Ir tads loti grūts laiks šobrīd. Bez zālēm nekādi. Kam ir pieredze ar šiem medikamentiem.
Vel dzeru paroxetinu un dizeapeksu pec vajadzības.
Pirmstam bija fluanxol un noritren. Ne lidz galam palīdzēja.
Tagad kad divas nedēļas zales nebiju dzerusi, sabruku pilnībā. Ja nebūtu siči maja. Ietu uz slimnicu. Tik mokoši nomākts garastavoklis, histeriska raudāšana, domas aizmigt un nepamosties, nevēlēšanās neko darīt no gultas grūti izlist, citreiz uznak trauksme, panika it īpaši cilvēkos, veikala piemēram.
Ne pagulēt ne paest. Vienu nakti veders sapeja, ganu vemt, bija liels satraukums jo draugs bija dzēris, tas mani satrauc looti. Murgi radas naktīs kaa iemiegu, ta mostos slapja nosvidusi, baiļu parņemta. Vienreiz it ka pamodos no murga, bet nevareju pakustēties un parunat pirmo bridi, kaa sastingusi bet acis vaļā. Parbijos.
Eamu tik nogurusi savos 25 ka liekas 60.
Dzive ar pasmaga bijusi, ari tgd nav viegli, ja uzrajstitu gramatu par sevi, tad tas kurš izlasītu, pats saietu ķīselii..
Nervu saspringums pamatīgs



Edited 2 time(s). Last edit at 07/10/2019 01:25AM by Moncis.

Zāles uz katru iedarbojas dažādi.

Tas ir skaidrs bet gribetos zināt citu cilveku pieredzi uz siem medikamentiem un varbut ari kadam ir līdzīgi simptomi ka man, varbut var padalīties ka tika gala ar to.

Tu vienkārši neesi izdegusi mamma? Simptomi rāda, ka sen visa ir par daudz. Katram tādiem simptomiem ir savi cēloņi.

Pilnīgi iespejams, berni mani nomāc, ir mazi brēkuļi no kuriem negustu prieku, kaa tam butu jabut normāla situācija. Un tad protams nak ari vainas apziņa par to.
Es domaju ka vis kopā ir salasījis un tagad mani nomac.
Arstam stastiju arī par uzmācīgam domām ar kuram netieku galā. Bieži liekas ka tulik sajukšu prātā un tas ir ļoti biedējoši. Jo bralim bija šizofrenija. Man ir trauma no viņa. Jo vins nedzēra zales un bija agresīvs.
Tapec nesaprotu kapec man izraksta serdolect kas ari domats šizo.

Moncis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pilnīgi iespejams, berni mani nomāc, ir mazi
> brēkuļi no kuriem negustu prieku, kaa tam butu
> Tapec nesaprotu kapec man izraksta serdolect kas
> ari domats šizo.

Runā par šito ar ārstu, bet tas ir bieži, ka antipsihotiskos līdz. dod pat pie depresijas un VD.

Tam visam būtu jāmeklē psihoterapeits.

Dārgs prieks..

Pičkāšanās ar zālēm vien Tev ilgterminā maksās daudz vairāk, Tu tur vari ievilkties, bet saprotu, ka nauda no gaisa nekrīt. Pameklē calis.lv, pataujā ļaudīm, varbūt ir kādas mammu atbalsta grupas. Dažkārt pašvaldību soc. dienesti sniedz kādu atbalstu.

Tu esi jauna, un Tava slodze ir ļoti liela, jāņem vērā arī ģimenes vēsture -- tātad Tu vari būt neizturīgāka pret ilgstošu spriedzi nekā citi cilvēki. Neko nedarīdama, Tu sev ļoti kaitē. Zāles izaugsmi un briedumu neveicina, tās tikai ir spieķis.

Es savulaik, kad vēl psihoterapija tikai sākās un par to bija maz info, veselus 10 gadus dzēru tikai zāles. Uzskatu, ka man ir ļoti, ļoti veicies, ka neesmu dārzenī, kā tas diemžēl ir noticis ar teju visiem maniem tālaika cīņubiedriem.

Padomā par to.

Tev kāds sadzīvē palīdz? Esi viena?

Sociālā dienestā piedāvā psihologu. Pagaidam varētu pie ta vismaz iet. Bet noteikti meklešu kādu psihoterapeitu, kad nolikšu tiesības, jo pagaidām visi brīvie līdzekļi tiek ieguldīti tam.
Saprotu, ka ilgtermiņā nevarēšu lietot zāles, bet šobrīd tas man ļoti palīdz. Vel palīdz alkohols..bet taa jau var nodzerties. Pēdējā laikā tas tiek lietots diezgan vairāk.

