Vairāk nekadas gribas palikt šeit. Vnk nepamosties, jo bail nomirt

Drizak bail dzivot..pa istam..

Bez tam. Tas jau nav uz muzigiem laikiem. Agrak vai velak atradisies.

why? Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vairāk nekadas gribas palikt šeit. Vnk
> nepamosties, jo bail nomirt

Tam gan es nepiekritu. Vel ir interese pagaidit kas notiks bet ta ir 2012.g interese nevis citas.

Vai kāds mājdzīvnieks nevarētu palīdzēt? Atšķirībā no cilvēkiem, dzīvnieki pieņem mūs kādi esam, bez pretenzijām, un sniedz lielu kaifu, kad redzi, ka spēj likt dzīvniekam justies labi. Tad vairs nejūties lieks pasaulei, jo esi vismaz kādam vajadzīgs.

Protams, dzīvnieki prasa arī zināmu atbildību un rūpes - ja ir tik švaki, ka nevar kājas pavilkt, tad labāk neuzņemties papildus atbildību.
Bet vismaz varētu pamēģināt kādā dzīvnieku patversmē sadraudzēties ar kādu pamestu dvēselīti.

Paldies



man labak sadraudzeties ar galvu acimredzot un puisi, kuram diezvai vajadzīga taada kaada esmu ir

Sadraudzēties ar galvu - tas ir grūti. Jo mūs ietekmē ne tikai tas, ko paši apzināti domājam un spējam kontrolēt, bet arī tā dziļākā daļa, kuru mēs spējam tikai atklāt, bet nespējam īsti izmainīt.

Es arī neesmu "īsti sadraudzējies ar sevi" un neesmu vēl sapratis, ko gribu no dzīves un vai man ir trauksme, eksistenciālā krīze, vai arī vienkārši tā ir daļa no manas personības, ar ko jāsamierinās. Kādu laiku domāju, ka varbūt man vajag attiecības, bet nedaudz pamēģinot kaut ko uz to pusi, sapratu, ka neesmu tāds cilvēks, lai tā ikdienišķi tuvu sadzīvotu ar otru. Tāda dilemma - negribas palikt pilnībā vienam (patīk tā sajūta, ka ir "dzīvība aiz sienas"), bet negribas arī kādu pielaist pārāk tuvu klāt. Un "negribas" nav īstais vārds, jo ar prātu jau gribas daudz ko, bet dziļākā līmenī tas vienkārši nedarbojas.

No tā laikam cilvēkiem rodas tās psihiskās problēmas, ka grib no sevis to, kas nav iespējams, vismaz ne tajā stāvoklī, kādā tobrīd atrodas. Iekšējie konflikti un pretrunas.

Ja nēsi dūšīga, sakopta, ne jaunāka par 28 un ne vecāka par 38 un tev ir problēmas droši raksti man, es tevi sapratīšu, jo mani arī neviena nesaprot, kurai pašai nav tādu problēmu.

Sakopta? Kas ir nesakopta?

Es jau varēju pateikt arī smuka tā vietā, bet nelielu civlēku, ja nēsmu redzējis.

Aha, var jau būt, ka no divām "nelaimes čupiņām" izaugs rožu krūms :) Bet var arī rasties vēl lielāka nelaimes čupa...

Jebkurā gadījumā, nevajag sevi norakstīt, jāmēģina kaut kādas izmaiņas, lai nevajadzētu pēc tam nožēlot. Taču nevajag arī uzspiest piespiedu kārtā kaut ko tikai tādēļ, ka "tā visi dara un tā ir pareizi".

Lieta tāda ... Ka man ur vecums un radinieki prasa no manis ģimeni..... Bērnus u tt. Esmu neglīta .. mani pat neviens puisis negrib... Esmu dziļaā depresijā. Un tas veel ir ziediņi. Edmu nogurusi no ta ka visi grib lai man buutu otra puse. Es jau nesaprotu ... Vai es TO GRIBU? Es gribu nomirt katru vakaru kad es atnacu uz maajam peec darba . Es nevienam neesmu vajadziiga

Un pie tam visam AARDTS atsakas izrakstiit trankus... Jo tikai tie var nomietinaat mani

Viņš pat negrib izrakstiit zolpidemu

Kpc? Pie tam šķiet ka esmu iemilejysies savaa aarsta... Tas ir dibe n s.

