski es nekā labāka nepateikšu, bet tā ir viņu pašu pozīcija; un tā īsti to var izjust pamēģinot, bet manā izpratnē tā ir apziņas kontrole, suņu dresūra, situācija, kur terapeits ir virs Tevis, nevis horizontāli vienā līmenī, kā tas ir dzīlu/sarunu terapijās.

Pēc savas pieredzes teiktu, ka grāmatas ir tāds process, kur Tu ej tik tālu, cik gribi, pat ja ir motivācija. Esmu liela grāmatu draudzene un arī biju daudz izlasījusi, bet nekur nav aprakstīta tieši mana situāciija un tieši mans dzīvesstāsts.

Man arī ir bijusi, teiksim tā, viegla sociālā fobija, bet neviena grāmata nelīdzēja.

Lai tiktu galā ar bailēm no sociāliem kontaktiem, ir jāieiet šajā baiļu zonā, kas nav nekas patīkams, un tad ir labi, ja ir profesionāla cilvēka emocionālais atbalsts. Es jau nesaku, varbūt kāds ir tāds varonis, ka var pats, bet, kaut arī Tu gribi tikt vaļā no saviem tarakāniem ar prātu, katram cilvēkam viņi ir arī mīļi, tāpēc var uzplaiksnīt bailes un nedrošība.

paldies par atbildeem!

Suslik. Tu jau ar uzdevi savu jautājumu, it kā tā psihes problēmas būtu tik vienkāršas kā zobu sāpes, kur būtu vienkāršs risinājums- aizej sablombē vai izrauj to zobu. Gribi konkrētu, ātru un vieglu risinājumu lai Tev pasniedz, uzreiz gatavu, kā Makdonaldā? Nu tad lūk, es tev ieteicu pilnīgi sakarīgu un vieglu risnājumu visiem Taviem tarakāniem.

Kur es prasiju vieglu risinaajumu manaam probleemaam, mister atjautiiba?

Internets ir bišku lielāks par so mazo forumiņu, mister aizvainotais.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Par NLP var tiešām ļoti daudz izlasīt netā,
> teorētiski es nekā labāka nepateikšu, bet tā
> ir viņu pašu pozīcija; un tā īsti to var
> izjust pamēģinot, bet manā izpratnē tā ir
> apziņas kontrole, suņu dresūra, situācija, kur
> terapeits ir virs Tevis, nevis horizontāli vienā
> līmenī, kā tas ir dzīlu/sarunu terapijās.
>
> Pēc savas pieredzes teiktu, ka grāmatas ir tāds
> process, kur Tu ej tik tālu, cik gribi, pat ja ir
> motivācija. Esmu liela grāmatu draudzene un arī
> biju daudz izlasījusi, bet nekur nav aprakstīta
> tieši mana situāciija un tieši mans
> dzīvesstāsts.
>
> Man arī ir bijusi, teiksim tā, viegla sociālā
> fobija, bet neviena grāmata nelīdzēja.
>
> Lai tiktu galā ar bailēm no sociāliem
> kontaktiem, ir jāieiet šajā baiļu zonā, kas
> nav nekas patīkams, un tad ir labi, ja ir
> profesionāla cilvēka emocionālais atbalsts. Es
> jau nesaku, varbūt kāds ir tāds varonis, ka var
> pats, bet, kaut arī Tu gribi tikt vaļā no
> saviem tarakāniem ar prātu, katram cilvēkam
> viņi ir arī mīļi, tāpēc var uzplaiksnīt
> bailes un nedrošība.

Ir jau logiski,ka mediķis iesaka to,kas ir sertificēts,pārbaudīts un drošs,bet-arī par NLP nevar dot viennozīmīgu vērtējumu,ka tā ir nedroša vai pat bīstama,jo visas šīs lietas ir līdzīgas grāmatām-izlasu un pamēginu.NLP ir dažadi novirzieni un nianses,bet-tā nav ārstniecības metode,jo neiet runa par slimiem cilvjiem,un NLP neattīra zemapziņu,vnk-uzliek virsū kko jaunu.

Lāsēns♥ Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bembi.Cik Tev gadu.Kādas zāles lieto?


Man 51,patreiz lietoju kvetiapīnu 50 mg,fenazepāmu 1mg,escitalopramu 20mg un amitriprilīnu-100mg,miega problēmas pamazām mazinās,pēc tam kad pagājušā gada vasaras beigās krasi saasinājās,kas tev interesēja?