Nav jau, kas palīdz. Mamma nomira paris gadus atpakaļ, bija ļoti slima.Redzēju visas tas mocības. Tevs nav un nekad nav bijis. Tikai dzērājs māsas tēvs. Ir trīs māsas, bet viņām savas dzīves. Mums nav tadas attiecibas lai ņemtu manus bernus aukletu, kauns prasīt un teikt cik man gruti. Vienigais kad eju pie ārsta vai friziera vai autoskolu, tad varu sarunāt pāris stundas paskatīt. Dzivoju ar jaunākā bērna tevu kurš strādā citā pilsētā un mājas ir tikai brīvdienās. Tad ir mierīgāk kad nav jābūt vienai.. nav vismaz jāslēdz gaisma pa nakti lai varētu pagulet bez bailēm.
Draugi pārsvarā ir džeki ar kuriem kadreiz var atslābt un pasmieties kko. Tādas tuvas sirdsdraudzenes nav, visi ārzemēs pec vidusskolas.
Vispār taa vis apnicis.. :(

Esmu slimnicA.

Pardozeju

Luuk sekaas

Vienu dienu bez samanas

Zāles nespēj dziedēt to psiholoģisko postu, ko rada augšana disfunkcionālā ģimenē.

crucial333 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zāles nespēj dziedēt to psiholoģisko postu, ko
> rada augšana disfunkcionālā

ko tad lai es daru, mans vienigais ridinajus nomirt



Edited 1 time(s). Last edit at 07/21/2019 10:07AM by Moncis.

Iespējams, ka psihoterapija.

Aizbrauc uz mežu un ēd ogas.
Mellenes brūklenes korintes
pastaigā 4 stundas
atrod ābeli , saēdies ābolus
uzvāri zapti
i dzīve izmainīsies

man čumodāns zāļu aiz
muguras, tāpēc klausi

Jaaa daba dziedē (ta ir dzirdets), bet šobrīd man vaig šņabi litru iegāst galvā drīzāk.

Monci, šis nu gan nepalīdzēs )
Starp citu, runājot par disfunkcionālajām ģimenēm, - arī es esmu no šādas ģimenes. Daudzu "jauku" apstākļu sakritības rezultātā kā reiz' šomēnes atradu atbalsta grupas pieaugušajiem alkoholiķu bērniem, bet tās ir ne tikai alkoholiķu bērniem, bet faktiski visiem, kas auguši ģimenēs ar jebkādu disfunkcionalitāti (tai skaitā, ja kādam ģimenē ir bijusi smaga slimība). Sāku apmeklēt - pagaidām man ir ok. Galvenais, ko es meklēju, bija cilvēki, kam es varu pastāstīt, kā es jūtos, un kas mani saprot, tobiš, kam šī tēma nav sveša. Ne ar draugiem, arī ne ar radiniekiem es par to īsti nevaru parunāt. Tās ir bezmaksas, anonīmas, Rīgā parasti 1x nedēļā sanākšana, bet tādas grupas ir arī citur Latvijā. Tur nav smadzeņu skalošanas, nav reliģiozas ievirzes, tur cilvēki dalās ar to, kā jūtas, kā paši ar kaut ko tikuši galā utt. Varbūt arī Tev noder info. Grupas nav lielas, viss notiek pie tējas un cepumiem )
https://www.pab.org.lv/pab-grupas, http://alanon.org.lv/#

Ja godīgi šis man pat liekas, kā tiešām noderīgs padoms. Ļoti vaig kadu cilvēku, kas uzklausa un saprot un nedaudz varbut jūt līdz manai sāpei, un ne tādēļ, ka vinam maksā par to..
Tagad galvenais tikt uz pekām. No reanimācijas parveda uz nodaļu. Bet ir problēmas- plaušas ar tromniem pilnas. Bet bis ok.
Vienīgi neesmu no Rīgas. Jāmeklē sava pilseta kas līdzīgs. Pirmstam minēju, ka vienīgais, ko man domē piedāvāja ir psihologs. Ja neka cita nebus tad iešu vismaz pie ta..

Grupas ir ļoti laba lieta, psihologs tam netraucē, jāņem bez maksas, ko vien var dabūt. Manā skatījumā psihoterapeits ir labāk, vienīgi grūti iedomāties, kā to atrast reģionā. Un tas, protams, arī maksā. Ārpus Rīgas ir mazāk izvēles iespēju, bet ir svarīgi atrast savu, tādu, kas tiešām patīk, jo tur bieži būs jārunā par nepatīkamām lietām -- ar sev patīkamu cilvēku ir vieglāk to izdarīt.

Labi ir arī tas, ja terapiju apmeklē arī citi grupas biedri vai ja viņi ir jau gana nobrieduši, lai nekārtos visu laiku citiem kaklā -- lai ir gan savstarpēja došana, gan ņemšana.

