Ir kāds saskāries? Varbūt ir kāds psihiatrs, psihologs, kurš var kaut ko sīkāk pastāstīt?

No sākuma domāju, ka esmu parasts Sociofobs, bet kaut kā dziļāk pētot, lasot, saprotu, ka man nav nekādas fiziskas problēmas, piemēram Panikas lēkmju, vai baiļu kas piemīt sociofobam, jo es līdz tādām situācijām kur viņas varētu būt- vienkārši netieku, jo no tādām situācijām vienkārši izvairos pilnībā. Tieši tāpēc savos gados esmu vēl bez intīmas pieredzes, pat nevaru aiziet uz tikšanos ar meiteni, kaut cilvēki apkārt jau sāk precēties un dzemdēt bērnus.
Dzīvoju pilnīgā komforta zonā un rutīnā.

Man ir simptomi kas raksturīgi Sociālajai fobijai un kuri nav.
Protams viena lieta kura vieno - bailes no apsmiešanas, pazemošanas.

Varbūt Tev liekas, ka tu esi sociofobs, tad palasi internetā par šo... Ir stipra līdzība šīm divām novirzēm. Varbūt tev tomēr nav sociālā fobija.

Vēl aizmirsu pierakstīt, ka man ir obsesīvi kompulsīvi traucējumi.

Neredzu jēgu šādai psihiatriskai pašdiagnostikai. Parasti cilvēks sūdzas par to, kas viņam traucē, un tad to arī psihoterapijā risina. Manuprāt, tā ir vislabākā un produktīvākā pieeja.

Vismaz man nekad šie nosaukumi nekā nav devuši.

Tas vajadzīgs ārstam, psihoterapeitem, psihologam, lai zinātu, kā strādāt, bet ne pašam pacientam vai klientam.

Parastu cilvēku personības traucējumu un psihisko slimību nosaukumi var interesēt tad, ja nejaukā kārtā iznāk saskare ar psihopātiem, sociopātiem utt., bet viņus pašus tas neuztrauc, viņiem citu cilvēku jūtas ir mazas ragaviņas, viņus raksturo cietsirdība.

Esmu bijis pie psihoterapeita, nu nekas tur labs nav ja pēc pāris reizēm cilvēks pat nevar nosaukt, kas par diognozi ir.

Psihoterapijā nedarbojas ar tradicionālajām psihiatrijas diagnozēm, tur ir cits skatījums uz cilvēku. Gribi diagnozi -- ej pie psihiatra, tur dabūsi arī zāles.

Varbūt ir vērts vispirms palasīt, kas ir psihiatrija un kas -- psihoterapija.

Daudzi mūsdienās grib psihiatrisku diagnozi un psihoterapeitisku pieeju (sarunas) savai problēmai. Tā lietas nenotiek.

Tikai pie šādiem uzstādījumiem nav saprotams ne tas ko ārstē, ne tas kā veicās ar ārstēšanu, vispār nekas. Un process var vilkties bezgalīgi. Un nav ne par ko jāatbild.

Atskatoties. Man nebija augsti kvalificēts ārts - psihoterapeits tajā laikā, kad es biju apmeklējusi tādu ka psihoterapiju. Tajos laikos, 90' gadu sākumā / vidū Latvijā nemaz nebija tie, augsti kvalificētie, kādi Latvijā ir tagad, jo ar augsti kvalificētajiem +/ - esam vienas paaudzes cilvēki.
Vecā gada gājuma ārsti, diemžēl, neviens nav augsti kvalificēts psihoterapeits Latvijā.
Šo specialitāti, psihoterapiju, varēja sākt apgūt tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Padomju cilvēkam tā bija bīstama... ;)
Tas, ko varēja mācīties padomju laikos, tā bija psihiatrija.
Bija jābūt zināmai drosmei un spējai uzticēties, lai dotos uz psihoterapiju, lai nepasūtītu psihoterapeitu... nu ja, di.rst, bet gan, lai strādātu.
Nebija grupa podderžki no YouTubītes, pat pie horizonta nebija..., bija tikai gramatas, bet... kas man patīk latviešos...

Pierādījumam: nu pamēģiniet atrast spēcīgu psihoterapijas grāmatu, kas būtu tulkota pirms 1991 gada. Neatradīsiet.
Ai, apnika rakstīt...
Īsāk sakot, vajag dzīvot kopsolī ar laikmetu. Daudz interesanta saskatīsiet.

aha,

Stalkerīt, Tu jau sen visu būtu sapratis, ja vien tam veltītu laiku. Bet nu nekā. Atliek vien ierakstīt šādu komentāru -- ar apbrīnojamu centību. It sevišķi par to, ka psihoterapija ir ārstēšana. :D

Nav runa par saprašanu bet par šis sistēmas kritiku, kur neeksistē nekāda kontrole. Jeb kontrolē paši sevi.

Un, ņemot vērā faktu ka daudziem psihoterapeitiem ir pirkti diplomi vai diplomdarbi un kursiķi, tas laikam ir visai aktuāli, jo diplomu pirkšana viņiem acīmredzami netraucē strādāt, būt asociācijā. Kas tad var traucēt ja visi savējie?

sistemas upuris iegaudojās.
Labāk būtu pats kādu kursa darbu uzrakstījis, tad redzētu, kādas zināšanas tas prasa.

Labāk būtu pats kādu kursa darbu uzrakstījis, tad redzētu, kādas zināšanas tas prasa./c/

Tātad kursa darbu pirkšana atstāj ļoti lielus robus zināšanās, ja jau pašrocīga rakstīšana prasa lielas zināšanas.
Bet tas nozīmē ka Latvijā ir zināms daudzums psihoterapeitu ar tādiem robiem.

Kāda zinoša persona šajā forumā atzinās ka esot pelnijusies ar kursiķu rakstīšanu, un nav pārliecības ka nav pelnījušies vēl kādi citi, tāpēc liekas ka ir loti svarīgi lai psihoterapeitu darbs tiktu kontrolēts un šie šarlatāni atsijāti.

zābaks ir un paliek zābaks

Apvainojumi ir zemu cilvēciņu arguments.

tas nav apvainojums. tas ir fakts. ZĀBAKS, pie kam, ar pārliecību.

Ar tevi saruna neinteresē, atšujies.

Trakajam lēkmīte tuvojas.