Vēl lietoju vitamīnus,kalciju un magniju,abus pēdējos-samērā daudz,lai mazāk trankviļus lietotu,kalciju un magniju-vidēji dienas devu līdz trīskāršu,pēc paša ieskatiem.

bmw

Tam nav nekāda sakara ar medicīnu, jo vienā no 2 Latvijas psihoterapeitu asociācijām ir gandrīz tikai nemediķi, kas pēc otras augstākās (psiholoģija, pedagoģija, teoloģija) ir mācījušies psihoterapiju. Kā jau minēju, tur ir arī daudz skolu un daudz virzienu, kuras savstarpēji viena otru atzīst, jo visas ir dzīļu terapijas.

"Nedzīļu" terapijas kā NLP maksā apmēram to pašu, bet ir ar īslaicīgiem rezultātiem.
Un ir arī pietiekami daudz info par riskiem, jo dzīļu terapeiti labi pazīst savu psihi, tā ir daļa no mācību procesa, jo psihe ir viņu darba instruments, bet NLP speciem tas nav prasīts. Trešais aspekts ir tāds, ka cilvēkam ar psihozes riskiem viņa reāli var būt bīstama. Gudri meditāciju skolotāji arī uzmanās ar tādiem skolniekiem, jo sastapšanās ar savu zemapziņu dažiem cilvēkiem ir pārāk grūts pasākums, kur ir vēlama emocionālā aizmugure laba psihes izpratēja personā.

Psihoterapeita sertifikācija, piemēram, nozīmē to pašu, ko skursteņslauķa amata meistars – citi kolēģi ir atzinuši, kas šis konkrētais ir prasmīgs sava amata pratējs. Šīm psihoterapijām, par ko es te runāju, vispār nav nekāda sakara ar medicīnu, jo medicīnas augstskolās pamatkursā to nemāca.

NLP ir ļoti daudz virzienu, jā, un viņi viens otru ļoti apkaro un neatzīst, jo citi mācās nopietnāk, citi paviršāk.
Vienkārši nav gudri atdot savu psihi nedrošās rokās.

Tagad, kopš ir parādījusies pozitronu emisijas tomogrāfija, dzīļu terapeitu klietni brīvprātīgā kārtā ir skenēti, un ir atzīts, ka ar šo metodi ir iespējams panākt progresu cilvēka smadzeņu darbībā. Ar to nodarbojas neirozinātne, kas ir ļoti daudzas zinātnes kopā, bet NLP atkal ir nomukuši malā un apvainojušies.

Es nesaku, ka visas NLP metodes ir sliktas, bet viņiem ir švakas teorijas un vāja terapijas/pieredzes noturība.

Un, tā kā mani ceļi ir saveduši kopā ar psihoanalītiķi, tad mans pilnīgi personiskais viedoklis ir tāds, ka NLP, salīdzinot ar psihoanalīzi vai psihoanalītisko terapiju, ir tik īslaicīga lieta un tik pavirša, ka nav vērts.

Runcene
Es jau te nevienu neagitēju par NLP,jo-tā ir metode ko apgūst pārdevēji,specdienestu darbinnieki...Un nav domāta nervu problēmu gadījumos.
Metožu ir daudz,NLP ir viena no tām,ir ķīniešu iekšejais smaids,daudz dažādu austrumu mācību,jā-attīrot zemapziņu,var nosvārstīties emocijas tā īsti un radikāli,es tāpēc bieži pieminu palīdzību no malas.
Tomēr-visas metodes nav NLP.Un kā jau ar daudz ko,katram pašam ir jāizvērtē,kas forumā ir ieteikts,darbs ar zemapziņu nes riskus,bet-tāpat ir ar daudz ko,ne visu var pieņemt tā nekritiski.
Es samērā bieži saku,ka der mājiniekus pabrīdināt,ja sāk kādu no šīm metodēm,jo-arī ejot pie psihoterapeita,tas pats var notikt,un cilvēks bieži tajā brīdī ir viens,jā-psihoterapeits ir brīdinājis....
Redzi-vnk ir cilvēki,kas līdzīgi kā es,mēgina paši,uzņemoties visu risku un atbildību uz sevi,sportā arī var gūt traumu un nosisties arī var,arī iela jāpāriet pareizi,tā varbūt ir mūsdienu tendence-mēgināt no visa pasargāt,par visu brīdināt,bet dzīvē tā nesanāk.
Domāju,ka īslaicīgie rezultāti ir skaidrojami ar to,ka problēmas zemapziņā paliek,tās nav ne atpazītas,ne risinātas,bet-ja kāds tam pieiet nopietni,tad to var izdarīt.
Personīgi es psihoterapiju uzskatu par pārāk lēnu metodi,bet-tas ir mans viedoklis.
Attiecībā uz to,vai tā ir medicīna-pacientam viss,kas atgriež zaudēto veselību,asociējas ar medicīnu,īpaši neiedziļinoties,es būtībā nesaprotu,kapēc jāuzsver,ka tā nav medicīna.
Starp citu-arī adatu terapijai efekts nav paliekošs,tā ir jāatkārto,jo-te viss reducējas uz zemapziņu-ja tā netiek sakārtota,tas problēmas atgriežas,vienalga ar kādu metodi ir dabūtas prom.
Bet virknē gadījumu-piemēram-zems pašvērtējums utml.ļoti neslikti var iztikt bez psihoterapeita,ja cilvēks pats lasa,un zin ko dara.

