Vai kāds var ieteikt sakarīgu psihoterapeitu Rīgā? Neirologs ieteica aiziet pie psihoterapeita ar aizdomām par psihosomatiskiem cēloņiem. Galvas reiboņi, neskaidra galva katru dienu. Papildus pašai ir aizdomas, ka varētu būt arī depresija. Nav prieka vairs, apātija, dusmas uz sevi par nevarēšanu.
Tas pats neirologs ieteica "psihoterapeitu", bet iegūglējot konstatēju, ka "psihoterapeite" patiesībā ir ar bakalaura grādu psiholoģijā un maģistru biznesa vadībā. Negribu šādam cilvēkam uzticēt savu smadzeņu veselību.
Izgājos pa sarakstiem, bet tik grūti saprast. Vairākas, kuras uzkontaktēju, atvaļinājumā.
Pagaidām apstājos poe Daces Jansones. Ir sakarīga? Kādam ir pieredze?
P. S. Pārdaugava neder.

Jauki, ka nesasteidz ar psihoterapeites/a meklēšanu. Ieteiktu klāt pieslēgt sirdsgudrību.
Atkāpei.
Progresīvie psihoterapeiti pasaulē praktizē tādu lietu, kā "give to give", proti, kad cilvēki, kuriem ir vairāk resursu, maksā pilnu maksu, kas ļauj arī kaut nelielam skaitam cilvēkiem ar mazāk resursiem (piem. bāreņi un/vai vientuļās mātes u.taml. <-- subjektīvi) psihoterapiju apmeklēt bez maksas. Tāds mans būtu kritērijas psihoterapeita/es meklējumā.
Diemžēl, nav nācies dzirdē, ka Latvijā sistēma "give to give" darbojās.

Es neizslēgtu fiziskus cēloņus tiem simptomiem, lai ko neteiktu kaut 1000 narkologi..nē, nu var psihoterapeitu, bet fiziski der parbaudīties ļoti nopietni lai kaut kas nepaliek nepamanīts.

Aha, jā, es piekrītu, bet tā staigāšana pie ārstiem ir tik nogurdinoša, ka pati par sevi noved pie depresīvām domām. No vienas puses ir forši, ka tādi stāvokļi kā depresija un VD tiek atzīti par vērā ņemamām saslimšanām, no otras - ārstiem ir vieglāk visus pacientus ar nespecifiskām sūdzībām noairēt pie psihoterapeitiem, jo cēlonis nav acīmredzams.

Man ir uztaisīta galvas magnētiskā rezonanse, kur neko neatklāja. Es gan arī pati sākotnēji domāju, ka pie vainas varētu būt spranda vai tur esošie skriemeļi. To gan neviens nav sūtījis pārbaudīt. Masāžas nepalīdz. Gribu paskatīties, ko teiks psihoterapeits. Tāpēc gribu tādu ar medicīnisko pamatizglītību, cerībā, ka nesāks ārstēt neeksistējošu problēmu.

Vēl analīzes nosūtīja uztaisīt. Tur uzrādījās antivielas pret laimas slimību. Ārstējusi tādu nekad neesmu. Papildus pārbaudes neviens neuzskatīja par vajadzīgu taisīt. Tas, kāpēc ir paaugstinātas antivielas, nevienu neinteresē. Tikpat labi varētu būt viltus pozitīvs, bet kāpēc? Varbūt kāda autoimūnā saslimšana, bet to es nekad, šķiet, tā arī neuzzināšu. Šobrīd esmu nonākusi pie vajadzības vienkārši sadzīvot ar šiem simptomiem, jo iemesla atrašana vairāk līdzinās adatas meklēšanai siena kaudzē. Diemžēl.

Tur var būt kaudze elementāru iemeslu un tos būtu jāpārbauda, pirms norakstīt visu uz psihosomatiku. Piemeram zems nātrija līmenis nepareizas diētas dēļ un daudzi citi..

Arī anēmija, cerams ka hemoglobīns ir pārbaudīts..

aha, bet var būt arī tā, ka no kāda pārdzīvojuma cilvēka organisms vairs nefunkcionē normāli. Tās ir sen zināmas lietas. Sarunas palīdz sakārtot domas un nesēdēt savā bēdu ielejā gadu gadiem.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> aha, bet var būt arī tā, ka no kāda
> pārdzīvojuma cilvēka organisms vairs
> nefunkcionē normāli. Tās ir sen zināmas
> lietas. Sarunas palīdz sakārtot domas un
> nesēdēt savā bēdu ielejā gadu gadiem.

Vai kaut kur es to esmu apšaubījis? Nekur.
Es rakstīju:
ur var būt kaudze elementāru iemeslu un tos būtu jāpārbauda, pirms norakstīt visu uz psihosomatiku/c/
Un manuprāt tas ir pareizi.

Un to es rakstīju tādēļ ka man likās ka simptomi parsteidzosi sakrīt ar 2 piemineto variantu simptomiem, bet nepavisam lai atrunātu iet pie psihoterapeita. To dažkārt pat neparbauda, ir bijusi tādi gadījumi, ko lai dara...visādi gadās.

Aha, paldies! Hemoglobīns pārbaudīts, pagaidām normā. Es gan visu mūžu esmu mocījusies aremu hemoglobīnu. Nesaprotu, kur tas pazūd. Tagad bija grūtniecība pirms pusotra gada un uzlika uz sistēmām, jo ar zālēm nedabūja augšā. Dzelzs rezerves bija simtos pēc sistēmām. Tagad jau mazas palikušas, bet hemoglobīns turās. Pieņemu, drīz atkal būs zemē.
Nātrijs gan nav pārbaudīts. Ar b ērnu ienākšanu ģimenē sāls patēriņš ir ievērojami sarucis, bet nez, vai tik traki. Varbūt ir vērts pārbaudīt.

Runcene, manuprāt, psihoterapeita apmeklējums tāpat par sliktu nenāks, ja arī nelīdzēs. Lielākas vai mazākas neirozes ir mums visiem, un mani tarakāni arī dažreiz aplaudē stāvus.

Psihoterapeits par slikltu noteikti nenāks, es tikai izteicu domu ka simptomi atbilst šiem 2 gadījumiem, tas nu tā, jo psihoterapeitu ieteikt es nevaru, komkrētu psihoterapeitu. Lai veicās.

Ar psihiatru arī var izrunāties, mana psihiatre vienmēr apvaicājās, kā man iet un kā veicās.