Labdien. Pirms pāris dienām manai draudzenei, topošajai līgavai, nomira mamma no vēža. Viņas vīrs ir manas draudzenes patēvs. Dienā kad tas notika, bija atnākuši pāris radi, lai nebūtu tik sāpīgi visiem, un iedzēra, noņēma nervu spriedzi. Pēc tam jau vakarā, draudzenei bija ļoti auksts istabā, jo pie viņas nekurina radiators un patēvs piedāvāja viņai iet pie viņa istabā. Es tad nebiju pats uz vietas, bet citā pilsētā. Un viņi viens otru apskāvuši nogulēja abi kopā vienā gultā visu nakti.
Man tas liekas jocīgi un ļoti nomāc manu prātu. Es nezinu ko domāt un prātā nāk dīvainas doma... Protams, viņi abi sēro un ir sagrauti, jo abi ļoti mīlēja mammu, bet es nezinu kā par to visu justies?Ko domāt, kā rīkoties?

Ļoti tuva cilvēka nāve varētu būt brīdis, kad cilvēki rīkojas tā, kā normālā situācijā nedarītu. Man domāt, ka tā visdrīzāk arī bija tāda viena vienīgā reize. Kad nomira mans mīļotais vīrietis, ne par ko citu nespēju padomāt diezgan ilgu laiku, nerunājot nemaz par to pašu dienu. Esi blakus savai līgavai, atbalsti, un viss. Dažreiz dzīvē ir tā, ka patēvs bērnam tiešām ir tikpat tuvs kā tēvs neatkarīgi no bērna vecuma. Vai Tavu prātu šī situācija nomāktu, ja tas būtu tēvs nevis patēvs?

Viņa pati par to pastāstīja? Es uzskatu, ka tas nav normāli.

Jā, pati pateica un arī citu cilvēku priekšā. Man tas likās jocīgi, protams, jo viņa laikam to uzskata par kaut ko pieņemamu, bet ņemot vērā situāciju, varbūt tas ir normāli.

Ja viņa to varēja brīvi pateikt, tad tur noteikti nebija nekā cita, kā tēva un meitas attiecības.

Pārrunājiet to ar savu draudzeni. Varbūt viņa nāk no incestuozas ģimenes un pati to nesaprot.