Es uzsvēru, ka nav medicīna tāpēc, ka Tu teici, ka es kā mediķis runāju par sertifikāciju. Tā ir vnk pieeja, kad cits citu atzīst, un tas tad ir samērā droši, tā ir ļoti daudzās jomās, tāpēc pieminēju skursteņslauķi.

Un uz medicīnu cilvēki visbiežāk raugās kā uz pasākumu no augšas, bet psihoterapija ir vairāk salīdzināma ar treniņu, kad ir sportists un treneris.

Bet ko teikt vai neteikt ģimenei ir diezgan interesanta un pretrunīga tēma, jo dažkārt, piem., kontrolējoši vecāki negrib, ka viņu pat pieaugušie bērni iet pie psihoterapeita, jo viņi var kļūt neatkarīgi, un ko tad? :)

Ja paliek slikti, ar psihoterapeitu parasti var sarunāt papildu vizīti.

Šitais forums irpalicis saādāks, āda sajūta, kakāds pelna tomēr naudu par šo te!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Varbūt Eksistenciālis kaut ko pelna,šim tak par velti grādīgo taču nedod! Jeb dod :D

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es uzsvēru, ka nav medicīna tāpēc, ka Tu
> teici, ka es kā mediķis runāju par
> sertifikāciju. Tā ir vnk pieeja, kad cits citu
> atzīst, un tas tad ir samērā droši, tā ir
> ļoti daudzās jomās, tāpēc pieminēju
> skursteņslauķi.
>
> Un uz medicīnu cilvēki visbiežāk raugās kā
> uz pasākumu no augšas, bet psihoterapija ir
> vairāk salīdzināma ar treniņu, kad ir
> sportists un treneris.
>
> Bet ko teikt vai neteikt ģimenei ir diezgan
> interesanta un pretrunīga tēma, jo dažkārt,
> piem., kontrolējoši vecāki negrib, ka viņu pat
> pieaugušie bērni iet pie psihoterapeita, jo
> viņi var kļūt neatkarīgi, un ko tad? :)
>
> Ja paliek slikti, ar psihoterapeitu parasti var
> sarunāt papildu vizīti.


Man gan drusku labāk patiktu,ka to uzskatītu par medicīnas nozari,jo-man tas asociējas ar manu veselību,bez tam-ar ko tad mācītājs ir sliktāks par psihoterapeitu? Sanāk,ka psihoterapeits tāpat nedod nekādas garantijas kā jebkura cilvēka pašdarbība.
Par to papildus vizīti-tas nav īpašī nopietns arguments,jo arī man,klausoties audio,emocijas ir tā nosvārstījušās,ka papildus vizīte-līdz tai vēl jātiek,un ne tikai man,arī citiem.Kad es gāju pie psihoterapeita,viņš teica-var būt sliktāk...un viss,emocijas nevajagot savaldīt.
Bet ne papildus vizīte,ne saprašana,ka var būt sliktāk,nedod garantiju,ka kāds negribēs griezt vēnas,parasti tad arī runāt vai vizīti nevēlas,secinājums-drošība nav augstāka,izņemot vieglus gadījumus,bet-tad jau vairāk ir runa nevis par drošību,bet pacienta komfortu.
Lai arī kā-manuprāt tas tikai apsveicami,ka cilvēki meklē risinājumus un ir gatavi kko mēgināt.
A par sertifikāciju-sanāk,ka Latvijā nav psihoterapeitu ar zinātnisku grādu,tātad-nevar teikt,ka konkrētais psihoterapeits ir apmācīts līdzīgi ārstam-ka viņu mācījis kāds ar augstāku izglītību,principā-es varētu nodibināt 3. asociāciju,nekritizēt citus,un vienoties,ka tieku atzīts,jeb-tieku atzīts savu draugu lokā.
Tomēr-tāda sertifikācija neizklausās ļoti nopietni,ja tā godīgi teikt..... nu nav nopietnāk,kā mācītāju izglītības dokuments baptistiem..Tiem ir magistri un doktori....
Es te nevienu negribu kritizēt,vnk-man simpatizē cilvēki,kas paši gatavi cīnīties un meklēt risinājumus.

