Sveika, Runcene! Tā kā Tu šajā forumā man liecies vissakarīgākā,un visprātīgākā tāpēc vēršos pie Tevis! Vēlos dzirdēt tavu viedokli....
Lieta sekojoša!! Atrodos ārzemēs vairāk kā gadu, un izskatās, ka kādu ilgāku laiku arī te uzkavēšos!
Man ir smaga atkarība no Lexotanīla, kādi desmit gadi būs! Lietoju uz nakti lai aizmigtu 6-12mg! Ārsts (psihiatrs) pie kura es šeit eju, mani ir nosūtījis ārstēties slimnīcā! Viņš apgalvo, ka tā būs labāk un ātrāk tikt no tā vaļā.
Problēmu rada tas , ka mana angļu val nav diez ko izcila, tamdēļ nevaru tā brīvi izrunāties ar viņu, lai saprastu, kas ir tas knifs kāpēc uz slimnīcu?? Uz manu jautājumu kāpēc nevar tāpat pie viņa ejot, viņš atsaka ka tā būs labāk! Piedod, ka tā nesakarīgi, bet domu Tu saprati! Ko man tur darīs tai slimnīcā? Man drusku bail!
Liels paldies Tev iepriekš!
D



Edited 1 time(s). Last edit at 23.09.2013 00:00 by Runcene.

Rakstu pavisam citā sakarā,arī-vairāk par e pasta adresu došanu-varbūt-tā kā Runcene uztraucās par e pasta adrešu pieejamību,tad kaut ko vajadzētu darīt ar saitu-jo te e pasta adreses pa pilnam...nekopēšu šo te iekšā,bet tomēr....variants ir-par to vispār neuztraukties un nevienu nebaidīt vai-nodrošināt to lai e pasta adreses nebūtu redzamas,Dina,neņem īpāsi vērā šo manu ierakstu.

...tā kā runcene vēl nav te ielīdusi, izteikšu savus spriedelējumus...no sākuma viens jautājums - motīvs, kāpēc esi nolēmis/usi beigt rīt lexotanilu???...ja netraucē, kāpēc jāmoka sevi???...ja traucē, tad cita lieta...ja pietiekmi spēcīga motivācija, tad pielikt punktu ir kā divus pirkstus apmīzt...vnk nerīt...OK, kādu laiku staigāsi kā ar slapju lupatu dabūjusi, roķeles mazliet pagriezīs, bet citādi - viegla saaukstēšanās izjūtas...nekas traks...

...nja...slimnīcā neko citu nedarīs..pat neliks pie sistēmas...tikai sačakarēsi sev kādu laiku, bezmērķīgi nosisdams/a laiku pie baltsvārčiem...

...kāpēc iespraužos pirms runcenes???...tāpēc, ka pats esmu sēdējis gan uz kloņa, gan lexotanila, gan citām, nopietnākām baudvielām...un nekas...dzīvs...tāpēc ka dzīvoju ar apziņu - gribu - riju, negribu - neriju...būs vēlme - duršos un dzeršu...nebūs - dzīvošu ar skaidru galvu...un tā - laikam jau 14 gadi, kā nav pohas...tikpat daudz gadu - nav jāslēpj rokas, celiņi no vēnam pazuduši...gan reizē ar vēnām...laiku pa laikam uzsēžos uz lexotanila, tikpat veikli nokāpju...un jo tālāk no psatriem un psterapeitiem, jo labāk...

...kgan katram savs...bet problēmu Tavā situācijā nesaskatu...atkārtošos - ja ir spēcīga motivācija un apziņa, ka atiet nav nekas traks, tad viss notiek pats no sevis...

...o, šeit būtu vieta, kā reize, bembja tik plaši proponētajiem vitamīniem...kādiem - nezinu, pavaicā bembim...

Vitamīni nepalīdz tikt vaļā no benzodiazepīniem,arī magnijs un kalcijs plus milzīga deva baldriāna-nē.Ir cits variants-nomainīt lexotanīlu pret piemēram Finlepsin,un tad to lēnām samazināt līdz nullei

Drusku atvainojos autorei par traucēšanu,bet-varbūt noder-ir tāds inozitols,vai b8 vitamīns,Latvijā nav nopērkams atsevišķi,Anglijā ir,tam pie devas 1500mg ir vāja līdz vidēja trankvilizējoša iedarbība,es gan nezinu-cik tā deva lexotanil ir-liela vai maza,nav pieredzes,1 mg fenazepāma neaizvieto tomēr...varbūt var salīdzināt ar 0,25-0,5 mg fenazepāma,bet nu iedarbība ir jūtama tomēr.Ja ieteikums neinteresē-ignorē to.