Parasti šādās grupās jaunpienācējus pieņem ar prieku un labprāt atbalsta tos, kas ir ceļa sākumā. Es pati gan neesmu bijusi, savas pieredzes nav, zinu tikai no atsauksmēm. Pirms daudziem gadiem, kad sāku psihoterapiju, pašveidotu grupu vēl nebija.

Mana iekšējā pārliecība ir, ka pie Latvijas apstākļiem, ikvienam psihoterapeitam ar privātpraksi, būtu jāspēj pieņemt... skaitu nepateikšu, bet, varētu būt, teiksim, 3 - 5 cilvēki bez maksas (proti, kad ir diferencētā maksa, kad labāk situētie maksa par mazāksituētajiem).
Ieguvēji būtu visa sabiedrība.

Serdolect (jeb ķīmiskais nosaukus sertindols) ir sirdij viskaitīgākais neiroleptiķis, kāds vien pieejams, ļoti pagarina QT intervālu, tādēļ daudzās valstīs atsaukts no tirgus, arī Eiropā uz kādu laiku bija atsaukts, bet tad atkal atļāva tirgot.

Tagad esmu ārā no slimnīcas. Par cik man bija pilnas plaušas ar trombiem, nācās ārstēties parastā slimnīcā.. ta butu veduši uz strenčiem pec suicīda. sākumā biju reanimācijā. Psihiatrs pie manis atnaca tikai pēc nedēļas. To visu laiku noraudajusies, nomurgojusies, trauksme pari galvai. Traki bija
Tagad jau ir jauna zāļu deva:
Mirzaten pa pusei 2x dienā
Alprazolam 3x diena
Quetiapine 1x uz nakti

KO TEIKSIT PAR ŠIEM MEDIKAMENTIEM?

Mirzaten pa dienu = murgs kaut kāds. Dulla galva no tā. Labi der miegam.

Alprazolams = nekāda vaina šad tad, kad vajag, bet tikai ne katru dienu, jo būs pagrūti pārtraukt.

Kvetiapīns = man nepatīk neviens neiroleptiķis. Sirds sāk dīvaini uzvesties. Varbūt vienīgi Fluanxols būtu ok ne pārāk lielās devās.

Nervus labi nomierina arī Carbalex 75 mg 2 reizes dienā. 75 mg ir ceturtā daļa no standarta 300 mg tabletes. Tā ka tā deva ir pat ļoti maza. Un daudziem labi der.

Kāds saprot iztulkot secinājumu?
Atrade: MR galvai: plānu slāņu 3D T1 ar rekonstrukcijām ax. sag. cor., T2 FLAIR ax., MR difūzija ar ADC karti, SWI sērija, MR angiogrāfija 3D TOF ar MIP rekonstrukcijām intrakraniālām maģistrālām artērijām, plānu slāņu 3D T2 ax. kraniāliem nerviem un ar tauku nospiedumu redzes nerviem.
Secinājums:MR nav datu par patoloģiju intrakraniālās maģistrālās artērijās, attīstības variants ar hipoplastisku kreiso vertebrālo artēriju. Nav datu par patoloģiju redzes nervos iekšējās auss struktūrās.
Hipoplastiski augšžokļa dobumi, iespējams kreisais ar sarukumu.
Orbītas apakšējās sienas deformācija bez redzamām izmaiņām acs kustību muskuļos.
Galvas smadzenēs neliels smadzeņu rievu paplašinājums, nespecifiski subkortikāli perēkļi pieres daivās, līnijveida nespecifisks perēklis corpus callosum augšējā dorsālā daļā.
Problēmzona-vienas acs zīlītes paplašinàjums. Veikta izmekleešana.
sieviete,31 gads, 164 cm,65 kg.



Edited 1 time(s). Last edit at 08/08/2019 12:57PM by SS2019.

Ar izmeklejuma rezultatiem parasti jaiet pie arsta kir arī izskaidro visu.

Paldies par Jūsu komentāru. Tā arī man izskatās, ka forumā tādas lietas netulko. Dakteris tiks apmeklēts viennozīmīgi, vien pieraksts tik tāls, ka gaidīšana nemazina interesi.

Paroxetins ir Antidepresants, Dieazepāms jeb Diazepeks ir nomierinoš trankvilizātors. Ir arī depresija bet pret to nav zāles, ražot jau ražo un dod pret depresiju, bet dziļā būtib'a ir tāda, ka Antidepresanti nomāc cilvēku un tu esi kā ieslēgts, bet patieso problēmu tas Antidepresants neatrisina. Tur ir jameklē iekšā savā dzīvē kur rodas depresija. Man pieņemsim ir Depresija tāpatās jo es zinu kas man pietrūkst, diemžēl dzīvē es to nevaru tabūt. Un Antidepresanti viņi man nepalīdz vispār.