Zinātniskam grādam psihoterapijā nav lielas nozīmes, jo tā ir praktiska profesija, savā ziņā amats; starp psihoterapeitiem Latvijā gan ir zinātņu doktori (tad parasti viņi ir arī mācībspēki augstskolās), turklāt viņiem ir jābūt vismaz maģistriem humanitārajās zinātnēs vai ārstiem (ārsta grāds ir pielīdzināts maģistram). Uz šīs izglītības pamata tad var būvēt nākamo – psihoterapeita.

Psihoterapeita izglītību iegūst jau citā augstskolā, kas katram virzienam (psihoterapijas skolai) ir sava.

Lielākā daļa Latvijas psihoterapeitu ir mācījušies ārzemēs un viņiem ir ārzemēs derīgi sertifikāti; zinu vienu otru, kas ir emigrējis, un viņam tur ir visas tiesības praktizēt. Vismaz tie, kas ir šajos divos sarakstos (www.psihoterapija.lv un www.arstipsihoterapeiti.lv), Eiropas līmenī formāli ir "droši".

Latvijā Rīgas Stradiņa Universitātē rezidentūrā sagatavo ārstus psihoterapeitus, tas ir psihodinamiskais virziens. Ja ļoti gribas, lai psihoterapeita pamatizglītība ir ārsts, tad var iet pie kāda no viņiem.

Bet viss pasākums ir paša rokās, tur ir daudz personiskās atbildības nianšu, un tas nebūt nav vienkārši.

Protams arī, ka ar daudziem sliktumiem ir pašam jātiek galā, bet ir citi varianti, galējos gadījumos tablete vai krīzes tālruņi, jo dažkārt vajag tikai parastu sarunu. Kaut kas uzpeld, un pļurkt – paliek slikti.

Nu,labi,par izglītību es nezināju tik sīki,bet tablete vai krīzes centra tālrunis der arī pašdarbības gadījumā,pie kam-tieši tādā pašā mērā.Un personīgā atbildība-tas jau ir tas,kas ir vajadzīgs,neviens jau nevedīs pie psihoterapeita aiz rociņas un nekakinās kā mazu bērnu,cilvēki bieži ir situācijās,kad pašam jācīnās.
Es psihoterapiju pārsvarā atzīstu grūtākiem gadījumiem,vardarbības upuriem,ļoti jauniem utml.,kad paša iniciatīvu un atbildību grūtāk prasīt.Un tādu ir pietiekami daudz.
Bet-ja cilvis saprot kas ir problēma,ir gatavs risināt-apsveicami.Tādi parasti sasniedz kaut ko vairāk.

Hei, bet dzīve jau arī nav taisna līnija ar nemainīgu un pilnībā nesatricināmu dvēseles stāvokli...
Psihoterapeitu tēls jau arī ir tikai tāda maska, bet noderīga gan... :)

Es nemaz nezinu,vai maska un vai tēls,noderīga-protams,ja nav saprotams,no kura gala problēmu risināt,un daudzos citos gadījumos.A kā reiz par to taisno līniju-ja cilvis iemācās pats sev palīdzēt,tad spēs to izdarīt arī tad,kad psihoterapeits nebūs sasniedzams.
Vnk-pašdarbība ir riskantāka,bet cilvēkam ar mugurkaulu-dažkārt ļoti noderīga lieta.Daudzas alternatīvgas tāpat neviens neiesaka,pašam jāmeklē,jāmēgina.....