Latvijā psihiatri praktizē celt nost no benzodiazepīniem un sēdināt uz neiroleptikām. Populārs ir kvetiapīns, piemēram. Bet manas domas ir tādas, ka tur nav lielas starpības. Pieeja ir nesena, un neviens īsti nezina, kas būs. Interesanti, kāda tais Tavās ārzemēs ir filozofija...

Bet es gribētu mazliet vairāk zināt no Tava stāsta. Kas Tu esi par cilvēku, kā uzsēdies, kas bija noticis, vai nervoza no bērna kājas utt. Vai ir draugs? Esi viena? Ir kāds, kas atbalsta? Man nevajag CV līmeni, bet apmēram, kā ir gājis.

Esi mēģinājusi pati kāpt nost? Cik ilgi izturēji? Uzraksti varbūt īsu vēsturīti.

Kāda esi pa dienu? Kāds garastāvoklis?

Bet galvenais – neplēs matus, neplosi un nešausti sevi, nekāda šausmīgā atkarībniece neesi. Tieši vainas sajūta ir tā, kas sabojā visu lietu.

Vēl viens variants. Redz, ja Tu vari atļauties kādu laiku neiet uz darbu (būt psihenē), tad Tu tāpat varētu kādu laiku nestrādāt un vienatnē mēģināt tikt galā pēc Mad ieteikuma. BET TUR VAJAG PLĀNU. No psihenes vienmēr var atteikties. Kā būtu, ja Tu pateiktu, ka nevēlies utt. (ja tiešām nevēlies) un pajautātu, vai viņš nekā nevar darīt ambulatori? Ir iespēja parunāt ar citu ārstu?

Es neeesmu absolūti pret psihenēm un pret psihiatriem šādos gadījumos, bet atrašanās viņu lokā vairo/var vairot slimības sajūtu, kas galīgi nav jēdzīgi. Psihenes ir dažādas. Ļoti grūti spriest. Es neietu, bet es nekā nezinu par Tavas zemes psihenēm.

Un vēl. Arī psihiatri mēdz būt dažādi... Daži ir ļoti demokrātiski. Ja Tu esi NHS sistēmā, tad nebūšu baigā optimiste, esmu dzirdējusi visādus pastāstus.

Esmu parasts cilvēks no kaujaslauka, lietoju vienu gadu miegam kvetiapīnu 50 mg, bet psihenē uz atcelšanu neietu. Man Latvijā 17 gadu laikā ir bijusi saskare ar kādiem 10 psihiatriem (aiziet pensijā, emigrē, maina darbavietu) (zāles esmu lietojusi periodiski), un es zinu, ka viņu zināšanas ir ļoti bioloģiskas, bet uz šito pasākumu Tev vajag izprast un iepazīt sevi, sevi saprast, zināt savas vājās vietas un arī stiprās, protams... dažiem palīdz dienasgrāmatas rakstīšana.

...pievienojos runcenei...nja...vienam gan grūtāk nokāpt...man laimējās...man blakus ir vijolīte...:)...bez viņas atbalsta būtu grūti...

...eče, dina, noskanojumam...
http://www.youtube.com/watch?v=-GNYRMskc1Q

...un neaizmirsti vienu - Tu esi vesela, bet Tev ir maza problēma...bet problēmu principā nav...ir tikai to risinājumi...šī apziņa labi stutē...:)

Paldies Jums mīļie par atbildēm!!!.......
Runcene: Tāds īss rezumē par mani - esmu ļoti nervoza un emocionāla! Tāda esmu bijusi visu mūžu! Drauga man nav, toties ir depresija un liekais svars! Katru dienu esmu sliktā garastāvoklī! Jaunībā man tētis smagā formā ir slimojis ar veģ distoniju! Lex sāku dzert, kad izšķiros no vīra, tā pieradu pie tām! LV dakteri raksta receptes uz Urrāā, bet te Vācijā man pateica, ka jāiet ārstēties, ka nerakstīs man recepti! Mokos ar galvassāpēm, kas ir no lexotanila, tā ir tā motivācija kāpēc gribu atmest! Galvassāpes un tas, ka ilgtermiņā receptes man neizrakstīs! Tas ko Tev gribēju jautāt ir -Kas ir tāds ko man darīs slimnīcā? Man ir bail. Kāpēc tāpat nevar mēģināt ambulatori , kā tu saki!????? Nevar būt, ka tas ir naudas jautājums no ārstu puses, jo tā slimnīca ir dārga. Man ir polise, bet vienalga varbūt viņu interese ir naudā, nevis manā veselībā!???

Nu nez, ja Tev ir polise, tad kas tur traks. Bet visus interesē nauda, par to nav jēgas daudz domāt un uztraukties.

