Nu ko tu vēl gribi?

jautājums bija par to, kā apdirsies uz līdzenas vietas

Nē, es apvēmos uz līdzenas vietas no tevis.

nevajag dzert tik daudz, un pavisam nedrīkst alko jaukt ar tabletēm.
Visādi tad var notikt

Apvēmos no tevis, viss, finišs, bai!

Hei, jūs abi! Pisas prom no maniem internetiem!

Neesmu tev tik tuvu bijusi un kur tie gadi kad pilnīgi nejauši iegāju pie tevis paprasīt kādu tavbleti.

Tev ko, visi šie 6 gadi vemjot aizvadīti. Traki, ja tā.

z. Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Klau, iii, es toč biju šokā, kad izlasīju, ka
> esi 40 gadus lietojis AD.
> Es, vientuļā māmiņa, kura saņēma kritiku no
> visiem, kam vien nebija slinkums ko kritisku
> izteikt, i to, miera vējos varēju apieties bez
> AD.
> Kāds ir sausais atlikums? Ko Tu bauroji kā
> puskauts sivēns uz mani delfu forumā? Aizvien
> nesaprotu...
>
> p.s. es šodien laba...

Par tavu uzvedību biju nikns, tā ir atbilde uz sākotnējo jautājumu, un uzvedība tev nav mainījusies, baigi prasta esi.

par ko, par ko? par kādu, tādu uzvedību?

Vai nu es sēžos pārzāļojusies pie stūres? Redzēju, ka toreiz biji kaut kāds apdullis, likās, kas zin, nepietiekami izgulējies vai kas tur.
izrādījās, pārzāļojies Ivars bija bijis. Varēji pateikt, ka nevedīsi to galdinu. Būtu uzprasījusi citiem cilvēkiem, kam mašīna.

Piedod, Ivarin, piedod!

Tev prasta leksika.... bet pat tā nebūtu problēma.. ak jā- es neatteicu, izpalīdzēju, sorry.

Es ļoti nožēloju, ka psihiski slimam biju paprasījusi palīdzību.
Ja būtu zinājusi, ka esi tik slims, 100 punkti, pat neprasītu. Galu galā, galdiņu liku tev atstāt pie kāpņutelpas.
Man normāli kaimiņi bez vārdu runas palīdzēja to galdinu uznest, pat fantāzijās necerot uz kompensāciju.

Pat nonesu lejā, lai gan par to nebija sākumā runa un pēc mugurkaula lūzuma to nedrīkstēju darīt...

Uzreiz varēji pateikt, ka esi ar slimu muguru un nelīst no savas mājas laukā.

Man nekas nav jāsaka, vest nav nest....un bļaut kā vājprātīgai.

Nešuj, Ivarin, man klāt sava slimā suņa murgus.
Provocēt viņš provocē bez jebkādas paškontroles un tad tēlo... abizoto...

Jā, nu kamēr nebeigšu es te ko rakstīt, Ivars neapklusīs, kas arī bija jāpierāda.

Saruna ir beigusies.

jā, klausos šef :D

Z, marš pie psihiatra!!! Adekvāti cilvēki šitā nemēdz cepties! Var jau pasmieties un pajokot, bet nu šeit jau ož pēc deguma, smadzenītes jau apgruzdušas.

Nekas, nekas, galva pasāpēs un pāries. Es neciklājos, ja tāds bija jautājums.
Vēlreiz paldies visiem, kas bez nikiem savu gudrību nodemonstrē. Paldies!

Vispirms ievikāt mēslos - rakstīt ieteicēji - un nu, jūtaties tiesīgi tukši dirst.


Visi pret vienu - tāda arī bija lielākā dzīves daļa. Es individuāliste, izbrist māku bez Jums.

Es nemeklēšu tekstus. Nafig.
Es labi atceros to dienu, kad pirmo reizi ienācu šajās telpās. Kāds dzīves posms bija noslēdzies. Es zinu, ko tolaik domāju, zinu, kas bija jāizdara, atceros, cik labi jutos. Labi atceros, kā piegāju pie loga, skatījos debesīs un jutos - nezinu, tas bija kaut kas īsts, tīrs , patiess un jauks.
Ja tas tā nebūtu jutusies - nekad nebūtu piegājusi klāt narkomānam, lai pateiktu, ka dzīve bez narkotikām ir 1000x kaifīgāka.

Nu labi. Tas viss.