Crash!

Nu i tev komplekts... kkas labs arī vispār ir?

Grūti ar to saprašanu, ko cilvēks pats grib no dzīves. Varbūt derētu kāda normāla psihoterapija ar mērķi "Saprast, ko es gribu no dzīves"?
Vispār ar to ģimenes būšanu sievietēm droši vien ir grūtāk, vīriešiem kaut kā vieglāk "tiek piedots", ka viņi ir vecpuiši.

Es arī bērnībā gribēju standarta dzīvi, izaugt liels, kļūt par šoferi, apprecēt smuku meiteni, bērnus... bet dzīve salauza tās parastās vidējā cilvēka vēlmes, jo izaugu neliels, vājredzīgs (nekādu vadītāja tiesību), un aseksuāls (nekādu bērnu, vismaz ne dabiskā ceļā) un neirotisks (grūti būtu ikdienā sadzīvot ar ģimeni). Bet redz, kaut kā turpinu dzīvot, kaut gan reizēm ir vientuļi un gribas gaudot uz mēnesi :)

Tā ka var vismaz smelties iedvesmu kaut vai tajā, ka vienmēr var atrast kādu, ar ko salīdzinot var teikt "Lai cik ar mani ir slikti, bet labi vismaz, ka man nav tā, kā tam tur" :D

Es nevaru pieņemt situāciju tāda kāda viņa ir' es vēlos šo pasauli redzet caur kaut kādu xanaxu. Man tas palīdz. Tgd esmu izmisumā un ārsts atsakas ar mani sadarboties. Vnk stulbs. Izraksta kaut kadu INDI. Saka ka ķipa viņš negrib izrakstīt narkotikas

VAI TAS IR NORMALI? Man nenormala trauksme deļ vientulības. Kāpēc tāda atiieksme pret PACIENTU?

aizej pie psihiatra... ja būs traki, tiksi pie zālēm... kaut labāk, ja var bez tām...

Vajag sākt sevi mīlēt, celt pašapziņu.



Edited 1 time(s). Last edit at 10/09/2020 02:36AM by AnceZ.

Manuprāt forumi nebūs īstā vieta, kur Tev rast šāda rakstura atbildes. Kaut kā neticās ka esi tik neglīta, kā raksti. Vai tev ir aste vai 4 rokas? :D Tas viss Tev ir galvā. Tas kas dara cilvēku pievilcīgu ir pašapziņa, un jā, jāiemācās sevi arī kopt. Skaists cilvēks var būt kā tievs, tā arī nedaudz apaļīgs. Tas ir darbs ar sevi un sevis pieņemšanu.

Tas kas palīdz lielākajai daļai - iekrāj kādus 300 - 500 eiro un dodies pie psihologa vai psihoterapeita. Ar kādiem 5 - 10 seansiem varētu pietikt, lai Tu saprastu kurā virzienā būtu jārok. Ja ir ļoti švaki ar finansēm, lūdz nosūtījumu psihiatram uz psihologa konsultāciju vai dienas stacionāru, kurā būs pieejams valsts apmaksāts psihologs.

Markus- Forums tieši, manējā laikā bija īstā vieta kur meklēt atbildes.

Why- Dari visu pa etapiem, sastādi iemeslus un to risinājumus savām problēmām, katru lietu, kas tev nepatīk, risini tikmēr kamēr atrisini, kautvai 100 reizes, tikai, katrā reizē ar citu piegājienu un mēģinājumiem, redzēsi būs pirmie rezultāti. Meklē visur informāciju internetā par savu vientulību un sāc strādāt. Psihiatrs tevī neiemīlēsies un vientulību nenoņems, man internets atslēdza domāšanu par vientulību, darbs lieka aizmirst par vientulību, meitas un ģimene lika justies nevientuļam, redzi why- tie ir mani atrisinājumi vientulībai, man arī ir trauksme, bet trauksme nerada vientulību, bet padomā dziļāk why, zini kāpēc trauksmes dēļ vientulība, jo manā uzstverē, tev bailes, ka tevi nepieņems, nesapratīs, atstums, neiemīlēs, un tev rodās šī trauksme, trauksme ir bailes, nevis trauksme un vientulība.

