Vai ir kāds medikaments, kas labāk un ātrāk samazina nepamatotu adrenalīna kāpumu un atvieglo kuņģa saspringumu un tieksmi uz vemšanu?

Esmu vīrietis, 43 gadi, nesmēķēju, nelietoju alko vai citas bīstamas psihovielas.

Man jau no dzimšanas ir kuņģa darbības traucējumi, lēni darbojas, sfinkteri reizēm nefunkcionē normāli) un arī barības vada trūce. Vēl ir redzes invaliditāte un nistagms (acis viegli trīc, it īpaši stresa brīžos. Miegs man vienmēr ir bijis pilns ar spilgtiem sapņiem, vajag vismaz 9h, lai justos izgulējies. Pirms katras iespējami uzbudinošas situācijas man organisms "sāk gatavoties" ar vieglu trīci, droši vien palielinās adrenalīna līmenis. Bet sliktākais ir tas, ka ja stress (vai gatavošanās tam) ieilgst, tad man uzreiz cieš kuņģis - es fiziski jūtu, ka tur visi nervi ir savilkti un trīc, apetīte nokrīt līdz nullei. Sāk vilkt uz vemšanu un katra ēdiena smarža apkārt sagādā mokas. Lasīju, ka tas varot būt saistīts ar kortizolu un adrenalīnu, jo dziedzeri atrodoties kuņģa tuvumā.

Līdz šim ar to es tiku galā bez medikamentiem, pabeidzu augstskolu, tagad strādāju normālā darbā, kur stresa līmenis ikdienā ir pilnīgi pieņemams, varu teikt, ka man ir paveicies ar darbu.

Taču maijā situācija saasinājās - ģimenē pārslimojām kaut kādu vīrusu ar augstu temperatūru. Pēc tā mammai (80 gadi) saasinājās domāšanas problēmas un man bija jāsāk vairāk par viņu rūpēties, pieskatīt (viņa jau gadiem lieto antidepresantus). Tas tad man arī sadeva pa nerviem - ik pa laikam kāds sīkums ieslēdz zemapziņas bailes par mammas nākotni un pašu ļaunāko, un organisms sāk tam jau gatavoties ar augstu adrenalīnu un trīci un sliktu dūšu.

Ārste izrakstīja Noofen 250mg, es to tagad paņemu pie mazākājām trauksmes pazīmēm. Tas tiešām uzlabo emocijas, taču noņemt trauksmi kuņģim īsti nespēj. Ja lietošu regulāri, tad varbūt sāks iedarboties arī uz kuņģi, bet negribas tā uzsēsties, ka jālieto visu laiku, jo tad jau kritīs efektivitāte.

To trauksmi reizēm pavada arī tāda kā drudža sajūta (temperatūras nav) - brīžiem pārskrien karstuma viļņi pa muguru, bet reizēm var būt atsevišķi sajūta, ka tikai rokām ir karsti. Iespējams, tas velk uz veģetatīvo distoniju?

Vēl pirms 20 gadiem klāt nāca jauna problēma - kad kļūst slikti, vienalga, stresa, vai piemēram drudža dēļ, tad es nedrīkstu sākt vemt, jo ja sāku, tad ir grūti apstāties - sākas lēkmjveida vemšana, pat ja dzeru tīru ūdeni, un arī zāles tad ir grūti noturēt iekšā. Vienkārši guļu gultā pussēdus un gaidu, kad vemšanas stimuls un trīce pāries un uzvarēs izsalkums.

Ārste man reizēm izraksta Metoklopramīdu, ko cenšos noturēt iekšā, bet nejūtu, ka tas īpaši palīdzētu - vienalga vienīgais risinājums ir gulēt sēdus un iemigt kaut pa pāris sekundēm starp viļņveidīgām vemšanas tieksmēm, un tad pēc vairākām stundām viss pāriet. Un tagad situācija ar mammu ir to visu saasinājusi.

Nedzīvoju Rīgā, tāpēc ārstu izvēle ir diezgan ierobežota, taču domāju, ar ko vispār sākt - kaut kādus vieglos aptiekas Anti Stress un Stop Stress Night ar baldriāņiem, vai tomēr tas jau ir par vēlu un vajadzēs ko stiprāku? Iziet kārtīgi pilnu Noofen kursu pa 2 tabletēm dienā vai prasīties pie psihiatra?

Kā citiem ar pieredzi? Vai ir kaut kas, kas noņem tieši kuņģa trīci? Ja tā mazinātos, tad ar visu pārējo būtu vieglāk tikt galā, jo ir periodi (pat nedēļas), kad arī bez Noofena esmu adekvāts, varu labi ēst, nostrādāt visu dienu.



Edited 1 time(s). Last edit at 07.06.2023 16:46 by marko_nepolo.

Bez psihoterapijas būs grūti tikt galā.

Biju pie psihiatra, sāku lietot Betamax no rīta un Kventiax vakarā. Šķiet, ka ir labāk ikdienā un varu ātrāk atgūties pēc lēkmēm, taču diemžēl lēkmes tik un tā uznāk, kad mammai izpaužas demences pazīmes. Pašlaik mamma slimnīcā Ģintermuižā, cerams, ka tur atradīs kaut ko, kas viņai noņem gan depresijas simptomus, gan uzlabo domāšanu un samazina demences progresu, un tad man arī būs vieglāk.
Paralēli mēģinu arī psihoterapiju, bet pagaidām varam tikai izgaismot problēmas. Atrisināt ir grūti, jo tad būtu jāmaina dzīve pilnībā, vajadzētu jaunas attiecības, lai "atkabinātos" no mammas, taču kā gan lai uzsāk attiecības, ja pašam psihiski un intīmi traucējumi - negribas uzkraut sevi ar visām problēmām kādam citam. Kaut kā ķepurojos uz priekšu.