Sveiki. Katru gadu parbaudu veselibu un viss ir kartiba. Arsti saka jaarste nervus. Problemas bija visadas, gan sirds sapra, gan aritmija, tahikardija, ekstrasistolija, asinspiediens.. kad atrados majas jeb ar gimenes locekliem, viss ir kartibaa, tikko kkds pasakums jeb svarigas darisanas sakas trauksme, asinspiediens, pulss dazreiz..esmu dzeris noofenus adaptolus, nekas nepalidzeja. biju pie psihiatra- izrakstija antidepresus divi man negaja, un pus gadu dzeru escitalopramu, viss bija forsi, trauksmes pazuda, bet saku pamanit ka palieku tups, darba neko nevareju saprast, tapec pametu.. kadu pusgadu tiku bez zalem.. pie ta visa man ir fobijas zalem, es baidos vinas dzert, sakas trauksmes.. tomer arsts izrakstija man lexotanilu un xanaksu uz exttra gadijumu ja bus parak slikti tad apest.. vienu reizi esmu meginajis palidzeja, bet tik un ta baidos dzert tas zales stipras. Tagad situacija tada - katru dienu kad izmera asinspiedienu no rita un vakaros viss ideali ap 120/75/70.. mana lielaka fobija ir asinspiediens.. kad es eju uz darbu, tiko es runaju ar cilvekiem, prieksniekiem man sak griezties galva, spied galva, trauksme liela.. panemu asinspiediena meritaju uz darbu, apmeriju - 160/115/78, man no domas ka man tads katru dienu sak palikt vel sliktak….tikko esmu majas viss ideali.. arsti saka ka tabletes no asinspiediena nav jaed jo nav hipertonija.. ka man labak darit? Un ko darit? Jo darbs ir svarigs, bet trauksme nereali trauce katru dienu.. tomer gribu dzert no asinspiediena tabletes no ritiem, un vai es drikstu pievienot klat trankvilizatorus? Paldies

Psihoterapija, jo iemesls ir nepārprotami psiholoģisks.

80% psihologu ir šarlatāni.Kā vienā tikšanās reizē atpazīt šarlatānu psihologu.
Esmu klīniskā psiholoģe un psihoterapeite. Visiem interesentiem es sniedzu universālu padomu par to, kā vienā tikšanās reizē atpazīt šarlatānu psihologu vai krāpnieku, kurš vienkārši vēlas ar jums nopelnīt, vai ļoti sliktu speciālistu. Pirmo reizi ierodoties pie psihologa, ziņojiet speciālistam par depresiju, depresijas epizodēm vai nepamatotiem agresijas uzbrukumiem (pat ja esat ieradies, lai atrisinātu citu problēmu). Adekvātam speciālistam ir pienākums jūs nosūtīt uz vairākām medicīniskajām pārbaudēm, kā arī pie endokrinologa. Fakts ir tāds, ka depresijas vai agresijas epizožu cēlonis diezgan bieži ir fizioloģiski cēloņi, un parastam speciālistam tie ir jāizslēdz pirms psihoterapijas uzsākšanas ar jums. Pretējā gadījumā slikts psiholoģiskais stāvoklis ir pirmais simptoms vairākām nopietnām slimībām, un psihoterapijas ilguma dēļ jūs varat vienkārši nokavēt laiku ārstēšanai. Arī psihologs var redzēt, ka jūsu depresijas cēlonis ir tīri fizioloģisks, bet konkrēti nesūta jūs pie ārstiem, lai šķirtos uz vairāk Konsultācijām ar viņu. Kopumā, ja psihologs jūs nenosūtīja uz pārbaudēm ar iepriekš minētajām sūdzībām, varat droši iedzīt kaklā šādam “speciālistam”, neskatoties uz diplomu, kursiem un sertifikātiem. Visu to labāko!

2015. gadā psihologu grupa no Virdžīnijas Atvērtās zinātnes centra publicēja ziņojumu cienījamā žurnālā Science, kas liecina, ka psiholoģisko pētījumu variācijas koeficients pārsniedz 64%, kas nozīmē, ka tikai 36 no 100 eksperimentiem spēja reproducēt. :
Šis rādītājs ir par 14% zemāks par parasto nejaušību, kas noteikta ar zinātniskā tika metodi, un par 10% zemāks par astroloģisko prognožu precizitāti. Tas viss liek domāt, ka psiholoģija (nejaukt ar psihiatriju) nav nekas vairāk kā pseidozinātnisku uzskatu sistēma, kam nav nekāda sakara ar realitāti. Tāpēc nākamreiz, kad jūtaties nomākts vai jums ir nepieciešams izteikties, labāk izvēlēties astrologu vai zīlnieku, jo iespēja, ka viņi atrisinās jūsu problēmu, ir par 10% lielāka