Esmu pavērojis šeit jauniņos kuri raksta viņi nesaprot, par trauksmēm, viņi neatšķir tos pamatus un izveido savā galvā nepareizus uzskatus un uzstveri. Ja viņiem ir trauksme, tad es priekš viņiem esmu galīgi nenormālākais trauksmes cilvēks pasaulē!

LIELS PALDIES JUMS, PUIŠI


ES CENTIŠOS

Why? esmu gājis cauri pazemojumiem, psiholoģiskajam sabrukumam, izmisumam, bet pataupi iekšā spēju trenēt tādu lietu, kā nepadošanos, kad to tu būsi ietrenējusi, tu redzēsi būs vieglāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 12/14/2020 03:00PM by enfuego.

Piekrītu. sirsnīgs paldies

Man agrāk šeit palīdzēja, tagad palīdzu arī citiem!

Maz kuriem tas LABI sanak., bet Tev sanak ļoti LABI

: ) visu jums labu : )

Nē... Nē. Es šo neizturešu. Man grūti stāvot pie parejas neiziet virsu mašinai. Es nevaru vairāk pavadīt vakarus viena pati.

Es nezinu kā man būt šājā pasaulē... Tgd viss ir aizvērts ... Esmu bezjedzīgi iemīlējusies savā psihiatrā. Un koleğo, kurš vnk aizlidojis prom uz citu valsti

Man nesanak dzīvot
Man 30 un nekad nebija seksa

Es neredzu dzīves jegu. Pat tabletes nepalīdz. Psihologiem es NETICU

Čau, Why?
Uzraksti man, lūdzu, privāto ziņu!
Es mēģināju Tev uzrakstīt privāto ziņu, bet man kaut kā nesanāca:(

Privātās ziņas es arī nevaru nosūtīt, tikai saņemt.

R e s i d an



At.inbox.lv

Noteikti atrodi kādu vēstuļu draudzeni, kam vari uzticēties. Labāk gan kādu cilvēku, kam var piezvanīt brīdī, kad uznāk pavisam melnie. Vislabāk tādu, kas izgājis tam visam cauri, jo tikai tādi cilvēki vislabāk saprotas, nenosoda, nemēģina dot bezjēdzīgus padomus.

Mana mamma arī vislabāk saprotas ar radinieci, ar kuru viņai ir līdzīgas problēmas - abas ir viena otrai kā glābšanas riņķis.

Un vispār ir viens labs psihologs, kurš var Tevi pa īstam izvilkt - tā esi Tu pati. Mēģini paskatīties uz sevi no malas, objektīvi - tas nozīmē atmest arī pārmērīgo paškritiku un sevis žēlošanu. Kas ir, tas ir, kā nav, tā nav.

Bet nu ne jau man dot padomus - man nav bijis seksa 41 gadu :D Tomēr ir galvenais - esmu dzīvs un reizēm esmu kādam noderīgs; ar to arī pietiek, lai dzīvotu tālāk. Kad uznāk melnie, vnk liekos gultā un kādu stundu tā riktīgi ļaujos uzplūdiem, līdz aizmiegu, un pēc tam kādu mēnesi viss atkal ir labi. Tas arī ir sava veida glābšanas riņķis - zināt, ka ja ir ļoti slikti, tad drīkst kādu mirkli ļauties tam sliktajam, drošā vidē - mājās, klusā siltā stūrītī, kur nekas netraucē "izmelnoties", lai pēc tam būtu labāk. Bez skumjām nebūtu prieka.



Edited 2 time(s). Last edit at 03/15/2021 11:13PM by marko_nepolo.

Simba jau ir Mārča Jencīša draudzes locekle. Es domāju, ka tas nav labākais veids kā nonākt līdz Dieva apziņai... tas der tikai visprastākajiem cilvēkiem, bet Dievs ir...visa šeit esośā radītājs.. kas liek šodienas sniegpārsliņai iemirdzēties briljanta mirdzumā?