Es domāju, ka Tevi mēģinās sēdināt nost ar kaut ko citu, kas neuzklūp opiātu receptoriem; varbūt būs kāda psihoterapija, bet tā ir smalka lieta, jo daudz atkarīgs no praktiķa.

Katram tur ir mazliet savs stāsts. Zinu cilvēkus, kam viegli nomest AD un grūti trankvilizatorus, bet Mad par savu pieredzi raksta otrādi. Man savukārt trankvilizatori ir bijis klupšanas akmens.

Man ir zināmi arī citi cilvēki, kas cīnās ar trankvilizatoru atkarību, arī manos rados diemžēl tādi ir.

Es gan nesen lasīju, ka pasaules filozofija ir tāda, ka ļauj pacientam pašam izlemt, un ilgstošiem lietotājiem ar varu recetes neliedz, bet Tev ir mazliet cits stāsts, ja ir galvassāpes.

Par slimnīcu. Tev vajadzētu pārliecināties (droši vien būs jāparakksta līgums), ka vari aiziet no tās, kad vien gribi. Par to, ko Tev darīs, iztaujā ārstu, es nekad mūžā neietu uz nezināmu pasākumu. Ja nesaproti valodu, dabū tulku.

Vecajā Eiropā privātās psihiatriskās klīnikas mēdz būt ļoti labā līmenī ar pilnīgi jaunu filozofiju.

Atmešanas laikā var būt diezgan slikti, tad ir labi, ka pašam nav jādomā, piemēram, par ēst gatavošanu, jo to nodrošina slimnīca.

Turklāt Tev derētu arī psiholoģiskā palīdzība, jo bieži šādas lietas nav biloloģiski pārmantotas, bet noskatītas. Tev labāk jāiepazīst pašai sevi un jāmācās atšķirt, kur ir Tavs stāsts un kur Tava tēva. Parasti tādās klīnikās ir vismaz grupu terapija, kur bieži piedalās ļaudis, kas atkarības ir uzvarējuši, bet to ir vērts vispirms noskaidrot. Tev jāuzkrāj sevī resursi pašai tikt ar tādām lietām galā, un laba psihoterapija tur palīdz.

Es noteikti sen būtu hronisks neglābjams psihiatrijas zāļu maisa pacients, ja man nebūtu bijusi iespēja sevi labāk izprast pie psihoterapeita un arī celt pašvērtējumu. Ja esi drošāks, tad arī vieglāk tiec galā ar visām šādām ķezām.

...ja esi izvēlējusies runcenes ieteikto ceļu - uz priekšu...nebremzē, bet ej...nja...valodas problēmas varētu maazliet sagādāt problēmas...vai varēsi pastāstīt visas fineses,???...vai varēsi pilnvērtīgi komunicēt ar citvalodīgo baltsvārci???...bet...neiegāžoties ūdenī, nezināsi, ka tas var samērcēt...komunikācijai ar ārstu būs arī savas gaišās puses...iemācīsies labāk mēli...:)...jebšu nofraktē uz piespiedu - labprātīgo atvaļinājumu tulku...:),,,kgan tas būtu makten amizanti...

...par AD...tas runcenei...ar AD problēmas ir bijušas man pazīstamajiem vismaz trijiem kustoņiem...arī man...tātad - ne jau es viens tāds...bet katrs rumpis reaģē savādāk...tā viš i...

Dina_

Un mēģini izprašņāt arī par ambulatorajām iespējām tomēr, vēl internetā angļu val. ir visādi atbalsta forumi, kur cilvēki cīnās pašu spēkiem, bet nu jārēķinās, ka labas sajūtas sākumā nebūs, tā "gripas" sajūta var būt visāda, un tad ir labi, ja tomēr ir kāds cilvēks blakus.

Bet daudzi atmet pašu spēkiem, kaut kur lasīju ASV studentu aptauju, tur bija visādi no zālēm atkarīgie, kas bija gājuši tam cauri bez ārstiem, bet ar baigo gribasspēku, var būt arī baiļu sajūtas, ar kurām jātiek galā.

Tā kā padomā, kas Tev šķiet pieņemamāk.

...gribasspēks...nja...nebiedē kunkulīti dinu...ar gribasspēku te nav sakara...motivācija ir lielāks dzinulis...bet tas tā, garāmejot...:)

tieši tā, paldies par precizējumu :)

Paldies visiem, kas atbildēja - rīt zvanīšu dr un teikšu, ka esmu ar mieru iet slimnīcā! Kaut ļoti negribas....

Moins,Runcene arī o_0
a kas tā tāda ir? Bīstama?