https://www.science.org/doi/10.1126/science.aac4716

forši Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 2015. gadā psihologu grupa no Virdžīnijas
> Atvērtās zinātnes centra publicēja ziņojumu
> cienījamā žurnālā Science, kas liecina, ka
> psiholoģisko pētījumu variācijas koeficients
> pārsniedz 64%, kas nozīmē, ka tikai 36 no 100
> eksperimentiem spēja reproducēt. :
> Šis rādītājs ir par 14% zemāks par parasto
> nejaušību, kas noteikta ar zinātniskā tika
> metodi, un par 10% zemāks par astroloģisko
> prognožu precizitāti. Tas viss liek domāt, ka
> psiholoģija (nejaukt ar psihiatriju) nav nekas
> vairāk kā pseidozinātnisku uzskatu sistēma,
> kam nav nekāda sakara ar realitāti. Tāpēc
> nākamreiz, kad jūtaties nomākts vai jums ir
> nepieciešams izteikties, labāk izvēlēties
> astrologu vai zīlnieku, jo iespēja, ka viņi
> atrisinās jūsu problēmu, ir par 10% lielāka
>
> https://www.science.org/doi/10.1126/science.aac471
> 6


Kas tā par zinātnisko tika metodi? No kurienes dati par astroloģisko prognožu precizitāti? Astroloģiskās prognozes nav reproducējamas. Pilnīgi aplama interpretācija un secinājumi.

Astroloģiskās prognozes nav reproducējamas.- nu tad padomā drusku kas tur tika uzrakstīts. Secinājumi ir vienkārši humoristiski, ja tu spēj to saprast. Bet psiholoģijas antizinātniskums saskaņā ar šo pētījumu- katastrofāls. Patiesībā ir drusku grūti pat saprast, kāpēc spēja reproducēt viņiem nesanāca kaut vai parastas nejaušības līmenī. Bet nu tādi ir šie rezultāti, neko darīt.

Ak, jā- dati par variāciju koeficientu astrologijā ir no šejienes https://www.astrology-and-science.com/d-arti2.htm
t.i- tas ir aptuveni 55%, kas tomēr sanāk zemāk nekā šajā pētījumā par psiholoģiju. No šejienes secinājums ka astrologs vai zīlnieks spētu palīdzēt ar lielāku ticamību neka psihplpgs. Tas, protams ir humors, bet nu tādi ir cipari.

Tātad tu domā, ka veiksmīgu pētījuma replikāciju var salīdzināt ar monētas mešanu?

Neko es nedomāju, tikai atstāstīju pētījumu rezultātus.. a kur ir veiksmīga pētījumu replikācija? Psiholoģijā? 36%?
Lai pretendētu uz zinātni, replikācijai būtu jābūt kkur virs 65%, eksaktajām zinātnēm- tai jābūt virs 90%.

Ar šādu rezultātu ir tikai loģiski ka psihploģiju ierindo vienā kategorijā ar zīlniekiem, burvjiem, šamaņiem, dziedniekiem, astrologiem, reliģiju utt. Un būtu jāatrod pamatojums kāpēc tai piešķirt kādu augstāku vietu.

Konkrētā gadījumā pret trauksmi varētu noderēt ļauno garu izdzīšana, jo varbūt ka cilvēku ir apsēdis trauksmes gars.

forši Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Neko es nedomāju, tikai atstāstīju pētījumu
> rezultātus.. a kur ir veiksmīga pētījumu
> replikācija? Psiholoģijā? 36%?
> Lai pretendētu uz zinātni, replikācijai būtu
> jābūt kkur virs 65%, eksaktajām zinātnēm- tai
> jābūt virs 90%.


No kurienes šādi standarti? :D

Tu daudz jautājumus uzdod, labāk palasi kaut ko par šo tēmu, netā ir visai daudz informācijas. Man taču nav pienākums tev atbildēt un skaidrot elementāras lietas.

Liela daļa psihologu, starp citu, mūsdienās paši atzīst ka psiholoģija vispār nav zinātne, un ne tikai tāpēc ka eksperimenti nav replicējami, nav pat eksaktas definīcijas šāi zinātnei, nav bāzes likumu, mērķu, nav nekā kas to padarītu zinātniskāku par reliģiju.

Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.[1]

https://lv.wikipedia.org/wiki/Psiholo%C4%A3ija

Bet dvēsele nav zinātnisks termins, tāpēc jau es teicu ka tā nav zinātne, starp citu avotā no kurienes ir šī definīcija, netiek apgalvots ka tā būtu zinātne. Līdzarto tikpat labi var teikt ka apmierinātību ar dzīvi var dot arī ļauno garu izdzīšāna.

"Tu uzdod pārāk daudz jautājumus" un "pameklē netā" nav atbilde, bet gan izvairīšanās no atbildes, kas liecina, ka tu tos lielumus esi sagrābis no zila gaisa.

Ar variācijas koeficientu tur vispār nav nekāda sakara. Tika pārbaudīti 100 pētījumi no vairākiem žurnāliem. Secinājums ir viens - daudzi (bet galīgi ne visi) publicētie pētījumi netika reproducēti ar tiem pašiem rezultātiem. Taču atkarībā no izmantotā kritērija, 36-47% no pētījumiem tika atkārtoti veiksmīgi. Visdrīzāk, ka to būtu vēl vairāk, ja Open Science Collaboration nebūtu pieļāvuši 3 statistiskās kļūdas un neveiktu atšķirīgas no oriģināla procedūras.

"Replikāciju krīze" skar ne tikai psiholoģiju, bet arī citas zinātniskās disciplīnas. 2012. gadā līdzīga veida pārbaudē tika mēģināts replicēt pēdējo gadu top 56 pētījumus vēža bioloģijā, un TIKAI 11% no tiem izdevās atkārtot veiksmīgi. Sanāk, ka onkoloģija, molekulārā bioloģija, ģenētika arī ir pseidozinātnes? Ne taču! Tas tikai parāda, ka ir ļoti daudz nekvalitatīvu, vai pat falsificētu pētījumu. Galvenie vaininieki ir zinātnieki no dažādām disciplīnām, kuru galvenā motivācija ir nauda un slava, nevis vēlme attīstīt zinātni. Atliek vien ielūkoties RetractionWatch.com, lai par to pārliecinātos.

https://projects.iq.harvard.edu/files/psychology-replications/files/gilbert_king_pettigrew_wilson_2016_with_appendix.pdf

https://www.nature.com/articles/483531a

forši Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Liela daļa psihologu, starp citu, mūsdienās
> paši atzīst ka psiholoģija vispār nav
> zinātne, un ne tikai tāpēc ka eksperimenti nav
> replicējami, nav pat eksaktas definīcijas šāi
> zinātnei, nav bāzes likumu, mērķu, nav nekā
> kas to padarītu zinātniskāku par reliģiju.


Tāpēc, ka klīniskā psiholoģija nemaz nav zinātne. Tā ir prakse, kas balstās zinātnē.

Eksperimentālā psiholoģija gan ir zinātne.

forši Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē —
> 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens,
> mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko
> parādību pētīšanai un zināšanu
> izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju
> attīstību un apmierinātību ar dzīvi.[1]
>
> https://lv.wikipedia.org/wiki/Psiholo%C4%A3ija
>
> Bet dvēsele nav zinātnisks termins, tāpēc jau
> es teicu ka tā nav zinātne, starp citu avotā no
> kurienes ir šī definīcija, netiek apgalvots ka
> tā būtu zinātne. Līdzarto tikpat labi var
> teikt ka apmierinātību ar dzīvi var dot arī
> ļauno garu izdzīšāna.


Par šo paraloģismu gan nāk smiekli. :D Pēc šīs ačgārnās loģikas arī psihiatrija un psihofarmakoloģija nav zinātnes.

"Starp citu avotā no kurienes ir šī definīcija, netiek apgalvots ka tā būtu zinātne" - jāmācās lasīt.

"Tu uzdod pārāk daudz jautājumus" un "pameklē netā" nav atbilde, bet gan izvairīšanās no atbildes, kas liecina, ka tu tos lielumus esi sagrābis no zila gaisa.
Loģiski ka tā nav atbilde. Jautājumu limits Jums ir izsmelts. Es nerakstu lai te neauglīgi diskutētu. Jūs varat izteikt savu viedokli, tāpat kā to daru es, bet nevarat prasīt lai es Jums atbildētu.
Kā jau teicu- eksperimenta reproducējamība 36% ir daudz pa maz lai psiholoģiju sauktu par zinātni. Tāpēc ka nesalīdzināmi daudz vairāk gadījumos - 64- rezultāts netika iegūts tāds kas tika sagaidīs. Par pārējām nozarēm ir cits stāsts, es te nevēlos izplūst vai novirzīties no tēmas.

