Vai ir iespējams atcerēties kautkā, piem. hipnoze vai psihosesija krēslā, pirmsskolas laikus? Vai bērnības atmiņas no pirmajiem gadiem pašlikvidējas cilvēkiem? Pārējo atcerēties nav liela problēma..

Man šis tas no agras bērnības atnāk caur sapņiem. Vienīgais, pēc tam pagrūti pārbaudīt atmiņu patiesumu; jāmeklē fakti internetā, no vecākiem, draugiem.

Daudz ko arī atceros tāpat, bez piepūles - vienkārši ir atmiņas, kas ir iesēdušās nopietnāk.

Pati pirmā atmiņa man vispār ir no laika, kad sēdēju ratiņos :D

Pašlaik man ir 40.

Aha, tāpēc cenšos pagaidām atturēties no zālēm, kaut gan reizēm uznāk "eksistenciālie melnie" un tad ir smagi izturēt.

Kad uznāk melnie, tad parasti sprūk ārā vislabākā dzeja - paskarba, melanholiska, un tad pašam kļūst bail un nobeidzu ar kādu gaišāku vai vismaz ironiskāku noti.

Un arī izmantoju "šoka terapiju" - guļu mierīgi un ļauju, lai nāk virsū lavīna ar visu sliktāko, kas vien var būt - atmiņas, emocijas par visām kļūdām, neveiksmēm, pie kurām pats biju vainīgs, un arī lietām, ko nevaru mainīt, lai kā gribētu (bioloģiskās "lietas", invaliditāte). Tādā veidā nomoku sevi līdz tam, ka gribas raudāt, rokas un kājas trīc utt. Un tad parasti vienā brīdī pamanu, ka esmu it kā sadalījies divās daļās - viens ir tas vājais, bezspēcīgais, žēlabainais, bet otrs - nedaudz ironiskais, nedaudz vienaldzīgais, filozofiskais, kas domā "viss pāriet - pāries arī melnie". Un tiešām - nākošajā dienā kļūst vieglāk. Var arī paskatīties iedvesmojošus video par cilvēkiem, kam klājas vēl trakāk, bet viņi dzīvo uz priekšu. Reizēm palīdz. Reizēm.

marko_nepolo Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aha, tāpēc cenšos pagaidām atturēties no
> zālēm, kaut gan reizēm uznāk "eksistenciālie
> melnie" un tad ir smagi izturēt.


a kāpēc tu lietoji zāles?

man piem bija jādzer
un tas nav saistīts ar slimībām
vai uzvedību...

liekas ka esi maskējies psihiatrs
kas neko nesaprot kā jau visi citi

Pāris reizes esmu izmēģinājis trankvilizatorus, kad no bezcerības bija panikas lēkmes, bet tas bija tikai kādas 2 reizes un vairāk negribu riskēt (jo katras zāles dod slodzi uz kuņģi, kas man jau tā ir švaks).
Psihiatrs gan neesmu - vienkārši programmētājs-intraverts ar teicamnieka sindromu, tāpēc man tāds "rakstīšanas stils" :D

marko_nepolo Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pāris reizes esmu izmēģinājis
> trankvilizatorus, kad no bezcerības bija panikas
> lēkmes, bet tas bija tikai kādas 2 reizes un
> vairāk negribu riskēt
panikas lēkmes no bezcerības?
vai trankvilizatori?
2X
(jo katras zāles dod
> slodzi uz kuņģi, kas man jau tā ir švaks).
> Psihiatrs gan neesmu - vienkārši
> programmētājs-intraverts ar teicamnieka
> sindromu, tāpēc man tāds "rakstīšanas stils"
> :D

svarīgi ir ka TEVI SAPROT
nevis ko tu raksti

man bezcerība ir visu laiku
to vispār nevaig ņemt galvā
pierod un viss
dari savu un netici nevienam
a kad sāks veikties tev rindā palīgi
saradīsies

tikai viens tu paliksi
nezinu kāpēc tā
cilvēki daudz tikai tukši

marko_nepolo Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> programmētājs-intraverts ar teicamnieka
> sindromu, tāpēc man tāds "rakstīšanas stils"
> :D

katrs cilvēks ir savādāks
savu vājumu vaig izmantot kā ieroci

izdomā ko tu gribi
un klusu to panāksi tikai
tā lai pārējais tusiņš neko nesaprot

un zini ka tu neesi viens
tādi ir lielākais vairums

mājās atnāk un trīc stūrī, a dzīvē vada lielus
uzņēmumus, štob ņikto nedagodalsja

tāda ir dzīve
bez trankvilizatoriem

a ceriņi tvaika ielā
tas ir cits kaifs
arī forši