Nezinu no kā sākt, bet man pēdējā laikā ir šausmīgi smagi un es nezinu kā lai tiek ar to galā, šķiet ka sajukšu prātā. Man ir stipri bipolārie traucējumi kopā ar veg. distoniju (ārstu diagnozes), varētu būt arī mazliet šizo, jo bija arī šizoafektīvo traucējumu diagnoze no viena ārsta puses un ļoti bieži ir bailes un paranoja, bet tam klāt vēl jūtu sociofobiju un fobijas no smagām slimībām. Man ir ļoti grūti aiziet pie ārstiem, bail un nervozitāte. Pēdējos gados sāp kreisais sāns, tagad arī mugurai apakšā kaut kur mēnesi. Uztaisīju fgs (biju briesmīgi pārbijusies, raustījos un gandrīz raudāju kad dūra narkozes šprici, ārste nevarēja saprast kpc man tik bail). tagad izgāju antibiotiku kursu helikobaktērijai un mēnesi jādzer omeprazols, bet man sāp arī kreisajā sānā vēderam apakšā, paribē un ribās. googlē kā parasti visur rakstīts ka tas ir vēzis. lai pārbaudītu kas tur ir jāiet visādas pretīgas pārbaudes, piedevām ģimenes ārste baigi nesteidzas mani kkur sūtīt. pirms gada bija usg vēderam, nekā īpaša tur neatrada. māsai bija krūts vēzis, man ir smaga fobija no vēža. man ir apnicis mocīties mūžīgās sāpēs un bailēs, ja man kko sliktu atklās es 100% taisīšu pašnāvību jo es negribu vairs mocīties. bet pēdējā laikā es dzīvoju vienās šausmās. pēc nedēļas iešu pie ārstes kad beigsies omeprozols, bet es jau tagad nezinu kur likties. no psihiatrijas zālēm VISAS ko dzēru ir beigušas strādāt, palīdz max mēnesi. tagad es tikai izdzeru uz nakti olanzapīnu, ja galīgi iet ciet širmis un paranoja pārņem. ko lai es daru? man ir pieriebies viss, citreiz ienāk doma ka varētu mēģināt dabūt heroīnu un pārdozēt, jo cik zinu nomirst nosmokot un eiforijā. man ir 25 gadi un man paliek pat slikti ja atrodos starp svešiem cilvēkiem. man nav naudas psihoterapijai, zālēm labi ja varu kaut ko sakasīt. mana dzīve ir kā elle šobrīd, es vairs nezinu kā ar to lai cīnās