Tas tikai parāda, ka ir ļoti daudz nekvalitatīvu, vai pat falsificētu pētījumu.- jā un nevis pat falsificētu pētījumu.. jo tieši falsificētu ir ļoti daudz, tādu kur ar dažādām manipulācijām panāk vēlamo vai pasūtīto rezultātu.

Tāpēc, ka klīniskā psiholoģija nemaz nav zinātne. Tā ir prakse, kas balstās zinātnē.- interesanti- kurā zinātnes nozarē balstās psiholoģija, kaut vai klīniskā? Nevienā, jo psiholoģija ir mācība par dvēseli, un neviens līdz šīm nav definējis kas tā tāda ir, neizmantojot definīcijā mistiska vai reliģiska rakstura terminus. Vēlreiz, latviski definīcija skan šādi-Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.[1]
Tatad mācība par dvēseli. Bet reliģija arī ir mācība par dvēseli, Dievu, tatad par to pašu, dziedniecība tāpat.

Līdzarto psihologija ir tāda pat zinātne kā reliģija vai dziedniecība, ne vairāk. Vai tā var palīdzēt? Protams ka var. Līdzās abām pārējām .

Tikai iespēja ka trauksme pazudīs pēc Dieva lūgšanas varētu būt vismaz 3 reizes lielāka nekā pēc psiholoģiskiem vingrinājumiem, lai gan palīdzēt var arī tie,īpaši ja izslēdz nelabvēlīgus cilvēciskos faktorus.

kā atpazīt viltus zinātni? ielikšu gogles tulk.

Specifiskas īpatnības
Tiek uzskatīti pseidozinātnes radikāli zinātnisko normu pārkāpumi[10]:

pārdabiskums,
ekonomijas un fallibilisma metodoloģisko principu neievērošana,
atzīšana par tādu subjektīvu elementu patiesībai raksturīgu saturu kā ticība, jūtas, mistisks redzējums vai citas paradabiskas pieredzes formas,
nefalsificējamu hipotēžu izmantošana.

Nav laika labot. bet doma bija tāda ka psiholoģija tieši pārkāpj 3. punktu, jo faktiski saskaņā ar definīciju darbojas ar dvēseli. Vēl protams ir pārkāpts 1. punkts jo psiholoģija nevar pateikt ar ko un uz ko notiek iedarbība, nelietojot mistiskus terminus.

Nav iespējams diskutēt ar personu, kura klaji ignorē argumentus un atgādina leijerkasti. Zināms iespaids par biedra kompetenci radās jau no paša sākuma, kad ne pa ķeksi tika pieminēts variācijas koeficients un neekistējošs neoloģisms "tika metode". Uzreiz radās aizdomas, ka cilvēks ir mēģinājis no krievu valodas ar Google translate tulkot apšaubāmas kvalitātes materiālu. Un tiešām, tas viss ir no bloga, kuru raksta kāds anonīms baltkrievu ceļotājs: https://minskblog.livejournal.com/152488.html

Psiholoģija nav mācība par dvēseli, bet gan "zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā." Tā ir materiālistiska disciplīna.


forši Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>Kā jau teicu- eksperimenta reproducējamība 36% ir daudz pa maz lai psiholoģiju sauktu par zinātni.

Kārtējā greizā interpretācija. Tur tika reproducēti 100 eksperimenti, no kuriem 36 - veiksmīgi, nevis viens eksperiments vairākas reizes.



P.S. Interesants eksemplārs trāpījies: no sākuma uzrunā uz "tu", pēc tam uz "Jūs", bet tas tā - sīkums. :)

Nu, es jums diskutēt neprasīju un savus vērtējumus varat mierīgi paturēt pie sevis. Psiholoģijai nav nevienas zinātnes pazīmes.

Psiholoģija nav mācība par dvēseli, bet gan "zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā." Tā ir materiālistiska disciplīna.

Vēl tikai vajag atšifrēt- kas ir psihe. tālāk- cik zinātniski ir jēdzieni sajūtas, jūtas, uztvere, utt.. cik tie ir nepārprotami definēti, un tad vēlreiz paskaidrot- kas īsti ir psiholoģija... Bet latviski psigoloģija ir mācība par dvēseli. Un vēl- sajūtas , jūtas kā reiz ir tie termini kuru lietošana norāda uz viltus zinātni. Be tas tā, es nevēlos tērēt laiku priekš Jums . Visu labu.